iekacināt
iekacināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iekacinu | iekacinām | iekacināju | iekacinājām | iekacināšu | iekacināsim |
| 2. pers. | iekacini | iekacināt | iekacināji | iekacinājāt | iekacināsi | iekacināsiet, iekacināsit |
| 3. pers. | iekacina | iekacināja | iekacinās | |||
Pavēles izteiksme: iekacini (vsk. 2. pers.), iekaciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekacinot (tag.), iekacināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekacinātu
Vajadzības izteiksme: jāiekacina
1.Vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt.
2.Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt meitenes rotaļājoties bija suni iekacinājušas, bet varbūt tāda bija viņa daba.
- Vēlāk: Nirvana neiekacināja, miegs vienīgi iekacina.
- Vēl varot iekacināt tādam mutē savu somu ( labāk tomēr, nekā dzīvs organisms).