izkombinēt
izkombinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkombinēju | izkombinējam | izkombinēju | izkombinējām | izkombinēšu | izkombinēsim |
| 2. pers. | izkombinē | izkombinējat | izkombinēji | izkombinējāt | izkombinēsi | izkombinēsiet, izkombinēsit |
| 3. pers. | izkombinē | izkombinēja | izkombinēs | |||
Pavēles izteiksme: izkombinē (vsk. 2. pers.), izkombinējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkombinējot (tag.), izkombinēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkombinētu
Vajadzības izteiksme: jāizkombinē
1.Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
2.Sporta spēlēs – saspēlē izveidot noteiktu kombināciju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Citreiz atkal kādam izdodas izkombinēt tik brīnumaini, ka pašam nedaudz mute paliek vaļā.
- Vairākuma turpinājumā mājinieki saturīgus uzbrukumus vairs neizkombinēja.
- Spēlējot vairākumā, viesi izkombinēja metienu uz nepiesegtu vārtu stūri un precīzs bija Anatolijs Goliševs.
- Bauskas kafejnīcas šefpavāri nevar atļauties kā dažs labs viņu Rīgas kolēģis regulāri gozēties televīzijas šovos, ceļot un pēc tam domāt, kā « izkombinēt» nodokļus.
- Sapratu, ka varu izkalkulēt, izkombinēt, ņemot katra aktiera spējas un nespējas, vienas pastiprinot un otras notušējot, uztaisīt savu zīmējumu, kādu to vēlos.