apercipēt
Lietojuma biežums :
apercipēt 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | apercipēju | apercipējam | apercipēju | apercipējām | apercipēšu | apercipēsim |
2. pers. | apercipē | apercipējat | apercipēji | apercipējāt | apercipēsi | apercipēsiet, apercipēsit |
3. pers. | apercipē | apercipēja | apercipēs |
Pavēles izteiksme: apercipē (vsk. 2. pers.), apercipējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apercipējot (tag.), apercipēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apercipētu
Vajadzības izteiksme: jāapercipē
Uztvert, apgūt, pamatojoties uz pieredzi.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neskatoties uz to, pārējie aspekti ( pārējās puses, tās funkcija u.tml.) šajā uztvērumā tiek apercipēti jeb līdzieskatīti.
- Huserls raksta: „ Apercepcija mums ir pārsniegums [Ueberschuss], kas pašā pārdzīvojumā, tā deskriptīvajā saturā nostājas pretī neapstrādātajai sajūtas klātesamībai, tā [apercepcija] ir akta raksturs, kas it kā apdvēselisko sajūtas un panāk to, ka mēs uztveram šo vai citu priekšmetiskumu, piemēram, redzam šo koku, dzirdam to šķindoņu, saožam puķu smaržu utt. Sajūtas, tāpat kā to „ aptverošie” jeb „ apercipējošie” akti tiek pārdzīvoti, bet tie neparādās priekšmetiski.