uzcīnīties
uzcīnīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzcīnos | uzcīnāmies | uzcīnījos | uzcīnījāmies | uzcīnīšos | uzcīnīsimies |
| 2. pers. | uzcīnies | uzcīnāties | uzcīnījies | uzcīnījāties | uzcīnīsies | uzcīnīsieties, uzcīnīsities |
| 3. pers. | uzcīnās | uzcīnījās | uzcīnīsies | |||
Pavēles izteiksme: uzcīnies (vsk. 2. pers.), uzcīnieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzcīnoties (tag.), uzcīnīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzcīnītos
Vajadzības izteiksme: jāuzcīnās
1.Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.pārnestā nozīmē Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- beigās jau esmu uzcīnījusies, lai gan jūtos pilnīgi iztukšota gan morāli, gan fiziski.
- Nu ja tev patīk beibleidot tad uzcīnies ar beibleidiem
- Viņš pa retam uzcīnās ar Gohanu
- , " Panāc šurp, samuraj, uzcīnies ar KYODAI!"
- Mums iet secen lielākā daļa apkaimes panorāmas, kas paveras, kad esam uzcīnījušies kārtējā kalna korē.