uzcirsties
uzcirsties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzcērtos | uzcērtamies | uzcirtos | uzcirtāmies | uzcirtīšos | uzcirtīsimies |
| 2. pers. | uzcērties | uzcērtaties | uzcirties | uzcirtāties | uzcirtīsies | uzcirtīsieties, uzcirtīsities |
| 3. pers. | uzcērtas | uzcirtās | uzcirtīsies | |||
Pavēles izteiksme: uzcērties (vsk. 2. pers.), uzcērtieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzcērtoties (tag.), uzcirtīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzcirstos
Vajadzības izteiksme: jāuzcērtas
1.sarunvaloda Saposties, uzposties.
2.Refl. → uzcirst1; tikt uzcirstam.
3.apvidvārds Strauji uziet, uzskriet (kur augšā).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ierasts, ka gaišmataino dziedātāju redzam skaisti uzcirtušos, mini kleitiņā...
- – nometis dubļainās drānas un uzcirties spožajā mundierī, dižojās Virsnieks.
- Kad Pugačova iziet sabiedrībā, viņa vienmēr ir skaisti uzcirtusies un sapucējusies.
- Sarkanā mētelī uzcirties, ragus zibinādams, uz muguras vizinājis mazos bērnus.
- Viņš pats nemaz nevarēja saprast, kāpēc bija tā uzcirties!