etimons
Lietojuma biežums :
etimons joma: valodniecība
Vārds, kas ir pamatā kādam atvasinājumam, aizgūtai vai vēlākai formai.
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā terminu apelatīvs onomastikā bieži izmanto īpašvārda etimona apzīmēšanai, ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdu nosaukšanai būtu jālieto vārdu savienojums ģeogrāfiskais, topogrāfiskais vai fizioģeogrāfiskais apelatīvs.
- Onomastikas kā zinātnes nozares aizsākumos ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdi kā īpaša leksikas kategorija netika šķirti no onomastiskās leksikas – ģeogrāfiskais apelatīvs tika uzkatīts par daļu no onīma veseluma, par vārdu ar onomastiskām funkcijām, tāpēc, piemēram, vācu onomasts Ādolfs Bahs, sīki analizēdams ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdus kā īpašvārdu formantus vai etimonus, tos sauc par elementiem vai otrajiem komponentiem ( Bach 1953, 370 utt., skat. arī Rūķe-Draviņa 1975), tādējādi analīzē neatraujot šo īpašvārda elementu no toponīma veseluma.