uzošņāt
uzošņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzošņāju | uzošņājam | uzošņāju | uzošņājām | uzošņāšu | uzošņāsim |
| 2. pers. | uzošņā | uzošņājat | uzošņāji | uzošņājāt | uzošņāsi | uzošņāsiet, uzošņāsit |
| 3. pers. | uzošņā | uzošņāja | uzošņās | |||
Pavēles izteiksme: uzošņā (vsk. 2. pers.), uzošņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzošņājot (tag.), uzošņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzošņātu
Vajadzības izteiksme: jāuzošņā
1.parasti formā: trešā persona Ošņājot atrast (par dzīvniekiem).
2.sarunvaloda Meklējot atrast, arī ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus) – par cilvēku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ātri gan uzošņāts un veikli nosperts.
- — Freds ir uzošņājis.
- Justīns bāž degunu viņai pie pašas paplestās maksts, uzošņā viņu kā suns, viņi abi apošņājas, liekas, pat luncina asti, aiz svētlaimes vai kusdami.
- Laime, ka vismaz prese par šo gadījumu neko neuzošņāja, citādi arī žurnālisti urķētos, bet Saeimas gaišie un ne pārāk gaišie prāti pieprasītu atskaites par notikušo.
- Pēc Kampara domām, Loskutova ievēlēšana būtu kā " lapsas" ielaišana sasmakušajā Rīgas domes " vistu kūtī", kur tā varētu ne tikai uzošņāt nelikumības, bet arī kādu korumpantu nokampt.