norūgt
norūgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norūgstu | norūgstam | norūgu | norūgām | norūgšu | norūgsim |
| 2. pers. | norūgsti | norūgstat | norūgi | norūgāt | norūgsi | norūgsiet, norūgsit |
| 3. pers. | norūgst | norūga | norūgs | |||
Pavēles izteiksme: norūgsti (vsk. 2. pers.), norūgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norūgstot (tag.), norūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norūgtu
Vajadzības izteiksme: jānorūgst
1.Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi.
2.Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Staigāja mūždien norūdzis, lūrēja uz Justīni kā nepateicību — pasaules algu.
- Pētersons Skulmes talantu bauda kā labi norūgušu, vecu vīnu.
- Tāpat kā maizes mīklai vajag norūgt, sapņiem ir jāiedzīvojas.
- Piemēram, labi norūgusi tējas sēne ir skāba - kā īsts etiķis.
- Lej tīrā pudelē un novieto tumšā, vēsā vietā, lai norūgst.