norukšķēt
norukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norukšķu | norukšķam | norukšķēju | norukšķējām | norukšķēšu | norukšķēsim |
| 2. pers. | norukšķi | norukšķat | norukšķēji | norukšķējāt | norukšķēsi | norukšķēsiet, norukšķēsit |
| 3. pers. | norukšķ | norukšķēja | norukšķēs | |||
Pavēles izteiksme: norukšķi (vsk. 2. pers.), norukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norukšķot (tag.), norukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norukšķētu
Vajadzības izteiksme: jānorukšķ
norukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norukšu | norukšam | norukšēju | norukšējām | norukšēšu | norukšēsim |
| 2. pers. | norukši | norukšat | norukšēji | norukšējāt | norukšēsi | norukšēsiet, norukšēsit |
| 3. pers. | norukš | norukšēja | norukšēs | |||
Pavēles izteiksme: norukši (vsk. 2. pers.), norukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norukšot (tag.), norukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norukšētu
Vajadzības izteiksme: jānorukš
Īsu brīdi, vienu reizi rukšķēt; norukšķēties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Kādai reizei ir jābūt pirmajai, – gudri norukšķēja kuilis.
- – Hrrr, – viņš žēli norukšķēja.
- – Hrrr, to labāk pajautā savam tētim, – vienaldzīgi, it kā nekas nebūtu noticis, norukšķēja Cūkmens.
- Yep: Tā partija ir smirdīga, ar visu uzēdušos Dzintaru, kas mierpilnā attieksmē norukšķ uz žurnālistu atbildēm.
- Orki visi kā viens nobļāvās, norukšķēja, cik spēja, jo vārds " lavāmies" bija vienīgais orku joks visā rasē, kuru orki paši saprata, bet pārējiem gan nebija īsti skaidrs, kurā vietā tur humors.