norullēt
norullēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norullēju | norullējam | norullēju | norullējām | norullēšu | norullēsim |
| 2. pers. | norullē | norullējat | norullēji | norullējāt | norullēsi | norullēsiet, norullēsit |
| 3. pers. | norullē | norullēja | norullēs | |||
Pavēles izteiksme: norullē (vsk. 2. pers.), norullējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norullējot (tag.), norullēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norullētu
Vajadzības izteiksme: jānorullē
1.Ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu.
2.Ar veltni nogludināt (veļu).
3.apvidvārds Nokult (labību rijā) ar labības kuļamo rulli.
Avoti: LLVV, ViV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz gājēju pārejas tavus papēžus vai kāju pirkstus var mierīgi norullēt.
- Jūs to norullējat nost, uz malu, paliek zeme.
- Busā jūtams peregars, par spīti līdz lejai norullētajam logam.
- Kazāka kungs, nelasām šito lekciju, viņa tiešām ir norullēta miljons reižu.
- Skatītāji nav skopojušies ar šiem vērtējumiem, un tad nav sajūtas, ka dzīve pa tukšo būtu norullēta.