norūkties
norūkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norūcos | norūcamies | norūcos | norūcāmies | norūkšos | norūksimies |
| 2. pers. | norūcies | norūcaties | norūcies | norūcāties | norūksies | norūksieties, norūksities |
| 3. pers. | norūcas | norūcās | norūksies | |||
Pavēles izteiksme: norūcies (vsk. 2. pers.), norūcieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norūcoties (tag.), norūkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norūktos
Vajadzības izteiksme: jānorūcas
1.Norūkt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Norūcās debess, un slapja pile uzplakšķēja uz Andželikas kailā sānakaula.
- Dzirdēju, ka norūcās laivas motors un apklusa.
- Taču nogurums un svešatnīguma sajūta jau bija ieperinājusi manī izkāmējušu zvēru, kas norūcas:
- Negaiss beidzas tikpat ātri, kā iesācies, vēl norūcas dažas reizes un aizskrien tālāk.
- Suns vēlreiz norūcās, tad klusi ieķaukstējās, apgriezās un lēkšoja atpakaļ pie sava saimnieka.