apzilēt
apzilēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apzilēju | apzilējam | apzilēju | apzilējām | apzilēšu | apzilēsim |
| 2. pers. | apzilē | apzilējat | apzilēji | apzilējāt | apzilēsi | apzilēsiet, apzilēsit |
| 3. pers. | apzilē | apzilēja | apzilēs | |||
Pavēles izteiksme: apzilē (vsk. 2. pers.), apzilējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apzilējot (tag.), apzilēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apzilētu
Vajadzības izteiksme: jāapzilē
Iegūt zilganu nokrāsu, kļūt zilganam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu eksperti nevar pateikt, kāpēc smidzinātāji dažkārt ir apzilējuši.
- Pasaulei izstāstīju, kā tiku galā ar apzilējušiem frēzbaļķiem - noslīpējot un nokrāsojot ar sedzošu krāsu.
- Pacientiem bijušas elpošanas problēmas, apzilējusi āda un lūpas, no mutēm nākušas putas, acu apdegumi, kā arī bijusi jūtama hloram līdzīga smaka.