krāpt
Lietojuma biežums :
krāpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mānīt, maldināt kādu, lai iegūtu sev materiālu labumu.
PiemēriVadonis reizēm tās uz virtuves svariem mēdza pārsvērt — raudzīja, lai cepēji un tirgotāji nekrāpj tautu.
2.Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
PiemēriKrāpju tēvu, jo nelasu tās vietas, kur māte sūdzas par savu dzīvi.
3.Būt neuzticīgam (attiecībās, laulības dzīvē).
PiemēriSavu sievu Roberts it kā nav krāpis.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit