apsvilt
apsvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsvilstu | apsvilstam | apsvilu | apsvilām | apsvilšu | apsvilsim |
| 2. pers. | apsvilsti | apsvilstat | apsvili | apsvilāt | apsvilsi | apsvilsiet, apsvilsit |
| 3. pers. | apsvilst | apsvila | apsvils | |||
Pavēles izteiksme: apsvilsti (vsk. 2. pers.), apsvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsvilstot (tag.), apsvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsviltu
Vajadzības izteiksme: jāapsvilst
1.Viegli apdegt (liesmās vai lielā karstumā).
1.1.Iegūt (ādas) apdegumu.
1.2.Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
2.sarunvaloda Rasties (ādas) iekaisumam (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
Stabili vārdu savienojumiKā apsvilis; kā apdedzis; kā aizsvilis. Skraida kā sadedzis; skraida kā apsvilis.
- Kā apsvilis; kā apdedzis; kā aizsvilis idioma — satraukti, lielā steigā, bez apdomas
- Skraida kā sadedzis; skraida kā apsvilis; skraida kā negudrs; skraida kā nelabā apsēsts sarunvaloda, idioma — saka par cilvēku, kas rīkojas lielā steigā, bez apdomas
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Mukāt kā apsviluši un nu esat apkārušies ar dienesta pakāpēm...
- — Aptuveni pulksten sešos viņš kā apsvilis izdrāzies no viesnīcas.
- Andrejs uz galda nolika pazemē atrasto karavīra blašķi – apsvilušā filca apvalkā.
- Tikai apsvilušie aizkari viļņojās ūdenī kā tādas brūnganas ūdenszāles.
- Dzīvžogs gan no ārpuses apsvilis, bet tas ataugs, – sprieda opaps.