okšķerēt
okšķerēt 2. konjugācijas darbības vārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | okšķerēju | okšķerējam | okšķerēju | okšķerējām | okšķerēšu | okšķerēsim |
| 2. pers. | okšķerē | okšķerējat | okšķerēji | okšķerējāt | okšķerēsi | okšķerēsiet, okšķerēsit |
| 3. pers. | okšķerē | okšķerēja | okšķerēs | |||
Pavēles izteiksme: okšķerē (vsk. 2. pers.), okšķerējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: okšķerējot (tag.), okšķerēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: okšķerētu
Vajadzības izteiksme: jāokšķerē
ošķerēt apvidvārds[ME ]
1.Sīki, rūpīgi meklēt.
1.1.Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai neprasa, kas, kam un kāpēc tur okšķerēju.
- Turpinot šādi okšķerēt, jaunieši iegāja kādas autostāvvietas teritorijā.
- Es neatlaidīgi okšķerēju pa apdrupušām pavārtēm un šauriem, pēc mīzaliem smirdošiem pagalmiem.
- – Tātad pie manis jums vairs nav ko okšķerēt!
- Un prese — tā tik okšķerē pēc skandāliem.