atklājums
atklājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atklājums | atklājumi |
Ģen. | atklājuma | atklājumu |
Dat. | atklājumam | atklājumiem |
Akuz. | atklājumu | atklājumus |
Lok. | atklājumā | atklājumos |
atkl. saīsinājums
1.Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
Piemēri— Es nevaru publicēt savu atklājumu — savu mūža darbu.
- — Es nevaru publicēt savu atklājumu — savu mūža darbu.
- Tā viņa intuitīvi Lietuvā izprovocēja Ņūtona atklājumu.
- Šajā laikā attīstās arī sociālās identitātes teorija, integrējot sociālās psiholoģijas atklājumus starpgrupu konfliktu pētījumos.
1.1.Pēkšņi uzzināts, konstatēts (parasti pārsteidzošs) fakts.
PiemēriTas man bija atklājums, ka pašvaldībās starp ierēdņiem arī pastāv iekšējā šantāža un reketierisms.
- Tas man bija atklājums, ka pašvaldībās starp ierēdņiem arī pastāv iekšējā šantāža un reketierisms.
- Vienīgais, kas mammu mierināja, bija atklājums, ka arī Līvas laiva vairs neatradās pie steķiem.
- Tikpat negaidīts atklājums kādam pasaules mūzikas pazinējam izrādījās Raimonda Paula mūzika.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit