atklaiņot
atklaiņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atklaiņoju | atklaiņojam | atklaiņoju | atklaiņojām | atklaiņošu | atklaiņosim |
| 2. pers. | atklaiņo | atklaiņojat | atklaiņoji | atklaiņojāt | atklaiņosi | atklaiņosiet, atklaiņosit |
| 3. pers. | atklaiņo | atklaiņoja | atklaiņos | |||
Pavēles izteiksme: atklaiņo (vsk. 2. pers.), atklaiņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atklaiņojot (tag.), atklaiņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atklaiņotu
Vajadzības izteiksme: jāatklaiņo
Klaiņojot atkļūt šurp; klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klaiņoja, atklaiņoja atpakaļ un satika Kristu caur katoļiem, kur viņa saskata to, kas viņai visvairāk nepieciešams.
- Neesot izslēgts, ka mājlopi atklaiņojuši uz Ozolkalnu no kāda kaimiņu pagasta. “
- Tas atklaiņojis uz Gulbeni.
- Gulbenē pieklīdis un jau vairākas dienas klaiņo, visticamāk, no ķēdes norāvies suns, iespējams, viņš uz pilsētu atklaiņojis no laukiem.
- Suns sazin no kurienes atklaiņojis, bijis nobadināts, ap kaklu viņam bijusi aukla, kas sastiprināta ar drāti, kuras asais gals dūrās dzīvnieka miesā. “