aizguvums
Lietojuma biežums :
aizguvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Paveikta darbība, rezultāts → aizgūt.
1.1.joma: valodniecība Vārds, vārdu savienojums, morfēma u. tml., kas aizgūts (no citas valodas).
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri