viltnieks
viltnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viltnieks | viltnieki |
| Ģen. | viltnieka | viltnieku |
| Dat. | viltniekam | viltniekiem |
| Akuz. | viltnieku | viltniekus |
| Lok. | viltniekā | viltniekos |
viltniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | viltniece | viltnieces |
| Ģen. | viltnieces | viltnieču |
| Dat. | viltniecei | viltniecēm |
| Akuz. | viltnieci | viltnieces |
| Lok. | viltniecē | viltniecēs |
1.Viltīgs cilvēks; cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
1.1.Viltīgs dzīvnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Protams, iespēju robežās, jo viņi ir lieli viltnieki –
- Es viņam rakstu, bet nabaga mazais viltnieks neko daudz neatbild.”
- Aigars viennozīmīgi ir lielākais viltnieks un shēmotājs šova vēsturē!
- Hahaha, lai Dievs sargā šo mazo viltnieku," rakstīja Valentīna Makleoda.
- Bet viņš, skat, kas par viltnieku, nebāž viss savu galviņu cilpā.