izmānīt
izmānīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmānu | izmānām | izmānīju | izmānījām | izmānīšu | izmānīsim |
| 2. pers. | izmāni | izmānāt | izmānīji | izmānījāt | izmānīsi | izmānīsiet, izmānīsit |
| 3. pers. | izmāna | izmānīja | izmānīs | |||
Pavēles izteiksme: izmāni (vsk. 2. pers.), izmāniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmānot (tag.), izmānīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmānītu
Vajadzības izteiksme: jāizmāna
1.Ar viltu, meliem iegūt.
2.Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecākie virpotāji meistarību jau nerādīja, pašai bija jāizmāna visa gudrība.
- Varbūt pati aprijusi to siļķi un tagad grib izmānīt vēl vienu.
- PTAC arī sniedz dažādu shēmu piemērus, kā no mums izmāna naudu.
- Šobrīd gan nevaru no dēla vēl izmānīt, kādu specializāciju viņš izvēlēsies.
- Burvju lodi man jau sen mēģina izmānīt burvestību muzejs Vācijā, Hannoverē.