izmanīgums
izmanīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izmanīgums | izmanīgumi |
| Ģen. | izmanīguma | izmanīgumu |
| Dat. | izmanīgumam | izmanīgumiem |
| Akuz. | izmanīgumu | izmanīgumus |
| Lok. | izmanīgumā | izmanīgumos |
Vispārināta īpašība → izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izmanība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tad nebijāt redzējuši šajās acīs atjautību un izmanīgumu?
- Ja velkam paralēles ar dzīvnieku pasauli, tad kleptokrāti visur savā rijīgumā un izmanīgumā līdzinās āmrijām jeb tiņiem, un ir pilnīgi lieki klauvēt pie viņu sirdsapziņas un veselā saprāta.
- Jo dievbijīgos, šķiet, ļoti kaitina tas, ka bezdievjiem viss izdodas veiksmīgi, ka tie, tā sakot, sēž laimes mātes klēpī pilnībā un bagātībā, bet dievbijīgiem viss viņu čaklums, izmanīgums, uzticība un darbošanās neko īpašu neatnes.
- - Ielikšu katrā atsevišķā indivīdā dažādās pakāpēs un nokrāsās visas tās daudzveidīgās Tikumiskās īpašības, kas pa vienai iedalītas visiem mēmās dzīvnieku pasaules pārstāvjiem, - drosmi, gļēvulību, niknumu, lēnprātību, godīgumu, taisnīgumu, izmanīgumu, nodevību, augstsirdību, nežēlību, nekrietnību, ļaunprātību, miesas kārību, žēlsirdību, līdzjūtību, sirdsskaidrību, egoismu, maigumu, godprātību, mīlu, naidu, zemiskumu, cildenumu, uzticību, viltību, patiesīgumu, melīgumu, - katra cilvēciska būtne saņems visas šīs īpašības, un no tām veidosies viņas daba.
- Savdabīgā tirgus norise pamatā ir ļoti vienkārša, bet tieši tāpat kā jebkurā citā tirgū zināma piepūle un izmanīgums ir nepieciešams, lai tiktu pie kārotās „ preces”.