izmanīt
izmanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmanu | izmanām | izmanīju | izmanījām | izmanīšu | izmanīsim |
| 2. pers. | izmani | izmanāt | izmanīji | izmanījāt | izmanīsi | izmanīsiet, izmanīsit |
| 3. pers. | izmana | izmanīja | izmanīs | |||
Pavēles izteiksme: izmani (vsk. 2. pers.), izmaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmanot (tag.), izmanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmanītu
Vajadzības izteiksme: jāizmana
Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš prot izmanot iespējas un gūt panākumus ( Ekonominio raštingumo...
- Militārās tehnikas attīstība dažu Pirmā pasaules kara gadu laikā radikāli izmanīja karamākslu.
- Konstrukcijai ar tetrapodiem ir iespējams efektīvi izmanot bišu šūnas režģi.
- Kāda jēga būt pa pusei dievietei, ja viņa nevar izmanīt vissvarīgāko.
- Fosfolipīdus var izmanot kā komerciālos emulgatorus [213].