cinobrs
cinobrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cinobrs | cinobri |
| Ģen. | cinobra | cinobru |
| Dat. | cinobram | cinobriem |
| Akuz. | cinobru | cinobrus |
| Lok. | cinobrā | cinobros |
1.Sarkans sulfīdu grupas minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
2.No šāda minerāla iegūta krāsviela.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Salīdzinoši nereti cinobrs veido dvīņu kristālus - divus kopā saaugušus kristālus.
- Cinobrs sastāv galvenokārt no Hg(II) sulfīda HgS.
- Cinobrs ir nozīmīga dzīvsudraba izejviela, to izmanto arī kā sarkano pigmentu.
- Šeit ieguva arī cinobru ( dzīvsudraba rūda), vizlu un marmoru.
- Nozīmīgākā rūda, no kura iegūst dzīvsudrabu, ir cinobrs ( HgS).