sakombinēt
Lietojuma biežums :
sakombinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izveidot noteiktā veselumā (no atsevišķām sastāvdaļām).
1.1.Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
2.Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri