sakompromitēt

Lietojuma biežums :

sakompromitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	sakompromitēju	sakompromitējam	sakompromitēju	sakompromitējām	sakompromitēšu	sakompromitēsim
2. pers.	sakompromitē	sakompromitējat	sakompromitēji	sakompromitējāt	sakompromitēsi	sakompromitēsiet, sakompromitēsit
3. pers.	sakompromitē	sakompromitēja	sakompromitēs

Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	sakompromitēju	sakompromitējam	sakompromitēju	sakompromitējām	sakompromitēšu	sakompromitēsim
2. pers.	sakompromitē	sakompromitējat	sakompromitēji	sakompromitējāt	sakompromitēsi	sakompromitēsiet, sakompromitēsit
3. pers.	sakompromitē		sakompromitēja		sakompromitēs