sakompromitēt
sakompromitēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakompromitēju | sakompromitējam | sakompromitēju | sakompromitējām | sakompromitēšu | sakompromitēsim |
| 2. pers. | sakompromitē | sakompromitējat | sakompromitēji | sakompromitējāt | sakompromitēsi | sakompromitēsiet, sakompromitēsit |
| 3. pers. | sakompromitē | sakompromitēja | sakompromitēs | |||
Pavēles izteiksme: sakompromitē (vsk. 2. pers.), sakompromitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakompromitējot (tag.), sakompromitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakompromitētu
Vajadzības izteiksme: jāsakompromitē
Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Prezidente lieliski pabeidza savu 8 gadu darbu, neļaujot sevi sakompromitēt.
- Ja Higsa bozonu nebūtu izdevies iegūt, pašreizējā elementārdaļiņu fizika tiktu sakompromitēta.
- To esot sakompromitējis kāds dusmīgs onkulis ar rūpīgi koptām ūsām.
- Tur acīmredzot viens no nolūkiem bija sakompromitēt Tautas fronti.
- Piemēram, uz tās priekšvēlēšanu plakātiem redzami gados jauni un mazpieredzējuši deputātu kandidāti, kuri nav sevi paguvuši sakompromitēt.