sakoncentrēt
Lietojuma biežums :
sakoncentrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
1.1.Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
2.Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam; sasprindzināt (fiziskos, arī garīgos spēkus, gribu), lai (tos) vērstu uz noteiktu mērķi.
Saistītās nozīmessaņemt.
3.Palielināt, parasti ievērojami, vielas daudzumu (maisījumā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri