izmācīt
Lietojuma biežums :
izmācīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
1.1.Iemācīt (ko darīt).
1.2.Apmācīt.
1.3.Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
2.sarunvaloda Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
2.1.Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
3.apvidvārds Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri