izļurkāt
izļurkāt apvidvārds
1.Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
2.Izbojāt (izviļājot, samīdot u. tml.).
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tur tas slēdzis tāds izļurkāts, lielākā daļa gaisa iet garām.
- Jūra ir duļķaina, viļņi izmet krastā vecas, izļurkātas kurpes un beigtas zivis.
- Kad esam kalna augšā, noliekam velosipēdus gar izļurkātu sētu un ejam vēl tālāk, augstāk, tuvāk.
- Sētnieki nebija izļurkāti.
- Mētra apmēram zināja, kurš kuru lauku apsaimnieko, un labprāt būtu ieraudzījusi skolotājas P. vai Z. noputējušo pieri un izļurkātās treniņbikses.