izmācīt
izmācīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmācu | izmācām | izmācīju | izmācījām | izmācīšu | izmācīsim |
| 2. pers. | izmāci | izmācāt | izmācīji | izmācījāt | izmācīsi | izmācīsiet, izmācīsit |
| 3. pers. | izmāca | izmācīja | izmācīs | |||
Pavēles izteiksme: izmāci (vsk. 2. pers.), izmāciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmācot (tag.), izmācīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmācītu
Vajadzības izteiksme: jāizmāca
1.Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
1.1.Iemācīt (ko darīt).
1.2.Apmācīt.
1.3.Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
2.sarunvaloda Panākt, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
2.1.Būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos.
3.apvidvārds Sagādāt (kādam) iespēju izmācīties, iegūt izglītību.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tu viņam iemācīji skaistumu, izmācīji viņu just un domāt.
- — Dzīve izmācījusi, — Dzīve izmācījusi, — ironiski pasmaidīja Edīte.
- Un par ko gan, piedod par izteicienu, tevi tur izmācīja?
- Viņiem ir gluži gudri cilvēki, kas dzīvot izmācījuši citus.
- Viņa izmācīs, izlocīs, pārtaisīs, ja vecāki to nav spējuši izdarīt!