izļurkt
izļurkt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!