fermijs
fermijs
Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
Avoti: LEV, FF
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir iegūti fermija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 241 līdz 260.
- Neviens no fermija izotopiem sabrūkot neizdala β starojumu, līdz ar to no tā nevar iegūt nākamo ķīmisko elementu periodiskajā tabulā — mendeļejeviju.
- Pašlaik universitātes pētnieki un divi darbinieki ir bijuši līdzdalībnieki sešu periodiskās sistēmas ķīmisko elementu atklāšanas procesā ( kalifornijs, sīborgijs, berklijs, einšteinijs, fermijs, lourensijs).
- Einšteinijs un nākamais elements periodiskajā tabulā fermijs iegūts Losalamosas nacionālajā laboratorijā no radioaktīvajiem putekļiem, kas iegūti no notikušā ūdeņraža bumbas " Ivy Mike" izmēģinājuma Enivetokas atolā, Klusā okeāna dienvidos.