izošņāt
izošņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izošņāju | izošņājam | izošņāju | izošņājām | izošņāšu | izošņāsim |
| 2. pers. | izošņā | izošņājat | izošņāji | izošņājāt | izošņāsi | izošņāsiet, izošņāsit |
| 3. pers. | izošņā | izošņāja | izošņās | |||
Pavēles izteiksme: izošņā (vsk. 2. pers.), izošņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izošņājot (tag.), izošņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izošņātu
Vajadzības izteiksme: jāizošņā
1.sarunvaloda Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ludis, ar acīm visus kaktus izošņājis, sevī noteica.
- Vai tikai nav uzsūtīts okšķeris, nācis izošņāt, izspiegot?
- Man tikai jāsaprot, kāpēc viņi šurp atspērušies un ko grasās izošņāt.
- Benbens ir ārkārtīgi ziņkārīgs, viņam viss noteikti jāizošņā.
- Burtiski, ar degunu izošņāju Robespjēra terora loģiku.