izošņāt
Lietojuma biežums :
izošņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri