nomirkt
nomirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomirkstu | nomirkstam | nomirku | nomirkām | nomirkšu | nomirksim |
| 2. pers. | nomirksti | nomirkstat | nomirki | nomirkāt | nomirksi | nomirksiet, nomirksit |
| 3. pers. | nomirkst | nomirka | nomirks | |||
Pavēles izteiksme: nomirksti (vsk. 2. pers.), nomirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomirkstot (tag.), nomirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomirktu
Vajadzības izteiksme: jānomirkst
1.Izmirkt1.
2.parasti formā: trešā persona Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaimiņš Bambans noskaudīs rudzus , kviešus ēdīs žurkas , un lini tie nomirks mārkā sarkani kā gunsgrēks , jo tie tēviņi , tie puiši , izdara visu gluži vienkārši , neievērodami nekādas skolas
- Kad atmodies - bijis tīri slapjš nomircis, nevarēdams saprast, kur atrodas.
- Drīz tam nomirkušas kājas, un tas sācis celt tiltus no kokiem, vārtus no akmeņiem.