izkult
izkult 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izkuļu | izkuļam | izkūlu | izkūlām | izkulšu | izkulsim |
| 2. pers. | izkul | izkuļat | izkūli | izkūlāt | izkulsi | izkulsiet, izkulsit |
| 3. pers. | izkuļ | izkūla | izkuls | |||
Pavēles izteiksme: izkul (vsk. 2. pers.), izkuliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izkuļot (tag.), izkulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izkultu
Vajadzības izteiksme: jāizkuļ
2.Strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
Stabili vārdu savienojumiKult izkultus salmus.
- Kult izkultus salmus idioma — vairākkārt runāt par vienu un to pašu; spriedelēt par jau (sen) zināmām patiesībām
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izkultās vārpas krājas vienā mašīnas galā, otrā maisos birst graudi.
- Pēc tam to žāvēja rijās un izkūla ar spriguļiem vai kuļamajiem ratiem.
- Sinepes pļauj un žāvē, pēc žāvēšanas kombains tos izkuļ.
- Atdzisušai masai pieliek miltus, cukurā sakausētu raugu un potašu, labi izkuļ.
- Nopļauj, izkuļ, tad iear visu atpakaļ zemē.