urbties
urbties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urbjos | urbjamies | urbos | urbāmies | urbšos | urbsimies |
| 2. pers. | urbies | urbjaties | urbies | urbāties | urbsies | urbsieties, urbsities |
| 3. pers. | urbjas | urbās | urbsies | |||
Pavēles izteiksme: urbies (vsk. 2. pers.), urbieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urbjoties (tag.), urbšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urbtos
Vajadzības izteiksme: jāurbjas
1.Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.); urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
1.1.Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) – par urbi.
1.2.Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
1.3.pārnestā nozīmē Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) – par skaņām; izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
1.4.pārnestā nozīmē Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
2.Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) – par ko smailu.
2.1.Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
2.2.Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) – parasti par auga sakni, asnu.
2.3.Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) – par lodi, šāviņu.
2.4.Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) – parasti par transportlīdzekļiem.
2.5.Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) – piemēram, par gaismas staru.
3.Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
3.1.Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
4.Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) – par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un mūždien viņa ar savām, teles acīm urbās manējā čalī.
- Jūsu skatieni viņu trenca projām, urbās viņam cauri un draudēja.
- Cik bezrūpīgi vēl pirms divām nedēļām urbās augstākās matemātikas cietajos sliekšņos!
- Krūksa acis urbās: “ Un zini, kas tad notiks?
- Viņš liecās uz priekšu, urbjoties Lenijā ar iegrimušām acīm. “