vilna
vilna sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vilna | vilnas |
| Ģen. | vilnas | vilnu |
| Dat. | vilnai | vilnām |
| Akuz. | vilnu | vilnas |
| Lok. | vilnā | vilnās |
1.Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem – aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju); tāds, kas izgatavots no šādas dzijas (par audumu, apģērbu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1. Vilnas izvešanai uz Poliju izsniegt rīkojuma pielikumā noteiktā parauga sertifikātu.
- Nosaukums dots pēc izskata: gara mīksta vilna klāj visu ķermeni.
- Īsa, tikai 3 cm gara, aste un gara vilna.
- Savukārt Merino šķirnes aitu vilna ir smalka un piemērota smalkiem rokdarbiem.
- Ulmaņlaikos audzēja aitas vilnas cirpšanai un šīs šķirnes guva plašu izplatību.