Paplašinātā meklēšana

Meklējam vilna.

Atrasts vārdos (39):

Atrasts vārdu savienojumos (35):

Atrasts skaidrojumos (680):

lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas.
šinšilla Adīta vilnas drāna ar uzkārstu virsmu.
uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām.
eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
aitvilla Aitas vilna.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem.
pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas.
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna.
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi.
ratene Apaļa veltas vilnas platmale.
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas).
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni.
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
plenīca Ar kārstuvi sakārstās vilnas ripulis.
gimpe Ar krāsainu zīdu, zelta vai sudraba stiepli aptīta kokvilnas dzija, ko lieto apģērbu pielikumiem u. c.
kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
kalikons Ar saistvielām piesūcināts kokvilnas audums (grāmatu iesējumiem).
perkalīns Ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai.
pusspreža Ar vērpjamo mašīnu izveidots nevērpts vilnas pavediens.
sare asa muguras vilna atsevišķām aitu šķirnēm.
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
prekosaitas Ātraudzīgu smalkvilnas un gaļas aitu šķirne.
izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
cirpiens Atsevišķas cirpšanas rezultātā iegūtā vilna.
īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot.
sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
vigoņa Audekli, kas no šādas vilnas pagatavoti.
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
simtdzīparu Audums ar 100 vilnas pavedieniem.
pašķērs Audums ar linu velkiem un vilnas audiem.
pusdamašķis Audums no linu diegu metiem, kas ar vilnas dziju atausti.
natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā.
organdīns Audums no smalkiem kokvilnas diedziņiem, līdzīgs muslīnam, tikai blīvāk austs un stīvāk apretēts.
šodijs Audums no vilnas plučiem.
puszīds Audums no zīda metiem un kokvilnas, vilnas vai linu audiem.
pusvadmala Audums, kas ir austs no vilnas dzijas un kokvilnas diedziņiem.
pušnōtiņs audums, kuram meti linu, bet audi - vilnas.
greidi Augstākās vietas audumā; izcilas vai krāsainas rotājumu svītras gar auduma vai adījuma malu; piem., deviņgreidu vilnainītes.
bostons Augstas kvalitātes vilnas uzvalku audums.
lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki.
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
zābakauti Auti, ko auj zābakos (parasti no vilnas auduma).
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu.
zefīrs Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
kazine Bieza vilna, kas atgādina kazas vilnu.
burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās.
grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2.
čortakaza Biezs kokvilnas audums.
kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats.
cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats.
ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
voilaks Biezs, blīvs, velts vilnas audums.
draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
šinšilla Biezs, porains vilnas dubultaudums, kura virsmu klāj garas, mazliet sagrodotas, uzkārstas dzijas pārsedzes, kas saveltas cirtainās sprogās.
kastors Biezs, stipri savelts vilnas audums.
kutils Blīva kokvilnas drāna.
damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām.
tiklastiks Blīvs atlasa pinuma audums no kokvilnas kardu dzijas ar lineāro blīvumu šķēriem 25 teksi un audiem 29,4 teksi; virsmas blīvums 180 g/m2.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
nankins Blīvs, izturīgs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
kretons Blīvs, stingrs kokvilnas (kaņepāju un linu) audums (mēbeļu apvilkšanai, drapēšanai).
brokatels Brokātam līdzīgs zīda un kokvilnas vai kokvilnas audums ar lielām ieaustām puķēm.
buks Buka audekls - kokvilnas audums.
bakskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
bukskins Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
bukskiņš Bukstiņš - izturīgs vilnas audums.
hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā.
lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
sacirpt Cērpot iegūt (vilnu) lielākā daudzumā; cērpot iegūt (lielāku vilnas daudzumu).
piecirpties Cērpot iegūt sev (vilnu) pietiekamā vai lielākā daudzumā; cērpot iegūt sev (pietiekamu vai lielāku daudzumu vilnas).
cirpeklis Cirpums; nocirpta vilna.
aitaudzis Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
aitaugušais Dabiskas (pelēkas, melnas) aitas vilnas krāsā; nekrāsots.
griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai.
ruste dažādu zāļu maisījums vilnas izstrādājumu krāsošanai.
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company".
pavilniņa Dem. --> pavilna.
vilnainīte Dem. --> vilnaine.
moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem.
diegieloku Diegieloku vilnainīte - vilnaine ar linu malu.
ratine Divkāršs audums no vilnas un kamieļu spalvu pavedieniem, kas īpatnēji sasprogots.
palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas.
dinitronaftols Dzeltena krāsviela vilnas un zīda krāsošanai.
nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas.
pusvilna Dzija, kas savērpta kopā no vilnas un kokvilnas.
melanža Dzija, ko izgatavo no dažādu krāsu šķiedru (sintētisko, kokvilnas, vilnas) maisījuma; audums no šādas dzijas.
dzijs Dzija, savērpts vilnas pavediens.
apkūlāt Dzīvnieka (piem., zirga) vilnai kļūt spurainai, pinkainai.
bada vilna dzīvnieku trūcīgas ēdināšanas dēļ izveidojušies vilnas matiņi ar iežņaugumiem, kas nav piemērota tekstilrūpniecībā un vilnas izstrādājumiem.
džerseja Džersija - vienkārša adījuma smalkvilnas vai zīda triko audums.
jersei Džersija - vienkārša adījuma smalkvilnas vai zīda triko audums.
žersejs Džersija - vienkārša adījuma smalkvilnas vai zīda triko audums.
džīnas Džinsi - stipras kokvilnas bikses; audeklenes; džinsas.
mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
tumo Ezoteriska tibetiešu tehnika, lai attīstītu "iekšējo siltumu", kas ļauj jebkurā gadalaikā ģērbties vienīgi kokvilnas kreklā un nejust aukstumu.
bukstins Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
bukstiņš Fabrikā austa vilnas drāna (pretstatā lauku vadmalai).
planels Flanelis - mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums.
mezeline Franču audekls, pus vilnas, pus zīda, lietots gk. priekškariem un pārvelkamiem.
bastainis Galvas lakats no smalka, plāna kokvilnas (batista) auduma.
jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
ķemmvilna Garas šķiedras (12-24 cm un vairāk) mazcirtaina gluda aitu vilna.
strugulis Gareb=ns vilnas veltnītis.
aršīna Garuma mērvienība - 0,71119 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā); Afganistānā tikai vilnas audumiem - 1,120 m, pārējiem - 1,025 m; Bulgārijā - 0,670 m.
romnimarši Garvilnas aitu šķirne.
sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
kotons Gluda, plāna kokvilnas drēbe ar dažādas krāsas rakstiem; katūns.
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
moleskins Gluds, spīdīgs, blīvs kokvilnas audums, kas izstrādāts pastiprinātā satīna pinumā no dzijas ar mazu lineāro blīvumu; audu lineārā aizpilde 140%.
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
ķemmgredzens Gredzenveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
zelta aunāda grieķu mitoloģijā - āda, kas piederēja zeltvilnas auniņam, kurš palīdzēja Friskam pārpeldēt jūru.
Argo Grieķu mitoloģijā - kuģis, ar kuru 50 argonauti devās uz Kolhīdu pēc zeltvilnas aunādas.
kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
fildekoss Groda kokvilnas dzija ar zīda spīdumu; to izmanto trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
kotons Groži vērpta kokvilnas dzija, apsvilināta, caur stērķeli vilkta un uz spolītēm uztīta.
kārstaviņas Iekārta vilnas ķemmēšanai.
ādaks Ieziepēta vilnas lupata, ar kuru mazgā.
koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
mohēra īpaši apstrādāta Angoras kazas (_Capta hircus aegagrus_) vilna; šādas vilnas audums.
retrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
refrakcijas diegs īpaši izstrādāts kokvilnas diegs zobārstniecībā smaganas atbīdīšanai.
fouta Īpašs kokvilnas dvielis, ar kuru aptinas pirtī.
strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
linters Īsas kokvilnas šķiedriņas, kas palikušas pie kokvilnas sēklām pēc attīrīšanas mašīnā (džinā).
T krekls īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
kolete īss balta vilnas auduma mundieris Eiropas valstu armijās 17.-20.gs. sākumā.
Šropšīras aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne ar pussmalku vilnu; izveidota Anglijā 18.-19. gs.
Sautdaunsu aitas īsvilnas gaļas aitu šķirne.
bombazīns Itāliešu izcelsmes zīda audums; arī līdzīgs audums no vilnas.
īzerīšu Īzerīšu vilna - smalka viļņota, citaina vilna.
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju.
kārstavs Izkārstas vilnas šķetere.
plušķis Izplūkāts vilnas kušķis.
bomela Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomele Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomēlis Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomels Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomeļš Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomila Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomile Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomilis Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomilla Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
bomils Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
griezinis Izsukātas vilnas ritulītis.
demikotons Izturīgs atlaspinuma kokvilnas audums.
pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai; džinsaudums.
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji.
jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
dzīparjosta Josta no vilnas dzijas.
talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros.
vilnaiņrats Kāds auduma raksts (vilnas velki ar linu audiem).
lakatainis Kāds, kurš ir aptinies ar vilnas lakatu.
siāmieši Kaķu šķirne - Siāmas kaķi - krēmkrāsas īsvilnas kaķi ar brūnu seju un ausīm un zilām acīm.
kamieļvilna Kamieļa vilna.
bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem.
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri.
tibetvilna Kašmiras vilna.
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
kartuns Katūns - plāns kokvilnas audums.
katūņs Katūns - plāns kokvilnas audums.
lečka Kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna.
novilnāt Kļūt vilnainam, apaugt ar vilnu (matiem).
villēties Kļūt vilnainam.
villot Kļūt vilnainam.
kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
galloflavīns Kodināmā krāsa vilnas krāsošanai dzeltenā krāsā.
metahromkrāsvielas Kodināmās azotkrāsvielas, ko lieto vilnas krāsošanai ar amonija bihromāta kodinātāju.
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem.
Gossypium arboreum kokveida kokvilna.
bomela Kokvilna.
bomele Kokvilna.
bomelis Kokvilna.
bomēlis Kokvilna.
bomels Kokvilna.
bomeļš Kokvilna.
bomila Kokvilna.
bomile Kokvilna.
bomilis Kokvilna.
bomilla Kokvilna.
bomils Kokvilna.
bomvilla Kokvilna.
bomvilna Kokvilna.
būmeļš Kokvilna.
gossypium Kokvilna.
bjazs Kokvilnas audekla pinuma audums, blīvāks un rupjāks nekā katūns.
briljantīns Kokvilnas audekls ar atlasa spīdumu.
oksfords Kokvilnas audums (gk. virskrekliem).
ģingams Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
satīns Kokvilnas audums ar gludu, spīdīgu labo pusi.
linzīds Kokvilnas audums ar nelielu zīda piejaukumu.
memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē.
denims kokvilnas audums tradicionāli 3/1 trinīša (sarža) pinumā, kas ražots no vidēji rupjas krāsotas šķēru un nekrāsotas audu dzijas; auduma virsmas blīvums aptuveni 270 g/m^2^.
šērtiņš Kokvilnas audums, ko lietoja gk. krekliem.
dauless Kokvilnas audums, kuru gk. izmanto gultas veļai.
dovlass Kokvilnas audums, kuru gk. izmanto gultas veļai.
perkaļs kokvilnas audums.
bomeļdrāna Kokvilnas audums.
bomeļdrēbe Kokvilnas audums.
bukaudekls Kokvilnas audums.
bomelis Kokvilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem.
širtiņš Kokvilnas drāna grāmatsējēju vajadzībām.
mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas.
ārzdogs Kokvilnas lakats.
mančestrs Kokvilnas samta paveids.
kotoneļļa Kokvilnas sēklu eļļa.
kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum").
smalkšķiedras kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium barbadense").
lakstainā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium herbaceum").
parastā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium hirsutum").
jēlkokvilna Kokvilnas šķiedru masa, kurā vēl ir kokvilnas sēklas.
polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas).
polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
saržs Kokvilnas vai zīda audums ar sīkām, šķērsām rieviņām.
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
diegu zeķes kokvilnas zeķes.
bomeļzeķes Kokvilnas zeķes.
bomenes Kokvilnas zeķes.
Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis.
rupja konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir bieza, blīva, rupjiem vilnas matiem klāta āda, spēcīga muskulatūra, bet vāji attīstīti saistaudi un taukaudi, kauli ir rupji, smagi un masīvi, ķermeņa formas stūrainas, galva liela un smaga.
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
kotsvaldes Kotsvoldas aitas - garvilnas aitu šķirne.
bele Kovilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem.
drēbju kode kožu dzimtas suga ("Tineola bisselliella"), neliels tauriņš, kura kāpuri barojas ar vilnu, kažokādām u. c., bojā vilnas drēbes.
mataukle Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla.
matauklis Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla.
mataukla Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam.
lokao Krāsviela, ko iegūst Ķīnā, vārot "Rhamnus utilis" un "Rhamnus chloroporus" mizu; lieto kokvilnas un zīda krāsošanai zaļā krāsā; Ķīnas zaļā.
rozantreni Krāsvielas, ko lietoja kokvilnas krāsošanai.
crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma.
cretonne Kretons, ļoti izturīgs kokvilnas audums.
digoksīns Kristālisks glikozīds, iegūts no vilnainās uzpirkstītes lapām.
kulstāmmašīna Kulstāmā mašīna; mašīna (linu, vilnas u. c. šķiedru) kulstīšanai - ar rotējošiem adatu vai nažu veltņiem (kulstīklām) rada biežus triecienus pa šķiedrām.
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe.
zefīrs Labākā aitu vilnas šķirne.
Gossypium herbaceum lakstainā kokvilna.
pako Lamu sugas "Lama pacos L." vilna.
mājas kaza lauksaimniecības dzīvnieki ("Capra hircus"), kurus pēc izmantošanas virziena iedala piena, dūnvilnas, vilnas, piena – dūnvilnas – gaļas un gaļas – ādiņu kazās.
leičesteres Lesteras aitas - garvilnas aitu šķirne.
leičesteri Lesteras aitas - garvilnas aitu šķirne.
villdrāna Liels pelēks vilnas lakats ar bārkstīm.
skusts liels vilnas lakats ar bārkstīm.
lielaislakats Liels vilnas lakats; villaine.
uzplētnis Liels vilnas lakats.
uzsedzene Liels vilnas lakats.
vilndrāna Liels vilnas lakats.
villaine Liels vilnas plecu lakats (arī latviešu tautastērpa piederums).
lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
pleds Liels, parasti bārkstains, rūtains, vilnas auduma izstrādājums, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
vilnainis Liels, savelts vilnas lakats.
kārsināt Likt, dot kārst (vilnas apstrādes uzņēmumā).
tekstilvielas Lini, kokvilna, kaņepes.
linkalnes Linkolnas aitas - garvilnas aitu šķirne.
linkolni Linkolnas aitas - garvilnas aitu šķirne.
mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu.
stramins Linu, puslinu vai kokvilnas audums ar kvadrātiskām rūtītēm, izskatā līdzīgs kanvai, lieto oderēm, izšuvumiem u. tml.
kulstīšana Linu, vilnas u. c. šķiedru apstrādes operācija, ko veic pēc irdināšanas un pirms kāršanas - pilnīgāk uzirdina šķiedras un atdala lielākos piemaisījumus.
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka.
nanķins Ļoti biezs, linaudekla veidā austs, lielāko tiesu zirņdzeltenas krāsas kokvilnas audums.
tiks Ļoti blīvs, izturīgs linu vai kokvilnas audums.
flanelis ļoti mīksts tīrvilnas audums audekla vai trinīša pinumā.
etamīns Ļoti plāns kokvilnas audums.
mežģīne Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
tibets Ļoti smalks vilnas audekls.
nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
markizets Ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm).
loda Mākslīgs zīds ar vilnas raksturu.
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
linters Mašīna šķiedru attīrīšanai no kokvilnas sēklām.
džins Mašīna, kas atdala kokvilnas šķiedras no sēklām.
džersijs Mašīnadījuma kokvilnas vai vilnas triko audums, kura pinums labajā pusē veido vertikālas rievas, kreisajā - horizontālas; izmanto ikdienā valkājamu apģērbu šūšanai.
šarpija Materiāls - saplucināta kokvilnas auduma pavedieni.
matruki Mati un vilna, kas jēlā miesā iekļuvuši un tādēļ vāts nedzīst.
tīras vilnas iznākums mazgātas tīras vilnas attiecība pret nemazgātu vilnu.
plukši Mazi sasmalcinātas vilnas auduma gabali.
troduļi mazs apaļš vilnas dzijas pušķītis apģērba dekorācijai.
pakājas Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
pakājes Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
pakāji Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
nobarvilla Mazvērtīga vilna.
suskas Mazvērtīgi lini un vilna, atkritumi.
melle Melns lakats, melna vilnas drāna.
mirne Merina aitu vilnas audums.
gali Metu atliekas: krāsota vilnas dzija.
ģerpsts Mezgls vilnas pavedienā; ģerpste.
ģerpste Mezgls vilnas pavedienā.
vilnas smalkums mikronos izteikts vilnas matiņa diametrs.
lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
ēzelīte Mīksta, smalka, sprogaina vilna.
flanelets Mīksts kokvilnas audums ar vieglu uzkārsumu.
finets Mīksts kokvilnas audums.
moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots.
spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
baika Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums.
kanifass Mīksts, apdrukāts kokvilnas kleitu audums sīkrakstainā garensvītru pinumā.
meltons Mīksts, blīvs vilnas audums.
muslīns Mīksts, viegls, smalks, parasti kokvilnas, audums.
flanelis mīksts, viegls, var būt balināts, vienkrāsains vai apdrukāts kokvilnas audums audekla vai trinīša pinumā, parasti ar divpusēju uzkārsumu.
mīzelēts Mīzelēts audums - audums, kura viena puse ir gluda, bet otra - vilnaina.
īrāms Musulmaņu svētceļnieka tērps, kas sastāv no 2 četrstūrainiem baltiem kokvilnas lakatiem.
mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila.
mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm.
Thymus praceox var. pseudolanuginosus neīstais vilnainais mārsils.
padzirkle Nenocirptā vilna, nekvalitatīva cirpuma gadījumā.
sabari netīra vilna.
pazirkle Nevienādi, nelīdzeni nocirpta aitas vilna.
kāgaļi No aitu kājām cirpta (mazvērtīga) vilna.
tāšu vezis no bērzu tāsīm pīts trauciņš vilnas ielikšanai, arī dziju kamoliem.
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm.
krija No liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai.
diedziņu drēbe no linu un kokvilnas diegiem austs audums.
azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
tīra vilna no mehāniskiem maisījumiem attīrīta un izmazgāta vilna.
lupatu pusmasa no tekstilrūpniecības (linu vai kokvilnas) atkritumiem vai lietotām tekstilijām (vecdrānām) iegūtas šķiedrvielas lielas koncentrācijas suspensija ūdenī.
diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
kardu dzija no vidēja rupjuma un garuma kokvilnas šķiedrām iegūta dzija.
stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
iras No vilnas vai kokvilnas auduma izplūkātas lupatas.
snājums No vilnas veidots pavediens, kas sagatavots vērpšanai.
cirpums Nocirptā vilna.
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
oksfordširdouni Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšires Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīri Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
oksfordšīrieši Oksfordšīras sugas aitas - īsvilnas aitu šķirne.
cēpere Oranži krāsota vilnas dzija.
pussvārks Pa pusei vilnas, pa pusei linu svārki.
nobarvilna Pa ziemu izaugusī vilna.
frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris.
kokvilnas papīrs papīrs, kura sastāvā ir vismaz 25% kokvilnas šķiedru.
Gossypium hirsutum parastā kokvilna.
alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
lēšķa pārsla, izžāvētas vilnas sauja, vilnas kamols.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
jēlmines Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna; jēlmenes.
jēlmenes Pastalu veids - no neģērētas lopu ādas nogrieztas pastalas, auklu vietā nodzīta vilna.
čerkazs Pašausts audums, kam ir diedziņu velki, bet vilnas audi.
cerkazis Pašausts pusvilnas audums, kam ir diedziņu velki un vilnas audi.
pašķēri Pašķēros aust - ieaust linu vai pakulu velkos vilnas audus.
rupjvilna Pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām.
čekmens Persiešu un tatāru virssvārki, apjožami, pagatavoti no rupjas vilnas, un spalvaini, lai nelaistu cauri slapjumu.
činkulis Pinka - savēlusies (piemēram, matu, bārdas, vilnas) šķipsna.
pinkuļi Pinkas (savēlušies mati vai lini un vilna).
lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija.
gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi.
pirmatnīte Pirmā vilna (aitām).
kalote Pīta tīklveida galvas sega no vilnas vai zīda, ko lietoja 15.-16. gs.
barež Plāna vilnas drēbe.
flavets Plāns gluds franču vilnas audums.
marle Plāns kokvilnas audums ar retiem audiem un šķēriem.
katūns Plāns kokvilnas audums.
maija Plāns kokvilnas audums.
tvīds Plāns vilnas vai pusvilnas audums (piemēram, starpsezonu mēteļiem, kostīmiem).
prinelis Plāns, blīvs kokvilnas audums, no kura izgatavo apavus.
pergamenta audums plāns, gluds kokvilnas audums, kas apstrādāts ar sērskābi.
listrīns Plāns, spīdīgs vilnas vai pusvilnas audums, kas izgatavots no parupjiem diedziņiem; agrāk to lika par oderi vīriešu svārkos.
čapans Plašs kirgīzu mētelis no kamieļu vilnas.
faha Plata sarkana vilnas josta vīriešu tautas apģērbam Aragonijā un Andalūzijā, ko tin divkārt ap vidu.
kargo bikses platas kokvilnas auduma bikses ar ļoti daudzām kabatām.
slaksi platas, brīvi krītošas bikses, kas parasti šūtas no kokvilnas auduma, dažreiz - no lietusmēteļu auduma.
burnuss Plats vilnas (parasti balta) auduma apmetnis ar kapuci (arābiem).
džellaba Plats, brīvi krītošs arābu vīriešu apģērbs no vilnas.
plaida Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
plete Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
plets Pleds - liela vilnas auduma seģene vai lakats; rūtains vilnas apmetnis skotu kalniešu apģērbā.
plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
bisinoze Pneimokonioze no kokvilnas putekļu ieelpošanas.
lintermašīna Pūku atdalītājs, mašīna pūku atdalīšanai no kokvilnas sēklām.
mirene Puķaina vilnas galvas drānele.
mirma Puķaina vilnas galvas drānele.
mirmine Puķaina vilnas galvas drānele.
pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas.
pusaudekls Puslinu audums - audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet gan kokvilnas vai tml. dzijas.
diegaine Puslinu un pusvilnas audums, kam kokvilnas diedziņu meti vai audi.
barhents Pusraupjš kokvilnas audekls ar linu metiem.
Latvijas tumšgalves pussmalkvilnas gaļas-vilnas aitu šķirne, izveidota Latvijā 1922.-1940. g., vietējās rupjvilnas un pusrupjvilnas aitas krustojot ar angļu īsvilnas aitu šķirnēm.
vilnātne Pusvilna.
čerkass pusvilnas audums (velki - linu vai kokvilnas, audi - vilnas)
nikerbokers Pusvilnas audums no kokvilnas metiem un ķemmdziju audiem, blīvi noausts, ko lieto gk. tā paša nosaukuma golfa biksēm.
pusvilnains Pusvilnas audums.
pusvadmalas Pusvilnas.
pusvilnains Pusvilnas.
putekls putekļu krāsas kokvilnas audums, ko izmantoja galvenokārt kabatām.
vailums Raiba vilnas drāna.
mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
RVIRA Rīgas vilnas izstrādājumu ražošanas apvienība (kopā ar nosaukumu: RVIRA "Rīgas tekstils").
kārstaves Rīki vilnas kāršanai.
kārstavi Rīki vilnas kāršanai.
kārstavji Rīki vilnas kāršanai.
kārstuvis Rīks vilnas kāršanai.
kondensers Rotējošs sieta veltnis, kas no kokvilnas jēlšķiedras atdala putekļus un sīkos piemaisījumus.
nodara Rudens vilna.
linofils Rupja dzija no linu, kokvilnas un nātru šķiedru atkritumiem.
kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna.
pērļu diegs rupji šķetināts, spīdīgs kokvilnas diegs (izšūšanai).
tamzas Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamzes Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm; tamza (2).
tamza Rupjš kokvilnas diegs, dzija, ko lieto zvejas rupjāko tīklu liekaču apaušanai, smalko tīklu malu pieaušanai un to piestiprināšanai pie virvēm.
sukna Rupjš vilnas audums no mazvērtīgas vilnas.
homespun Rupjš vilnas audums, visvairāk lietots sporta uzvalkiem un mēteļiem.
mardavainis Rūpnīcā austa, liela, rakstaina vilnas plecu šalle ar bārkstīm.
kapa Rūpnieciski izgatavots kokvilnas auduma gultas pārklājs.
tartāns Rūtains vilnas audums (Skotijā); šāda auduma apmetnis.
būšķis Saišķītis drēbju, vilnas vai cita materiāla caurumu aizbāšanai.
tobralko Samērā biezs kokvilnas audums.
seģene Samērā liels vilnas auduma izstrādājums, ar ko sedz ķermeņa augšdaļu, parasti galvu, plecus.
velverets Samtam līdzīgs kokvilnas (arī ar citas šķiedras piejaukumu) audums.
velvetīns Samtam līdzīgs kokvilnas audums (parasti rievots).
mogets Samtam līdzīgs vilnas audekls, lietā segu pagatavošanai.
eozīns Sarkana organiskā krāsviela C~20~H~8~Br~4~O~5~, ko izmanto bioloģisku preparātu iekrāsošanai, vilnas, zīda, papīra, foliju krāsošanai; tetrabromfluoresceīns.
žicka Sarkana turku dzija; krāsaina, īpaši sarkana vilnas dzija.
sprancene Sarkans kokvilnas galvas lakats.
laktagols Sauss ekstrakts, pagatavots no kokvilnas sēklām; dzelteni balts pulveris, lietoja piena sekrēcijas veicināšanai.
sausdaunas Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
sautdauņi Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
soutdouni Sautdaunsu aitas - īsvilnas gaļas aitu šķirne.
villaiņš Savēlies, biezs (par vilnas audumu).
milainis Saveltas vilnas apavs.
popis Savēlusies vilna.
vērbele Savēlusies vilnas druska vai matu pincka.
vēlumi Savēlušies mati; arī savēlusies spalva, vilna.
dzija Savērptas (vilnas vai tai līdzīgas izejvielas) šķiedras.
karpija Senāk lietots pārsēju materiāls; ar rokām saplucināti diegi no kokvilnas lupatām; šarpija.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
Hellesponts Sengrieķu un latīņu nosaukums Dardaneļu jūras šaurumam; pēc mitoloģijas nosaukums cēlies no Tēbu valdnieka meitas Helles vārda, kura, bēgdama no ļaunās pamātes, nokritusi no zeltvilnas auna un noslīkusi.
hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma.
kilikijs Seniem romiešiem biezs, rupjš audums vai sega no Kilikijas kazu vilnas; vēlāk grēku nožēlotāja tērps.
kipu Seno peruāņu mezglu raksts: vilnas vai kokvilnas virve, pie kuras piesietas vairākas dažādas krāsas aukliņas ar iesietiem dažādas formas mezgliem; mezglu forma un skaits apzīmēja skaitļus, aukliņu krāsa - noteiktus priekšmetus.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
plaukas Sīkas linu šķiedru daļiņas, kas atkrīt kulstot; arī vilnas atkritumi; auzu skaras; blaugznas.
kreps sīkgrubuļains (zīda, vilnas, kokvilnas) audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
repss Sīki rievots, blīvs vilnas, kokvilnas vai zīda audums.
veltenis Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
poliakrilnitrila šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai kopolimēriem, kuru ķēdēs vismaz 85% masas ir akrilnitrila elementārvienību; pēc ārējā izskata un dažām īpašībām līdzīga vilnai, tikai daudz mazāk uzsūc mitrumu un vairāk elektrizējas; izplatītākie komercnosaukumi – akrils, nitrins, orlons, kreslāns u. c.
gallocianīns Sintētiska, gaismas izturīga, zila vai zili violeta krāsviela dažādos toņos, gallusskābes atvasinājums; lieto kokvilnas un vilnas audumu krāsošanai ar hroma kodinātāju.
azīnkrāsvielas Sintētiskas krāsvielas, fenazīna atvasinājumi; lieto kokvilnas, vilnas, zīda, papīra, ādas krāsošanai.
skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma.
slēžu Slēšu audums - smalks audums no liniem un vilnas; silēziešu auduma, piem., krekli; sleiša.
slēžauts Slēšu audums - smalks audums no liniem un vilnas.
gurgurans Smags indiešu zīda audums; arī raibs kokvilnas audums.
kordss Smags kokvilnas audekls, līdzīgs menčestram.
ševiots Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas audums.
zamšāda smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
zamšs Smags, izturīgs, blīvs kokvilnas audums ar īsu, ļoti blīvu plūksnu.
beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
makobatists Smalkākie un blīvākie batista audumi no mako kokvilnas.
mirnava Smalkas vilnas audums.
krepsatīns Smalkgraudains kokvilnas audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
slēšaudekls Smalks audums no liniem un vilnas.
slēšautiņš Smalks audums no liniem un vilnas.
slēžautiņš Smalks audums no liniem un vilnas.
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
žakonets Smalks kokvilnas audekls sieviešu uzvalkiem.
tobralka Smalks kokvilnas audums, ko ražoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
nansuks Smalks kokvilnas veļas audums, apstrādāts ka audekls.
dibits Smalks vilnas audums - tibets.
perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā.
organza Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām.
napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
batists Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums.
petinets Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem.
gloriēts Smalks, skujains kokvilnas audums, oderes drāna.
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums.
tarlatans Smalks, viegls, caurredzams, gluds kokvilnas audums, parasti vienkrāsains.
Gossypium barbadense smalkšķiedras kokvilna.
rambuljē Smalkvilnas aitu šķirne (merīnaitas tips); šīs šķirnes aita.
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
žički Spilgta vilnas dzija, kas nav krāsota.
kumačs Spilgti sarkans vai raibs kokvilnas audums.
pelada Sprāgušu aitu vilna; to lietā voilokam, vērpšanai nav derīga.
gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
lēšķe Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
lēšķis Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
bobriks Stāvus uzkārsts biezs (parasti vilnas vai pusvilnas) mēteļu audums.
šķiedrveida pildvielas stikls, kokvilna, organiskās šķiedras, bora, oglekļa u. c. šķiedras.
mančestris Stipra samtveida kokvilnas drāna.
jeniņas Stipras kokvilnas bikses.
korda pavediens stipri grodots kokvilnas vai ķīmisko šķiedru pavediens, ko izmanto auklu, virvju un drānu izgatavošanai.
marlijs Stipri šķidrs, viegls un caurspīdīgs kokvilnas audums; marle.
krinolīns Stīvs, apretēts kokvilnas vai linu audekla pinuma audums.
čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības.
ekshausters Sūcējventilators kaitīgu gāzu, gaisa, putekļu, spaļu, pelavu u. c. uzsūkšanai, vilnas un citu vieglu materiālu pārvietošanai; to izmanto šahtās, rūpnīcās, dzirnavās u. tml.
satine Svītrots kokvilnas satīns, arī kokvilnas atlass ar zīda svītrām kā metiem.
vikuņa Šā dzīvnieka vilna.
vikunja Šā dzīvnieka vilna.
šarfija Šarpija - agrāk lietots pārsiešanas materiāls - ar rokām saplucinātu kokvilnas lupatu pavedieni.
miņardīze Šaura linu un kokvilnas lentīte, ko lieto tamborētu mežģīņu pagatavošanai.
baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina.
dvielis Šaurs, pagarš (parasti linu, kokvilnas) auduma izstrādājums (ķermeņa vai tā daļu, arī trauku) slaucīšanai.
širtiņš Šērtiņš; smalka kokvilnas kreklu drāna.
ševrons Ševiota veids, vilnas audums lauztā kēpera sējumā, kas dod audumam gaiši un tumši svītrainu izskatu.
čivjets Ševiots - vilnas uzvalku audums.
dzijpāris Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzijpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzijpurs Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzīpars Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
dzīvpors Šķeterēta, parasti arī krāsota vilnas dzija ielokiem, adījumiem, audumiem.
sēklšķiedra Šķiedra, kas veidojas uz sēklu virsmas, piemēram, kokvilna.
dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds).
T-krekls T krekls - īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T.
bombikometrs Tabula, kas norāda kokvilnas diega katrreizējo numuru, aprēķinātu pēc diega šķipstes smaguma vai garuma.
īsvilnas Tāda (aita), kurai īr īsa vilna.
pusvillains Tāds (audums), kam ir nātni velki un vilnas audi.
pusvillas Tāds (audums), kam ir nātni velki, bet vilnas audi; tāds (apģērbs, tā daļa), kas darināts no šāda auduma.
rupjvilnas Tāds, kam ir rupja vilna (par aitām, to šķirnēm).
smalkvilnas Tāds, kam ir smalka vilna (par aitām, to šķirnēm).
angoras Tāds, kam raksturīga gara, mīksta vilna (par dažām dzīvnieku šķirnēm).
angoras Tāds, kas gatavots no šādu dzīvnieku vilnas (par dziju, audumu u. tml.).
slēša Tāds, kas ir austs no liniem un vilnas.
bomelinis Tāds, kas ir darināts no kokvilnas diedziņiem (par audumu, adījumu).
vilnāns Tāds, kas ir darināts no vilnas, vilnas dzijas vai vilnas auduma.
mako Tāds, kas ir iegūts, izgatavots no šīs kokvilnas šķiedras.
dzīpurainis Tāds, kas ir izgatavots no krāsainas vilnas dzijas.
rupjvilnas Tāds, kas ir izgatavots no rupjas vilnas.
smalkvilnas Tāds, kas ir izgatavots no smalkas vilnas.
tīrvilnas Tāds, kas ir izstrādāts tikai no vilnas, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma.
villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); vilnains.
vilnātns Tāds, kas nav no vilnas, bet to atadrina.
pusnātna Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dzija, daļēji - linu vai cita šķiedra.
pusvilnas Tāds, kura sastāvā daļēji ir vilnas dziļa, daļēji - citas šķiedras.
savelt Tehnoloģiskā procesā veļot vilnas šķiedras, izgatavot (filcu, tūbu, arī apavus).
platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
ķemmašīna Tekstilrūpniecībā mašīna vilnas un kokvilnas šķiedru ķemmēšanai smalku un vienmērīgu dziju izgatavošanai.
safari tērpa stils, kam ir raksturīgs sportisks, praktisks piegriezums un detaļas, gaišs, vienkrāsains kokvilnas audums; safari stils.
dūnvilna Tievas, mīkstas smalkcirtotas vilnas šķiedras, kas sastāv no zvīņu slāņa un garozas (pūku vilna).
grenadins Tīklveidīgs vilnas, zīda vai kokvilnas audums ar ieaustām raibas dzijas lāsītēm.
buklē Tīrvilnas vai pusvilnas audums ar maziem mezgliem virspusē.
kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš.
kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma.
kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku.
rafinoze trisaharīds, galaktozilsaharoze C~18~H~32~O~16~, balti, saldi, ūdenī šķīstoši kristāli; ir cukurbietēs un kokvilnas sēklās.
truškopība Trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei; attiecīgā lauksaimnieciskās ražošanas nozare.
dūnvilnas truši trušu šķirnes, kuru apmatojumā ir līdz 96% dūnvilnas, pārējie ir akotmati.
orseja Tumši mēļa jeb violeta krāsviela, ko pagatavo no ķērpjiem un lietā zīdu un vilnas krāsošanai; lakmus.
marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums (parasti uzvalkiem, mēteļiem) šādā krāsā.
sariks Turbānu audums no kokvilnas, labākās šķirnes puszīda.
palliums uzplecis no baltas vilnas ar melniem krustiem, ko Romas pāvests sūta jaunieceltam bīskapam.
ādgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Dermestidae"), kuras kāpuri pārtiek, piemēram, no ādas, vilnas, >1000 sugu, Latvijā vairāk nekā 20 sugu un to skaits gandrīz katru gadu palielinās.
pusmila Vadmala, kam viens velku pavediens ir vilnas, otrs - kokvilnas, audi - vilnas.
tvists Vairāku kārtu kokvilnas dzija; arī šādas dzijas audums.
lepeste veca, novalkāta vilnas zeķe, ko valkā vīzēs.
ķemmveltnis Veltņveida konstrukcija ar ķemmēm vilnas attīrīšanai, kas tiek izmantota šāda tipa ķemmašīnās.
tūks Velts, uzkārsts, blīvs vilnas vai pusvilnas audums ar mīkstu virsmu labajā pusē.
cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris.
cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre.
cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris.
vērkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
vērpkulis Vērpjamā ratiņa vārpstiņa; vilnas vai linu kodaļa uz egles kociņa.
kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis.
kūdele vērpšanai sagatvoti pie sprēslicas piestiprināti lini, pakulas, vilna.
vilnaskrabis Vēžveidīgo klases dzimta, pie kuras pieder, piemēram, vilnaskrabji.
šostaļļa viduklī augumam pieguloša (vilnas) auduma jaka.
"chinos" bikses viegla un mīksta kokvilnas auduma bikses.
makats Viegla vilnaina drāna mēbeļu apvilkšanai.
kaša Viegla, mīksta vilnas drāna no smalkas vilnas kāršainā audumā.
marlija Viegla, visai reta kokvilnas vai linu drēbe, ko izmanto ievainojumu apsējumiem u. c.; marle.
alpaka Viegls audums, ko izgatavo no šī dzīvnieka vilnas.
kašmirs Viegls vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums.
kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
tills Viegls, caurspīdīgs kokvilnas vai sintētisks tīklveida audums.
šifons Viegls, caurspīdīgs zīda vai kokvilnas audums.
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
pensums Vienai dienai iedalīts darbs, sevišķi skolniekiem; sākotnēji Romā ar svaru dota vilna, kas verdzenei dienā bija jāsvērpj.
džersija Vienkārša adījuma smalkvilnas vai zīda triko drāna; šāda materiāla izstrādājumi (gk. džemperi, jakas, vestes).
pusrupjā vilna vilna ar pūku, pārejas un akota šķiedrām, kuru smalkums 34–40 μm, garums 50–200 mm; lieto zemākas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai.
rupjā vilna vilna ar pūku, pārejas, akotu un mirušā mata šķiedrām, smalkums 40–67 μm, garums 10–250 mm, viszemākās kvalitātes vilna.
pussmalkā vilna vilna ar rupjākām pūku šķiedrām un pārejas šķiedrām, smalkums – 25–35 μm, garums 40–150 mm; lieto smalkiem trikotāžas izstrādājumiem un smalku uzvalku un kleitu audumu ražošanai.
pusrupjvilna Vilna, kas sastāv no akotmatiem, pārejas matiņiem un dūnmatiem; iegūst no pusrupjvilnas šķirņu aitām.
nevienveida vilna vilna, kas sastāv no dažāda veida matiņiem.
vienveida vilna vilna, kas sastāv no viena veida matiņiem.
pussmalkvilna Vilna, kas sastāv no viendabīgām šķiedrām, pārejas vilnas matiņiem, kuru diametrs ir 25-50 mikroni; iegūst no pussmalkvilnas šķirņu aitām.
pelekšņi vilnai līdzīga kārta, kas rodas jaunam nolobītam kokam vasaras saulē un lietū no grebzdiem.
jēru cibotija vilnainā cibotija.
Cibotium barometz vilnainā cibotija.
Espostoa lanata vilnainā espostoja.
pūkainā irbene vilnainā irbene.
Viburnum lantana vilnainā irbene.
Mammillaria supertexta vilnainā mamilārija.
Tulipa lanata vilnainā tulpe.
Digitalis lanata vilnainā uzpirkstīte.
Gagea villosa vilnainā zeltstarīte.
Mammillaria lanata vilnainās mamilārijas ("Mammillaria supertexta") nosaukuma sinonīms.
sukātnes vilnas apstrādes darbnīca; vilnas sukājamā mašīna.
sproga Vilnas cirpuma vismazākais elements, kurā vilnas matiņi turas kopā ar viļņojumu un tauksviedriem.
sveita vilnas drēbes mētelis bez oderes.
dabiskais vilnas garums vilnas garums, ko mēra, neiztaisnojot vilnas šķipsnas viļņojumu.
vilnas velšanās vilnas īpašība noteiktā temperatūrā un mitrumā savelties blīvā masā – tūbā.
lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu.
vilnas defekti vilnas kvalitātes rādītāju neatbilstība standarta prasībām.
vilnas matiņa zvīņu kārta vilnas matiņa ārējā kārta, kas sastāv no plānām, pārragotām zvīņveida šūnām.
vilnas matiņa sīpoliņš vilnas matiņa bumbierveida paplašinājums, matiņa augošā daļa.
vilnas matiņa serdes kārta vilnas matiņa centrālā daļa, kas sastāv no pārragotām, savā starpā irdeni sakārtotām šūnām, starp kurām ir gaiss; serdes kārta ir akotmatiem, mirušajiem matiem un dažreiz arī pārejas vilnas matiem.
vilnas matiņa stiebrs vilnas matiņa daļa virs ādas.
vilnas viļņojums vilnas matiņa novirzīšanās no iedomātas centrālās ass.
matiņa sakne vilnas matiņa sakne.
vilnas matiņa sakne vilnas matiņa stiebra daļa, kas atrodas ādā.
mirušie matiņi vilnas matiņi, kam serdes kārta aizņem matiņa lielāko daļu, tāpēc tie lūst un neder pārstrādāšanai.
pārejas mati vilnas matiņi, kas ir rupjāki par dūnvilnu, bet smalkāki par akotmatiem; sastāv no zvīņu kārtas, korķa kārtas, dažreiz arī no serdes kārtas.
vilnas matiņa korķa kārta vilnas matiņu pamatmasa, kas sastāv no garām atspoļveida šūnām.
vilnas cirpums vilnas matiņu sakopojums, ko nocērp no aitas vienā gabala.
vilnas stiepjamība vilnas matiņu spēja pagarināties, ja tos stiepj.
vilnas elastība vilnas matiņu spēja pēc to izstiepšanas vai saspiešanas ieņemt sākuma stāvokli.
vilnas stiprums vilnas matiņu spēja pretoties pārraušanai.
vilnas spīdums vilnas spēja atstarot gaismu.
šarlainis vilnas šalle (kaklauts) ar ziediem (pirkta, ne pašausta).
plučvilna Vilnas šķiedra, ko iegūst, saplucinot nolietotus vilnas audumus, adījumus, auduma atgriezumus, vērpšanas, aušanas, adīšanas atlikās utt.
velšana Vilnas tekstilizstrādājumu (filca, tūbas, velto apavu) izgatavošanas vai apdares process, kurā izmanto vilnas šķiedru uzbūves īpatnības (zvīņveida virsmu, cirtainību, plastiskumu, elastību), kuru dēļ vilnas izstrādājumi spēj savelties, kļūstot biezāki, blīvāki, siltāki un izturīgāki.
karbonizācija Vilnas vai pusvilnas apstrāde ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
kamlots Vilnas vai pusvilnas audums no parupjas vilnas.
smalkvilnas aitas vilnas vai vilnas-gaļas, arī gaļas-vilnas virziena aitu šķirnes ar vienveida smalku vilnu, kas sastāv no dūnvilnas.
normāls vilnas viļņojums vilnas viļņojums ar vienmērīgu pusloka formu.
cilpveida vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kas pēc izskata līdzīgs no adījuma izārdītam diegam.
lēzens vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kura loka augstums ir mazāks nekā loka pamata garums.
augsts vilnas viļņojums vilnas viļņojums, kurā matiņa loka augstums ir lielāks par loka pamata garumu.
otomans Vilnas, kokvilnas, zīda un mākslīgā zīda audums vadmalas pinumā, ko lieto dāmu mēteļiem, kā arī dekorāciju un mēbeļu drānām u. tml.
villeņu Vilnas, no vilnas gatavots.
kazmieris Vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums; kašmirs.
orsejs Violeta krāsviela, ko iegūst no dažādiem ķērpjiem un lieto zīda un vilnas krāsošanai.
vilnsega Visa vienā reizē nocirptā vienas aitas vilna.
pūka Visaugstākās kvalitātes smalka vilnas šķiedra.
sledings visvienkāršākā kokvilnas novākšanas mašīna.
metīlzaļums Zaļganas lapiņas ar zelta spīdumu, zaļa krāsviela, ko iegūst no metīlvioletās iedarbojoties ar hlormetīlu; lieto zīda un vilnas krāsošanai, kā arī mikroskopijā.
savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
cefirvilna Zefīra (labākās aitu vilnas šķirnes) vilna.
zeltvilnas Zeltvilnas aunāda - grieķu mitoloģijā - aunāda, kuru Frikss bija upurējis dievu valdniekam Zevam pēc ierašanās Kolhīdā pie valdnieka Aiēta un kuru sargāja pūķis.
kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
tvins Zīda vai vilnas audums virsdrēbēm.
moārs Zīda, puszīda vai vilnas audekls, kas gaismā laistās; arī tāds pats papīrs.
nosukas Zirga vilna, kuru ar sukām nokasa pavasarī.
vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām.
mauči Zvejnieku vilnas cimdi ar nepieadītiem pirkstu galiem un caurumu īkstim.
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).

vilna citās vārdnīcās:

MLVV

vilna

LLVV

vilna