lēšķe
lēšķe apvidvārds
1.Mīksta, savelta pika; sūdu pinkulis; lēkšķe.
2.Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Balts lakats un sirmu matu lēšķes, bezjēdzīga trīšanās ar galvu pret dēli.
- Plika galvas augša, un garas lēšķes sānos.
- Norūsējuši dzelzs smaiļu vārti — mūrētajiem stabiņiem atlupušas ķieģeļu lēšķes un lietavās izskaloti cementa gabali.
- Pārmeta pār skaustu garu krēpju lēšķes un izlieca galvu, cik vien jaudāja, lai palūkotos, kas sēž kamanās.
- Neizturami skaists bija irdenais pēcmoda dzidrums, kad Millija viegli pagrieza galvu uz spilvena, lai redzētu meitu, lakats vienā grīstē ar matu lēšķēm, seja gaiša kā spilvendrāna.