parķis
parķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | parķis | parķi |
| Ģen. | parķa | parķu |
| Dat. | parķim | parķiem |
| Akuz. | parķi | parķus |
| Lok. | parķī | parķos |
1.Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
Stabili vārdu savienojumiPlēst parķi.
- Plēst parķi sarunvaloda, idioma — skaļi laist vēdera gāzes
Avoti: LLVV, KnV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cik vien ātri varēdama, nomauca vilnānās zeķes un parķa naktskreklu.
- Parķa naktskreklā, vilnas zeķēm kājās un ap pleciem apliktu lielu lakatu.
- Uzvelku silto apakšveļu, vilnas zeķes, biezo kamzoli un parķa bikses.
- Katūns, parķis, maisu drēbe — nu, kas tas ir?
- Varbūt sievietes gultā guļ, ģērbušās parķa vai štāpeļa naktskreklā.