ševiots
ševiots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[LLVV ]
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | ševiots | ševioti |
Ģen. | ševiota | ševiotu |
Dat. | ševiotam | ševiotiem |
Akuz. | ševiotu | ševiotus |
Lok. | ševiotā | ševiotos |
čivjets novecojis[Ang ]
Smags, blīvs, izturīgs sarža pinuma kokvilnas, vilnas vai pusvilnas uzvalku audums.
Avoti: LLVV, Ang
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi - gan ieslodzītie, gan uzraugi - ir ģērbti pieklājīgos ševiota uzvalkos un kreklos ar kaklasaitēm.
- Par ševiotu atcerējos, ka tas ir auduma veids.
- Varu jūs nomierināt – tā nāk no ševiota.
- - Tas patiešām ir skotu ševiots, - mazliet pieliecies, lai it kā kliedētu manas šaubas, vīrietis ieskatījās acīs.
- Laikam jau mans skatiens liecināja par saspringtu domāšanu, jo patiešām – krietni piepūlējos, mēģinot atcerēties, kas ir ševiots.