ševingēt
ševingēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: tehnikaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ševingēju | ševingējam | ševingēju | ševingējām | ševingēšu | ševingēsim |
2. pers. | ševingē | ševingējat | ševingēji | ševingējāt | ševingēsi | ševingēsiet, ševingēsit |
3. pers. | ševingē | ševingēja | ševingēs |
Pavēles izteiksme: ševingē (vsk. 2. pers.), ševingējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ševingējot (tag.), ševingēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ševingētu
Vajadzības izteiksme: jāševingē
Apstrādāt (ko) ar ševeru.
Avoti: LLVV