plušķis1
plušķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plušķis | plušķi |
| Ģen. | plušķa | plušķu |
| Dat. | plušķim | plušķiem |
| Akuz. | plušķi | plušķus |
| Lok. | plušķī | plušķos |
plušķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plušķe | plušķes |
| Ģen. | plušķes | plušķu |
| Dat. | plušķei | plušķēm |
| Akuz. | plušķi | plušķes |
| Lok. | plušķē | plušķēs |
1.Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
2.Izplūkāts vilnas kušķis.
3.Noplīsis, nekopts cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liels, melns plušķis nikni rej un rausta ķēdi.
- Citādi jau neļautu apsaukāt sevi par plušķi!
- Ja man vajadzēs nomazgāt vēl viena plušķa pats zini ko, es sajukšu prātā.
- – Jā, mūsu gudrais plušķis Džeris!
- “Stulbais spalvainais, pinkainais plušķis!”