mežģīnes
mežģīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mežģīne | mežģīnes |
Ģen. | mežģīnes | mežģīņu |
Dat. | mežģīnei | mežģīnēm |
Akuz. | mežģīni | mežģīnes |
Lok. | mežģīnē | mežģīnēs |
mežģine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | mežģine | mežģines |
Ģen. | mežģines | mežģiņu |
Dat. | mežģinei | mežģinēm |
Akuz. | mežģini | mežģines |
Lok. | mežģinē | mežģinēs |
Ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena.
PiemēriEs audu mežģīnes, kuras es tagad par dārgu naudu pērku.
- Es audu mežģīnes, kuras es tagad par dārgu naudu pērku.
- Skaista vellata savā melnajā mežģīņu kleitā!
- Samti, velūri, mirguļojoši atlasi, pāni, tafti, ēnaini šifoni, izšuvumi un mežģīnes.
- Un viņa parādīja Sīmam gaiši zilus aizkarus, kas bija apšūti ar baltām mežģīnēm un viscaur nosēti ar sīciņām zvaigznītēm kā vasaras nakts debesis.
- Kādu brītiņu apbrīnoju sievieti ar mežģīņu hūti platām malām un krāsainu apģērbu.
- Stūrī skapis, iepretim kumode, pārklāta ar baltu, mežģīnēm cakotu sedziņu.
Avoti: LLVV, ME, T
Korpusa piemēri:šeit