madarot
madarot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | madaroju | madarojam | madaroju | madarojām | madarošu | madarosim |
| 2. pers. | madaro | madarojat | madaroji | madarojāt | madarosi | madarosiet, madarosit |
| 3. pers. | madaro | madaroja | madaros | |||
Pavēles izteiksme: madaro (vsk. 2. pers.), madarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: madarojot (tag.), madarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: madarotu
Vajadzības izteiksme: jāmadaro
1.Darināt (tekstilizstrādājumu), veidojot rotājumu uz auduma krāsošanas procesā.
2.Veidot sīku, smalku (rakstu, ornamentu); rotāt (ko) ar sīku, smalku rakstu, ornamentu.
3.Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ābeļu zaros kā košas lielas lapas karājās un krāsu pieņēmās madarotās dzijas.
- Jānis atveda līdzi mākslinieces , kuras mācīja bērniem madarot
- Tas, kas zināja no galvas vārdnīcu un avīzes, dabūja melnu, un tas, kas bija gudrs kā meistars un prata madarot lences, dabūja baltu.