piederība
piederība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piederība | piederības |
| Ģen. | piederības | piederību |
| Dat. | piederībai | piederībām |
| Akuz. | piederību | piederības |
| Lok. | piederībā | piederībās |
1.Stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko).
2.Stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
2.1.Stāvoklis, kad (kāds) ir iekļauts (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
3.Stāvoklis, kad (kādam) ir īpašuma tiesības (uz ko), kad (kas) ir (kāda) īpašumā.
Stabili vārdu savienojumiPiederības vietvārds.
- Piederības vietvārds vārdkoptermins; joma: valodniecība — vietvārds, kurā ietverta norāde uz attiecīgā ģeogrāfiskā objekta īpašnieku
Stabili vārdu savienojumiPiederības vietniekvārds; posesīvais pronomens.
- Piederības vietniekvārds; posesīvais pronomens vārdkoptermins; joma: valodniecība — vietniekvārds, kas izsaka norādījumu uz to, kuram kas pieder vai kurš ir saistīts (ar ko)
Avoti: LLVV, VsV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- noturība, pārmantošana no paaudzes paaudzē un piederība skolēnu neformālajai kultūrai.
- Kārtas piederība lielā mērā noteica arī goda un cieņas aizskaršanas iespējas.
- Privātais un publiskais ietver dilemmu, kas veidojas īpašuma piederības jomā.
- Funkcionālās klasifikācijas piederību kultūrvēsturiskajai pieejai nosaka metodes iespējas noteikt ieroča funkcijas.
- Rīgā piederība Lielajai ģildei kopš 18. gadsimta vidus viņiem tika liegta.