Paplašinātā meklēšana

Meklējam būt.

Atrasts vārdos (104):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (8062):

in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
(būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu
(būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī
būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī
tūmelēties (darbā) atlikt lietas uz vēlāku laiku, būt slinkam
omniprezence (Dieva) klātbūtne visur
atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
in absentia (kā) prombūtnē
(ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
(ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi
(ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam
(ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro
uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
aizkrāsnā aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
aizkrāsnī aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizmurdzīt Aizdabūt
aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot)
aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot
aizfurķīt Aizdabūt; aizvest
aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts
aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom
izkūpēt no galvas aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā)
izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā
izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam
fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai
atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam
nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom
kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta
štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās)
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties
uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību)
joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa
pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu
ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu)
apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt)
diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
aizslavēt Aprunājot dabūt prom, aizvākt
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam
apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā
CMYK plus īpatkrāsa apzīmē druku ar piecām, sešām iespiedkrāsām vai vairāk; papildkrāsas var būt īpatkrāsas (piemēram, no _Pantone_ paletes) vai speckrāsas (piemēram, zelts, sudrabs, efektu krāsas)
vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti
izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām
apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte
pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
vingrināt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju
trenēt ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
knupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpu ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
knūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņupus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
kņūpus ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam)
noblēdīt ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev
impampa ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
impampis ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā
taisnīgums ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu
sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
uzčiknīt ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā
atstiept ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atpiņķēt ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos)
iemūdīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt
iemūdzīt ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē)
iestebīt ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā)
iemurīt ar grūtībām ievirzīt, iedabūt
izmukņīt ar grūtībām izdabūt
iemusināt ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā
dvest ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu)
uzstenēt ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā)
uzstibīt ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā)
urbināt ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.)
izkūdīt ar kūdīšanu izdabūt ārā
ievirzīt ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu)
iemocīt ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā)
pārmocīt ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.)
vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam
uzmocīt ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
atmurdzināt ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas
iestīlēt ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt
izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
izmocīt ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt
slēpties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi)
maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomaskēt ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
nomaskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko
aizmānīt ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt
atmānīt ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
iemānīt ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt
pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
izmakšķerēt ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes)
pārsteigt ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī
uzžurgāt ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā
kasīt ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā
grūtai ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties)
iestīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā)
mangalēt ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt
aizstīvēt ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt
iestīvēt ar pūlēm iedabūt (kur iekšā)
iestibīt ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
iestiept ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izstīpāt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
istaščīt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt
izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko)
aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt prom
pārstiept ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko)
sakrabināt ar pūlēm sameklēt, sadabūt, sagādāt (ko)
uzvelt ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā)
uzdukņīt ar pūlēm uzdabūt
uzcīnīt ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā
mangoties ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz
iemaktēt ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest
izstīvēt ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
izklapatāt ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt
uzpūlēt ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā)
mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums
Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā
rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem
sargāt ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem)
piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī)
pārtraukt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
valačīt ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā
rotāt ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu
uzskalot ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
sanest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
iemesties ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm
kaitēt ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams
iekacināt ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt
notraucēt ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī
nodzīt ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost
pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut
sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
atspert ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atspļaut ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp
aiztraukt ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust
sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
notriekt ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.)
pārtriekt ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko)
izstūķēt ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt
nocelt ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam
homoousios ar vienādu būtību
vilkt ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā)
pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
ar visiem pieciem prātiem ar visu savu būtību, ar lielu centību un neatlaidību
uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas
atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu)
čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību
izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību
slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm)
inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem
epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību
čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu)
pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam)
athlorēt Atbrībvot no hlora klātbūtnes
atspirtot Atbrīvot (ko) no spirta klātbūtnes
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ
dabūt atpakaļ atdabūt
atdabuit Atdabūt
atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto)
atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī
izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam
atvākt Atgādāt, atdabūt šurp
fenomenoloģiskā redukcija atgriešanās pie pamatbūtībām
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes)
pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes)
pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam
izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4)
atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā
atbūt Atkal būt
atģībināt Atkal dabūt pie samaņas
atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas
atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt
atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal
dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību
atkuļāt atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
izskaidrot atklāt (kā) būtību, cēloņus
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot
noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību
saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību
dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem)
raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem)
atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot
rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt
atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas
aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.)
lonēties Atmaksāties; būt vērts
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto
slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur)
hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
izglābt stāvokli atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu)
rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam
klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam)
sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām
ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus)
klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem
pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu
gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur)
iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā)
noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms
iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam
pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt
atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā)
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem
nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā)
zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.)
tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem)
sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem)
kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu
nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem
izmest līkumu atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
(iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi
piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3)
izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.)
aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.)
aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot
saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi
sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu)
pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām)
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu)
uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku
slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku)
sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.)
uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku
slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku)
stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem)
stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm
kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt
imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā)
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa
steigt ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi)
steigties ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi)
pārskriet ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās)
izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m)
Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu
Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta
Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās
sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem)
klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē
tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu)
pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās
traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu
vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem)
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
kompozītatslēga Atslēga, kuru veido divi vai vairāki lauki datnē, kolonnas tabulā vai atribūti relāciju datu bāzē
atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu)
termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur)
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās
atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm
solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga
līnijgrafika attēls, kas veidots no līnijām, neizmantojot krāstoņus; tā var būt jebkurā krāsā, taču tā ir monohroma un uzsver formu un kontūru, nevis krāsu, toni vai tekstūru; grafika; zīmējums
demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots
pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt
hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem; būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi)
atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu)
atkarāties atvirzīties, būt atvirzītam nost no kaut kā un nokarāties
diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem
piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu)
pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu)
pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko)
nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko
astru drēbe audums, kura gatvošanā izmantoti zirgu astri un ko lika mēteļu apkaklēs un atlokos, lai būtu stingri
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā)
augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes
ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem
stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām)
Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai
Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm
mērījuma rezultāta ticamības robežas augšējā un apakšējā robeža intervālam, kas ar uzdoto varbūtību ietver mērīšanas kļūdu
staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām)
metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā
pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni
Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas
Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem
zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus
Salamandra Austrumu mitoloģijā - būtne, kas mīt ugunī
pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai
homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts
aizāzēt Āzējot, muļķojot aizbaidīt, dabūt prom
izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes
kleptofobija Bailes būt apzagtam vai apzagt kādu
radiofobija Bailes no radiācijas un visa, kas varētu būt ar to saistīts
rektofobija Bailes no tā, ka varētu nebūt izkārnījumu
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties
izurdīt Bakstot izdabūt
izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem
hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs
odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā
ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze)
ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu)
batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi
profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla
duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam
no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums
zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums
atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt
skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām
azoisks bez dzīvām būtnēm, bez dzīvības
bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina
struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā
caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss)
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas)
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt
čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās
grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.)
apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
bi Bija (no "būt")
karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē
Vinzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā
Binzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā
gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības
radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne)
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū
pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne)
niķināties Blēņoties, būt untumainam
olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam
lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot)
slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu
izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2)
mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem)
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus)
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās)
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās)
bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks
blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam
noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt
krēmēt Brīvam, liekam būt
zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas
bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
nāgas Budismā - neredzamas būtnes, kas tiek asociētas ar ūdeni un šķidro enerģiju
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu
Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris
stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā)
ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā)
buit būt
būtin būt
vilkties būt - piemēram, par grumbām sejā
iznākt būt (aprēķinu rezultātā)
draudzēties būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās
piederēt būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti)
būt (ar kādu) uz nažiem būt (ar kādu) naidīgās attiecībās
dzīvot būt (ar kādu) noteiktās attiecībās
pavadīt būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi
būt drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
karāties būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā)
turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu)
kauties būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu)
piederēties būt (kā) sastāvdaļai; būt atbilstošam (kam)
atrasties būt (kādā stāvokli, kādos apstākļos u. tml.)
pūst būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju)
sildīties būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē
piedarēt būt (kāda) īpašumā
piederēt būt (kāda) īpašumam
piederēt būt (kāda) izveidotam, radītam
stāvēt (kāda) spēkā būt (kāda) spēkos
stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt)
klausīt būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
karāties kaklā būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda)
ietvert būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku)
robežoties būt (kam) līdzīgam, tuvam; būt tādam, kas mijas viens ar otru
atbilst būt (kam) piemērotam; saskanēt (ar ko)
būt (retāk nākt) (krietnā, retāk labā, varenā) dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam
došlo būt (ko) sapratušam, apjēgušam
ieviesties būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem)
valdīt būt (kur) noteicējam, rīkotājam
likties būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko)
šķist būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko)
pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
šķirt būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu
nolekties būt (pēc ārējā izskata vai rakstura) līdzīgam (kādam)
nolēkties būt (pēc rakstura vai ārējā izskata) līdzīgam (kādam no tuviniekiem)
pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei
būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties
palikt būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam)
mazgāties būt (viegli) mazgājamam
doties rokā būt (viegli) uztveramam, izprotamam
nogulēt būt (visu laikposmu) apglabātam (kapā)
ķildoties būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem)
aizturēties būt aizcietējumam (par vēderu)
gulēt būt aizmigušam
rīkoties būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko)
aizkalēties būt aizperētam
aizspriedība būt aizspriedumainiem, neobjektīviem, partejiskiem
zaburitsja būt aizturētam
mīt skatuves dēļus būt aktierim
dienēt būt aktīvajā karadienestā
(būt) (kā) spārnos būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam
būt dienas kārtībā būt aktuālam
būt zem tvaika būt alkohola reibumā
būt vafelē būt alkohola vai narkotisko vielu ietekmē
amatāt būt amatniekam
gulēt mūža miegā būt apbedītam, apglabātam
gulēt mūža miegu būt apbedītam, apglabātam
gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam
dusēt būt apbedītam; gulēt kapā
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
gulēt būt apglabātam (kapā)
gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos)
atdusēties būt apglabātam (par mirušo)
kotēties būt apgrozībā (biržā)
segt būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu)
apmulsā būt apjukušam, apmulsušam
sasisties būt apmātam ar kādu ideju vai personu
būt mierā būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt
pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties
ieslīgt būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā)
neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
nedziedāt būt apspiestam
nogriezties būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
apdriskāties būt ar apdriskātu apģērbu
būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ)
ieņemt būt ar attieksmi (pret ko)
atvērties būt ar atveri (par dažiem orgāniem)
ziedēt būt ar baltiem raibumiem
čerkstēt būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu)
čērkstēt būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu)
būt no cita kaula būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī
krekšēt būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
krekšķēt būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
krekstēt būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
nīst būt ar galēji negatīvu, noraidošu attieksmi (pret ko)
uzdirst būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu)
uzkakāt būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko)
būt spēkā būt ar juridisku spēku
padoties būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu); būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem)
ņemt būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā
iet būt ar kādu virzību (par domām, jūtām, runas saturu)
urkšļāties būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties
sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
dumpoties būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību
būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu)
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu)
būt pasistam (uz ko) būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko)
locīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
vīties būt ar līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
izliekties būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.)
būt trakam (uz ko) būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko)
peldēt būt ar mainīgu augstumu atskaņotāja, magnetofona mehānisma defekta dēļ (par fonogrammas skanējumu); arī detonēt
jemties būt ar mieru darīt (ko), solīties darīt (ko)
sniegt roku būt ar mieru kļūt par sievu
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti)
pieņemt būt ar mieru veikt (amata pienākumus); uzsākt (amata pienākumu) veikšanu
nemiers būt ar negatīvu, noliedzošu attieksmi (pret ko), paust negatīvu, noliedzošu nostāju
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu)
pakrekšēt būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
pakrekšķēt būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi)
pieklibot būt ar nelieliem trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu)
plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
izspurt būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku)
nodriskāties būt ar nodriskātu apģērbu
sodīt būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi
turēt būt ar noteiktu attieksmi (pret ko)
svērt būt ar noteiktu masu
nozīmāt būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību)
nozīmēt būt ar noteiktu nozīmi (par valodas vienību)
plūst būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
tecēt būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu)
vilkt būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.)
iegriezties būt ar pagriezienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
noliekties būt ar pagriezienu (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.; nogriezties
aizgriezties būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) - par ceļu, taku u. tml.
griezties būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.)
pagriezties būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.)
pavērsties būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.)
aizagriezties būt ar pagriezienu uz kurieni - (parasti par ceļu)
aizaliekties būt ar pagriezienu uz kurieni (parasti par ceļu)
palsot būt ar palsu nokrāsu
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko)
būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko)
būt paķertam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko)
sirmot būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu
pelēksnīt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt
pelēksnēt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt
pelēkot būt ar pelēku nokrāsu
rādīt būt ar redzes spēju (par acīm)
nopluskāties būt ar retu, neizskatīgu, negludu apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvnieku)
konverģēt būt ar robežvērtību (par rindu)
retināt būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi)
spīgot būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
spīguļot būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
gārgt būt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem
slīdēt būt ar slidenu virsmu
nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
izspurt būt ar spurainu, saboztu apspalvojumu, apmatojumu (par dzīvniekiem)
neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest
atšķirties būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem)
prast būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā)
prast būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.)
drīkstēt būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts
klibot būt ar trūkumiem (piemēram, par kādu parādību, pasākumu)
slimot būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām
līkumot būt ar vairākiem vai daudziem līkumiem (piemēram, par upi, ceļu)
vesties būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību)
vilkt būt ar velkmi
būt no viena kaula būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī
sabalsoties būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu (par dzejas rindu beigām)
salocīties būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi)
kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu)
kost būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni)
nest atbildību būt atbildīgam (par ko)
piekļauties būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai)
saderēt būt atbilstošam (kam) - par cilvēka pazīmēm, īpašībām; piestāvēt (kādam) - par apģērbu
pienākties būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām
klāties būt atbilstošam kādām normām, prasībām
pieklāties būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai
laiku būt atbilstošam pēc izmēra
pieklāties būt atbilstošam pieklājības normām
pieslieties būt atbilstošam, piemērotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai)
derēt būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
(sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem)
nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost
atsašiepties būt atplēstam (par apavu purngalu)
palikt būt atrodamam, arī aizkavēties (kur, kādā vietā)
nākt pretī (arī pretim) būt atsaucīgam, izpalīdzīgam
atsašķirties būt atšķirīgam
dalīties būt atšķirīgiem, pretējiem (par spriedumiem, domām u. tml.)
krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
krustot zobenus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
atstāvēt būt attālu
ietverties būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā)
atēnoties būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā)
kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) būt attīstības sākumstadijā
būt bērna autiņos būt attīstības sākumstadijā
ieturēties būt atturīgam, savaldīgam
zvīļot būt atvēries, stāvēt vaļā
uzskatīt būt atzinumam, uzskatam (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko); arī uzlūkot (2)
rullēt būt atzītam, veiksmīgam; patikt
pacelties būt augstākam (par apkārtējo)
spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi)
spiegt būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par skaņām)
ziedēt būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām)
lepnot būt augstprātīgam, lepnam un izaicinošam
kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
aukt būt aukstam, vētrainam
ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū
laistīties zeltā, sudrabā būt bagātīgi izrotātam ar zeltu, sudrabu
vilkt degunu pa zemi būt bēdīgam, skumt
noslēgt būt beigās, būt pēdējam, būt nobeigumā
smāžāt būt bez darba
būt uz ielas būt bez darba, bez dzīvokļa
dīkam stāvēt būt bez darba, dīkstāvē
nebūt ne plika graša vērtam būt bez kādas vērtības, nekur nederēt
nokarāties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
nokārties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura
pleknēt būt bezdarbībā, garlaikoties
gulšņāt būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī
kārnēt būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot
dīžāt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dizināt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžļoties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
dīžot būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
būt mierā būt bezdarbīgam, arī nekustīgam
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties
izplatīt būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā)
nākt būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas)
niķoties būt bojātam, darboties ar traucējumiem (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem)
karāties mata galā būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī
krīnēt būt brīvā, bez darba
karāties būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
saldi gulēt būt cieši aizmigušam
gulēt saldā miegā būt cieši aizmigušam
gulēt saldu miegu būt cieši aizmigušam
piegulēt būt cieši piekļautam (pie kā) atbilstoši (tā) formai
pieturēties būt cieši saistītam (ar ko), neatteikties (no kā)
būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi
izvilkt būt darba kārtībā (kādu laika posmu) – par ierīcēm
būt uz strīpas būt darba kartībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
būt strojā būt darbā, darba gatvībā
čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbēt būt daudzkrāsainam, arī spožam
ņirbt būt daudzkrāsainam, arī spožam
mest būt daudzveidīgam, arī nenoturīgam (par norisēm)
pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
griezt būt derīgam (kā) dalīšanai daļās, arī dalīšanai nost no veselā (par asiem rīkiem)
derēt būt derīgam (par priekšmetiem, parādībām)
pļauties būt derīgam pļaušanai (par izkapti, pļaujmašīnu)
skaldīt būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi)
zāģēties būt derīgam zāģēšanai (par zāģi)
noderēt būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām)
izturēt būt derīgam, lietojamam (kādu laiku)
rakstīt būt derīgam, piemērotam grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem)
būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam
sēdēt pie viena galda (ar kādu) būt domubiedriem; atzīt kādu par sev līdzvērtīgu, sevis cienīgu
dziedāt vienu dziesmu (ar kādu) būt domubiedriem; runāt līdzi, atbalstīt
būt cilpā būt draudīgā situācijā
vērsties būt draudīgam, naidīgam (pret kādu, pret ko) - par cilvēku attieksmi, kādu parādību u. tml.
mākties būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam
raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī
uzgalvoties būt drošam, pārliecinātam
turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam
dumpjot būt dumpīgam
bakstēt būt durstošai (sāpju, notirpuma) sajūtai (kādā ķermeņa daļā, loceklī, orgānā)
bolīt acis būt dusmīgam
ļaunoties būt dusmīgam, apvainotam
dusmoties būt dusmīgam, paust dusmas
starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
meklēties būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī (par dzīvniekiem)
celties būt dzimušam (kādā ģimenē, dzimtā); piederēt (pie kādas šķiras, kārtas)
skanēt ausīs būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās)
turēties pie dzīvības būt dzīvam
izvilkt būt dzīvam, ar grūtībām saglabāt dzīvību
eksistēt būt dzīvam, dzīvot
būt (šajā) pasaulē būt dzīvam; dzīvot
spridzēt būt dzīvīgam, možam, aktīvam; mirdzēt, dzirkstēt
krist uz deguna būt galīgi bez spēka
zapravļaķ būt galvenajam kamerā (cietuma)
caurstrāvot būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā)
vadīt būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot tā darbību vēlamajā veidā
spēlēt pirmo vijoli būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos)
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt
sniegt roku būt gatavam izlīgt; izlīgt
noslēgt rēķinus ar dzīvi būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt
būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties
turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt
izmudžināties būt gatavam, pabeigt
būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu)
būt uz strīpas būt gatavam, spējīgam ko darīt
nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds būt grūtniecei
nēsāt bērnu zem sirds būt grūtniecei
nest bērnu zem sirds būt grūtniecei
būt uz grūtām kājām būt grūtniecības stāvoklī
būt mātes cerībās būt grūtniecības stāvoklī
būt uz bāņiem būt grūtniecības stāvoklī
būt cerībās būt grūtniecības stāvoklī
nēsāt zem sirds būt grūtniecības stāvoklī
būt (mātes) cerībās būt grūtniecības stāvoklī
nopanckāties būt ģērbtam skrandainās drēbēs
nopempelēties būt ģērbtam skrandainās drēbēs
tripot būt halucinogēnu vielu ietekmē
ķert būt iedalītam (no veselā)
atsatrāpīties būt iedarbīgam (piemēram, par zālēm)
strādāt būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā)
lielāties būt iedomīgam
celt degunu par augstu būt iedomīgam
celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam
būt šmigā būt iedzērušam, alkohola reibumā; žūpot
ķirsī būt iedzērušam, būt alkohola reibumā
dot būt iedzimtam (par īpašību, spēju)
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
līdzdzīvot būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam)
naujš būt iekarsis
iekārties būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties
piederēt būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.)
piederēt būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
pazīt būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.)
pazinēt būt iepazinušam, izjutušam (kādu stāvokli, situāciju u. tml.)
glabāties būt ierakstītam, pierakstītam, lai nepazustu, neaizmirstos
būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
(būt) jautrā prātā būt iereibušam
būt kunga prātā būt iereibušam
būt dūšā būt iereibušam, piedzērušam
darboties būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu)
palikt būt iesaistītam, arī iesaistīties (darbā) un neatstāt (to); nokļūt (darba apstākļos, kas ir līdzīgi iepriekšējiem)
darboties būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā
rullēt būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā
stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā)
valdīt būt iespējai fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu, kas faktiski atrodas pie pilsoņa, juridiskas personas
izadoties būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts
būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt)
izdoties būt iespējamam kaut ko izdarīt, paveikt; būt iespējai kaut ko izdarīt
draudēt būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams
iet būt ietilpināmam, ietilpt
grimt būt ietvertam, iekļautam (kur)
slīgt būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt (3)
ievēlēties būt ievēlētam vēlēšanu rezultātā
iet būt ievietojamam, ievirzāmam
iegult būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā)
iegulties būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult
īgt būt īgnam, dusmoties
erroties būt īgnam, neapmierinātam, skaisties, dusmoties
tusnīties būt īgnam, nerunīgam
īgnoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
īgņoties būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko)
vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
aizkaist būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes
izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
izsalkt būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku)
vērot būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu
dzīvot būt intīmās attiecībās
kommas vilkt būt intīmās attiecībās
salaist būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem)
aizsteigties būt izcilākam (salīdzinot ar citiem attiecīgajā laikā)
atmaksāties būt izdevīgi (kam ko darīt)
noderēt būt izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos; būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par zināšanām, informāciju)
šņurgāt būt izmisumā, raudāt
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
bēdāt būt izmisušam, nelaimīgam
čumēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
mudžēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam
alkt būt izsalkušam, izslāpušam
atskalēties būt izsalkušam, stipri kārot pēc kaut kā
zalēties būt izsalkušam, taupot uz ēšanu
aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
caurvīt būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā)
cauraust būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā)
skanēt būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
nasāties būt izturīgam (par apģērbu, apaviem)
dastāvēt būt izturīgam (piemēram, par dziju, audumu)
tupēt un turēties būt izturīgam, stipram
izveicināt būt izveicīgam, ātram
šauties būt izveidotam (kādā virzienā) - par ceļu, kanālu u. tml.
nosegt būt izveidotam (visā kā virsmā vai tās lielākajā daļā) - piemēram, par attēlu
šķirties būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem)
ietvert būt izveidotam kam apkārt (par līniju, ornamentu, rakstu u. tml.)
piekļaut būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm
nostiepties būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu)
segt būt izveidotam uz (kā) virsmas (par ornamentiem, rotājumu u. tml.)
stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
pakāpties būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi)
pacelties būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
pakāpt būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu)
vilkties būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru)
ieturēt būt izveidotam, izpaustam (noteiktā veidā, formā)
stiepties būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru)
pavērst būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.)
sniegties būt izveidotam, vērstam (piemēram, augšup, lejup)
smarkačāties būt izvēlīgam ēdiena ziņā
izpaurēties būt izvēlīgam, prasīgam
pārklāt būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.)
šķērsot būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi
nolaisties būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu)
grupēties būt izvietotiem (ap noteiktu centru, noteiktā kārtībā) - piemēram, par celtnēm, priekšmetiem
izkaisīt būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
spraukties būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem)
izvērst būt izvirzītam (uz āru, sānis)
izvelties būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi)
bozties būt izvirzītam uz ārpusi (par krāvumu)
izspīlēties būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu
spiesties būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) - par ķermeņa daļu
izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
viedēties būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam
turēties būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
pīties būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.)
režģīties būt juceklīgam, neskaidram
austies būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.)
jausties būt jūtamam, pamanāmam
bīties būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem)
māsēties būt kā māsām, saukt vienai otru par māsu
maksāt būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu
stāvēt būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī
ieņemt vietu būt kādā amatā, postenī
ēst kāda maizi būt kāda apgādībā, strādāt pie kāda
gribēt būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli
izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.)
izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par augiem, to daļām)
izskatīties būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
izavērties būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēku, dzīvnieku)
(pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt
izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
(iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
(iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
atrasties kāda rokās būt kāda rīcībā, īpašumā, arī varā
atlikt būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku)
būt pie rokas būt kāda rīcībā, piederēt
aizņemt būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā
būt kāda nagos būt kāda varā
būt kāda rokās būt kāda varā, ziņā, būt no kāda atkarīgam
atsarasties būt kādā vietā, telpā
sacīt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
teikt būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā
(no)kauties ar domām būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam
turēties būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām
turēties būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu)
novecēt būt kādu laiku neapstrādātam (par lauku)
turēties būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī
vādīt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
vādzēt būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties
nosadoties būt kam līdzīgam, piemēram, pēc izskata, rakstura
kaprizēties būt kaprīzam
gražot būt kaprīzam, ietiepīgam
grežoties būt kaprīzam, untumainam
kvēlot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām
zvērot būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3)
sutināt būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piemēram, par sauli)
tvīkt būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); arī karst (2)
būt čikiniekā būt kārtībā
degt būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu)
būt ar rokām kājām pretī būt kategoriski kam pretī, nepiekrist, ļoti negribēt, lai kas notiktu
pavadīt būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
nomarināt būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis
nomirdināt būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti
pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.)
pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu)
sagaidīt būt klāt, lai noskatītos, kā (piemēram, stacijā, ostā) pienāk transportlīdzeklis; veikt nepieciešamos pasākumus (transportlīdzekļa) netraucētai pienākšanai (piemēram, stacijā, ostā)
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu)
dusēt būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju
snaust būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu
būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt
būt tintē būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā
konfliktēt būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties
tvīkt būt košam, spilgtam (par krāsu, tās toni)
krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
kuplot būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem)
kuplot būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem)
nogrozīties būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā)
grozīties būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā)
strāvot būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām)
lokās kā tārps būt kustībās ļoti veiklam, izmanīgam
plandēt būt kustīgam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu, gaismas avotu)
sprikstēt būt kustīgam, arī mirdzošam (par acīm, skatienu)
aizdairīties būt kūtram līdz kādam laikam, pavadīt laiku bezdarbībā
sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam
tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam
rādīt labu sirdi būt labam (pret kādu)
ieredzēt būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu)
atdalīties būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu
atdalīties būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties
izdalīties būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
nodalīties būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3)
paklausīt būt labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.)
lutināt būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām)
sasaistīt būt lādam, kas savieno, sastiprina (ko)
raustīties būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem)
steigties būt laika trūkumā, būt nevaļīgam
glizināties būt lēnam, gausam, vilcināties
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam
nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam
augstu celt degunu būt lepnam
nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu
kanaķ būt līdzīgam
līdzināties būt līdzīgam (kam), atgādināt (ko)
nolekties būt līdzīgam (par dzīvniekiem)
saskanēt būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas)
sacensties būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.)
stāvēt tuvu (kam) būt līdzīgam, radniecīgam (kam)
līdzsvaroties būt līdzsvarā (2)
nostāties blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam
stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam
stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam
līdzināties būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam)
stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties
mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu
līst būt liekulīgam, iztapīgam
mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
aizpūsties būt lielā elpas trūkumā
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku
mēslos līdz ausīm būt lielās nepatikšanās
aizdegt būt liesmu pārņemtam un sadegt (līdz kādai vietai)
attaisnoties būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam
brūtēties būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās
līksmoties būt līksmam (1); līksmot
līksmot būt līksmam (1); līksmoties
aizķīlāt būt ļoti aizņemtam
iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot
neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam; būt (kā) centrā
slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies
būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies
baidīties no savas ēnas būt ļoti bailīgam
baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
apspīlēt būt ļoti cieši apņemtam (ar šaurām drēbēm vai apaviem) - par augumu, kājām
spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) būt ļoti dusmīgam
spļaut (baltu, arī zilu) uguni būt ļoti dusmīgam
spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam
spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam
vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam
kust uz mēles būt ļoti gardam, saldam
tvīkt būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
vārīties būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli)
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties
degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī)
plosīties būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties
trakot būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem)
apčurāties aiz laimes būt ļoti laimīgam
būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem
karāties zara galā būt ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
dīdelēties būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu)
kaitināt būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu)
atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
skatīties baltām acīm būt ļoti niknam
tikko turēties uz kājām (arī kājās) būt ļoti nogurušam
gāzties (arī krist) no kājām zemē (arī nost) būt ļoti nogurušam
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam
nejaudāt (arī nevarēt) pār lūpu (arī lūpām, mēli) pārspļaudīt būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam
nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt
apgaut būt ļoti noslogotam
nevarēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam
nespēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam
līst uz vēdera būt ļoti padevīgam, iztapīgam
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to)
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto
negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz
negribēt ticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz
kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina
nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam
krist pīšļos būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā)
laizīt svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā)
līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu)
apčurāties aiz prieka būt ļoti priecīgam
griezt zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
kost zobus būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties
sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt, pārsprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam
spļaut uguni būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilas ugunis būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties
peldēt smaržās būt ļoti sasmaržotam
būt kājās būt ļoti satrauktam
parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu)
trakot būt ļoti skaļam, ļoti kustīgam, bezbēdīgam, pārgalvīgam
(vai) plīst no (arī aiz) skaudības būt ļoti skaudīgam
peldēt sviedros būt ļoti slapjam no sviedriem
nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
zvērot būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4)
bangot būt ļoti spēcīgam (par pārdzīvojumu)
mutuļot būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
trakot būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi
zvērot būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli
viļņot būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
viļņoties būt ļoti spēcīgam, intensīvam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
liesmot būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā
mirdzēt būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram
liesmot būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu)
būt un palikt būt ļoti stabilam, nemainīgam
degt būt ļoti steidzamam
būt aiz kalniem būt ļoti tālu (parasti laika nozīmē)
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam
knapināties būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties
spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
būt cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
turēties cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
turēties pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam)
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
būt lielā cieņā būt ļoti vajadzīgam, daudz pieprasītam
(tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
(tikko) vilkt dzīvību būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
(tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
būt zelta cenā būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam
(vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam
svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
svārstīties būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piemēram, par parādību, norisi, stāvokli)
margot būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram
sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties
gaunerēties būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties
būt vīrā būt materiāli nodrošinātam, sasniegušam panākumus, augstu stāvokli
samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
apmierināties būt mierā, samierināties
ņemt par labu būt mierā, samierināties (ar ko)
snaust būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā)
dusēt būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā)
gulēt būt mierīgam, rāmam, arī sastingušam (par parādībām dabā)
mijiedarboties būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu)
atspūsties būt mirušam
gulēt (dieva) mierā būt mirušam
nebūt (vairs šajā) pasaulē būt mirušam
būt dieva priekšā būt mirušam
nedziedāt būt mirušam
nepīkstēt būt mirušam
būt zem velēnām būt mirušam, apglabātam
būt zem zemes būt mirušam, apglabātam
būt stilā būt modē
modrēties būt modram; būt nomodā
būt ragos būt naidā, nesatikt
būt uz nažiem būt naidīgās attiecībās, dzīvot ļoti nesaticīgi, naidā, nesamierināmā cīņā
sēdēt uz adatas būt narkomānam
izaplēsties būt neaizpogātā apģērbā
stāvēt vaļā būt neaizsalušam (par ūdenstilpi)
nemiers būt neapmierinātam
pužavāties būt neapmierinātam un rāties, bārties
pūst būt neapmierinātam, gausties
spļaut piķi un zēveli būt neapmierinātam, sašutušam
snaust būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piemēram, par spējām, īpašībām, uzskatiem)
slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
urdīties būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli)
pieēnoties būt nedaudz līdzīgs
raustīties būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes
tirināties būt nedrošam; vilcināties
atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas
snaust būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas
apšņurkt būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam
nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
pielipt būt nekustīgi pievērstam (kam) - par acīm, skatienu
stinkot būt nekvalitatīvam
klabēt būt nelabskanīgam, neveikli izvēlētam (piemēram, par vārdiem, atskaņām)
īdēties būt nelabvēlīgam
raudzīties (arī skatīties) šķībi būt nelabvēlīgi noskaņotam
skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) būt nelabvēlīgi noskaņotam
būt bētē būt nelaimē
būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā
purpēt būt nelaimīgam
dastāvēt būt nemainīgam (par laikapstākļiem)
sastingt būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.)
noturēties būt nemainīgam, pastāvēt (piemēram, par laikapstākļiem)
turēties būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
skumdēt būt nemierā
neteikt paldies būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt to
neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt
sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam
airīties būt nemierīgam
trašāties būt nemierīgam, grozīties
trošāties būt nemierīgam, grozīties
tramdīties būt nemierīgam, izrādīt satraukumu, piemēram, skraidot
strebulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
sturbulēt būt nemierīgam, kustēties, raustīties
drekselēties būt nemierīgam, kustīgam
dimzāt būt nemierīgam, mīņāties uz vietas
dimžāt būt nemierīgam, mīņāties uz vietas
trīties būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko)
dīdīties būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; arī draiskuļoties
dīžāt būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžļāties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžļoties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
dīžot būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
peinēties būt nemierīgam, raudulīgam
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
traukoties būt nemierīgam, uztraukties
šaudīties būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.)
karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam)
klīst būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu)
klaiņot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
klejot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
maldīties būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
neuznīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
nenovīdēt būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
bibļāt būt nepacietīgam
jukt būt nepareizi, neprecīzi zināmam
plūst būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam
līt būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi)
svaidīties būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā
lakarēt būt nepastāvīgam, svaidīties, lēkāt no vienas domas pie citas
ēsties būt nepatikai, dusmām
kosties būt nepatikai, dusmām
būt porzā būt nepatīkamā situācijā, apstākļos
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā
vaikstāties būt nepieciešamam
vajadzēt būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam
daiet būt nepieciešamam; vajadzēt
būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes
sadzīvāt būt neprecētai grūtniecības stāvoklī
sacirsties būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko)
paslēpties būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu)
slēpties būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
izspurt būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu)
lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
izplūst būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē)
mudžināties būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem)
karāties gaisā būt neskaidram, neatrisinātam; būt bez pamatojuma
vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
bālēt būt neskaidri saskatāmam
jausties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi)
viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
lenturēties būt nestabilam, ļodzīties
noplekšķēt būt netīram, ģērbtam netīrās drēbēs
noplekšēt būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs
nošekšēt būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs
lidināties pa mākoņiem būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam
krāpt būt neuzticīgam (attiecībās, laulības dzīvē)
izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu
būt pa kājām (kādam) būt nevēlami tuvu
mētāties apkārt būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam
mētāties riņķī būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam
niķoties būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā)
trīcēt būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu)
viļņot būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
viļņoties būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); svārstīties (par gaisu)
trīcēt būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu)
trīsēt būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu)
mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam
vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
zust būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
nīgroties būt nīgram, paust nīgrumu
sirdīties būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem)
niknoties būt niknam, paust niknumu
piedzimt būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām
atdzimt būt no jauna izmantotam un spilgti attēlotam daiļdarbā vai kādā uzvedumā
piņķēties būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu)
kalpot būt noderīgam, lietojamam; tikt izmantotam kādam mērķim (par priekšmetiem, iestādēm, dabas parādībām)
nodarēt būt noderīgam, vajadzīgam
darboties būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu)
būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam
būt uz pleciem būt nodzīvotam (par laikposmu)
gulēt uz procentiem būt noguldītam (par naudu)
apsmurst būt nogurušam, pārgurušam
izklausīties būt nojaušamam (pēc kādām skaņām)
noflīzēt būt noklātam ar flīzēm (par telpu)
būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā
dataisīt būt nolemtam, noburtam
domāt būt nolūkam, nodomam, gribēt, arī paredzēt, gatavoties (ko darīt)
budināt būt nomodā
modā būt būt nomodā
aizvāķēt būt nomodā (pie mirušā) līdz
vākšot būt nomodā un kaut ko uzraudzīt
vākāt būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
vākot būt nomodā, piedalīties vāķēšanas rituālā
modrēt būt nomodā, sargāt
budāt būt nomodā; vāķēt
budīt būt nomodā; vāķēt
lanckāt būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku)
valkāt (kāda, kā) vārdu būt nosauktam (kāda, kā) vārdā
valkāt būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai)
pasasaukties būt nosauktam kādā vārdā
nest būt nosauktam, saukties (kādā vārdā)
noskrandāties būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
nokankarēt būt noskrandušam
nokankarēties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nokankaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckaroties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolanckāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
nolupatāties būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs
noskrandoties būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs
guģoties būt noskumušam
drūmoties būt noskumušam, skumt
slepstoties būt noslēpumainam cilvēkam
valdēt būt noteicējam (par ko, par kādu)
uzdot toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību (kādā situācijā, kādos apstākļos)
noteikt toni būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos)
(būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā
turēt grožus savās rokās būt noteicējam; vadīt, valdīt
kaštavāt būt noteiktā cenā
sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.)
apspurt būt novalkātā, apdilušā apģērbā (par cilvēku)
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam
aiziet būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.)
palikt būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām
iet būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām
atvīties būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.)
aizvīties būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties
vīties būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem)
mest būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
nākt pāri būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam)
samudžināt būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi)
aizņemt būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību
apvīties būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm
iet būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā)
izvietot būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā)
stīdzēt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
stīgt būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu
izvietoties būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā)
turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
virzīties būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu
balstīties būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu)
bāzēties būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku)
ložņāt būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.)
atvirzīt būt novietotam, atrasties nost (no kā)
apvīt būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm
sadurties būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam)
atvirzīties būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā)
ievirzīties būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
atrasties būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā)
tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
atvest būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni
stāvēt augstāk būt nozīmīgākam, attīstītākam
ieņemt vietu būt nozīmīgam
svērt būt nozīmīgam, vērtīgam
būt pa degunam būt pa prātam, atbilst gaumei
būt pa zobam būt pa prātam, patikt
būt pa zobam būt pa spēkam
būt pa kaulam (kādam) būt pa spēkam, būt piemērotam
karāties gaisā būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem)
aiziet pie velna būt pagalam, izputēt, pazust
nošālēties būt paģirainam
būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē
kņupši būt paklupušam
gozēties būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem)
dzesēties būt pakļautam dzesēšanai
dzisināties būt pakļautam dzesēšanai
saistīt būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.)
sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu)
karst būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
tvīkt būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1)
berzties būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā
sasilt būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.)
silt būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
čadīties būt pakļautam tvana gāzes iedarbībai
vējot būt pakļautam vēja iedarbībai
salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu)
apsapakalāties būt pakulainam
pasazīties būt pamanāmam, ieraugāmam
zasveķitsja būt pamanītam
ietilpt būt par (darbības, norises u. tml.) daļu, posmu
nest būt par (ienākumu, peļņas) avotu
solīt būt par (kā iespējama, gaidāma) pazīmi
izplatīt būt par (kā, piemēram, gaismas, siltuma, skaņas) avotu
noturēt būt par (kā) pamatu, balstu
noteikt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; nosacīt (3)
nosacīt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; noteikt (3)
robežot būt par (kā) robežu (2)
sākties būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu
krāšņot būt par (kā) rotājuma elementu; būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs
ietilpt būt par (kā) sastāvdaļu, daļu
ietverties būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā)
signalizēt būt par (kā) signālu
simbolizēt būt par (kā) simbolu; veidot (kā) simbolu
rādīt būt par (kā) zīmi, pazīmi
stāstīt būt par (kā) zīmi, pazīmi, pierādījumu; liecināt
pavēstīt būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi
vēstīt būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi
vēstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (par tekstu, attēlu u. tml.)
pavēstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
stāstīt būt par (kāda satura, informācijas) avotu (piemēram, par tekstu, attēlu)
rosināt būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība
ietilpt būt par (kolektīva, organizācijas u. tml.) locekli, dalībnieku
mācīties būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni
mācīt būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml)
apzīmēt būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu
būt uz kakla būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā
attaisnot būt par apstākli, faktoru, kas pieļauj ko darīt
atsvērt būt par atlīdzinājumu, atalgojumu u. tml.
izpirkt būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt
biedēt būt par baiļu cēloni; baidīt
baidīt būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni
norakt būt par cēloni (kāda neveiksmei); izraisīt (kāda neveiksmi)
prasīt (arī maksāt) upuri būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai
pamudināt būt par cēloni (kāda) darbībai
nest nāvi būt par cēloni (kāda) nāvei
novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē
ierosināt būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju
uzmudināt būt par cēloni (kādai) darbībai
kutēt būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu)
dzīt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem)
trenkt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
triekt būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
atkosties būt par cēloni kam nevēlamam
bendēt būt par cēloni lielām sāpēm, ciešanām, nogurumam
atsviest būt par cēloni straujam regresam
miglot būt par cēloni tam, ka (acīm) mazinās redzes asums (piemēram, par asarām)
saduļķot būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas
saasarot būt par cēloni tam, ka (acis) piepildās ar asarām
noraut būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli)
konservēt būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
audzēt būt par cēloni tam, ka (augi vai dzīvnieki) aug, attīstās
nosaldēt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem)
sadzīt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) ļoti strauji aug, attīstās
nodzeltināt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) nodzeltē
izkausēt būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
kausēt būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra
suģestēt būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās
raustīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkam vai dzīvniekam, to ķermeņa daļām) vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības
atvirzīt būt par cēloni tam, ka (cilvēki, dzīvnieki) atiet, atkāpjas
radīt būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko)
nogalināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt
nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
nobendēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem)
purināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
kratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst brūns (par sauli, vēju)
apturēt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) apstājas, pārtrauc kustību, virzību
pāraudzināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības, attīstās vēlamajā virzienā
noslogot būt par cēloni tam, ka (cilvēks) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts
pārdzīt būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārmest būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu
iemest būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā)
raut būt par cēloni tam, ka (kādā ķermeņa daļā) saraujas muskulatūra, rodas stīvums
likt būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.)
piepildīt būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē)
vilt būt par cēloni tam, ka (kāda) cerības, paredzējumi, iespējas nerealizējas
pievilt būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek
nokaitināt būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika
radīt būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes
padarīt būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas kas nevēlams
pazemot būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās dziļa apkaunojuma, dziļa aizvainojuma izjūta
sarūgtināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piemēram, par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem)
sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums
novest būt par cēloni tam, ka (kādam) izveidojas (atziņa, uzskats u. tml.)
piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
sasaldēt būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst ļoti auksti
nopūst būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju)
noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
rosināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt)
kārdināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt)
piesaistīt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, izraisās (piemēram, uzmanība, interese)
sariest būt par cēloni tam, ka (kādam) sariešas (acīs asaras)
piesiet būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība
turēt būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī
midzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmieg
iemācīt būt par cēloni tam, ka (kāds) apgūst (zināšanas), iegūst (iemaņas, paradumus, arī uzskatus) - par apstākļiem, situāciju u. tml.
atsviest būt par cēloni tam, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur, kādā vietā); atvest
iemidzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) iemieg; izraisīt miegu
pievilināt būt par cēloni tam, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā)
iedzīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu
izmocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus
saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties)
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
mocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas
urdīt būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt)
nomierināt būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst mierīgs
izlutināt būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs
piespiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu
spiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem
pasteidzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara, veic ātrāk
ietekmēt būt par cēloni tam, ka (kāds) maina savu rīcību, izturēšanos, uzskatus (piemēram, par cilvēka īpašībām, psihisko stāvokli, darbību)
paņemt būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts
nobeigt būt par cēloni tam, ka (kāds) nomokās, nogurst
novest būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (kur), iestājas (kur)
reibināt būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (1)
reibināt būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2)
patricināt būt par cēloni tam, ka (kāds) samērā daudz iztērē (līdzekļus, naudu)
skurbināt būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1)
skurbināt būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2)
paraut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā
raut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji, pēkšņi maina stāvokli
likt būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.)
nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
plīvot būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības
piedot būt par cēloni tam, ka (kam) rodas (jauna īpašība, pazīme)
pušķot būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu
krāsot būt par cēloni tam, ka (kam) šķietami vai reāli mainās [krāsa]{s:2014}
krokot būt par cēloni tam, ka (kam) veidojas, rodas krokas (3)
paņemt būt par cēloni tam, ka (kas kādu) pārņem, ļoti ietekmē, iespaido, rada aizrautību
rotāt būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) kļūst skaists, daiļš (piemēram, par attēliem, ornamentiem, priekšmetiem)
novest būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei
kaparot būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu
nobrūnināt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns
pieļaut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams
pieliet būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
noraut būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām)
mīkstināt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks
mētāt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā)
svaidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4)
raidīt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā
velt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā)
noņemt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās
pielūžņot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apkārtne, vieta) tiek pārklāts vai piepildīts, piemēram, ar nolauztiem zariem, kokiem
izkaltēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss
mēslot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu
velt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
uztriekt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekli, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsist būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, putekļi, dūmi) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
piedot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, spēks, ātrums) palielinās
nopīpēt būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
nopīpot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
spīdināt būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu)
pabalināt būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams
iegāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā)
pārgāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko)
nokrāsot būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu)
nozeltīt būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst zeltainu spīdumu
kaut būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām)
rīt būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā)
limitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā)
izdzēst būt par cēloni tam, ka (kas) ir vājāk uztverams, sajūtams, ka (kas) kļūst vājāk izteikts
nonāvēt būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt
nostiept būt par cēloni tam, ka (kas) izstiepjas uz leju (piemēram, par ko smagu)
nošķirt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst atšķirīgs (no kā)
pārveidot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā)
pārmainīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas
mainīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas, pārmainās
pasvītrot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk uztverams, īpaši saista uzmanību
piesmaržot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs
rūsināt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst neaktīvs, kūtrs
pārvērst būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti (par parādībām dabā)
pieriest būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst pilns (ar šķidrumu)
paplašināt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu
pamērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
nosārtot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts
mērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
notraipīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst traipains, netīrs
ienest būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst uztverams, sajūtams (kur)
parādīt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts
saliekt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks
samezglot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2)
laupīt būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti mazinās vai zūd
nokaitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ļoti sakarst (par sauli)
paliekt būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas
maskēt būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms
pavirpināt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2)
pavirpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo
pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās
ievirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi)
palīdzēt būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās
novilkt būt par cēloni tam, ka (kas) nostiepjas (uz leju)
veikt būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, risinās (piemēram, par parādībām, procesiem)
nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju
ņirbināt būt par cēloni tam, ka (kas) ņirb (3); kņudināt
pamest būt par cēloni tam, ka (kas) paliek (kur)
pārdzeltināt būt par cēloni tam, ka (kas) pārdzeltē; pieļaut, ka (kas) pārdzeltē
nogāzt būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
nokaisīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārklājas (ar ko birstošu)
pārpurvot būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas
pārputekļot būt par cēloni tam, ka (kas) pārputekļojas
nopūst būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju)
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi
pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko) - piemēram, par vēju, straumi
padzīt būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu
piesērēt būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.)
ienest būt par cēloni tam, ka (kas) rodas, izraisās, notiek
sabirdināt būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
korodēt būt par cēloni tam, ka (kas) sabrūk, sairst apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē
sagriezt būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, ap kādu asi
sabangot būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties
sakaltēt būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1)
saraudzēt būt par cēloni tam, ka (kas) sarūgst
saveldrēt būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas
sadzīt būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (2)
stindzināt būt par cēloni tam, ka (kas) stingst (3)
uzraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā
noraut būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju
uzgriezt būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu
noplēst būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju)
gaisināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju)
sadedzināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu)
nopostīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā)
piesmelt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek piepildīts (ar šķidrumu)
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uznest būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas
uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju
valstīt būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem)
vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz
vilnīt būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz
viļņot būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (1)
viļņot būt par cēloni tam, ka (kas) viļņojas (2)
virpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju)
vizināt būt par cēloni tam, ka (kas) viz, vizmo, vizuļo
līdzēt būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās
noēnot būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā
saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
nokveldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
nokveldināt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu)
savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
paildzināt būt par cēloni tam, ka (laikposms) kļūst ilgāks
raisīt būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga; būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem
pāraust būt par cēloni tam, ka (ledus) pamazām pārklājas (pār ko)
kaltēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
kratīt būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem)
pievilināt būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
izsēt būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā
zilināt būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu
iestrāvot būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā)
novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
konservēt būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām)
spēcināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā)
iemest būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā)
piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
uzpūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
notraukt būt par cēloni tam, ka (piemēram, lapas, augļi) atdalās nost (no kā) - piemēram, par vēju, šāviņiem
sargāt būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem)
nopūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju)
paasināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk
uztriekt būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi
satrakot būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši
pārgāzt būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko)
aizēnot būt par cēloni tam, ka (seja, skatiens) iegūst drūmu, skumju izteiksmi (par domām, psihisku stāvokli)
sārtot būt par cēloni tam, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums u. tml.
nomākt būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu)
noslāpēt būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu)
nodzīt būt par cēloni tam, ka (sniegs) nokūst
pigmentēt būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1)
samētāt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot strauji sašūpojas, sazvalstās
mētāt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
svaidīt būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās
saputot būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju)
uzpūst būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju
sadzīt būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu
apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
aizdzīt būt par cēloni tam, ka aizvirzās (piemēram, par vēju)
aprūsināt būt par cēloni tam, ka aprūs
pamest būt par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek pavirzīts (kur, kāda virzienā u. tml.); but par cēloni tam, ka ar grūdienu, triecienu (kas) tiek virzīts nelielu attālumu
izspiest būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.)
lauzt būt par cēloni tam, ka atdalās, sadalās, sašķeļas
izdzīt būt par cēloni tam, ka atstāj (kādu vietu)
pieblāzmot būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
aptēst būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs
paputināt būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
piespīdēt būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
gaiņāt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
gainīt būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi)
iedzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums)
sadzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs)
atvest būt par cēloni tam, ka ierodas
iegrauzt būt par cēloni tam, ka ieveidojas (grumbas, rievas sejā) - par smagiem pārdzīvojumiem, rūpēm u. tml.
vajāt būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu)
paģērēt būt par cēloni tam, ka ir nepieciešamība (pēc kā)
novilkt būt par cēloni tam, ka izbeidzas (piemēram, fizioloģisks stāvoklis)
izgulsnēt būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām)
iztrenkāt būt par cēloni tam, ka izklīst (mākoņi, dūmi)
izgāzt būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
velt būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra)
mest būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums
sviest būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums
ievazāt būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā
iedvest būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās)
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
izrakt būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums)
ierakstīt būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku
izgrauzt būt par cēloni tam, ka izveidojas (sejā rievas, grumbas u. tml.)
atnest būt par cēloni tam, ka izveidojas, rodas (jaunas attiecības, stāvoklis u. tml.) - par norisēm sabiedrībā
izvilināt būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā
nodzēst būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma)
paņemt būt par cēloni tam, ka jāzaudē (piemēram, laiks, spēks)
spīdzināt būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību)
pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt
(pār)vilkt krustu (pāri) būt par cēloni tam, ka kas zūd, beidz pastāvēt
izcelt būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību
atklāt būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt
kņudināt būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt
šķelt būt par cēloni tam, ka ķīmiskā procesā (no ķīmiska savienojuma) rodas vienkāršākas uzbūves sastāvdaļas
liekt būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni)
izkaltēt būt par cēloni tam, ka ļoti novājē
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā
liegt būt par cēloni tam, ka nav iespējams (ko darīt)
aizturēt būt par cēloni tam, ka nenotiek (kāda darbība), aizkavēt, traucēt veikt (ko)
atturēt būt par cēloni tam, ka netiek veikta (kāda darbība, kustība), ka liek aizkavēta (kāda rīcība)
aizvest būt par cēloni tam, ka nokļūst kur (par cilvēka darbību, darbības uzdevumu)
nogāzt būt par cēloni tam, ka nomirst
ievest būt par cēloni tam, ka nonāk (kur)
saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
celt būt par cēloni tam, ka palielinās (cilvēka) autoritāte, cieņa
aizdzīt būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā)
pārraut būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
pārtraukt būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
izmācīt būt par cēloni tam, ka pilnīgi iegūst vēlamās īpašības vai maina izturēšanos
izstrādāt būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas (piemēram, par ierīcēm)
veidot būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) rodas, arī (kam) rodas jaunas īpašības
radīt būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu iedarbībā (kas) veidojas (par parādībām dabā, arī par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
izveidot būt par cēloni tam, ka procesa, norises, apstākļu ietekmē (kas) rodas (par parādībām dabā)
traucēt būt par cēloni tam, ka procesi organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības
izšķirt būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām
nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā
sēt būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa)
izsist būt par cēloni tam, ka rodas (ritms, skaņas)
ievagot būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.)
ievilkt būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas u. tml.)
iezīmēt būt par cēloni tam, ka rodas (sejā grumbas, rievas)
ievilkt būt par cēloni tam, ka rodas (sirmums matos)
uzšūpot būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi)
bangot būt par cēloni tam, ka rodas bangas
pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
ļaut būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust)
panākt būt par cēloni tam, ka rodas iespējas, priekšnoteikumi (kā) īstenošanai un (tas) īstenojas
iegāzt būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka dzīvē, viņa personībā, darbībā) - par parādībām sabiedrībā
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (cilvēka vai dzīvnieka psihē, organismā, darbībā) - par parādībām daba
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par parādībām dabā
iespaidot būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (par parādībām sabiedrībā); [ietekmēt]{s:2641}
ietekmēt būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par parādībām sabiedrībā
kreņķēt būt par cēloni tam, ka rodas raizes, bēdas, neapmierinātība; arī īgnums, dusmas
rībēt būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis
izraisīt būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises, procesi u. tml.)
sadzīt būt par cēloni tam, ka rodas, izveidojas (piemēram, vairākas, daudzas tulznas)
nogāzt būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī
saplavāt būt par cēloni tam, ka savirzās kopā (piemēram, siens plūdu laikā)
piesmaržot būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
iegāzt būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma)
metināt būt par cēloni tam, ka tehnoloģiskā, piemēram, karsēšanas, procesā (kas) tiek savstarpēji savienots
atspaidīt būt par cēloni tam, ka tiek atspiests
nostiept būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo
mētāt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
svaidīt būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums
mētāt būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos)
svaidīt būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos)
raisīt būt par cēloni tam, ka veidojas (pumpuri, ziedi, lapas u. tml.)
nest būt par cēloni tam, ka veidojas, rodas (jaunas attiecības, jauns stāvoklis u. tml.)
uzdot būt par cēloni tam, ka vidē rodas (spēcīgs siltums, aukstums, spēcīgi nokrišņi)
mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
izliedēt būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt
sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
(sa)kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
sagrozīt galvu būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml)
piekaisīt būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam) lielākā daudzuma, tiek (kas) pilnīgi vai daļēji pārklāts (ar to)
piemiglot būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
sagrozīt būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli)
uzbangot būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas)
sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi)
samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
izrūsināt būt par cēloni, arī ļaut, ka izrūsē
saliedēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš
piesaldēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) piesalst
apžilbināt būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.)
apžilbināt būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.)
vadīt būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas, rīkojas kādā veidā
apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
apstulbināt būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts
atdzīt būt par cēloni, ka (kāds) atnāk, ierodas (kur)
apzeltīt būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu)
aprīt būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā
dzēst būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu
aprīt būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts; patērēt (daudz vai visu)
vizināt būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā
piespanderēt būt par cēloni, ka (kuņģī, zarnu traktā) uzkrājas gāzes; uzpūst
atdzīvināt būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas
aizkvēpināt būt par cēloni, ka aizkvēpst
apreibināt būt par cēloni, ka apreibst (1)
apskurbināt būt par cēloni, ka apskurbst (1); apreibināt
apskurbināt būt par cēloni, ka apskurbst (2); apreibināt
atdzīvināt būt par cēloni, ka atkal rodas (jūtas, īpašības u. tml.)
apraut būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve)
nokuiļot būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2)
atēnot būt par cēloni, ka kāds priekšmets met ēnu
aizklabināt būt par cēloni, ka klab kādu brīdi
apslāpēt būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams
atdzīvināt būt par cēloni, ka kļūst spraigāks (piemēram, process, darbība)
spanderēt būt par cēloni, ka kuņģī, zarnās rodas, uzkrājas gāzes (lielākā daudzumā); krāties gāzēm (gremošanas orgānos)
atskaidrot būt par cēloni, ka noskaidrojas (apziņa, domāšana)
atņemt būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.)
atņemt būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.)
apdzīt būt par cēloni, ka priekšlaikus kļūst gatavs
veidot būt par cēloni, ka rodas (īpašības, uzskati, attieksme)
darīt būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība, izjūta); izraisīt
dārdēt būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis
čabēt būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis
čaukstēt būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis
viest būt par cēloni, ka sāk mitināties (kur)
atsist būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ
cirst būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa)
apreibināt būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.)
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu ko darīt), rada šķēršļus (kādam viņa darbībā)
kavēt būt par cēloni, kas traucē (kādu norisi, procesu, darbību), rada šķēršļus (kādas norises, procesa, darbības gaitā)
dzīt būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā
mest ēnu būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts
dzēst būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, zūd (sajūtas, atmiņas)
pamest būt par cēloni, pieļaut, ka (kāds) paliek vientulībā
pavājināt būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs
diktēt būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam), izraisīt, nosacīt (piemēram, procesu, darbību, attieksmi)
kost kabatā būt par dārgu, radīt lielus izdevumus
algāties būt par dienas strādnieku
darbināt būt par enerģijas avotu (mehānismam, ierīcei)
kost kaulā būt par grūtu, radīt nepatīkamu sajūtu, kaitēt
aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei
rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods
mudināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
vilināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
iezīmēt būt par ievadījumu, sākumu (laikmetam, laika posmam)
ievadīt būt par ievadu, sākumu (piemēram, daiļdarbam, skaņdarbam)
norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām)
iepazīstināt būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu u. tml.)
kandidēt būt par kandidātu (1)
stāvēt kūmās būt par kūmu (parasti kristībās)
sastāvēt būt par locekli, biedru (parasti organizācijā)
krampt būt par mazu, šauru un traucēt kustības (par apģērbu, apģērba gabaliem); spiest
iedzīt asins vilni sejā būt par nosarkšanas cēloni
iedzīt asins vilni vaigos (arī sejā), arī iedzīt asinis vaigos (arī sejā) būt par nosarkšanas cēloni
turēt grožus (savās) rokās būt par noteicēju
diferencēt būt par pamatu (kā) diferenciācijai
apgāzt būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai
apsūdzēt būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
sniegt (arī dot) liecību būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu
dot liecību būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu
runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību
nokarāties būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu)
solīt būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos
prezidēt būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.)
ievadīt būt par sākumu (laika posmam, laikmetam)
sekundēt būt par sekundantu (1)
sekundēt būt par sekundantu (2)
vidot būt par starpnieku
šķērsot būt par šķērsli (kam); veidot šķērsli (kā kustībai)
nosprostot būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu
aizsprostot būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu)
tīties pa kājām būt par traucēkli kādam
stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli
turēt grožus (savās) rokās būt par vadītāju
norobežot būt par zīmi (kā) robežai
pieņemt parādi būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde
vļeķeķ būt parādā
augt pāri galvai būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.)
sieties būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem
stāvēt pāri būt pārākam
izacelties būt pārākam un pievērst sev uzmanību
izcelties būt pārākam un pievērst sev uzmanību
griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) būt pārākam; pārspēt
triumfēt būt pārākam; paust pārākumu
mēgt būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt)
sagaidīt būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem)
zaparitsja būt pārgurušam
krist no kājām būt pārgurušam, ļoti novārgušam
blauznot būt pārklātam ar blaugznām, kas lobās nost
pielipt būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu)
pielīst būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā
galvāt būt pārliecinātam (par ko); izteikt drošu spriedumu, apgalvojumu
virīt būt pārliecinātam (par ko); neapšaubīt
paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kā kvalitāti, vēlamām īpašībām, nevainojamu funkcionēšanu)
paļauties būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu
uzticēties būt pārliecinātam par (kā) nevainojamu funkcionēšanu, vēlamām īpašībām u. tml.
uzticēties būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi
nokārties būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem)
jaukties būt pārmaiņus (ar ko); mīties
nezināt, kur degunu celt būt pārmērīgi iedomīgam, augstprātīgam
laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
mudžēt būt pārpilnam (ar ko)
čumēt būt pārpilnam ar sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem
mudžēt būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem; ņudzēt (2), čumēt (2)
nosegt būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā
cimperlēties būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties
apsēsties būt pārsteigtam
brīnīties būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast
predominēt būt pārsvarā
dominēt būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam
prevalēt būt pārsvarā, pārākumā
gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos)
mīlēt sevi būt patmīlīgam
stāvēt uz savām (arī paša) kājām būt patstāvīgam
stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam
turēt savu galvu būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi
izplest būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem)
atsariezties būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu)
roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot)
likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
uzlikt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
pieplakt būt pazemam (parasti par celtnēm)
sazīties būt pazīstamiem
pārsniegt būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu)
līst būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem)
atsisties būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam (kādam no tuviniekiem)
atdzimt būt pēc rakstura vai ārējā izskata līdzīgam kādam no tuviniekiem; iedzimt
vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu)
untumoties būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā)
(ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
iecirsties būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu)
beigties būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas
lūzt būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu
būt pālī būt piedzērušam
darboties būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi)
norauties būt pieķertam neatļautā rīcībā; iekulties nepatikšanās; saņemt sodu
piederēties būt piemērotam
iet būt piemērotam (attiecīgajai ķermeņa daļai) izmēra, lieluma ziņā (par apģērba gabaliem, apaviem)
iekļauties būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā)
derēt būt piemērotam (kādam darbam, uzdevumam) - par cilvēku
valkāties būt piemērotam valkāšanai
piepasēt būt piemērotam, atbilstošam (pēc krāsas, formas u. tml.)
saderēt būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1)
dakrist būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt
dapasēt būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu)
ticēt būt piemērotam, derīgam, derēt
noderēt būt piemērotam, izmantojamam kādam darbam, uzdevumam (par dzīvām būtnēm)
piekrist būt piemērotam, piestāvēt
turēties būt pieņemamā (fiziskā) stāvoklī
kaist būt piesarkušām (psihiska stāvokļa ietekmē)
nostiept būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri
karāties būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko), atlicinātu (kam)
iznākt būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi)
iznākt būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt
piktoties būt piktam, paust piktumu
būt kungam un ķeizaram būt pilnīgam noteicējam
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts
parādīt sirdī būt pilnīgi atklātam pret kādu
būt zem jumta būt pilnīgi uzceltam
nezināt ne rīta, ne vakara būt pilnīgi zaudējušam sajēgu (_parasti_ dzērumā)
saimniekot būt pilntiesīgam noteicējam, rīkoties pēc saviem ieskatiem
mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino
miegoties būt pirmsmiega stāvoklī
skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
aizmaitāt būt posta, bojāejas sākumam
džinkstēt būt prāta sajukumā
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis)
erģelēties būt pretīgam, nepatikt
dergties būt pretīgam, riebīgam; riebties
bādrēties būt pretīgam; baidīties (no kā)
izslēgt būt pretrunā (ar ko)
spēkoties būt pretrunā (par emocijām, sajūtām u. tml.)
cīnīties būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām)
soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās
projiene būt projām, prombūtne
nervozēt būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motoriska nemiers
nostundēt būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
tecēt būt raitam, arī secīgam (par runu, vārdiem)
stāvēt būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā)
iezīmēt būt raksturīgam, piemist (par īpašību, pazīmi)
žņergāties būt raudulīgam
žņergavot būt raudulīgam
stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas
redzēties būt redzamam
rēgāties būt redzamam
viedēt būt redzamam (parasti vāji, neskaidri)
viedēties būt redzamam (parasti vāji, neskaidri)
blāvot būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu
pārklāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi
klāt būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu
vīdēt būt redzamam, parasti neskaidri
rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami
ieķiverēties būt reibumā
duhā būt reibuma stāvoklī
borzeķ būt riebīgam, bezkaunīgam
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam
pasēt būt saderīgam
sapasēt būt saderīgam, savstarpēji saderēt kopā
ložņāt būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām)
gaidīt būt sagatavotam (uz ko)
gremžāt būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt
lepot būt saīgušam, sapīkušam
nīkuļot būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam
caurvīt būt saistītam (ar ko citu)
vīties būt saistītam (ar ko, kādu) - piemēram, par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) - piemēram, par domām
zīmēties būt saistītam (ar ko), attiekties (uz ko)
attiekties būt saistītam (ar ko), skart (ko)
turēties būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piemēram, par priekšmetiem, organisma daļām)
izmaksāt būt saistītam ar izdevumiem
pāriet būt saistītam ar kādu citu organisma daļu (par organisma dalām)
liesmot būt saistītam ar spilgtām krāsām dabā (par laikposmu)
ģībt būt sajūsmā (par kaut ko)
dvesmot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1)
dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
korelēt būt sakarībā, savstarpēji atbilst, saistīties (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, jēdzieniem)
vīties būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko)
apknidis būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības)
salt būt salam, aukstumam (kādā vidē, teritorijā u. tml.)
sūrīt būt sāļam
rībēt būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu)
būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam
paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
jukt ārā būt saplīsušam, arī ļoti nodilušam (par apģērbu, apaviem)
saredzēties būt saredzamam
ziedēt būt sārtam (par vaigiem, seju)
sacementēt būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām)
saiet būt saskanīgam, saderīgam (ar ko)
piestāvēt būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām)
piestāvēt būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu
piestāvēt būt saskaņotam (ar ķermeņa dalu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu
derēt būt saskaņotam, saderīgam (ar ko)
kontaktēties būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēt
kontaktēt būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties
aizspīdēt būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu)
zīmēties būt saskatāmam, parādīties; arī veidoties, attēloties
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
augt būt sastopamam, veģetēt (par augiem)
atrasties būt sastopamam; arī gadīties, parādīties
atsarasties būt sastopamam; arī gadīties; parādīties
murdēt būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā)
cauraust būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām
mezgloties būt savstarpējā sakarībā, mijiedarbībā
padzīkstēties būt savstarpēji pazīstamiem
saderēt būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko)
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
ritēt būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; izpausties secīgi, arī raiti (par runu)
vīties būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju
iebilsties būt sevī lepnam, iedomīgam
parādīt sirdī būt sirsnīgam, labam pret kādu
attiekties būt skaitliskā [attiecībā]{s:2502} jeb būt kvantitatīvā samērā vienam lielumam pret otru, ko var izteikt ar šo lielumu dalījumu
dzedroties būt skarbam, asam
skaust būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu)
skopoties būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz
sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam
apsalupatāties būt skrandainā apģērbā
drūvēt būt skumīgam, skumt; melnēties
mirkt būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību)
kaltēt būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu
slivēt būt slavenam
slūt būt slavenam
slavēties būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību)
čingot būt sliktā garastāvoklī
justies kā izšņauktam būt sliktā garastāvoklī
sadirties būt sliktā garastāvoklī
smirdēt būt sliktam, nepatīkamam, slikti novērtētam
slimot būt slimam - par augiem
slimot būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
gulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
gulties būt smagi izjūtamam, nomākt
zmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
žmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
spindzēt būt smalkam, augstam, vienmērīgam (par skaņu)
kvēlot būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam
svilt būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē
tvīkt būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē
plosīties būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām)
kvēlot būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu)
grandēt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
grandīt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
dimdēt būt spēcīgam, samērā spalgam (par skaņu)
(būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
dabūt būt spiestam (ko darīt, izjust)
starot būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram
liesmot būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam
spīdēt būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu)
kvēlot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam
zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
spruka būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā
staipīties būt staipīgam (1)
stiepties būt staipīgam (1)
stīgot būt staipīgam (1)
staltoties būt staltam, arī krāšņam
staroties būt starveidīgam, izplatīties starveidīgi
korelēties būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars
korelēt būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem)
kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
svilt būt steidzamam
turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru
būt pilnās zēģelēs būt stipri iereibušam
nosataisīties būt stipri noreibušam
lipt būt stipri sajūtamam (par aukstumu, mitrumu)
līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
durties degunā būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
spietot būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu)
sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam
tiesāties būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu)
lauzīt būt šādai sāpju sajūtai
švītēties būt švītīgam
pietikt būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
krist kopā būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk
tušīties būt tādā stāvoklī, ka trūkst elpas
paspēt būt tādā stāvoklī, kad ir iespējams (ko izdarīt) pirms kādas citas, tūlīt sekojošas darbības
ierietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku)
rietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu
atrasties starp dzīvību un nāvi būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve
saskanēt būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi
durstīt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds izdarītu atkārtotus sīkus dūrienus ar ko asu
durties būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt durtu ar ko asu
durt būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds vairākkārt skartu ar ko asu
maskulinizēties būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti
mēslāties būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi)
mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
nozīmēt būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko)
patrulēt būt tādam, ar ko karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupa brauc, apsargājot kādu teritoriju, uzturot kārtību, kontrolējot stāvokli kādā teritorijā
baidēties būt tādam, ka (kā iedarbībā) nemainās, saglabā vēlamās īpašības
blāzmot būt tādam, kad ir blāzma (par laika posmu)
puteņot būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
putināt būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
smaržot būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu)
sprēgāt būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu)
pazīt būt tādam, kam (ar kādu) ir samērā cieša, arī biedriska saskare
šņukstēt būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti
spīdināt būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu
izturēties būt tādam, kam (kādā norisē, sistēmā) ir noteiktas īpašības (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
stiept būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm
vēdināt būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā
nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
plest būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm (par augiem)
stiept būt tādam, kam (kas, piemēram, zari, stumbrs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem)
pārkrustot būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri
turēt būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu)
mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
sagriezt būt tādam, kam (kas) veidojas apļveida vai spirālveida formā (par augiem, dzīvniekiem)
baidēties būt tādam, kam (ne)kaitē (kādi apstākļi, iedarbība)
mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi
plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
veidot būt tādam, kam bioloģiskos procesos rodas (kas, piemēram, organisma daļas, augļi)
saskanēt būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību
saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
šķaudīt būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā)
staigāt būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko)
nobeigties būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums
siekaloties būt tādam, kam ilgstoši, pastiprināti izdalās siekalas
mīlēt būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
sabalsoties būt tādam, kam ir atbilsme (kam), ciešs sakars (ar ko) - par parādībām sabiedrībā
dzanāties būt tādam, kam ir dzīšanās sāpes (par dzīvniekiem)
izstiept būt tādam, kam ir garena forma
apdzimt būt tādam, kam ir iedzimis kas nevēlams
interesēties būt tādam, kam ir interese (par ko); izjust interesi (par ko)
pārdzīvot būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums
šaubīties būt tādam, kam ir izraisījušās šaubas (par ko)
pārkārties būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.)
saprast būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kādā jomā)
raudzīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko)
skatīties būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko); raudzīties (5)
sutināties būt tādam, kam ir karsti (apģērbā, apavos, zem segas u. tml.)
būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības)
novelties būt tādam, kam ir ļoti savēlies apmatojums
uzglabāties būt tādam, kam ir maz pamanāmas novecošanās pazīmes (par cilvēku)
murgot būt tādam, kam ir murgi (4)
datrūkt būt tādam, kam ir nepilnīgi attīstīts prāts, spējas u. tml.
turēties būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; izturēties, uzvesties noteiktā veidā
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu
ticēt būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu
uzputot būt tādam, kam ir radušās putas virsmā
sasaukties būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā
dziedināt būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
staigāt būt tādam, kam ir spēja pārvietoties, ejot ar kājām
tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
piederēt būt tādam, kam ir tiesības (uz ko)
apsakrauties būt tādam, kam ir vairāki bērni
velvēties būt tādam, kam ir velves (1) forma, veids
klebečēties būt tādam, kam ir zudusi kustību koordinācija
ļubīt būt tādam, kam ir, parasti pastāvīga, vajadzība, tieksme pēc kā
zināt būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija
stīgāties būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi)
nosatirīties būt tādam, kam izdalās placenta
putāties būt tādam, kam izdalās putains šķidrums (par dzīvniekiem)
klepot būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas
žagoties būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas
būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība
turpināt būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā
sliet būt tādam, kam kāda daļa vai kādas daļas ir vērstas uz augšu
turpināties būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
padoties būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms
atpalikt būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem
prasīties būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piemēram, par priekšmetiem, vielām)
zālāt būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi
šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu)
šaudīties būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās virziens, arī stiprums (par gaismu, tās starojumu)
variēt būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti
miglot būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
migloties būt tādam, kam mazinās redzes asums (par acīm)
nokūlāt būt tādam, kam nav atdalījies iepriekšējā gada apspalvojums, apmatojums (par dzīvniekiem)
vārguļot būt tādam, kam nav attīstības iespēju
kalksnīt būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem)
stāvēt tālu (no kā) būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā)
uzsmaidīt būt tādam, kam nejauši, negaidīti gadās, rodas (veiksme, labvēlība u. tml.)
būt pēdējā vietā būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība
turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
krepečāties būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma
briest būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem
nokārt būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) - par augiem
mesties būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
oksidēties būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe
pelnīt būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums)
pelnīties būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums
morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
degt būt tādam, kam piemīt degtspēja
redzēt būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm)
redzēt būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē
būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu
dzirdēt būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas
lasīt būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu)
šķielēt būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2)
puņķēties būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas
puņķoties būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas
magnetizēties būt tādam, kam rodas magnētiskas īpašības; tikt magnetizētam
pūkoties būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1)
pūkoties būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2)
tikt būt tādam, kam rodas, veidojas īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē), [kļūt]{s:1693}, [tapt]{s:1694}
reducēties būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe
redzēt sapnī būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli
pāriet būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem)
degt zilās ugunīs būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
tapt būt tādam, kam veidojas kāda īpašība, pazīme (kāda procesa, norises rezultātā, apstākļu ietekmē)
plūksnāties būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāt, plūksnot
plūksnāt būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties
plūksnoties būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnot
plūksnot būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties
pumpuroties būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem)
krokoties būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (1)
krokoties būt tādam, kam veidojas, rodas krokas (3)
ļumēt būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas
žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
pārliekties būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem
samigloties būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm)
paresnināt būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka
savaldzināt būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem)
izteikt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izsacīt (5)
izsacīt būt tādam, kas (ko) apzīmē (piemēram, par zīmi, simbolu); izteikt (5)
skaut būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm)
pārstāvēt būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas
reprezentēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams
pārstāvēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams
būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
apasiņot būt tādam, kas apgādā ar asinīm
vīt būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību)
mīlēt būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt
rēgoties būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas
pervēt būt tādam, kas atdaloties krāsai, notraipa (ko)
augšāmcelties būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves
vērt būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei
vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
svārstīties būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības
spēlēt būt tādam, kas atskaņo mūziku (par iekārtu)
reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
sagriezties būt tādam, kas attīstās, veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi (par augiem, to dalām, arī par dzīvnieku ķermeņa daļām)
ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
izvirzīt būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem
izvirzīties būt tādam, kas augot stiepjas kādā virzienā (par augiem, to daļām)
skaut būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem)
zust būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.)
dalīties būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli)
streikot būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi
uzturēt būt tādam, kas dod (kādam) iespēju nodrošināties ar dzīvei nepieciešamo
valdīt būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu
peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi
peldēt pa virsu būt tādam, kas dzīvē izveicīgi iekārtojas
zaroties būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2)
zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
uzrunāt būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
vilcināties būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku
saistīt būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piemēram, vielu, siltumu)
iedarboties būt tādam, kas ietekmē vai pārveido kaut ko
slēpt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2)
glabāt būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neizmantotu, neizzinātu, neievērotu) - par parādībām dabā
slēpt būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm)
pārstāvēt būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā
runāt būt tādam, kas ir apguvis runu (3)
retardēt būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu)
nokarāties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem
nokārties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu
pārspēt būt tādam, kas ir daudz intensīvāks, spēcīgāks u. tml. (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par norisi, stāvokli, īpašību
stāvēt būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu)
rotāt būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.)
pazīt būt tādam, kas ir izjutis (emocijas, stāvokli, situāciju)
būt uz pekām būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību
vērst būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.)
izbīdīt būt tādam, kas ir izvirzīts (uz priekšu, uz āru) - ķermeņa daļām
atpasēt būt tādam, kas ir noderīgs (kam)
pārdzīvot būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) - par parādībām sabiedrībā
nolemt būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.)
turēt būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku)
piestāvēt būt tādam, kas ir piemērots, atbilstošs (cilvēkam) - piemēram, par darbību, stāvokli
piemist būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību
stāvēt sakarā (ar kādu, ko) būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko)
pārstāvēt būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu)
kulminēt būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1)
nosūdot būt tādam, kas ir sastrutojis, pārklājies ar izdalījumiem
piesātināt būt tādam, kas ir uzkrājis daudz (piemēram, domu, atziņu)
skart būt tādam, kas ir vērsts (uz kādu objektu īstenībā) - piemēram, par problēmu, ideju, arī darbību
rotāt būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu)
slāpēt būt tādam, kas izjūt slāpes (1)
dzirkstēt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
dzirkstīt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
pārnēsāt būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus)
vēdīt būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.)
skaust būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību
valdzināt būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi
imponēt būt tādam, kas izraisa cieņu, simpātijas (pret sevi)
vilkt būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko)
uzmundrināt būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem
sviedrēt būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām)
saistīt būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.)
sildīties būt tādam, kas izstaro, izplata siltumu
vīpsnāt būt tādam, kas izturas ar ironiju, nievīgumu (pret ko)
glabāt būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust
vilties būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko)
valstīties būt tādam, kas kustas, grozās no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
ost būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
smirdēt būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu)
sagatavot būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām
paust būt tādam, kas ļauj uztvert, nojaust (ko) - piemēram, par rīcību, izturēšanos
badēties būt tādam, kas mēdz badīt
badīties būt tādam, kas mēdz badīt
spalvoties būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu)
turēt būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam)
sargāt būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko)
vilties būt tādam, kas neprecīzi, arī nepareizi atspoguļo īstenību (par maņu orgāniem)
pretoties būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) - piemēram, par vielām, priekšmetiem
pārspēt būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, noteiktām prasībām atbilstošāks (salīdzinot ar ko citu) - piemēram, par priekšmetu, vielu
pasargāt būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu)
savienot būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu
saistīt būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem
nošķirt būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu)
vainagot būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu
pretoties būt tādam, kas novērš slimību (par organismu)
nomaskēt būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu
zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
zust būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts
pārsniegt būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu)
raksturot būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm
pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.)
pārsniegt būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto)
pamatot būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.)
likt sevi manīt būt tādam, kas piesaista uzmanību, ko ļoti sajūt
smērēties būt tādam, kas pieskāriena rezultātā rada traipus
uzsūkt būt tādam, kas piesūcas (piemēram, ar šķidrumu, gāzi) - par priekšmetiem, vielām, šķidrumiem u. tml.
uzstāties būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko)
vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu
derēt būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par darbību, stāvokli)
vilkt būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm)
vilkt būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis)
spiest būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību
slēgt būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.)
savienot būt tādam, kas rada, nodrošina, piemēram, anatomisku, funkcionālu, saistību organismā (par organisma daļu)
komponēt būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu
saturēt būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā
vilināt būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
pievilkt būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku)
pievilkt būt tādam, kas saista, valdzina, izraisa interesi
lipt būt tādam, kas saistās pie (kā) virsmas (par ko tādu, kas pārklāts ar līmi vai vielu, masu, kurai ir līmes īpašības)
saposmot būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (par teritoriju, reljefu u. tml.)
sadalīties būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
skaidrot būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem
saistīt būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu
satecēt būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.)
rakstīt būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem
piesātināt būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu)
panest būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu
žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
barot būt tādam, kas strauji palielina (cilvēka) svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām)
uzsūkt būt tādam, kas sūcot uzņem (piemēram, barības vielas, gāzes, mikroelementus) - par cilvēka, dzīvnieka organismu, tā daļām
zvalstīties būt tādam, kas sveras, šūpojas no vienas puses uz otru (piemēram, par priekšmetiem)
sadalīties būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa
pievilkt būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu)
iespēt būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu)
iespēt būt tādam, kas var ko izraisīt, pārveidot (par parādībām dabā)
konkurēt būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām)
strādāt būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
strādāt būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam
sastādīt būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu)
pietrūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
trūkt būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu
zaļot būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā)
zelt būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību)
velt būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā)
saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
pervēties būt tādam, kas, atdalot krāsu, notraipa (ko)
staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
krāsāt būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
krāsāties būt tādam, kas, viegli atdaloties no tā krāsai, notraipa (ko)
valdīt būt tādam, ko (kādā laikā, sabiedrībā u. tml.) atzīst par pareizāko (piemēram, par uzskatu)
pienākties būt tādam, ko (kāds) ir tiesīgs saņemt, iegūt
palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras
saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras
dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt
ziežams būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci
stāvēt tuvu (kam) būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības
pludot būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām
atkarāties būt tādam, ko nosaka kāda parādība, fakts u. tml.
būt draugos būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu)
saistīt būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem
ieiet būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā)
ietilpt būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā)
lasīties būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā)
ecēties būt tādam, ko var viegli ecēt
sastāvēt būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saņemt būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas
tirpt būt tādam, kur asinsrites, nervu darbības traucējumu dēļ rodas stīvums, nejutīgums, durstīgi sāpīga, kņudoša sajūta (par ķermeņa daļām)
zelt būt tādam, kur aug un zaļo augi (par pļavu, tīrumu)
saņemties būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu
nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
vagot būt tādam, kur ir grumbas, rievas (par seju, tās daļu)
čumēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
mudžēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
niezēt būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeņa daļām)
ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
viļņoties būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni
viļņot būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1)
vējot būt tādam, kur ir, kur rodas gaisa plūsma (par vietu, vidi)
uzmest būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
izsisties būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām)
skaloties būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi)
ņirbēt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
ņirbt būt tādam, kur noris strauja kustība, kur ir daudz spilgtuma, liela daudzveidība
tumst būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi)
ziedēt būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi
migt būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī)
miglot būt tādam, kur rodas [migla]{s:1126}
migloties būt tādam, kur rodas migla (1); miglot (1)
smaržot būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
svilpt būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem)
šalkt būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu)
rībēt būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu)
dārdēt būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
grandēt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
grandīt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
sist būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu
mest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
sviest būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu
samigloties būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla
samiglot būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties
murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
padoties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
pakļauties būt tādam, kurā (kā) iedarbības rezultātā rodas pārmaiņas (par priekšmetiem, parādībām)
uzņemt būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi)
velt būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju)
glabāt būt tādam, kurā (pastāvīgi) vērojams (piemēram, psihisks stāvoklis, rakstura īpašības) - par seju, acīm
kutēt būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām)
zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
pārstāvēt būt tādam, kura darbība ir saistīta ar noteiktu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu u. tml.
izturēties būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem
slāpt būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem
kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
pārsniegt būt tādam, kura gadu skaits ir lielāks (salīdzinot ar noteiktu, arī kam atbilstošu vecumu)
paātrināt būt tādam, kura gaita kļūst ātrāka (par transportlīdzekli)
regulēt būt tādam, kura iedarbība nodrošina (organisma, tā daļu) funkcionēšanu (piemēram, par orgāniem, vielām)
plosīties būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu)
līkt būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu)
veltīt būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība
vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
publicēt būt tādam, kurā ir ievietots (piemēram, raksts, daiļdarbs) - par preses izdevumiem
skanēt būt tādam, kurā ir izteikts kāds saturs (piemēram, par tekstu, dokumentu)
pulsēt būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu)
pukstēt būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu)
nolīkt būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi koku zari vai augu stumbri (piemēram, par dārzu, druvu)
mācīt būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņa)
dārdēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
dūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
dunēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
rūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
saturēt būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu
zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
nolīgoties būt tādam, kurā īsu brīdi izplatās spēcīga skaņa
rādīt būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem
izbiedēt būt tādam, kurā izpaužas bailes
samocīt būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu)
raudzīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
skatīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
izmocīt būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas
smieties būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm)
kaist būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi
pārmest būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums
trīcēt būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi)
trīsēt būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi)
sāpēt būt tādam, kurā izraisās [sāpes]{s:2221} - par ķermeņa daļu, arī par ievainojumu, augoni u. tml.
smaidīt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm)
smīnēt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
vīpsnāt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
turēties (arī stāvēt) uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas
reaģēt būt tādam, kurā kādas parādības ietekmē izraisās norise, darbība (par organismu, tā daļām)
pārsniegt būt tādam, kura koncentrācija, intensitāte u. tml. ir lielāka par noteiktām prasībām atbilstošu (stāvokli, normu)
pāriet būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku)
uzturēties būt tādam, kurā maz pamanāmas novecošanās pazīmes
novecot būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes
novecoties būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1)
darboties būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā)
vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni)
prasīt būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu)
perturbēt būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.)
vārīties būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.)
pārliecināt būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem)
nobeigties būt tādam, kura pēdējā daļā, posmā ir kāds satura elements, formas īpatnība u. tml. (par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
pulsēt būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem)
sakņoties būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā)
putot būt tādam, kurā rodas daudz putu, kurš rada putas
žulkstēt būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām)
rūkt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim
urkšķēt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim
spīdēt būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni)
izdalīt būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem
pārplūst būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju
skanēt būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
strutot būt tādam, kurā rodas, no kura izdalās strutas
sniegties būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā)
sanēt būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
dunēt būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu)
zumēt būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
sīkt būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām
spindzēt būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi)
klaudzēt būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
dūkt būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
rūkt būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
spoguļoties būt tādam, kura spoguļattēlu rada kāda virsma; tikt atstarotam (par gaismu)
svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
kutēt būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām)
trūkt būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo
saglabāt būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes)
nodarboties būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari)
plandīt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt
plandēt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2)
mezgloties būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.)
velties būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu)
plīvot būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu)
zvīņoties būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (4)
spīdēt būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu)
spoguļot būt tādam, kura virsma labi atstaro gaismu un rada (kā) spoguļattēlu
pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
spoguļot būt tādam, kuram (kā) virsma labi atstaro gaismu
varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
varēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.)
spēt būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1)
raustīties būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi)
sastāvēt būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
velties būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu)
nobirdināt būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (augu daļas) - par augiem
nobirt būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem
piegādāt būt tādam, no kā iegūst (ko)
teikt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1865}
sacīt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju; arī [runāt]{s:1869}
pasacīt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju
pateikt būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju
sijāt būt tādam, no kā izplatās (kā) sīkas daļiņas
smakot būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka vai kurā izplatās nepatīkama smaka; smirdēt
putekšņot būt tādam, no kā izplatās putekšņi (par augiem, ziediem)
smirdēt būt tādam, no kā izplatās smaka vai kurā izplatās smaka
vončīt būt tādam, no kā izplatās smaka vai kurā izplatās smaka; smirdēt
nobirdināt būt tādam, no kā rodas (nokrišņi) - piemēram, par mākoņiem
runāt būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju
rādīt būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt
nomest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas)
mest būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas
sulot būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums
pilēt būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem
nogulsnēties būt tādam, no kura izdalās nogulsnes
pūžņot būt tādam, no kura izdalās pūžņi; strutot
sveķot būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām)
tecēt būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu)
sēt būt tādam, no kura izplatās (smarža)
vēdināt būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem; vēdīt (2)
sviest būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža
asiņot būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm)
raudāt būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem)
notecēt būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu)
lorcka būt tādam, no kura kratoties šļakstās šļidrums (par trauku, kas piepildīts ar šķidrumu)
lāsēt būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
lāsot būt tādam, no kura pil, krīt ūdens lāses, pilieni (piemēram, par jumtu)
izplatīt būt tādam, no kura plūst (smarža)
kūpēt būt tādam, no kura plūst dūmi (par to, kurā kas deg)
kūpēt būt tādam, no kura plūst dūmi (piemēram, pa dūmvadu, durvīm) - par celtnēm, to daļām
kūpēt būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.)
kūpēt būt tādam, no kura plūst tvaiks (piemēram, par trauku ar ko karstu)
laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
dūmot būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti)
putēt būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā)
tecēt būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem)
reprezentēt būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu)
paust būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu
krāsot būt tādam, no kura viegli atdalās [krāsa]{s:2011} un kas notraipa
kūpēt būt tādam, no kura ziediem atdalās ziedputekšņi (par augiem)
sulot būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to dalām
novadīt būt tādam, pa ko (transportlīdzekļi) novirzās sānis, garām (kam)
novest būt tādam, pa ko nokļūst (uz kurieni, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; aizvest (3)
pievest būt tādam, pa ko var nokļūt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ceļiem, takām u. tml.
novest būt tādam, pa ko var nokļūt gar (ko), garām (kam) - par ceļiem, takām u. tml.
novest būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
novest būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
tecēt būt tādam, pa kuru daudz cilvēku vai dzīvnieku pārvietojas noteiktā virzienā (piemēram, par ceļu)
staigāt būt tādam, pa kuru ir iespējams pārvietoties ejot (piemēram, par purvu)
tecēt būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2)
pārvest būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
uzvest būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas
plūst būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi)
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā
rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt (kustības virzienu, ceļu)
rādīt būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, momentu (par debess spīdekļiem, to gaismu)
orientēt būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu
pieķerties būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā
laimēt būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.)
noturēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt
(no)turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī
turēt virs (arī uz) ūdens būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī
pludot būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.)
nolipt būt tādam, uz kā visas virsmas vai tās lielākās daļas atrodas (kas) lielā daudzumā cieši cits pie cita
pelēt būt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums
nest būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti
uzņemt būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.)
raudzīties (biežāk skatīties) nāvei vaigā (arī acīs), arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
redzēt (arī skatīt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā, arī skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
skatīties (retāk raudzīties) nāvei vaigā (arī acīs) arī skatīt (arī redzēt) nāvi vaigu vaigā būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve
spīdēt būt tam, uz ko ir izredzes
dušīt būt teritoriālā pārsvarā (sporta spēlē)
noplukt būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā
nopluskāt būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā
nopluskāties būt tērptam apdriskātā, apdilušā apģērbā
apdilt būt tērptam apvalkātā apģērbā
noplīst būt tērptam ļoti novalkātā apģērbā, ļoti novalkātos apavos
paplukt būt tērptam mazliet, daļēji apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā
sagumzīt būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam
saburzīt būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata)
ticēties būt ticamam (2)
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam
atlikt būt tikai vienai iespējai (ko darīt)
vīdēt būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu)
tramēties būt tramīgam, uzmanīgam
liesmot būt trauksmainam, aizrautīgam
blīznēt būt tūļīgam, bezdarbīgam
mellot būt tumšam, melnam
radoties būt tuvam, līdzīgam (pēc kādām pazīmēm)
kopenieties būt tuvās, intīmās attiecībās
aizmirt būt tuvu nāvei
gulēt uz nāvesgultu būt tuvu nāvei
būt pie durvīm būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē)
stāvēt pie durvīm būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē)
būt durvju priekšā būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē)
acīs rādīties būt tuvumā, būt redzes lokā
būt pie rokas būt tuvumā, vajadzības gadījumā palīdzēt; būt noderīgam
tvanot būt tveicīgam; tvanēt (3)
tvanēt būt tveicīgam; tvanot (3)
tveicēt būt tveicīgiem laikapstākļiem
degt būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem u. tml.)
kurēties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
kurties būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo)
untumoties būt untumainam
nišķēties būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam; izturēties untumaini, kaprīzi; paust neapmierinātību
immāties būt untumainam, stūrgalvīgam
piesabāzties būt uzbāzīgam
šuhers būt uzmanīgam
piesargāties būt uzmanīgam, lai izvairītos no kaut kā nevēlama
uzmanīties būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama)
dasamelsties būt uzstājīgam, neatlaidīgam, uzbāzīgam
piesamelsties būt uzstājīgam, neatlaidīgam; neatkāpties, neatiet nost
tēloties būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā
dvest būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi)
dvesmot būt uztveramam, izjūtamam, izpausties (par cilvēka, priekšmeta, parādības īpašību, pazīmi); dvest (5)
strāvot būt uztveramam, jūtami izpausties (par psihisku stāvokli, domām, idejām u. tml.)
izklausīties būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu)
likt sevi just būt uztveramam, sajūtamam
uziet būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur)
sēdēt augstā krēslā būt vadošā, nozīmīgā amatā
būt pie vainas būt vainīgam
iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei
iedzīt stāvus kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei
ievainoties būt vaininiekam
valdīt būt valsts vadībā; īstenot savu varu (kādā teritorijā) - piemēram, par monarhu
atvērties būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.)
leperēt būt vaļīgam, kustēties
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam
gurdeļot būt vārgam, slimīgam
gurduļot būt vārgam, slimīgam; gurdeļot
kiknīt būt vārgam, vājam, tādam, kam drīz jāmirst
pienākties būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību)
atrasties starp dzīvajiem būt vēl dzīvam
atpalikt būt vēlākam (par pulksteni)
derēt būt vēlamam (piemēram, par darbību, stāvokli)
raudzīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem
skatīties būt vērstam (kādā virzienā, kur) - par priekšmetiem, augiem u. tml.; raudzīties (2)
raudzīties būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu
skatīties būt vērstam (kur, uz ko) - par acīm, skatienu
vērties būt vērstam (uz ko, kur) - par acīm, skatienu
slieties būt vērstam laukā (no kurienes)
slieties būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu)
lonēt būt vērtam
kaštavāt būt vērtam (par cilvēku)
nozīmēt būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko)
būt cenā būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam
būt uz pekām būt veselam (parasti pēc slimības)
turēties (arī būt) pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību
būt uz kājām būt veselam; būt atspirgušam (no slimības)
ziedēt būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu)
doties rokā būt viegli iegūstamam
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību
smērēt būt vielu vai alkohola ietekmē
būt vienos gados būt vienādā vecumā
identificēties būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu
solidarizēties būt vienisprātis (ar ko, kādu)
iztaisīt būt vienlīdzīgam (ar kādu lielumu, daudzumu)
iesēsties galvā būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām)
ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu)
uzciemoties būt viesim uz nenoteiktu laiku
viešāties būt viesim, apmeklēt pasākumu
turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
apņemt būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām)
izkarst būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem)
izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
zaļot būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.)
zaļot būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem)
peldēt būt zaudējušam reakcijas asumu
(palikt) jaņos būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas)
trūkt būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu)
dārdēt būt zemam, dobjam, nevienmērīgam (par skaņu)
pērkoņot būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam
kūņoties (bērnu) autiņos (retāk autos) būt zīdaiņa vecumā
formā būt zināmā garīgā vai fiziskā stāvoklī
dot būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu)
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām)
stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam
nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā
būt kā diegā pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā
gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā
nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
nolaist (biežāk nokārt) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt
stāvēt (arī būt) priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē
rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā
mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram
vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam
būt atvērtām durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
griezties uz augšu būt, rasties nelabuma sajūtai
skaitīties būt, tikt uzskatītam (par ko)
nākties būt, veikties (grūti, viegli)
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam)
pamatjēga būtība, galvenais, raksturīgākais (problēmā, uzskatos)
saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai)
faktiski būtībā, patiesībā
esence Būtība, svarīgais, būtiskais
kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2)
specifika būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; šādu īpašību, pazīmju kopums
pamatinformācija būtiskākā informācija par apskatāmo problēmu
paaudze būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā
ekonomiskā reforma būtiski organizatoriski un saimnieciski pārveidojumi sabiedrības ekonomikā ekonomiskās situācijas uzlabošanai
iedzīvotāju kvalitāte būtiski sociālie un personiskie raksturojumi par iedzīvotājiem, to veselību, dzīvotspēju, darbspēju, izglītību u. tml.
ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties
konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas
kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām
svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību
nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi
nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi
būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas
sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris
timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes
periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets)
krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu
izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot
apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju)
ceļa jūtīs ceļu krustojumā; ceļā (būt)
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos)
turēties kopā Censties būt blakus
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties
kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt
līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību
lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību
purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
furķēt Censties dabūt ārā
gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā)
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
levulīnskābe CH~3~COCH~2~CH~2~COOH, gamma ketoskābe; rodas, vārot heksozi koncentrētas sālsskābes klātbūtnē
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam
noslēgt cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā
ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
garīgā seja cilvēka būtība
dvēsele cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe
antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm
radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne
rezerve cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa
nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
godenis cilvēks, kas grib būt cienījams
gribētājs cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt
butlegers cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists
advokāts cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju
daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
mednieks cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko)
ēmulis cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs
dārzenis cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē)
priesteris cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi
sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs
elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem)
tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem
apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes
piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība)
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē
dabīt Dabūt
dabuit Dabūt
debīt Dabūt
sakoļīt Dabūt
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā)
apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm)
gūt Dabūt (ienākumus naudā)
gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas)
pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā)
iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko)
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju)
notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu)
šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā
apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.)
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu)
dabūt pa mici dabūt bargu rājienu
dabūt pa biksēm Dabūt bargu rājienu
dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku
dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
dabūt trūkties Dabūt bargu rājienu, stingru sodu
aizklaust Dabūt dzirdēt
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam)
apiesnoties Dabūt iesnas
iedzert baušlaku dabūt klepu, iedzerot ko aukstu
līdzdabūt Dabūt līdzi, iegūt līdzņemšanai
podņaķ Dabūt nosaukto summu
atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu)
aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem)
atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ)
otorvatsja Dabūt pa galvu
dabūt pa jebaļņiku dabūt pa galvu; dabūt pa muti
noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus
dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu
dabūt siksnas dabūt pērienu
dabūt žagarus dabūt pērienu
dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam
dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus
dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus
atjūtināt Dabūt pie samaņas
dabūt pa ausi dabūt pļauku
aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ
aizbūdzīt Dabūt prom (uz)
aizšķūrēt Dabūt prom ar naidīgu attieksmi
aizpestīt Dabūt prom ar viltu
aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties
aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot
aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot)
atķuidīt Dabūt prom, attālināt
aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
dabūt pa ļipu dabūt rājienu
aizredzēt Dabūt redzēt dzīves laikā
dabūt savos nagos dabūt savā varā
dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam
dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam
dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu)
dabūt pa seksti dabūt stingru aizrādījumu, rājienu
dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku
sūrēt Dabūt sūru garšu
atdabūt Dabūt šurp
aizgumzīt Dabūt uz leju
atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu)
tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai
kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt
ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām
grābt Dabūt, iegūt
ņemties Dabūt, iegūt
nogrābt Dabūt, iegūt
sajemt Dabūt, iegūt
saķert Dabūt, iegūt
piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību)
ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi)
pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā)
kašāt Dabūt, sagādāt
gaņīt Dabūt, sameklēt
goņīt Dabūt, sameklēt
noraut dabūt; saņemt
šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2)
šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3)
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā)
božāties Darbā slinkot, neveiklam būt
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā
ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs
ilksenieks Darba zirgs, kas pieradis būt iejūgts starp ilksīm
pozicionēšana darbība (gk. tirgvedības pasākumi), ar kuru cenšas nodrošināt, lai jauna prece tirgū būtu konkurētspējīga
pārmeklēšana darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu
būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns
pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā
dzīt darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli)
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā
pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms
vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci)
uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam
piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
dakalēties darīt blēņas, būt nerātnam
darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
pavirši darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi
ielikt (arī atdot) (visu) sirdi (arī visus spēkus) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni
iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi
āzoties darīt muļķības, būt nerātnam
ieildzināt darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu)
metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs
direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros
izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā
sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas
sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla
caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs
tiešsaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kura būtiskā pazīme ir tā, ka šis bloks sadarbībā ar citām sistēmas daļām strādā tiešā sistēmas vadībā
asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām
datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu
pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators)
maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli
atmīties daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu)
smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti)
pierunāt daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās
sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku)
izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus)
mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
dubultošanās dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem
miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas
atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
neatkarīgā iedzimšana dažādu pazīmju kombinēšanās hibrīdos saskaņā ar varbūtības likumiem
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt
psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam
ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni
ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām
ar sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi; ar visu būtni, ar visām jūtām un domām
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam
atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā)
zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1)
degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku
dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums
endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība
idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem
atsatikties Derēt, būt laikā
attikties Derēt, būt tieši laikā (pēc izmēriem)
drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties
Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā
Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
laikāties Dežurēt, būt sardzē
izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju
piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt
dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji
dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji
embūtnieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Embūte" iedzīvotāji
Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa
debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze
teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes
asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa
Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā
šekhina Dieva klātbūtne templī
šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos
anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus
antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst
Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma
debesis Dieva, dievību un citu garīgo būtņu mājvieta
serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs
baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā
dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums
piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis
bona officia diplomātijas termins, ko lieto, kad kāda valsts piedāvā būt par starpnieku citu valstu strīdā
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes
izbijis divd. --> izbūt
pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris
kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi
intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu
biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas
diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība
replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā
subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina dažādus faktus; var būt apdrošināšanas dokuments, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus un aizstāj apdrošināšanas polisi
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām
pieļāvums doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos)
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt
ienest dot (ienākumus); būt par ienākumu avotu
izglītot dot izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam)
piekrist dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt
kuidēt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
ķuidēt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
kuidīt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
ķuidīt dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana
drakāt Draiskam (nerātnam) būt
drākāt Draiskam (nerātnam) būt
pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas
identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem
akcidentdarbi drukas darbi (pārsvarā mākslinieciski) – veidlapas, sludinājumi, afišas, vizītkartes, ielūgumi, diplomi u. c., kuru dizains veidots tā, lai ne tikai sniegtu informāciju, bet arī būtu vizuāli izteiksmīgs
drumstalošanās drukas defekts – divreizēja viena un tā paša elementa parādīšanās ar nobīdi gurķa formas veidolā, kuras iemesls var būt sprauga starp formas un cilindra zobratiem, nepareizs krāsas uzlikšanas velmju regulējums, nepareiza dekeļa izvēle u. c.
mākulāt Drūmam, bēdīgam būt
mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž
astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs
sterpele Dusmīga būtne
nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne
škroboties dusmoties, būt nīgram, neapmierinātam ar kaut ko
besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana
Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā
tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi
piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pamats Dziļākajā būtībā
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts
dzimtniecisks Dzimtbūtniecisks
dzimtsbūtniecisks Dzimtbūtniecisks
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks)
radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks)
radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks)
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā
upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām
gubainis Dzīva būtne, arī priekšmets, kas atgādina gubu
organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem
kuzma Dzīva būtne, kam ir kūkums, kupris
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam)
nadeila dzīva būtne, kas nedroši, bet nemitīgi pīkst vai čīkst, līdz apmierina savu iegribu
ņagaža Dzīva būtne, kas negrib neko nogaršot
mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā
atriezinis Dzīva būtne, kas staigā ar paceltu galvu
ņēršķis Dzīva būtne, kura drīz mirs (ies bojā)
kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne
mirstība Dzīvas būtnes (visbiežāk cilvēka) pakļautība nāvei, bojāejai
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2)
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra
temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli)
organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve
kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta
piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts
kūna Dzīvnieks, kustonis, būtne
kūns Dzīvnieks, kustonis, būtne
emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
bioģenija Dzīvo būtņu attīstības vēsture plašākā nozīmē; ontoģenija un filoģenija kopā
pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē
aklimatizācija Dzīvo būtņu pielāgošanās nepierastiem klimatiskajiem vai ģeogrāfiskajiem apstākļiem
apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi
sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti)
piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās
kommāties Dzīvot intīmās attiecībās, būt kopā
strēbt vienu putru dzīvot kopā vienā ģimenē, būt cieši saistītiem
uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā
laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā; arī slinkot
iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam
staigāt pa zemi (arī zemes virsu) dzīvot; būt dzīvam
radība Dzīvu būtņu kopums
kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa
biolauks Dzīvu būtņu radītais enerģētiskais lauks
ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei
hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei
kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu pārvietošanās kādā virzienā
švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam
piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta
šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām
Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem
maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams
Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks
Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti
Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās)
izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt
aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās)
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves)
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu)
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju
slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes
ekzematīds Eksudatīvs dermatīds, kura varbūtējais cēlonis ir cirkulējošs alergēns
maiņstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā var būt līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotori
videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu
kavējumbloks elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
Amboten Embūte
Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā
jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji
jāgmiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" iedzīvotāji
vārķenieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vārķe" iedzīvotāji
vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji
katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni, ļoti lielā mērā
būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē
deontoloģija Ētikas nozare, kurā aplūko pienākuma, jābūtības, morālo prasību un profesionālās ētikas problēmas
neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči
Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām
Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers
Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers
Raudenes ezers ezers Embūtes pagastā, platība - <1 ha; Raudeņu ezers
Krišjāņu ezers ezers Embūtes pagastā, platība — 1,1 ha
Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot
džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam
deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks
īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus
avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt
svāhā Ezoterismā mantra ar nozīmi "lai tā būtu!", kastiek atkārtota pēc lūgšanas vai arī kādas reliģiskas ceremonijas laikā
brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem
rezerves kopija faila kopija, kuru saglabā citā datu nesējā, lai to būtu iespējams atjaunot sistēmas vai oriģinālā faila bojājuma gadījumā
skaidrojums fakti, atzinumi, kas konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna
briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne
rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā
kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni
fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni
antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem
metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām
emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances
džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
apvads Fizioģeogrāfiskās rajonēšanas taksonomisko vienību pakāpe, kas var būt rajonu grupa
diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve
kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja
mēdzele Fiziski panīkusi dzīva būtne
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka
apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām
konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
printera fonts fonts, kas pastāvīgi atrodas printera atmiņā vai tiek uz to pārsūtīts, tas var būt iebūvēts, ielādējams vai arī fontu kasetnes fonts
praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē
burta kalps formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā
faktiskais standarts formāti, valodas vai protokoli, kas pilda standartu funkcijas nevis tāpēc, ka tos būtu apstiprinājušas standartizēšanas organizācijas, bet gan tāpēc, ka tos plaši izmanto un atzīst par standartiem ražotāji
Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām
datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību
tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli
štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība)
turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini)
atticināt gādāt, darīt, lai noderētu, būtu tieši laikā
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību
moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā
japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt
aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt
aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt
spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds
drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā
centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē
dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē
varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību
fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā
cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas
encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija
pamatnozīme galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme
pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme
pamatsaturs Galvenais saturs, būtība, raksturīgākais
pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais
pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi
pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas; zināšanu minimums (kādā nozarē)
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē)
pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
kažjāc Gan, varbūt, rasi
obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu
latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem
džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām
padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs
sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku)
piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības
kuļka Gāzelējoties staigājoša būtne
izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt)
penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji
letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā
asinaptiskie gēni gēni, kuru klātbūtne izraisa asinapsi
angiotensinogēns Gēns, no kura enzīma renīna klātbūtnē veidojas hormona angiotensīna neaktīvā forma
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu)
glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs
demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam)
aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem
goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2)
izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2)
aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
J-līkne Grafiks, kas attēlo naudas devalvācijas varbūtējo ietekmi uz maksājumu bilanci
WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface")
tituli grāmatās grāmatā var būt dažādi tituli – aizsargtituls, ieskaņas tituls, galvenais tituls, prettituls; nākamajā lappusē aiz galvenā titula ievieto svarīgākos bibliogrāfiskos datus – autora vārdu un uzvārdu, grāmatas un izdevniecības nosaukumu, izdošanas vietu un gadu
polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās
kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte
pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt
aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu
būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu
divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci
sillēpse Grammatiska figūra, kur predikāts vai atribūts attiecas uz divi vai vairāk priekšmetiem, kas viens no otra atšķiras skaitlī, kārtā un personā
teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem
vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi
daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols
Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts
vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet)
uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis)
rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu
grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības
kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli)
aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
aizgrūst Grūžot aizdabūt prom
piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā)
kausēt Gurdināt; būt par cēloni tam, ka gurst
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
ķert Gūt, dabūt
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli
Balkonsas krauja ģeoloģisks veidojums Teksasā, kas iezīmē Edvardsa plato malu un raksturo būtiskas augstuma izmaiņas (\~līdz 300 m) no augstā plakuma uz zemajiem piekrastes līdzenumiem
Mimirs ģermāņu mitoloģijā - gudra būtne, kurai Odins prasīja padomus
Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi
Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda
bezbērnu ģimene ģimene, kurā kādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku vai citu faktoru dēļ nav bērnu; kas var būt pāra brīvprātīgs lēmums
nelabvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai tās ir traumētas būtiskos aspektos
anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
abējdzimumnieks Hermafrodīts, divdzimumu būtne
thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais"
bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām
jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.)
Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes
dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes
prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki
natūrlapa Hipertekstu pārlūkošanas process, kura gaitā lietotājs, izmantojot hipersaites, izskata savstarpēji saistītus dokumentus, kas var būt izveidoti dažādos datoros
pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni
urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu
probionti Hipotētiskas dzīvības sākuma formas, pusbūtnes
citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem
preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā
panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām
formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem
Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve
ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura
eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām"
parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā
virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu
pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu)
rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus
iedabuit Iedabūt
iefīrēt Iedabūt
iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot
iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko)
aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu)
spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums
spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas
sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas
virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā)
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas
atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu
ģenotips Iedzimts īpatņa tips (biotips), kas ārēji dažkārt var būt arī pilnīgi līdzīgs kādam citam tipam, bet atšķiras pēctečos
bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā
aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot)
nostreļīt Iegūt, dabūt
saložņāt iegūt, dabūt ar lišķēšanu, pielīšanu
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.)
rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis
saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus"
augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām)
automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes
iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi
iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā)
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā)
apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem
plodet trauku ieliet ūdeni ar sasmalcinātu priežu mizu izžuvušā un tāpēc saplaisājušā koka traukā, lai tas būtu ūdensnecaurlaidīgs
iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.)
datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā
apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku
fizioskops ierīce ar ko rāda dzīvas būtnes pārmērīgā palielinājumā
kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās
vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija
hidrauliskais multiplikators ierīce, kas rada lielu šķidruma spiedienu, izmantojot zemāka spiediena šķidruma plūsmu; sastāv no diviem kopā sajūgtiem hidrocilindriem (viens var būt arī pneimocilindrs)
datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā
piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni)
glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties
spējība Iespēja, varbūtība
varbūtne Iespēja, varbūtība
tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs
problemātisks iespējams, bet nepierādīts; tikai varbūtējs, apšaubāms
iedomājams Iespējams, varbūtējs
potenciāls Iespējams, varbūtējs
etiķešu līnija iespiedmašīna ar ruļļu padevi, visbiežāk fleksogrāfijas, taču tajā var būt arī ofseta, augstspiedes, sietspiedes, dobspieddes, karstspiedes un izciršanas sekcijas vai to kombinācija, ko izmanto etiķešu drukai
izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam
dēgā Iet labumā, būt priekšrocībai, labumam
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
spert savu kāju (kaut kur) iet, nākt, ierasties, būt
radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības)
enstelēties Ietiepties, būt stūrgalvīgam
iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm
Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība
hailaits ievērojams sasniegums; būtisks moments (angļu "highlight")
sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā)
iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā)
intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem
haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars)
dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības
bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas
sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
iztvīkt ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām)
sakleknēt ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties
nēsāt ilgāku laiku būt inficētam (ar ko)
atbūt ilgāku laiku būt kur, arī kādā stāvoklī
izlepnoties ilgāku laiku būt lepnam, izrādīt lepnību
izgāmēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam
izgalēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties
atkalksnīt ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku)
nobadēties ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu
klenčēt ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā
atkarst ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam
karinēt ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
karinēties ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
nokarcinēt ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku)
izsēdēties ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā)
izdraņķēties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
izdraņķoties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
atdzīvāt ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī
izvārgt ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties
nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
atkalksnīt ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā
nocepināt ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli)
sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim)
nodīdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties
sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
piekaukāt ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas
izskumstēties ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam
nomocīt ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām)
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
valkāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
nomīties ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties
izkvernēt Ilgi gaidīt, būt nomodā
izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā)
čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets
māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam
nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā
kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot)
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.)
nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1)
nopietns incidents incidents, kurā ievērojami palielinās aviācijas negadījuma varbūtība
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
ribhu Indiešu mitoloģijā dieviem līdzīgas būtnes, skaitā 3, kas raksturojas ar veiklību mākslās
asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša
atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums
augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs
grafikas faili informācija, kas sagatavota digitalizētu oriģinālu (failu) veidā, kas var būt divu veidu: 1) vektoru (objektorientēti) faili; 2) rastrēti (bitu) faili
multivide Informācijas attēlošana un apstrāde ar vairāk nekā vienas vides palīdzību; tajā var būt ietverta tekstuālā, grafiskā informācija, audioinformācija un videoinformācija, arī animācija; multimediji
sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums
dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas)
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne
Bībeles papīrs īpaši plāns grāmatu papīrs ar zemu gramāžu (28–60 g/m2), ko lieto Bībeles, vārdnīcu, enciklopēdiju un citu izdevumu drukāšanai, ja grāmatai ar lielu lappušu skaitu jābūt pieņemamā biezumā
maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā
nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības
kontaktsaderīgs īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas
kvalitatīvais īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu
Simurgs Irāņu mitoloģijā - gudrs putns pareģotājs, kas mēdza būt gan labs, gan ļauns
Veretragna Irāņu mitoloģijā - kara un uzvaras dievs, kas spēj pārvērsties par dažādām dzīvām būtnēm
pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas
puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās
rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko)
afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei
gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu
nokūpēt īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs
novilnīt īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu)
novirmot īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu)
pazibēt īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām)
parēgoties īsu brīdi rēgoties, būt redzamam
uzliesmot īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu)
Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna
mest izaicinājumu (kam) izaicināt; būt par izaicinājumu
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt
ziedēt Izcelties apkārtne ar savu spilgtumu, krāšņumu; būt spilgtam, krāšņam
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko)
ekscelēt Izcelties, būt pārākam
nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
izpuinīt Izdabūt
izforķīt Izdabūt (ārā)
izfurķīt Izdabūt (ārā); izdzīt
izmunsturēt Izdabūt (ko no kurienes, ar grūtībām)
izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku)
izgūt Izdabūt ārā, iegūt
izkacēt Izdabūt ārā, izņemt ārā
izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli)
izkantēt Izdabūt, izgādāt
izķencēt Izdabūt, izņemt
noslaukt Izdabūt; izprasīt
izmaherēt Izdabūt; izvilkt
šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu)
raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1)
raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1)
sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu
sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu
zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam
zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot
balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu)
balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu); balot (1)
gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona)
balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona
balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona
ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru)
palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona
nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem
savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas
atkurēties Izdegt, būt tuvu izdegšanai
izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest
izlišķēt Izglaimot, ar lišķēšanu (ko) izdabūt
sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai
pārvilkt svītru pāri izjaukt ko, būt par cēloni tam, ka kaut ko nevar realizēt
aizbraukt Izjust eiforiju, lietojot narkotikas; būt narkotisko vielu iespaidā
justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam
priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam
skumt Izjust skumjas; būt skumjam
eksperienss Izjutējs - semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt
nokustināt Izkustināt no vietas, dabūt uz priekšu
izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā); izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.)
izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju)
nosūkt Izmantot kādu; dabūt (no kāda)
izkāst Izmantot, izspiest; izdabūt (naudu)
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku)
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto)
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.)
atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus)
pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu)
raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība
atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.)
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.)
izpiņķerēt Izpiņķēt, atmudžināt, atšķetinot izdabūt
starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu); būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu)
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu)
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu)
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu)
vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju)
sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu)
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1)
spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu)
slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš; izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses)
novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu)
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku
kārdināt izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu)
īgnēties izraisīt dusmas, īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam
īgnēt izraisīt īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam
inficēt izraisīt infekciju; būt par infekcijas cēloni
ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu)
smelgt izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli)
garšot izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko ar patiku ēd
sūrstēt izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli)
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam)
iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.)
uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas
šanse Izredzes; izdošanās varbūtība
pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās
lai jods rauj (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kā nebūtu, arī lādot
lai jods sasper (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās, vēloties, lai nebūtu tā, kā ir
cis Izsauksmes vārds, ar ko brīdina būt uzmanīgam
beigties Izsīkt; būt izlietotam
nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam
aerosalons Izstāde, kurā eksponē gaisakuģus; var būt arī demonstrējumi lidojumā
izluptēties Izstaigāties, pabūt (svaigā gaisā)
sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts
kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot
blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties
novēlēt Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos
pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties
izkratīties Iztukšoties, būt ļoti izsalkušam
agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni
nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam
izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties
kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties
peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā
slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā
nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem)
spindulis Izveicīga, rosīga būtne
ieveidot izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums)
savienot izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā
izraisīt izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem; būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas)
pārveidot izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1)
aizšķērsot izveidot šķērsli (kā kustībai); būt par šķērsli
piedzīt Izveidoties pietūkumam; būt par cēloni tam, ka pietūkst
iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegult
iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegulties
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko)
Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā
likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi)
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu)
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu)
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā)
aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas)
izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā)
neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību
jāir Jābūt
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās)
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās); jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apjādalēt Jājot pabūt vairākās, visās vietās
Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs
Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam
laminēšana jau nodrukātu iespieddarbu apstrādes paņēmiens – materiāla (papīra, kartona u. c.) vienas vai abu virsmu pārklāšana ar polimēru līmi vai termolīmi, pielīmējot speciālu plēvi, kas var būt matēta, glancēta, plāna vai bieza utt.
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos)
dibināšana Jauna uzņēmuma vai organizācijas izveidošana, kam jābūt kapitālam uzņēmējam u. tml.
paraklēts Jaunās Derības apzīmējums gara būtnei, kas grēcīgo aizstāv Dieva priekšā un glābj to no soda
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt
lieta jautājums (piemēram, pārrunās); kā būtība
retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums
normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm
derbijs Jebkuras būtiskas sporta sacensības
tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus
opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni
tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris
kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise)
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums
atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai
pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija
kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā
ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes
sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs
pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu
tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne
Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem)
kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt
justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu
atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību
klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2)
klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība
visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur
visuresme Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi
notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību
audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju
pautnesis kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu)
izmeklēšanas eksperiments kāda fakta varbūtības pārbaude krimināllietā, ievērojot kriminālprocesuālās normas un, izmantojot kriminālistiskās tehnikas izstrādātos paņēmienus un līdzekļus
pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.)
bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos
purle kāda maznozīmīga dzīva būtne
radionoteikšana kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu
sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka)
vikarēt kāda vietu izpildīt, būt par vikāru
seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme
atribūts kādas sabiedriskas parādības, mākslas tēla vai mitoloģiskas būtnes simbols
apakšnozare kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa
trimatele kāds mūzikas instruments (varbūt trompete)
plākšata kāds plāns priekšmets vai dzīva būtne
vakarainis kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs
padiekot kādu brīdi būt brīvam, neaizņemtam
padīkāties kādu brīdi būt neaizņemtam, brīvam (bez darba)
pamāsēties kādu brīdi draudzēties (būt kā māsām)
lekties kādu kaiti dabūt
lēkties kādu kaiti dabūt
padiekoties kādu laiku būt bez darba, nodarbošanās
pabust kādu laiku būt nomodā
nozvaigznēt kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm
pauntumoties kādu laiku būt untumainam
gaidīt kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek
izbrūtēties kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības
padurnēt kādu laiku klusēt, būt nelaipnam
ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu
kvacīt Kaitēt; būt kaitīgam
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē
antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna
Krievukalns kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns
Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs
Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja
atkalt Kaļot dabūt vaļā
nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem
izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml)
metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu)
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko)
aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom
atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu)
iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā)
augonītis kārpveida izaugums uz skābeņu augiem, kura formai un lielumam ir būtiska nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā
napoleons Kārtainās mīklas torte ar krēmu, var būt dekorēta ar augļiem un krēmu
kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties
kužā Kas to zina, varbūt
ķiez Kas zin, varbūt
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3)
aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu)
sūkt Kāst; dabūt ārā, nost
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā)
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu)
iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko
negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko
tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu
fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas
piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā)
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
izskaidrošana kaut kā būtības, cēloņu atklāšana
izskaidrojums kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts
ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī
rubikons kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs
prošustriķ kaut ko dabūt
pabūties kaut kur vienam (tikai) būt
guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos
Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga
kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu
piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām
pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert
mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam
piebūt Klāt būt, piedzīvot; ierasties
klātbūšana Klātbūtne
klātbūte Klātbūtne
klātnība Klātbūtne
tuviene Klātbūtne
klātums klātbūtne (1)
klātiene Klātbūtne (1)
klātiene Klātbūtne (2)
plecs Klātbūtne, atbalsts
klātne Klātbūtne, klātiene
acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem)
coram Klātbūtnē, visu priekšā
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri)
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot
pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām)
atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada)
piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
klustūga Klusa, nemanāma būtne
durnēt Klusēt, būt nelaipnam
turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas
turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
iegūt pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu)
saklešķēt kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi)
kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs
nodzeltēt kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku)
ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties
sapeķoties kļūt kaprīzam, būt nerātnam
izmirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu
mirt kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu
ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu
pāriet (arī ieiet, ieieties sar.) asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu
nākt dienas gaismā kļūt redzamam, būt publicētam
sarkt kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu)
izvērsties kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts
melnēt kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu)
melnot kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3)
tumst kļūt, arī būt drūmam, arī nelaipnam
splīnēties kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam
simbolizēties kļūt, arī būt par kā simbolu; tikt atspoguļotam ar simbolu
spītēties kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu)
spurāties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
spuroties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
spurāties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spuroties kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
spurāties kļūt, arī būt spurainam (3)
spuroties kļūt, arī būt spurainam (3)
spurāties kļūt, arī būt spurainam (4)
spuroties kļūt, arī būt spurainam (4)
žuburoties kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties
žuburoties kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2)
sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
uzbāzties kļūt, arī būt uzbāzīgam (1)
blāzmot kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot)
mitrot kļūt, būt mitram (J)
māsēt kļūt, būt par māsu, pildīt māsas lomu
māsoties kļūt, būt par māsu, pildīt māsas lomu
rīmēties kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī)
apmākties kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu)
atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu)
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes
defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē
ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu
kapitālsabiedrība komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas; tā var būt gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrība
informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi
krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums
pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās
resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss
starpbilance Kontroles nolūkos gada laikā regulāri sastādāmās grāmatvedības bilances, kas var būt dienas, nedēļas, ceturkšņa, pusgada u. tml. bilances
kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki
komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana
mieslot Kopoties, būt ar kādu miesiskos sakaros
vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes)
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes)
korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru
sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem
etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu
hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns
kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns
decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai
rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos
ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai
cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas
cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos
oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem
sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni
cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu
oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu
tretioīns kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu
stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu
stearoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto skūšanās želejā, var izraisīt nitrozamīnu veidošanos
acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu
stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos
glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu
gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas
glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos
cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju
etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu
decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos
izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos
izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu
cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu
izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu
oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos
izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti
kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus
izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā
cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu
cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos
cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība
cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas
metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns
morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai
muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai
glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem
timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks
hloroacetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu, var būt toksisks inmūnsistēmai
benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu
etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu
polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai
butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos
propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus
katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns
cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai
metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme
heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām
dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises
zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem
organiskās krāsvielas krāsainas, šķīstošas organiskas vielas, no kurām izgatavo iespiedkrāsas un krāsu lakas; var būt dabiskas vai mākslīgas izcelsmes
lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā)
atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā
tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana
naudas sods kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu veidu sistēmā un var būt piemērots kā pamatsods vai papildsods
luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras
arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija)
substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos
krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai)
nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai
Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu)
Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā
kuņģspindele kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas
degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē)
piekūkot Kūkojot panākt, būt par cēloni, ka piepildās kāds ar kūkošanu saistīts ticējums
rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki
nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem
rūkņāties kurnēt, būt īgnam
grēmot kurnēt, dusmoties, ļaunam būt
pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku)
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku
lorcāties Kustēties, būt nemierīgam
lorckāties Kustēties, būt nemierīgam
drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem)
drebelēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem)
viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma)
viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma)
griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā)
riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā)
grotbomja apkalums pie masta kustīga metāla konstrukcija, kas savieno grotbomi ar mastu, var būt kopā ar patentrēveri
grelle Kustīga, nemierīga dzīva būtne
atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā
izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā
kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības
programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts
piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē
banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis
silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne jaunas sievietes veidolā
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2)
aizsmādēt Ķengājot, zākājot, meklējot vainas, dabūt prom (aizvākt)
pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai; ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai
izgūstīt Ķerot dabūt ārā
rokas ķīla ķīlas tiesība par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu)
peķēties Ķildoties; būt nesaticīgam
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju
sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms
metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze
Czin Ķīniešu mitoloģijā - substance, kas piemīt katrai dzīvai būtnei
Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā
augulišks Labi augošs (par dzīvām būtnēm)
aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi)
atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.)
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku)
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem)
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā)
sit Lai būtu
medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta
gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem
aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums
kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru
leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu)
Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes
lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis
suņdvēsele lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības
kraņa lamuvārds, attiecībā uz sievišķā dzimuma dzīvu būtni
Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes)
Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm
vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs
ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli
vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām
pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot
pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi
mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari
loga virsraksts laukums virsrakstjoslā, kurā atkarībā no loga tipa var būt tajā attēlotās programmas, datnes, dokumenta vai cita objekta nosaukums, ar ko identificē logu
teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā
izogāmija Laulību paraža vai norma, saskaņā ar kuru abiem laulājamiem jābūt ar vienādu statusu
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu)
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.)
uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus)
erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
ledus barjera ledāju mēles vai šelfa mala, augstums var būt no diviem metriem līdz dažiem desmitiem metru virs jūras līmeņa
karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās)
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne
lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam
Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele
viesulis lībiešu mitoloģijā - būtne, kas rodas, ļaunajiem gariem cīnoties vai skrienoties
saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus
raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls)
hidrolidmašīna Lidmašīna, kas bāzējas, paceļas un nolaižas uz ūdens; var būt pludiņveida, lidlaivas veida vai amfībijveida h-as; izmanto piejūras transportā, glābšanas darbos, cīņai ar zemūdenēm utt.
nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām); lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā
lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums
izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.)
nozīmāt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi
nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko)
bļodēt Liekēdim būt
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību
kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru)
kontūrkanāls liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai
sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos
bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa
drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam
drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam
bremzēties Lielīties, dižoties, būt uzpūtīgam
vilnis liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma
bauguve liels daudzums (dzīvu būtņu)
spēcīgs liels, izteikts, būtisks
neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības
parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi
zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs
atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā
Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos
nekustama lieta lieta, ko nevar pārvietot neizmainot tās fizisko būtību
tikt lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; [būt]{s:1697}
iespējams lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs; varbūt
kas lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti
šs lieto, lai pavēlētu būt klusam
šitis lieto, pastiprinot norādījujmu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību; tieši šis
šitenāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
štāds lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi
štā lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
štas lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
štaste lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
taste lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
tāte lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus
kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes
mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves
likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns
aizkūdīt likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot
atgādināt savu klātbūtni likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi)
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
aizbrēcināt likt raudāt, būt par iemeslu raudām
atsviest likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ)
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus
guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.)
sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā
labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas
pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums)
dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu)
pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija
literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde
aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās)
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās); lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
virtuālais lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā ieslēgtie datori funkcionē tā, it kā tie būtu pievienoti vienam vadam, lai gan faktiski tie atrodas dažādos tīkla segmentos
vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā
riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties)
megakolons Lokzarnas vai tās daļas (sevišķi S veida zarnas) ārkārtīgs paplašinājums; var būt iedzimts vai iegūts
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās); ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko)
protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists
čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi
uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu
sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu
mošķis Ļauna mītiska būtne
ļaunais (arī nelabais) gars ļauna mitoloģiska būtne
nelabais (arī ļaunais) gars ļauna mitoloģiska būtne
vels Ļauna pārdabiska būtne; velns
velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota
uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.)
uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli
liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu
novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst
nosadoties ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu
apjoņot ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus)
izjoņot ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam
dziļš ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.)
pārpilnām ļoti daudz (būt kam)
lēkt vai no ādas laukā (ārā) ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt
galoties ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes
mērauka ļoti kalsna dzīva būtne
milzis ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne
holokausts ļoti liela mēroga postījumi, iznīcināšana, piem., varbūtēja atomkara gadījumā
punduris ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu
sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam
kost sev pirkstos ļoti nožēlot izdarīto, būt izmisušam, dusmoties
pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam
dziļai ļoti spēcīgi (būt slimības pārņemtam)
burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
situacionisms mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta
trinitāte mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā
metafizika mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes
disteleoloģija mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam)
historika mācība par vēsturiskā tēlojuma būtību un tehniku
vakuisms Mācība, ka dabā varot būt absolūts tukšums
akceptilācija Mācība, ka Dievs uzlūkojis par pilnīgu Kristus satisfakciju, kas pati par sevi it kā nebūtu bijusi pilnīga
singularisms Mācība, ka pasaulē reāla ir tikai viena būtne vai ka viss atvedinams no viena principa
reliģijas filozofija mācība, kas pētī reliģijas būtību un tās patiesību saturu
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne
pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna; panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu
bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos
pārkāpt sev pāri mainīt savu dabu, raksturu, paradumus, rīkotie pretēji savai iekšējai būtībai
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām)
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām)
narraties Maitāties, dabūt kaiti
bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija)
maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs
tipografika māksla un prasme sagatavot teksta kompozīciju tā, lai tas būtu viegli lasāms un vizuāli pievilcīgs
antimāksla Mākslas darbi, kas izstādīti tradicionālā kontekstā, taču būtībā izsmej nopietno mākslu vai izaicina mākslas darbu
tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības
elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku
gadījumskaitlis mākslīgi radītas skaitļu secības elements, kura atrašanās varbūtība šajā secībā ir zināma
juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu
reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode
drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību
pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā
maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā
samangot Mangojot iegūt, dabūt
aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
atkrāpt Mānot dabūt nost
aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā
bāksignāla stacija marķiergredzena lokālā tīkla stacija, kas ziņo blakus esošajām stacijām par būtiskiem bojājumiem
atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu
matemātiskā statistika matemātikas nozare, kurā pēta statistisku datu racionālas ieguves un apstrādes metodes, kā arī izstrādā matemātiskus modeļus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti
veidotājfunkcija Matemātiska funkcija, kuras izvirzījumam rindā koeficienti ir skaitļi; plaši izmanto kombinatorikā un matemātiskajā analīzē, kā arī varbūtību teorijā
termohroisms materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt
darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā
mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra)
Būla matrica matrica, kuras katra elementa vērtība var būt 1 (patiess) vai 0 (aplams)
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs)
piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1)
rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis
atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt
samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi
graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots
grozīties mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru)
iesānis mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņis mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāniski mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņu mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
iesāņus mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi
garām ejot mazliet un nebūtiski; starp citu
pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
pabrūtēties mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties)
panīšķēties mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam
patirvēties mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam
piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām
MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama
tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt
megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
modēt Mēgt; būt paradušam
pasigrāfija Mēģinājums izgudrot mākslīgu rakstu valodu visām tautām, tā ka rakstu būtu iespējams ik vienam lasīt lai vai kurā valodā
saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums
sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.)
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu)
uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1)
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
izameklēties Meklējot izgādāt, izdabūt sev
nugot Meklēt, lūgt, gādāt, lai būtu
Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu
meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums
atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu)
koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu)
platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs
milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks
vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs
tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē
elektriskā loka metināšana metināšanas veids, kurā metāla kausēšanai izmanto elektroloku siltumu; elektroloks var būt starp diviem neatkarīgiem elektrodiem vai starp izstrādājumu un kūstošu elektrodu
mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts)
atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis)
atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
dīžļāt Mīdīties, būt nemierīgam, cilāt kājas
dīdelēties Mīdīties, ļodzīties, būt nemierīgam
atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis)
tvāpuļot Miegainam būt, miegoties
objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
amfimikrobs Mikroorganisms, kas var būt aerobs vai anaerobs atkarībā no vides apstākļiem
sēnīte Mikroskopiska sēņu valsts sīkbūtne
ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu
koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne
autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi
izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem)
piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes
Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips
kentaurs Mītiska būtne (gk. senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs, dažkārt arī ar spārniem
kentauroīds Mītiska būtne ar cilvēka torsu un dzīvnieka rumpi un kājām, dažkārt arī ar spārniem
onokentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un ēzeļa rumpi un kājām
leonkentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un lauvas rumpi un kājām
bukentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un vērša rumpi un kājām
rīšu māte mītiska būtne, vīkala (3)
pārdabiski spēki mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība
bričuks Mītizēta būtne ar ko bērnus baidīja
metamorfoze Mitoloģijā pārvēršanās citā dzīvā būtnē vai nedzīvā lietā dievišķu spēku iejaukšanās rezultātā
trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām
bags Mitoloģiska būtne - mājas gars, elku dievs
nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā
vāravbērns Mitoloģiska būtne – pus cilvēks (jaunava), pus zivs
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā
nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību
ģiltine Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidolā)
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā)
Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm
gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana
viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve
spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā
māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību
maldinātājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena
maldītājgars Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena
maldītājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa
likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta
asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes
milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi
samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs
evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors
epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību
stohastiskie modeļi modeļi saistībā ar ierobežotu iedzīvotāju skaitu, kurā notiekošās izmaiņas laika gaitā ir ar noteiktu varbūtību
Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi
akstināt Mudināt būt žiglākam
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs
atmūķēt Mūķējot dabūt vaļā
uzmūķēt Mūķējot dabūt vaļā; atmūķēt
psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida
aizmusināt Musinot, kūdot dabūt prom, aizmusināt, aizkūdīt
sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem
ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence
sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes
sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot
vāpsnāt Naktī būt nomodā, vāķēt
nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma
naudassods Naudas sods - kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu veidu sistēmā un var būt piemērots kā pamatsods vai papildsods
nav (arī nevar būt) divu domu nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati
vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums
kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī
nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup
nebe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba
nele Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba
nibe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba
disharmonēt Neatbilst (kam); būt nesaskanīgam (ar ko)
novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto
novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto
pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties
sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties
psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā
stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to)
mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne
nebūtin Nebūt
trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu)
trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā)
pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu)
aiziet latatā nebūt (vairs); pazust
nedoties rokā nebūt (viegli) uztveramam, izprotamam
būt dieva rokā nebūt atkarīgam no cilvēku gribas, rīcības; nebūt zināmam
nebūt vakarējam nebūt bez pieredzes, dzīves gudrības; būt zinātājam
nedot ne plika graša nebūt drošam par kaut ko
nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam
nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam
nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi
nevarēt ne dzert padot (kādam) nebūt kāda cienīgam
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli)
nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam
nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt
ņemt ļaunā (arī par ļaunu) nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko)
nebūt no muļķu mājām nebūt muļķim
nebūt dieva raugu mutē ņēmušam nebūt ne drusciņas, ne kripatiņas ēdušam
nebūt cienīgam kurpju siksnas atraisīt nebūt ne mazākā mērā kāda cienīgam
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1)
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā)
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs
noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā
stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko)
izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē)
atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām
palikt iepakaļ Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām
nerādīties (ne) acīs nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā
acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā
nebūt pielaulātam nebūt uz mūžu saistītam ar ko
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus
nebūt vēl (šajā) pasaulē nebūt vēl piedzimušam
nedoties rokā nebūt viegli iegūstamam
kārsīties Nebūt vienisprātis
trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli)
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu
iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt)
kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku)
nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku)
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu)
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu)
nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur
nebūtiene Nebūtība
neziņa Nebūtība
neesamība Nebūtība (1)
nekuriene Nebūtība (1)
nesaule Nebūtība, nāve
nebūtne Nebūtība, neesamība
ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts
neesība nebūtība; stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē
neiegūt Nedabūt
kalksnēt Nedabūt pietiekoši barību, pusbadā būt
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko)
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs
nepasēt Nederēt, nebūt piemērotam
dīdināt Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā
dīdīties Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam
uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur)
iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā)
iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam
atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus)
tvāpt Negulējušam būt, alkt pēc miega
kājienā būt negulēt, būt nomodā
stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt
izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida)
slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību; būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību
pagulēt neilgu laiku būt aizmigušam
uzliesmot neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni)
pavaļoties neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem
pasakāzāties neilgu laiku būt kāzu svinībās
pamētāties neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam
paskatīties neilgu laiku būt par (kā) skatītāju
pagulēt neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
pagulēt neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem)
pamīcīties neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku
pabūt neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko
padumpoties neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību
pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā)
patrīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2)
pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
pabozties neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam
padarboties neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
palustēties neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās
pazvejot neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma)
uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē)
negribēt (ne, arī nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko)
glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla
jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas
parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību
noslēpums neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam)
noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns)
rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
pagadīties nejauši būt, atrasties (kur)
pagadīties ceļā nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas
pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā
pagadīties nejauši būt, notikt, gadīties
sagadīties nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur)
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur
lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt
ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam
zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem
gulēt virsū (naudai) nelaist apgrozībā (naudu); būt ļoti skopam un neizdot naudu
gulēt virsū naudai nelaist apgrozībā naudu; būt ļoti skopam un neizdot naudu
ķurzulis neliela sažuvusi radība, būtne
klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne
sīkaliņš Neliela, sīka būtne
kosmētisks neliels; tāds, kas neskar būtisko
nebaudīt ne putraimu nemaz neēst, nebūt neko ēdušam
knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma
aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt
kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds
kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi)
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu)
turēties miesās nenovājēt, būt labā barojumā
niekus Nenozīmīgs, nebūtisks
baltā pildviela neorganiska pildviela, kas satur baltus pigmentus un tiek izmantota iespiedkrāsas toņa intensitātes samazināšanai un drukājamības uzlabošanai; tā mēdz būt caurspīdīga vai klājoša
nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam
nestilties Nepacietīgi dīdīties, būt nepacietīgam
grābt kungam acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties
gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis
nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības
raštāns Nepatīkama, nejauka dzīva būtne
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī)
žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam
brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos)
kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt
būt pretī nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko)
ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo; būt kūtram, neaktīvam
oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos
telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē
naktsaklums Nepietiekoša redzes piemērošanās tumsai, kas var būt gan iedzimta, gan iemantota
ķelcine nepilnvērtīga sieviešu kārtas būtne
smirst Nerādīties ļaudīs, būt nesabiedriskam
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība
nerubīt fišku nesaprast, neko nejēgt, būt stulbam
supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma
supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma
nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā)
laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt
(iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt
palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu)
plandūkšņa netīra, neuzmanīga, sliktas uzvedības būtne
slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne
služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne
darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu
nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko
formālisms Nevajadzīga sīkumainība formalitāšu ievērošanā, ignorējot būtisko
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno
gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam
nevarēt ūdeni pienest nevarēt kādam līdzināties spēju ziņā, nebūt kāda vērtam
stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks
lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne
ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne
risks neveiksmes varbūtība
neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne; nekā
heterogenitāte Nevienveidība, būtiska svešādība
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums
zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli)
nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.)
neb Nevis (1); ne, ne vēl; nebūt ne; nedz; nemaz
neba Nevis (1); ne, ne vēl; nebūt ne; nedz; nemaz
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā
nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību
čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis)
čurmulis Nieks (runājot par dzīvu būtni)
ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā); būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu)
aiznīdēt Nīstot aizgādāt prom (dabūt prom, nogādāt pie malas)
magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs
kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm
gadījumprocess no laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu
humoss no pākšaugiem un garšvielām (var būt arī citas piedevas) gatavots biezenis, pasta
izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties
terrigeni no zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums)
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam
nodabuit Nodabūt
nomakarēt Nodabūt
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu
stāvēt prātā nodarbināt domas; būt atmiņā
ģeldēt Noderēt, būt laikā, atbilst izmēram
kalpot noderēt, būt piemērotam
goba Nodeva, ko maksāja kungam un mācītājam, biežāk labības veidā, bet varēja būt arī mājlopu veidā
personiskā talja nodoklis ar kuru no 15. gs. Francijā aplika personisko īpašumu, bet dižciltīgie, garīdznieki u. c. varēja būt arī atbrīvoti no tā
vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos
noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
apgābties Nodrošināties mantkārīgi un pārmērīgi; būt savtīgam, mantkārīgam
aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt
izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas
ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam
noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs
novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni
nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā)
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
nebijis nolieguma divdabis --> būt
neesošs nolieguma divdabis --> būt
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības
nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē
krist par upuri nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā)
sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem
pazust bez vēsts nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm)
sēt nāvi nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei
sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei
atraut dzīvei nonāvēt, būt par nāves cēloni
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
da norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
pēc norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt
nekāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu
šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds
kurš norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums
kas norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums
par norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums
kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu
tāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi
šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi
tāds norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta
starp norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību
kurš norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
kas norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
par norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
katrs norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas
katrs norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem)
katrs norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem)
ar norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes
kurš norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu
niviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta pilnīgu noliegumu, neesamību
neviens norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos)
šitenāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
štāds norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību
kurš norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums
ar norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas
ar norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam)
tāds norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt
priekš norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs
šis norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta
tāds norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver
viņš norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1)
ar norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu
viss norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma
tikpat labi norāda uz iespējamo varbūtību; iespējams
kāds norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību
kāds norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi
bez norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu
tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
štik norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik
tikkā norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik
kurš norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas)
kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums
kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums
viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
kurš norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums
tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts
šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
šams norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
šis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi
šitis norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
štā norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
štas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis
neviens pats norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu
nekāds norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu
ciet norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts
priekšā norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē
pret norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu
starp norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots
tāds norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs
starp norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas
par norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
kāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
kas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība
tas norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds
tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
mēgt norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt)
kāds norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts
viens norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4)
viss norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem)
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā)
standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību
papild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam
brīdinājums norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam
sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā)
Bomes grāds nosacīta blīvuma mērvienība šķidrumiem, kuru blīvums var būt no 650 līdz 2000 kg/m^3^, t. s. racionālā skala
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
aptraipīties ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; tikt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
paslēpties zem maskas noslēpt savu īsto būtību
uzvilkt (arī uzlikt) masku noslēpt savu īsto būtību
erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij
kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības
bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam
standarts noteiktā sabiedrībā izveidojušies priekšstati, nosacījumi, kā kaut kam jābūt, jānoteik
izraut kaut (vai) no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
raut vai no elles laukā (arī ārā) noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
izraut kaut vai no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības
fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos)
ekotips Noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies dzīvo būtņu forma
demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam
pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam
disciplinārreglaments Noteikumu kopojums par disciplināru pārkāpumu un sodu būtību un uzlikšanas kārtību (kara un tiesu resoram)
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt
nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
biežums notikuma realizēšanās reižu skaita attiecība pret visu izmēģinājuma skaitu varbūtību teorijā
neiespējamais notikums notikums, kas dotajos apstākļos nav iespējams; tā varbūtība ir 0
drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1
aizkampt Notvert, dabūt
Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas)
sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
skaba novājējusi, liesa dzīva būtne
nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs
izgandēt Novārgt, būt izsalkumā
uguns novērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkura meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam)
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi; likt, lai paliek kādā vietā
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā)
nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.)
svarīgi nozīmīgi, būtiski, izšķiroši
liels nozīmīgs, svarīgs, būtisks
pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā)
ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne
ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis
ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2)
binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām
adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu
familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības
puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu
kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā
slēptais atribūts operētājsistēmās _DOS_ un _OS/2_ - datnes atribūts, kas norāda, ka informācija par datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās
datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT
serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas
biofāgi Organismi, kas ēd citas dzīvas būtnes
eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci
bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu
indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem
idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim
juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā
diena Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs
Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos
pa dullo pa galvu (sist vai dabūt)
precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt
pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība
pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur)
nospēlēt pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā
pasabūties Pabūt
iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko)
iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā
patupēt Pabūt apcietinājumā
iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu)
iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi
apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi
atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa
apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus
apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem)
paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā
izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās
padabuit Padabūt
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1)
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2)
atdzīvināt padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks
saasināt padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.)
papildināt padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts
dzīvināt padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta
noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
paseklināt padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku
sabojāt padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte)
iekausēt padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2)
iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
atraisīt mēli padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs
kaltēt padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa
uzrādīt padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli)
izraibināt padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs
palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā; arī paslinkot
Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja
Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja
izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu)
al dente pagatavots (par ēdienu) tā, lai nebūtu mīksts
heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā
izsekot pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību
tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
vērties pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi
taisīties pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli)
nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī)
sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst
karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes
atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju
peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos)
kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
klientūras vadīkla palīgprogramma, kas paplašina lietojumprogrammas funkcionālās iespējas; tā var nodrošināt nelielus grafiskās saskarnes uzlabojumus, gan arī būtiski paplašināt attēlu, izklājlapu un takstu rediģēšanas iespējas letojumprogrammās
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams
palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju)
stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām
tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības
validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim
sociālais taisnīgums pamatprincips, kura ievērošana ir būtiski nepieciešama mierīgai līdzāspastāvēšanai kā valsts iekšienē, tā starpvalstu attiecībās
hipostāze Pamats, būtība, viela, realitāte
palūkot Pameklēt, arī dabūt
paraudzīt Pameklēt; arī dabūt; palūkot (3)
izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā
vilt panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1)
šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
iegrūst panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī
iekārdināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
pavedināt panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību)
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka)
paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka)
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka)
izglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
paglābt panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.)
sabojāt panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām
izpūdēt panākt būt par cēloni, ka izpūst
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
atslābināt panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuļi); būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuļi)
tikt uz ceļa panākt vēlamo stāvokli (materiāli un morāli); būt šādā stāvoklī
iedzīt bukaragā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā
iedzīt strupceļā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī
(ie)dzīt strupceļā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī
uzrīdīt panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu)
dragāt panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi
vītināt panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā)
svilināt panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.)
savelt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas
sarežģīt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka
saviest panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas
trulināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks
saskābināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs
saļodzīt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2)
satrūdināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd
savītināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst
trīcināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1)
trīcināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2)
trūdināt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd
saindēt panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā
čirkstināt panākt, būt pa cēloni, ka cirtojas
spirdzināt panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi
piesaistīt panākt, būt par cēloni ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko)
padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī)
padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko)
padarīt panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds)
slapināt panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1)
smērēt panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt
sadzeltināt panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1)
sadzeltināt panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2)
vērst panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu)
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
noskaidrot panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1)
mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti
nosmacēt panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā
piebriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest
nobendēt panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā
nobriedināt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt
nobriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu
nobendēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums
spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki
iedvesmot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija
salauzt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku)
samalt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.)
sadragāt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības)
saspiest panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā
izdeldēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā
postīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā
nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt
pulcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcēt
pulcēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
šķirt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama
rūdīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks
sviedrēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1)
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls
vārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1)
izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb
pagriezt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks
novārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs
norobežot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko)
nomirdināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā
slīcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1)
savaldīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
pacelt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks
rūdīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas
nodarbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam
spārnot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt
spirdzināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt
notrulināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs
samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs
sadeldēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus
satrakot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt
satracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties
nāvēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst
iekustināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs
tracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas
saniknot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās
saturēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots
sekmēt panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu; arī veicināt
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām
postīt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā
nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1)
pulcēt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet
pulcināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet
nāvēt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā
satracināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties
satrakot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties
tracināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās
saniknot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
uztracināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
pasliktināt panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks
iespīdināt panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā)
taktēt panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos
noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas
pieklusināt panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas
uzjundīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi izraisās (psihē), uztrauc
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks
padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (kā slānis) kļūst biezāks
pārvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas
palielināt panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki
paātrināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums palielinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) palielinās
palēnināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās
pārorientēt panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds
palielināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) sastāvdaļu skaits kļūst lielāks
palielināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks
spīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu
šķīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu
papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas
sajūsmināt panākt, būt par cēloni, ka (kādā) izraisās sajūsma
sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā
taisīt panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.)
izklaidēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis
sāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis
pacilāt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums
satriekt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums
sacelt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu)
mocīt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā
spīdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2)
tirdīt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums
sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums
satraukt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums
smeldzināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās smeldze 1(2)
samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas
uzbudināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1)
uztraukt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums
saradot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem)
nodrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā
pieradināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids)
iegrūst nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime
iedzīt nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime
(ie)grūst (arī iedzīt) postā panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas
izraut panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
pievilkt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt
ieintriģēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese
maldināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko)
sagatavot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam)
sakompromitēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija
sakutināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt
remdēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis
veldzēt panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes)
sasāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums
sadrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sadūšot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt
sasparot panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt)
paretināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks
retināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks
ņemt panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē
sajaukt panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams
pazudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā
šķīstīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs
nostādīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā)
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu
pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds
pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3)
pārkrievot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) [pārkrievojas]{e:57056}
stādināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas
traukt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara
paturēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko)
steidzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk
novest no ceļa panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst
piemānīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju
pārturkot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti
raut panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā
pievērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē)
izraut panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa)
izkustināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa)
izkustināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2)
izveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko)
pataisīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī
veidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); attīstīt, pilnveidot
saistīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība
sadrūmināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drūms
uzjautrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs
līksmināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1); izraisīt līksmi (kādam)
mundrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs
uzmundrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs
nabadzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1)
nervāt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nervozs
nolemt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts)
proletarizēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1)
priecināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam)
sarosināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs
vest pie prāta panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks
noskumdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš
skumdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt skumjas (kādam)
saspēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs
sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība
sajautrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs
sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā)
sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts
novērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli
mulsināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu
pienaglot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties
noguldīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli
izvirzīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību
grūst panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos
sprostot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas
nomaldināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nomaldās (1)
iedzīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī)
novest panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
pazudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī
iedzīt spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
iedzīt (kā) spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī
nodzīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī
novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī
izputināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu)
putināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu
izspiest nopūtu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas
liekt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas
saliekt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi
pārlatvināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās
pārlatviskot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatviskojas
pārpoļot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārpoļojas
pārtautot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas
pārvācot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas
nolaupīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu)
izcelt no gultas panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas
izraut no gultas panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas
saslimdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā
raudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud
sadumpot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas
saīdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saīgst
iesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā)
ierūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
saraudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt
sasmīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties
iesnaudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust
ieļaunot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu
mierināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu)
sakaunināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas
saminstināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās
samulsināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst
sapriecināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas
saradināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2)
sasildīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst (2)
pilnveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam
smīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida
socializēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1)
uzraut panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus)
statināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek atcelts (no amata)
uzvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē)
uzraust panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega)
uzraut panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega)
uztraukt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega)
zagt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot
satricināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu)
satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu)
saskaldīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība
sašķelt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība
nomocīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas
pārmocīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas
sadusmot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs
sakaitināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku
samundrināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs
sanervozēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs
sapiktot panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns
sasirdināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs
sadīdīt panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.)
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni)
vērst panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.)
pabiezināt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums
uzvelvēt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma
piešķirt panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības)
slīpināt panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums; panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps
sasāļot panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu saturs
iekrāsot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa
līdzsvarot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1)
līdzsvarot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2)
liekt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma
saspriegt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums
spraugot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas
svaidzināt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums
izvelvēt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma
spriegot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums
sarežģīt panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība
krokot panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1)
sakrokot panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas
nodzēst panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt
novērst panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās
pārveidot panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (2)
lidināt panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs
plasticēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks
kviecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec
novēlināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas
pavieglināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts
nocietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs
skaļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas
pīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst
savākt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
kutināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut
pakustināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas
uzvarēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts
uzveikt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts
uzlaist panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzstellēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
uzsūtīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi
ripināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu)
resnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks
samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams
sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts
mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
norūdīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas
sasārtot panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks
pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā
pasliktināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām
šķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā
rimināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrums) kļūst remdens
piekarsēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst
izaukstēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks
pāraukstēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts
klaidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
mīkstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts
samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts
neitralizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības
jaukt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts
paasināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks
vulgarizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras
saplūksnāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
saplūksnot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām
uzdvest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās
padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks
paseklināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks
postīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās
sapostīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās
nospiest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās
lēnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks
likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs
sašķobīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību
šķobīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību
uzduļķot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains
uzzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko)
pilnveidot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām
uzlādēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas
sargāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas
postīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.)
sagraut panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt
vājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs
papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks
likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd
tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts
sarūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains
papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs
sagāzt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts
pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš
saaust panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko)
pastiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts
likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt
uzsist panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas
uztriekt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas
pavairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
vairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
notrulināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kļūst nejūtīgi
mulsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs
samulsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs
sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas
kāpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas
spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks
uzspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi
sacelt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu
samocīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams
klusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss
noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust
uzvēdīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs
papildināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem
sasviest panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem
piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās
vērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu)
savērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu)
uzvērpt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
nomierināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet
postīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā
pievēsmot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1)
padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks
pārpildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemetām, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko)
šūpot panākt, būt par cēloni, ka (kas) [šūpojas]{s:2350}, svārstās
šūpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) [šūpojas]{s:2351}, svārstās
pārskalot panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā
nospalvot panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām
čabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab
čakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1)
čīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1)
čirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1)
cirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1); čirkstināt
kraukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ
kraukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ
piesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā
spīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu
saukt panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā)
brucināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) brūk
burkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1)
burkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1)
čurkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (1)
čurkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (2)
šķirt panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās divās vai vairākās daļās
slāņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās slāņos (3)
drebināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb
iededzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā)
virpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē
pavēlināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika
paātrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk
piesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saskarē, saistībā (ar ko)
piesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā
nozibsnīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt
iztvaicēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas
izputināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5)
izšķīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1)
iztrūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) iztrūd
izvadīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.)
šķiedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties)
pakārtot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā)
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst augstāks
paaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks
nobaltot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms
balināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam)
pablāvināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst blāvāks
nobrūnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst brūns
vērst panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu; pārveidot, pārmainīt
padārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko)
padzidrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dzidrāks
pagausināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks
palīdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gludāks, līdzenāks
pavājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams
irdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens
pastiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams
paspēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks
palētināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko)
nolīdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens
saradot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzīgs (kam)
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma)
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu
svētīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs
piesmaržināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs
mazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs
pamazināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs
pavājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs
pasliktināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs
notušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams
tušēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams
pavājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs
piebremzēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības)
nomelnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs
mitrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1)
nabadzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nabadzīgs (2)
notrulināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass
sabojāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām
nodzēst panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms
pārmitrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs
piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu
placināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks
plašināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks
platumot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plats vai platāks
raibināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs
paresnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks
rūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks
saldināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks
saldināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks
pasārmināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārmaināks
nosārtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts
sārtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts
iesausēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks
pasausēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks
pasausināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks; pasausēt
sausināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks
sausēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt
savrupināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups
sīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks
pasiltināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst siltāks
sinhronizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1)
skābināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (1) vai skābāks
skābināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (2) vai skābāks
smadzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smags (1) vai smagāks
smailināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks
paspēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks
potencēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks; pastiprināt, paaugstināt, kāpināt
nospīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs
paspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks
spilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks
spilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks
stabilizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks
stabilizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks
stiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks
stiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks
stiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība
stiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks
stiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks
stiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks
stiprināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks
sūrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks
pašaurināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurāks
šaurināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurs (1) vai šaurāks
šķiebt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks
pašķidrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrāks
sašķidrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks
šķidrināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks
taisnot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks
tievināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks
treknināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks
treknināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks
treknināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks
trulināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (2) vai trulāks
tukšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukši (2) vai tukšāks
tukšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks
tukšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks
patumšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšāks
tumšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks
tumšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks
tumšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks
tuvināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs)
pietuvināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemetām, izpratnē, attieksmēs)
tvirtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks
tvirtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks
tvirtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks
tvirtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks
novājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs
vājināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks
veldzēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs
vēsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks
vēsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks
vienādot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1)
vienādot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2)
vienveidot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks
sadārdzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko)
sagānīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību
sasārtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts
saspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2)
sairdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens
sadubļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains
saduļķot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains
sadūņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains
samiklināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls
sataukot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains
sazilināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans
pasārtināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks
uzirdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens
sadraņķēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi
saplacināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns
satumsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs
saraibināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs
sasmaržot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs
saķepēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs
izdalīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā)
kūpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1)
kūpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2)
kūpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3)
saglabāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības
paviļnot panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas
nomaitāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt
pasargāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt
pārgulsnēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā
nogurdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (2)
nogurdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (3)
noburt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē
nopludināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst
steidzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk
nosēdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosēžas (4)
notirpināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) notirpst
uzslāņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam)
ņirbināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1)
ņirbināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt
pabriedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3)
bremzēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas
paplaucēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst
paputināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5)
nosvīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem)
pārklīsterēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas
pārklīsterizēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas
pārplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (1)
pārplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (2)
pārplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (5)
šķiedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā
ritināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot
virināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties
ducināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan
piesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai)
pieķepināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep (1)
pieplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieplūst (1)
piesūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu)
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu); piesūcināt
plandīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland
plivināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo
pūdēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst
svētīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi
rucināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk
saaudzēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saaug (2)
sabiezināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1)
sabrūnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā
sacietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1)
sacietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2)
sačervelēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačervelējas
sačokurot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1)
sadiedzēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst (1)
sadrebināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb
sadziedēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst
iesvārstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties
ietricināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt
ietrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt
ietrīsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt
ietrūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt
ievibrēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt
iešūpot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk viļņoties
ziedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1)
sapurināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā
saplandīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties
savirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo
satricināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt
satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt
sakarsēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1)
sakarsēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2)
sakņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2)
sakuplināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1)
sakuplināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2)
sakustināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1)
saķepināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē
salīgot panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas
saļodzīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1)
saplaucēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst
saplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (1)
saplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (2)
sarecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec
sakrecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec, sabiezē
sarepināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2)
sariezt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sariežas (1)
sasaldēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst
sasildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasilst (1)
saskābināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) saskābst (2)
pacelt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte
saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
sastindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1)
sastindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2)
sastindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4)
sastindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (5)
sastindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6)
sasvārstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās
satrīsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs
pārsātināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu
saviļņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1)
savirmot panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas
satuvināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita
saziedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1)
sazvalstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvalstās
sazvārot panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas
miekšēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts
miekšķēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts
spiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku
slīdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd (1)
piestrāvot panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā)
uzburt panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā)
zibināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
stindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (1)
stindzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (4)
pasviest panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.)
piešļākt panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu
piešķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
sūbināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb
sūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas
sūrstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst
svārstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1)
tecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (3)
tecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (7)
tecināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1(1)
pagaisināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts
nodrošināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu)
pārsvītrot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
tikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ
tikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ
trīsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1)
trīsināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2)
tvīcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst
uzbriedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1)
uzputināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam)
čaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst
grabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1)
grabinēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1)
rībināties panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb
klabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1)
klakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ
klakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ
klaudzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1)
klaudzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2)
klikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ
klikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ
klinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ
klinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ
klunkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ
klunkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ
knakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ
knakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ
knikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ
knikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ
krakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ
krakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ
krākšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ
krapšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ
krapšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ
krikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ
krikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ
krimšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ
krimšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ
kriukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ
kriukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ
šūpāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas
ņirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst
pakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ
pakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ
parkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2)
parkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2)
paukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ
paukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ
plakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ
plakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ
plarkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ
plarkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ
plaukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ
plaukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ
plerkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ
plerkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ
plikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ
plikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ
plīkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ
plīkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ
plinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ
plinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ
plirkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ
plirkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ
pliukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ
pliukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ
plunkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ
plunkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ
pļerkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1)
pļerkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1)
pukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1)
pukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1)
purkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1)
purkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1)
rūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni
rēcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3)
rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1)
rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2)
rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3)
rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4)
rībināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5)
skandināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand
skrabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab
skrakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt
skrakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt
skrapstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt
skrapšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt
skrapšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt
skraukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšināt
skraukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt
skraušķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt
skripstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst
skriukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt
skriukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt
sparkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ
sparkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ
sprakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ
sprakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ
spraukšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt
spraukšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt
spurkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1)
spurkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1)
stirkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ
strinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ
strinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ
šķindināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind
šļakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst
šļūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1)
šļurkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst
šmakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst
šmaukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1)
šmīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst
šmiukstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst
šņakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst
šņarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst
šņikstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst
šņirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst
švīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst
švirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst
žvirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst
takšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ
takšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ
tankšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ
tankšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ
tarkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1)
tarkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1)
tinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ
tinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ
tirkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1)
tirkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1)
trinkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1)
trinkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1)
virkšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2)
virkšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2)
žļakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst
žļarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1)
žļarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2)
žļurkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst
žņerkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst
žņirkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst
žvadzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz
žvakstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst
žvarkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst
žvīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst
slāņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi
slāņot panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi
uzvirpuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
griezt panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā)
slidināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
tievināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks
iedragāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
zvalstīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) zvalstās (1)
žužināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1)
žūžināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1)
smaržināt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks
mērdēt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā
mērdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā
sakratīt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās
samutuļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
pārtraukt panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
nosargāt panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs)
saduļķot panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs
tricināt panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības
rūgtināt panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks
tirpināt panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās tirpums, tirpas
pārslogot panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts
noslogot panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts
vilcināt panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem)
uzsaldēt panākt, būt par cēloni, ka (ledus kaita) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur)
sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts
kāpināt panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks
sprogot panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas
mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd
sasprindzināt panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi
uzvarēt panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts
uzveikt panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts
nodrošināt panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību
perforēt panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums
macerēt panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks
spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks
likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt
palielināt panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas
satricināt panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks
satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks
pieplūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
pieplacināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā)
nīdēt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas
izkustināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1)
iekustināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties
uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks
sakaucināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt
plūdināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu)
izsaldēt panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts
pievadīt panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu)
vadīt panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā
noplucināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram audums) zaudē krāsu
vājināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties
saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē
novājināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties
pārcelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
uzjaukt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
uzzibsnīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus)
nīdēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi
nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2)
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
pavērst panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam)
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam
nokausēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst
uzlaist panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam)
laist panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu)
pieliet panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko)
sašķelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes
pieslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas
papildināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements
izdalīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma)
uzvandīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
paplašināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas
noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās
sūcināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi
izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb
iztaisnot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks
pakustināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos
iešūpot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties
urdīt panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas
satraukt panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums
uztraukt panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks
vērst panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu)
satricināt panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība
satrīcināt panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam
paasināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam
uzasināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi
pacilāt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs
nosist panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams
uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
pastiprināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks
palielināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk
noklusināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas
pieklusināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā
padziļināt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi
nobirdināt panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt
trombozēt panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs
sinkopēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū
ievirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā)
novirzīt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.)
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka
noslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama
pieslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka
piesaistīt panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam)
sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības
saistīt panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības
vienot panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2)
šķirt panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama
samierināt panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības
sarīdīt panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības
sadraudzēt panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības
sanaidot panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības
satuvināt panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības
saistīt panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības
uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē
nožāvēt panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses
ritināt panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu)
raisīt panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas
piesildīt panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa)
sadūmot panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem
mīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks
uzmutuļot panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo
nošķilt panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg
nodzēst panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt
izkliedēt panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga
sapulcināt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt
sapulcēt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt
sadrūzmēt panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.)
macerēt panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra
porēt panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras
iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt
iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi)
iznīdēt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams)
izsvītrot no dzīves panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst
aizkaltēt panākt, būt par cēloni, ka aizkalst
izgaisināt panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas)
apslāpēt panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst
atraisīt panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests
atsaukt panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
iedragāt panākt, būt par cēloni, ka bīstami vājinās (veselība)
radīt panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā
piebārstīt panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē)
iekarsēt panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1)
iekarsēt panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2)
lauzt sirdis panākt, būt par cēloni, ka iemīlas
uzvēdināt panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma)
izskraidināt panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien
izjaukt panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa)
izjaukt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis)
nodzīt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība)
gaisināt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
nodzenāt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
izjaukt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis)
nogalināt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
nonāvēt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
nokaut panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība)
postīt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības)
noņemt panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis)
izvilkt panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā)
izsviedrēt panākt, būt par cēloni, ka izdalās kopā ar sviedriem (no organisma)
izklīdināt panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1)
pagriezt panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.)
izslīcināt panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem)
izplaucēt panākt, būt par cēloni, ka izplaukst
iešūpot panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas)
sagādāt panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
nosaldēt panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā)
jūsmināt panākt, būt par cēloni, ka izraisās jūsma, ka sāk jūsmot
stimulēt panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.)
uzdzīt panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi)
izsprādzināt panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā
izsvīdināt panākt, būt par cēloni, ka izsvīst; izsviedrēt
izkristalizēt panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas)
ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādās) sliedēs panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā
izgaisināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība)
izsausēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums)
izkliedēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
izklīdināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4)
izdziedināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt
izdziedēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt
izdeldēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust
izdzēst panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis)
iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība)
izklaidēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis)
izdzīt slimību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība)
plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu
raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu
vadīt panākt, būt par cēloni, ka kāds vai kaut kas pārvietojas vēlamajā virzienā
laupīt panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu)
putināt panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts
zvelt panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.)
izļurbāt panākt, būt par cēloni, ka kas nenotiek; izjaukt
bakšķināt panākt, būt par cēloni, ka kas vairākkārt bakšķ
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
ieinteresēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2)
īdzināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns
sakreņķēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies
ieniknot panākt, būt par cēloni, ka kļūst nikns
nosausināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse
nosausēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse; nosusināt
satērēt panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot
iemidzināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko); panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa
vienkāršot panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1)
vienkāršot panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2)
vienkāršot panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3)
vienkāršot panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4)
izsausināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks
saspilgtināt panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1)
nodzīt panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa)
vokalizēt panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī
kustināt panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko
vājināt panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme)
izjaukt panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.)
nogurdināt panākt, būt par cēloni, ka nogurst (1)
pauperizēt panākt, būt par cēloni, ka nonāk ilgstošā nabadzībā
noreibināt panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1); apreibināt (1)
noreibināt panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2); apreibināt (2)
nobrucināt panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk
nomucināt panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk
nosviedrēt panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem
ventilēt panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija
lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
(uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās)
nožāvēt panākt, būt par cēloni, ka nožūst (kā) virsma, ārpuse
perināt panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi
uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
noturēt pie dzīvības panākt, būt par cēloni, ka paliek dzīvs
uzdzīt panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis)
klaidēt panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis)
kliedēt panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis)
noremdināt panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis)
izsist panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis)
lecināt panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras
ieraut panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā)
izgaisināt panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
plaucēt panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas
izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija)
rosināt panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis)
izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs)
raisīt panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja)
izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml)
izveidot panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums)
lādēt panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai)
iejūsmināt panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas
noskaidrot galvu panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt
vilt panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt
ietekmēt panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā
ietekmēt panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām
sagatavot panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
sanaidināt panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās naids; sanaidot
izraisīt panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme)
viest panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības)
rosināt panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības)
viest panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.)
raisīt panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis)
iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt
iekaucināt panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt
iekaitināt panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns
saplēsināt panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot
ieraudināt panākt, būt par cēloni, ka sāk raudāt
ietracināt panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties
atņemt panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas
saslimdināt panākt, būt par cēloni, ka saslimst
sanerrot panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot
sanervot panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot
sanarrāt panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt
vadīt panākt, būt par cēloni, ka saziņa noris noteiktā veidā
pieskanēt panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
skraidināt panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida
skriedināt panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida
piesmirdināt panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
piesmaržināt panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
smelināt panākt, būt par cēloni, ka smeldz; smeldzināt
nogulsnēt panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes
sprostot panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās
satraukt panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas
uztrūcināties panākt, būt par cēloni, ka uztrūkstas
sēt panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus)
bankšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ
banšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ
baukšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ
baukšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ
blakšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
blākšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
blakšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
blākšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ
blarkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ
blarkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ
blaukšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ
blaukšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ
blīkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1)
blīkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1)
blīkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2)
blīkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2)
bliukšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ
bliukšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ
blūkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ
blūkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ
brakšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ
brakšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ
brikšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ
brikšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ
brīkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brīkšķ
būkšināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ
būkšķināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ
dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1)
dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2)
dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3)
dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4)
dārdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6)
dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1)
dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2)
dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3)
dimdināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5)
džinkstināt panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst
iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija)
nāvēt panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā)
slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums
slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte
slāpēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte
remdēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis)
remdināt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt
dziedēt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas)
vīt panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle)
zīmēt panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments)
radīt panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1)
izvest no pacietības panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas
līdzināt panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, krokas u. tml.)
šķelt panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme)
sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas)
sacelt panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.)
vākt panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu
šņerkstināt panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst
sagādāt panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija)
pārtraukt panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās
piesaistīt panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita; pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā
pieklusināt panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks
vainagot panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu
zibināt panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
spīdināt panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
pakļaut panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits)
izdzēst panākt, ka aizmirst (ko); būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko)
atvēsināt panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība)
atmodināt panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; uzmodināt, pamodināt
atžilbināt panākt, ka atžilbst; būt par cēloni tam, ka atžilbst
šaut panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci)
atradināt panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība)
aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt
apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt
aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt
aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt
atslābināt panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas)
derināt panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā
savest kārtībā panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu
kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns
kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns
aizsvinēties par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi
sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml, kam nav būtiskas nozīmes
saistītā iedzimšana parādība, ka hibrīdiem vecāku pazīmju kombinācijas ir sastopamas biežāk, nekā sagaidāms, pamatojoties uz varbūtības likumiem
kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība
likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību
nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu)
ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties
vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu)
rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
pārbadoties pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu
pārslogot pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots
līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam)
tveicīgs parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru
kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
pāršpļaut parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam
trīsvienība parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos
traks parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli
stulbs parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli
muļķīgs parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli
kluss parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas
garlaicīgs parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ
skumjš parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām
priecīgs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību
karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu
silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu
mitrs parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu
karsts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru
silts parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru
nīcināt parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt
beigties parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku)
pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem
cimdībās iešana paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstamās meitenes dāvināja cimdus
pārbaude neizjaucot pārbaudes operācija, kuru izpilda, spēkratus vai to agregātus iepriekš neizjaucot, tā var būt vizuāla vai audiovizuāla pārbaude, kā arī pārbaude, izmantojot speciālus stendus vai iebūvēto diagnostikas sistēmu
čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā
aizstāvis pārdabiska būtne (piemēram, Dievs, dievība vai kāda svētā tēls), kas sargā un rūpējas (par kādu, ko)
Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos
eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem
lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja)
gars Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā
vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme
pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti)
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu)
dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai
ģeida Pārgalvīga būtne
ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu
kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt
nolauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs)
aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs)
nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs)
PDF pārnēsājamais dokumentu formāts - metode datora failu uzglabāšanai tā, lai tos būtu ērti nolasīt dažādos datoros
šķirsts Pārnēsājams miniatūrs izraēliešu templis, kas liecina par Dieva klātbūtni
izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos
lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai
(iz)griezt pogas (ārā) pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies; būt pārākam
sist pāri pārspēt kādu, būt pārākam
sist (arī cirst, ņemt) pušu pārspēt kādu, būt pārākam
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2)
iziet no modes pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē
izlaist grožus no rokām pārstāt būt par vadītāju, noteicēju
noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu)
notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam
žilbināt Pārsteigt, mulsināt; arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina
E482 pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
E479b pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes
košenils pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties
sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas
amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību
augogle pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns
paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns
kantaksantīns pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni
taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
alfa tokoferols pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
gamma tokoferols pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija
kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību
kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā
polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju
polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20
pektīni pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju
hidroksipropilmetilceluloze pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas
karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā
kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
stearilartrāts pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas
magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus
monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem
monoamonija glutamāts pārtikas piedeva E624 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, iespējamas alerģiskas reakcijas
magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju
E307 pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts
E523 pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana
E522 pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi
E403 pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E163 pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu
E962 pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi
E951 pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts
E309 pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts
E579 pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - var būt toksisks, var ietekmēt kuņģi un zarnu traktu, var būt ģenētiski modificēts
E308 pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts
E574 pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E575 pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E1103 pārtikas uzlabotājs - invertāze, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas
E404 pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E623 pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E466 pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts
E160d pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts
E625 pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E624 pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E622 pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E401 pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E211 pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns
E160c pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E440 pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību
E476 pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E491 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E492 pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E468 pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts
E472a pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E477 pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E473 pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts
E171 pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība
E306 pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1)
slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās
mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums)
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi
daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm
administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā
pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai
izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu)
izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1)
sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu
kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm
milzonis Pasaku tēls - ļoti liela, stipra, spēcīga būtne
observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1)
ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība
naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem
izmudīt Paskubināt izdabūt
aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie)
notrāpīt Paspēt; būt pareizā vietā vai laikā
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā
pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai
eksistēt Pastāvēt, būt
subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem
stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību
bačkuļoties Pastāvīgi būt ap kādu (pie kāda) un tādējādi traucēt
niviens Pastiprina dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu
kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs
padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
iespiedkrāsas tiksotropija pastveidīgu iespiedkrāsu spēja pāriet no augstas viskozitātes stāvokļa uz būtiski zemāku, samazināt viskozitāti (šķidrināties) mehāniskas iedarbības rezultātā un palielināt viskozitāti (sabiezēt) miera stāvoklī, kā arī spēja atjaunot sagrauto struktūru, ko nosaka koloīdu saites
pēc sava ģīmja un līdzības pašam līdzīgs, paša būtībai atbilstošs
autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai
pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu)
piemīļot Patīkamam, draudzīgam būt
būt pa degunam (kādam) patikt, būt pa prātam
iet pie dūšas (kādam) patikt, būt pa prātam
būt pa spalvai patikt, būt pa prātam kādam
ieredzēties Patikt, būt patīkamam
nozoloģija Patoloģijas nozare - mācība par atsevišķu slimību būtību
augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi
izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā
samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas)
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu)
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko
rādīt savu īsto seju paust savu būtību
izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni)
pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.)
sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas
iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei)
pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā)
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem
pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt)
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam
pazīties Pazīt (1) vienam otru, citam citu; būt, pazīstamam (ar kādu)
zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību)
pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība
no ārpuses pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā
ad rem pēc būtības; _burtiski_: "pie lietas"
žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā
tikt (arī būt) uz ciņa pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī
apsildīt kājas pēc ierašanās pabūt kur tikai īsu brīdi, aprast, iedzīvoties
izskatīties pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam)
patentenkurs pēc klasiskajiem pamatprincipiem izgatavots enkurs, lai gan tā profils un konstrukcija var būt dažādi
belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
piesisties pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm)
pašrašanās pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas
izstāties pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
dievs pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to
nest nelaimi pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem)
iešauties pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam
nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā
nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam
gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm
segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem
aspergilli Pelējumsēņu ģints ("Aspergillus"); vairākas sugas var būt patogēnas cilvēkam
iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes
cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne
miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā
muisteris persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt)
nozudušais persona, kas atrodas bezvēsts prombūtnē
glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri
autovadītājs persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli, un vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks
es persona, personas būtība, būtiskais personā
indignitas Personas necienīgums būt par mantinieku jau pēc mantojuma pieņemšanas
nodarbināmība personas spēja būt nodarbinātai mainīgajā darba tirgū
tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns
prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā"
reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku
uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.)
bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā
izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu)
apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu
pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas
izstūcīt Piedabūt
iztūcīt Piedabūt (pie darba)
būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem)
atdzimt piedzimt no jauna citā ķermenī, dzīvā būtnē
(iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā)
biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma)
atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties
stumt pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos
vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup
piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā)
aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi
samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs
sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko)
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt
lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas
pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst
saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.)
piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs)
piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā
pieduļķot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti duļķains
padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst
piekvēpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst
pieputināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput
pierūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pierūsē
piesviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas ar sviedriem
sagruzdināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sagruzd
ietrupināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sāk trupēt
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst
sarepināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (1)
sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē
sasmacēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasmok
sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst (1)
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (1)
sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (2)
pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem)
piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām
piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp
piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem
pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem
deldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka dilst
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
iesprādzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka iesprāgst, ieplaisā
norūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka norūsē
sasprādzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka saplīst, sasprāgst
piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā)
pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
ieselināt Pieļaut, panākt, būt par cēloni, ka ievairojas, savairojas
elipsoīds Pieņemta matemātiski precīza Zemes forma, kuras izmēri atkarīgi no ekvatoriālās un polārās pusass garuma; tos izvēlas tā, lai Zemes forma būtu pēc iespējas tuvāka ģeoīdam
ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija
prezumpcija Pieņēmums uz varbūtības pamata
ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu; būt novietotam (kādā platībā, telpā)
piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas; ļoti izspīlēt
argumentum ad rem pierādījums, kas balstīts uz patiesajiem lietas apstākļiem, pierādījums pēc būtības
propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes
alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns)
propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam
saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt
saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt
greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu
dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt, izraisīt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai)
ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis)
piebildināties Pieteikties, ierasties, būt klāt
kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1); arī kandidēšana
iztikties Pietikt, būt vietai
Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos
ķerties pie lietas pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā)
papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu; kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā)
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
karināt klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku
pretēji notikumi pilna notikumu kopa, kas sastāv no diviem nesavienojamiem notikumiem A un B, notikumu B sauc par notikuma A negāciju un apzīmē ar simbolu Ā, to varbūtību summa ir 1
ieslīgt pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko)
uzmodināt pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas
aklredze pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi
kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti
ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.)
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī
akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā)
chargé dʽaffairs pilnvarotais lietvedis, persona, kas vēstnieka prombūtnē viņu aizstāj
spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle
Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta
Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve"
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns
Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām
Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu
Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Fu Pirmatnējā nebūtība Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā
bioplazma Pirmējā viela, no kuras veidoti audi; būtiskākā vai vitālākā protoplazmas daļa pretēji paraplazmai
piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs
atols plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības
valsts iekārta plašākā nozīmē - galveno pazīmju kopums, kas raksturo noteiktas valsts būtību un uzbūvi
plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām)
kravas kaste platforma ar bortiem pārvadājamās kravas novietošanai, no kuriem viens vai vairāki borti var būt atverami
medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm
kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids; var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem)
atplucināt Plucinot, plosot dabūt vaļā
atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā
vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam
līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku)
pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku)
nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku)
iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku)
virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu; būt tādam, no kura kas plūst, tek
ģeotekstils Polimēru ģeosintētika, kas var būt austa, neausta vai adīta
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt
politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros
kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt
atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi
kāst Prasīt; izdabūt (parasti naudu)
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas)
pazīt drēbi prast saskatīt kā vērtību, derīgumu, piemērotību, būtību
nihil est in intellectu, quod non prius fuerit in sensu prātā nav nekā, kas jau agrāk nebūtu bijis sajūtās (sensuālisma pamattēze)
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
apgalvojums Predikāts, loģiskā izteiksme vai nosacījums, kuram būtu jābūt patiesam
reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā); būt par reflektantu
kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena
konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts
defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās
berzēt rokas priecāties par izdošanos, panākumiem, par izredzēm, būt apmierinātam
lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās
izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs
pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes
tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu
tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus
atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu)
spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars
anormālā apture procesa (datoriekārtas darba) apture gadījumos, kad tā tālākā izpilde kļūst neiespējama; tās cēloņi var būt īslaicīgi bojājumi datorā, kļūdas programmās u. c.
atdzimšana process, kad kaut kas ticis atjaunots, izveidots no jauna, lai būtu tāds, kāds bijis
anaerobs process process, kas norisinās bez skābekļa klātbūtnes
aerobs process process, kas norisinās skābekļa klātbūtnē vai ar tā tiešu līdzdalību
stohastisks process process, kura attīstību laikā var precīzi aprakstīt, izmantojot varbūtību teorijas terminus
intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā
pārvietošana process, kurā dzīvas būtnes (cilvēki, dzīvnieki) maina savu atrašanās vietu
kaimiņa notifikācija process, kurā katra marķiergredzena tīkla stacija identificē nākošo aktīvo staciju, lai būtiska bojājuma gadījumā visas stacijas būtu informētas par tā rašanos
uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
reģistrēšana process, kurā pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementi vai pārklājošies slāņi tiek precīzi sakārtoti, lai izdrukā tie būtu savstarpēji pareizi savietoti
standartizēšana process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā
vides degradācija process, kurā vide kļūst neizmantojama tai paredzētajiem uzdevumiem, un tādēļ tajā ir kavēta dzīvo būtņu (arī cilvēka) attīstība
atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā
sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas
profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa)
aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu
kļūdu apdare programmas izstrādes gaitā radušos kļūdu apstrāde, kas var būt dažāda - no vienkāršas informēšanas par radušos kļūdu līdz automātiskai kļūdas vai tās izraisīto seku novēršanai
datņu skatītājs programmatūra, kas datnes saturu uz displeja ekrāna attēlo tādā pašā veidā, kādā to būtu attēlojis tas lietojumprocess, kurš to izveidojis
kritiskā programmatūra programmatūra, kuras kļūme var būtiski pazemināt tās nebīstamības pakāpi un radīt ievērojamus finansiālus vai sociālus zaudējumus
atbūte Prombūtne
atbūtne Prombūtne
klātnebūtne Prombūtne
neklātums Prombūtne
nostbūtne Prombūtne
proja Prombūtne
projums Prombūtne
prombūte Prombūtne
radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums)
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts
iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm
reaktoloģija Psiholoģijas hipotēze, kas aplūkoja reakciju kā universālu visām dzīvām būtnēm piemītošu uzvedības shēmu; 20. gs. 20. gados, gk. Krievijā
raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību
prāteris Publisks dārzs, var būt ar atrakcijām
peķoties Pukoties, tiepties, būt untumainam
homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk
atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu)
izpurināt Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku)
eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras
zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.)
vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu)
fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība
sapūst Pūšot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju)
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidotas
uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot
saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju)
putāties putot; būt tādam, kas veido putas
revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.)
dūmakot radīt dūmaku (1); būt dūmakainam (1)
atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem)
kontrastēt radīt kontrastu (1), būt kontrastā (ar ko)
kontrastēt radīt kontrastu (2), būt kontrastā (ar ko)
dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (kādai darbībai, norisei)
smaržot radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža
bankšķināt radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams
pliukšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
pliukšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
plīkšēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
plīkšķēt radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim
spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā
heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos
piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela)
uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2
piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem
pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem
sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama
uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied
ģeida Raganai līdzīga būtne
kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana
bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts
ziedēt Raisīt ziedus (par ziedaugu); būt plaukumā (par ziedu)
atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu); raisot dabūt vaļā (ko sasietu)
atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet
kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties
ierūpēties Raizēties, būt raižu pārņemtam
piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana
piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā)
izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izrāpāt Rāpojot pabūt (daudzās, visās vietās)
kāpt no sirds (dziļumiem) rasties cilvēka slēptākajā būtībā
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem)
Raudeņu ezers Raudenes ezers Embūtes pagastā
Raudeņu Raudeņu ezers - Raudenes ezers Embūtes pagastā
ņauda Raudulīga būtne, raudulīga persona
ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties
žņerkšēt Raudulīgam, nemierīgam būt
žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt
(uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs
atraut Raujot atdabūt šurp; raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.)
saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
grumbot Raukt grumbās (parasti pieri); būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot
saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts
ekstra kategorija realizētās cūkgaļas kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka liemeņa masai jābūt 56–72 kg un zemādas speķa biezumam ne lielākam par 2,5 cm
pelopsija Redzes defekts, kas rada ilūziju, it kā priekšmeti būtu nenormāli tuvu
atdoties refl. --> atdot (3); aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko)
izslieties refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri)
rindoties refl. --> rindot; tikt rindotam; būt novietotam, sakārtotam rindā
saistīties refl. --> saistīt(2), būt saistītam
šilierēties Rēgoties; būt šķietami redzamam
atzīmēties Reģistrēt savu klātbūtni, ierašanos
pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju
preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība
ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1)
upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1)
cilvēku upurēšana reliģiskais upurēšanas rituāls, lai iegūtu pārdabiskās būtnes labvēlību
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu
sporķis resna būtne
serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos)
veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne
vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne
grilbārs Restorāns vai restorāna daļa, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā)
grillbārs Restorāns vai telpas restorānā, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā)
spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti
dabūjums rezultāts --> dabūt (1); tas, kas ir dabūts, iegūts
pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos
pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības
aizpucināt Rīdot (suni) dabūt prom
ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā)
raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt
Gla Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā pirmā parādība-būtne "Zināšana", kas radās no pirmatnējās nebūtības Fu
feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas
rafajieši rietumsemītu mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes
rapaīti Rietumsemītu un ebreju mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes
boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus
amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem
ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību
turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā
pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai
iet kopsolī rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam)
kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā
post Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā
pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
sīrēne Rīks, ar ko var dabūt toņus dažādā augstumā, to lietā skanošu ķermeņu viļņojumu izmērīšanai
ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni
stilt Rimt; arī būt, palikt (kādā vietā)
aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā
veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu
kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi
guržņāties Rīstīties, būt tuvu vemšanai
atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto)
ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti
baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim
kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski
uzkaust Rokot, kasot izdabūt
connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga
ekshērēdācija Romiešu tiesību institūts, kura būtība ir tā, ka tiek atstumti no mantojuma tie mantinieki, kam pēc likuma ir tiesība mantot (neatraidāmi mantinieki)
vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā)
stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.)
asu sakritība rotējošu detaļu vai mezglu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: šo detaļu vai mezglu rotēšana precīzi ap vienu un to pašu ģeometrisko asi (ja tādam konstruktīvi jābūt, bet tā nav, ir asu novirze); koaksialitāte
pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pārtrauktā rūdīšana rūdīšana, kurā dzesēšanu veic divās vidēs; pirmajā vidē rūdīšanas ātrumam jābūt lielākam par kritisko rūdīšanas ātrumu, no 400–300 °C temperatūras detaļu pārliek otrā, lēnāk dzesējošā vidē
norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs
polivinilhlorīda plēve ruļļmateriāls, ko izmanto telpu iekšējai apdarei, var būt ar papīra pamatni vai bez tās
aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu
aktīvais runas orgāns runas orgāns, kas būtiski un aktīvi piedalās runas skaņu izveidē (lūpas, mēle un balss saites)
ģēļot runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
ģēļoties runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt
ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai
(uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām
turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām
kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
vecumnormas sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas
personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība
antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām
nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst
salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi
saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi
apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam
sailgt Sabūt kopā vai sabūt kur ilgāku laiku
sadabuit Sadabūt
sagrābāt Sadabūt (1)
sagrābstīt Sadabūt (1)
sagramstīt Sadabūt (1)
sakasīt Sadabūt (parasti naudu)
sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt
sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu)
saskrapstīt Sadabūt, sakasīt
sagreibt Sadabūt, saķert
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
sačigānēt Sadiedelēt, samangot; sadabūt
apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību)
saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt
piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis)
raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu) sagādāt, sameklēt, dabūt ko rokā, lai kādas grūtības būtu jāpārvar
izfīrēt Sagādāt; sadabūt
pārlaide sagatavojot darbu drukai, ir jāņem vērā ražošanas procesa īpatnības, proti, lai gatavā izstrādājumā attēls būtu līdz pašām lappuses malām, maketā jāizveido pārlaide – attēlam jāiet pāri malām aptuveni par 3–5 mm
regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības
invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas
bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes)
merkuriālisms Saindēšanās ar dzīvsudrabu; var būt akūta un hroniska
kuzi Saīsinājums no "kuzin", ko zina, varbūt
iedzīt kapā (kādu) saīsināt kāda cilvēka mūžu, tam kaitējot, darot ļaunu, būt par cēloni kāda nāvei
pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns
ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā
vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu)
bioģenētisks saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs
substanciāls saistīts ar substanci (1), tai raksturīgs; būtisks
nešķīsts saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm
divpusēja saite saite, kuras saites vienādojumam visos gadījumos jābūt vienādībai (nepieļaujot atraušanos kontakta punktos)
saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus)
liekšēties Sajust riebumu, būt pretim
derealizācija Sajūta, it kā citi cilvēki vai apkārtne nebūtu reāli
(iet) kā ellenieks saka par ārkārtīgi kustīgu, grūti valdāmu dzīvu būtni
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu
būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu
(kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas
tukšs gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē
(kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas
vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu
zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu
sīka vienība saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku
Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu
kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis
kā salmu atraikne saka par sievu, kuras dzīvesbiedrs atrodas pagaidu prombūtnē
kā (viens) puteklītis saka par sīku, nenozīmīgu, niecīgu būtni
sacīkstēt saka par slimu cilvēku, kas nav īsti vesels un nav ar tik slims, ka būtu jāguļ
uz rokas saka par to, kas ir kāda tiešā rīcībā, kas ir dabūts, saņemts
lēnām pa tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties
(nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms
kā zivs bez ūdens saka, ja cilvēkam nav kā ļoti nepieciešama, lai viņš varētu justies labi, būtu apmierināts
parādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā
ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
ne dzird, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma
nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda
vai gaisā, vai maisā saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams
kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
mācas virsū kā nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni
aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos
pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas
maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību
mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu
āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu
būt rokā saka, ja kas ir dabūts, iegūts, apgūts, atrasts, noķerts
no sirds dziļumiem saka, ja kas ir saistīts ar cilvēka būtību, viņa iekšējo pasauli, dziļākajām, slēptākajām jūtām
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā
tie paši vēži citā kulītē saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu
aizčūkstēt saka, ja kaut kas nav dabūts
kost vai ar zobiem ārā saka, ja kaut ko no kādas virsmas ir grūti dabūt nost
kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur
nevarēt (ne) ar uguni sameklēt saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur
kā ēna saka, ja neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā
līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē
(nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms
(nav) ne zīmes saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms
(nav) ne miņas saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi
kā sāls pie putras saka, ja trūkst kā svarīga, būtiska, nepieciešama
lai nesacītu vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis
drošs kas drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības
būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam
ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu
pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne
tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt
lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību
lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību
kaut govs nospertu (kādu) saka, vēloties, lai kāds vairs nebūtu pasaulē
saklekšķēt Saklešķēt - kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi)
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
standarts 10 Base 5 sākotnējais datoru tīkla "Ethernet"standarts, kas paredz izmantot koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 500 m
spert pirmo soli sākt darīt ko jaunu, būt sācējam, virzītājam
aizlīt sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst
uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību
iepazīt sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.); iepazīties (2)
atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību
sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām); īsu brīdi mainīt miera stāvokli
Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm)
iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības
aizsaldēt Saldēt ciet; būt par iemeslu aizsalšanai
viengaļ Salikt (dēļus) tā, lai visi biezākie gali būtu kopā
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta
starpinājums Salikuma materiāls, ko liek starp burtu rindām, ja grib dabūt lielāku atstatumu starp burtiem
sebchas Sāls dumbri - vietas tuksnesī, kur ūdenim iztvaikojot paliek sāls slāņi, kas var būt muklāju veida vai sausa sāls slānis
apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas
noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots
duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja
izraut Sameklēt, sadabūt; arī izdabūt
sadzenāt Sameklēt; arī sadabūt
sadzīt Sameklēt; arī sadabūt
pasīks samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu)
pasekls samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu)
dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi
rutulis samērā tukla, paresna dzīva būtne (parasti bērns)
izvidot Samierināt, būt par starpnieku, vidutāju
apiet apkārt samierināties, būt mierā (ar ko)
nosmitēt Samitrināt ar sūkalām (uz aužamiem stāviem uzvilktus velkus, lai tie būtu stingrāki, neplūksnotu)
pente Samudžināta dzija vai cits kas samudžināts, ko grūti atdabūt vaļā
rivalizēt Sāncensim būt, sacensties
pieņemt Saņemt (ko no kāda); būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā
izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā
ingvinodīnija Sāpes cirksnī; var būt vietējas vai izstarojošas
kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums
īgties Sapīkušam būt
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
uloviķ Saprast būtību
zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko)
saprašana Sapratne būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem
tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām)
ķēst Sasaistīt divu zirgu priekškājas potīšu līmenī tā, lai kopā būtu abu labās vai kreisās kājas
saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju
apdauzīties Sasisties, dabūt zilumus (vairākās ķermeņa daļās)
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā
štimmēt Saskanēt, būt saderīgam
harmonēt Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam
Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem
nostopātija Saslimšana, atgriežoties mājās pēc ilgstošas prombūtnes (situācijas neirozes veids)
savaidēt Saslimt; būt slimam (zināmu laiku)
tikt uz ciņa sasniegt vēlamo stāvokli; būt vēlamajā stāvoklī
apmirdināt Sastindzināt dzīvas būtnes, likt tām sastingt
saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem
drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam
smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1)
paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu
virtuālā temperatūra sausa gaisa temperatūra, kāda tā būtu pie attiecīgā spiediena, ja sausā gaisa blīvums būtu tāds pats kā attiecīgais mitrā gaisa blīvums
atsautēt Sautējot panākt, būt par cēloni, ka kas atdalās
sašņurt Savārgt, noskumt, būt sliktā omā
neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs
lauzt savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu)
mest savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna
mētāt savienojumā "mētāt ēnas": vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
palikt savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko)
sviest savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna
dumjš savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli
ērti savienojumā ar "būt" formām: smalkjūtīgi, pieklājīgi
dzestrs savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu
neomulīgs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām
saspiests savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā
omulīgs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli
auksts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu
salts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu
gaišs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu
bail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm
bail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām
pabail savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām
baigs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm
gaišs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu
patumšs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu
patīkams savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku
salts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru
dairs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu
krēslains savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu
auksts savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru
pārstāt savienojumā ar "būt": nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija
dvaša savienojumā ar "dzīva": dzīva būtne
līst savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst
savest savienojumā ar "kopā": panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme
sviest savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3)
mest savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost": strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost)
uzplēst savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz
furņīt savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt
kas savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu "-dams" un "lai": norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu
žēl savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību
pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko); būt pārsvarā (par ko citu)
pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.)
tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu
saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā
korelēties Savstarpēji atbilst, būt sakarībā
korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt; būt savstarpējā attieksmē, sakarā
alēlokatalītisks Savstarpēji katalītisks, attiecīgs uz divām vielām, kas sadalās viena otras klātbūtnē
protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga
geštalts Savstarpēji saistītu psihisku veidojumu kopums, kura būtība nav atklājama, pētot atsevišķas sastāvdaļas (veselums atšķiras no daļu summas)
komunicēties Sazināties; būt savstarpējos sakaros
ens Scholastikā katra lieta vai būtība
retināšana Sējumu un stādījumu atbrīvošana no liekajiem augiem, lai palikušajiem būtu vairāk vietas attīstībai
seklai Sekli (piemēram, būt izveidotam, ievirzītam)
būt uz papēžiem sekojot kādam, būt ļoti tuvu klāt, pārvietoties cieši aiz kāda
hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem
mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C
izjutējs Semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to
terminoloģiskais trīsstūris semantiskā trīsstūra modifikācija - grafiski attēlots izziņas ceļš no izziņas objekta līdz tā būtisko pazīmju izzināšanai un apkopošanai jēdzienā un izteikšanā ar terminu
gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi
Tīrs Senākais no skandināvu dieviem, kura atribūtus pārņēma Odins
dzīvie izrakteņi senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām
sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu
sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm
koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības
koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības
sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju
Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
Etaša senindiešu mitoloģijā - būtne, kas acīmredzot cēlusies no zirgiem, to saista ar saules dievu Sūrju
asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi
devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām
Tvaštars Senindiešu mitoloģijā - dievs - demiurgs, visu būtņu un formu radītājs
Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums
mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē
elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari
akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību
raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti
Sepes ezers Sepenes ezers Embūtes pagastā
enterosepse Septisks zarnu iekaisums; var būt primārs vai sekundārs
nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē
pašizpausme Sevis, savas būtības, personības izpausme
pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme
pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana
pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana
pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa
galvenais Sevišķi svarīgi, būtiski
piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai
Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars
krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm
sētinīca sieviete, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā
sabiedrības dāma sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas
sēteniece sieviete, kura pārstāv prombūtnē esošo saimnieci
vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne
satumsināšana Signāla zemāko frekvenču saspiešana, kas izraisa būtisku attēla detaļu zudumu tā tumšākajās daļās
sideris sīka (arī vāja) dzīva būtne (arī par maziem bērniem)
ņēmurs Sīka būtne
putekļi Sīka, nenozīmīga būtne
kokcīdas Sīkas bruņutis, kam mēdz būt praktiski izmantojami atdalījumi ("medus rasa", vaski, krāsvielas, piemēram, karmīns)
kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips
mikroplāksnītes sīkas, krāsainas plāksnītes, kas tiek iestrādātas papīrā izgatavošanas procesā; tās var būt metāliskas, caurspīdīgas, fluorescēt UV gaismā vai būt iridescentas
sīkbūte Sīkbūtne, mikroorganisms
desmit guru sikhismā guru Nānaks un viņa deviņi pēcteči, kuriem piemita tās pašas spējas saskatīt Dieva būtību
spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu)
nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot
kā smiltiņa sīks, niecīgs; neievērojams, nebūtisks
geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu
lišķēt Simulēt, būt nepatiesam
kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās); sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās)
mīļš Sirsnīgs, laipns (par dzīvu būtni)
sakaru sistēma sistēma, ar kuras palīdzību datu avots var pietiekami efektīvi un droši pārsūtīt informāciju datu saņēmējam; pie kam datu avoti un datu saņēmēji var būt arī vairāki
stohastiska sistēma sistēma, kuras reakcijai uz ārējās vides iedarbēm ir varbūtisks raksturs
dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem
disfunkcija ģimenē situācija, kad kāda no būtiskām ģimenes funkcijām iztrūkst vai netiek īstenota sociāli vēlamā veidā, kā rezultātā tiek ietekmēta gan visas ģimenes kā sistēmiska veseluma labvēlīga funkcionēšana, gan atsevišķu ģimenes locekļu vajadzību apmierināšana
apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ
negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ
kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā
eņģele Skaista, gaiša būtne
lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums)
piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā)
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem)
piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā)
skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām)
saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu dalām, priekšmetiem)
šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm)
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
brauni Skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas līdzīgas mājas gariem
pārskraidīt Skraidot pabūt vairākās vietās
izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
izaskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt vairākās vai visās vietās
noskrambāt Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas
izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt
izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās)
izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta
izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt
aizurdīt Skubinot dabūt prom
gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni
Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža
izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
slēpties zem maskas slēpt savu īsto būtību
staigāt maskā slēpt savu īsto būtību
valkāt masku slēpt savu īsto būtību
sirds dziļumos slēptākajās jūtās, domās, cilvēka dziļākajā būtībā
sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) slēptākajās jūtās, domās; slēptākajā cilvēka būtībā
nudomānija Slimīga vēlēšanās būt kailam
klaustrofilija Slimīga vēlēšanās būt slēgtā telpā, ieslēgties
čēga Slimīga, vārga būtne
herofobija Slimīgas bailes būt jautram vai laimīgam
nudofobija Slimīgas bailes būt kailam
bakteriofobija Slimīgas bailes no sīkbūtnēm, bailes inficēties
pastumdelis Slinka (vai stulba) dzīva būtne, kas vienmēr ir jāskubina (parasti par zirgu)
pirst slinkot, būt mazkustīgam
knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam)
apklamzāt Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
apklemst Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās
izsmalstīt Smalstot izdabūt
piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā
sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš
dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums
konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1); būt par konsultantu
etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā
sociālais darbs ar senioriem sociālā darba specializācija, kuras fokusā ir senioru dzīves kvalitātes un labbūtības nodrošinājums, neatkarības un autonomijas, kā arī cieņpilnas izturēšanās veicināšana
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
riska grupa sociālā grupa, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstama pati sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem
references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.)
pseidointelektuālisms sociāla parādība, kad inteliģenci izmanto kā ārišķīgu stilu, nevis kā praktisku būtību
apgādībā esošs ģimenes loceklis sociāli apdrošinātās personas ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar likumu būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju sociāli apdrošinātās personas nāves gadījumā
māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās
Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu
iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā)
iedūcīt Spaidot iedabūt, ietūcīt
mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā
aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom
kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko)
spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums
metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta
treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces
dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai
kūtsmēslu krātuve speciāli iekārtota vieta kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai; var būt virszemes, pusiedziļinātas, iedziļinātas un zemgrīdas krātuves, arī vaļējas, apjumtas vai slēgtas krātuves
etniskās pievilkšanās/atgrūšanās indeksi speciāli laulātības indeksi, kas parāda prioritātes pakāpi atsevišķas tautības laulības partnera izvēlē salīdzinājumā ar nejaušo (varbūtējo) partnera izvēli
uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
valdītkāre Spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā
sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums
kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem)
pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu
pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku
esprit Spēja būt atjautīgam
eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem
sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība
izgrūst Spēji radīt (paīsu skaņu) - par dzīvām būtnēm
iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda
telpiska spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki ir izkaisīti telpā (dažādos virzienos), kopumā tiem var būt projekcijas uz visām trim asīm, kā arī momenti pret visām trim asīm
paralēlu spēku sistēma spēku sistēma, kurā visi spēki telpā ir paralēli, turklāt to vērsumi var būt kā uz vienu, tā uz otru pusi
pārspēt Spēt būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu)
pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to)
iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko)
turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem
krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu)
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu)
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts")
liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam
iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā)
piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt)
berzt Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt
fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums
izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā)
spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām)
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu)
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu)
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
ektoplazma Spiritismā par ektoplazmu sauc psihisko enerģiju, kura plūst no medija un no kuras tiek materializēti dažādi priekšmeti un būtnes
borēlija Spirohetu ģints; gramnegatīvas anaerobas spirālveida sīkbūtnes, patogēnas cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem
anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu)
interstīcijs Sprauga, starptelpa; spraugveida telpas audos, kuras var būt brīvas vai aizpildītas
apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības
kontradiktoriski spriedumi spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams
apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izstaigāt (1)
nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās)
siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam
sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt
ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli
rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to
piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē
Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina
P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies"
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt
virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase
kraulēt Stāvēt, būt sardzē
neierašanās stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt)
izpratne stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi
darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs
neizpratne stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi
latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi
stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības
kalt stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu)
notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju)
notriekt stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju
tvīkt stipri smaržot; būt spēcīgam (par smaržu)
svilt stipri smelgt (parasti par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm)
svilināt stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm)
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus)
darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
izsviest strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm
izmest strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā
notraukt strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība)
izķert strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes)
notraukt strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā)
uzslaukt strauji slaucot, panākt, būt par cēloni, ka veidojas (putas piena virspusē)
kūsāt strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
kūsēt strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
kūsot strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku)
traukt strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā)
virst strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās
mutuļot strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās
daiderēt Streipuļot, nebūt stabilam
aloploīdija Strukturāli un funkcionāli atšķirīgu hromosomu komplektu klātbūtne šūnā
aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.)
distress Subjektīvi nepatīkamais stress, kas var būt saistīts ar negatīvām pārmaiņām organismā
gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem
subsistence Substances patstāvīgā bezlaiciskā esība; gan eksistējošu, gan neeksistējošu lietu spēja būt par domāšanas objektu (piem., subsistēt var arī tādi neeksistējoši objekti kā zelta kalni vai tādi pretrunīgi objekti kā apaļi četrstūri)
izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
skūtīties Sūdzēties, būt nemierā
guģoties Sūdzēties, īgoties, būt nemierā; gugoties
datnes vārda paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_
paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_
pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu
mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība; būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa
kardināls Svarīgākais, galvenais; tāds, kas skar būtību; būtisks
ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam
iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā)
piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu)
sieviete šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās
nomods šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.)
purināt šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju
salīdzinošā infografika šajās infografikās tiek salīdzināti konkurējošie produkti, uzņēmumu vai būtnes; salīdzināšanu infografikā var veidot par humoristiskām tēmām, apskatot atšķirības, piemēram, starp tēju un kafiju, utt.
piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
abejāt Šaubīties, būt pretējos uzskatos
svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi)
Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas
pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem); būt intensīvam (par apšaudi)
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi)
hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem
krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai)
Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām
pārkarsēts šķidrums šķidrums, kura temperatūra ir augstāka par tā viršanas temperatūru; šāds šķidruma stāvoklis ir metastabils, un, ievadot tajā viršanas centru, notiek šķidruma spontāna vārīšanās (iztvaikošana), kuras sekas var būt arī sprādziens; izmanto elementārdaļiņu reģistrēšanai speciālās kamerās
aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem)
ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem)
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju)
uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma)
izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns)
piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis)
atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; štaste
piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pārmalas (arī pārmalu) dūriens šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas
apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru
algots darbinieks tā darba līguma slēdzēja puse, kas par algu nodod savu fizisko vai garīgo darba spēku darba devējam neatkarīgi no atalgojuma veida un apmēra; par darba devēju var būt kā fiziska, tā juridiska persona
neredzēt sauli tā nopūlēties ar darbu, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam; būt ļoti aizņemtam
čokurs tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada)
vārda pēc tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai
no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas
ritīgi tā, kā jābūt; rūpīgi, kārtīgi
priekša tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti
lāgus tā, kā vajadzīgs, kā jābūt; īsti labi
līkločus tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču
līkloču tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus
līkločiem tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus
līkloku tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties)
atzveltiniski tā, lai kam būtu atzveltnes veids
atvērto durvju politika tāda ekonomiskās politikas nostādne, kas prasa, lai visām valstīm būtu vienlīdz iespējams piekļūt kādas valsts tirgiem
bezapkalpes Tāda iekārta, kas darbojas bez apkalpes klātbūtnes
despotisms tāda pārvalde, kurā vara koncentrēta vienas personas, partijas vai grupas rokās un kurā valsts kontrolē kādu būtisku ražošanas līdzekļu daļu vai militāru pozīciju; neierobežotas monarhijas forma
varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem
mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
ķīlas tiesības tādas tiesības uz svešu lietu, uz kuru pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šī prasījuma samaksu
virspusīgs tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā
konsensuāls tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā)
aerobisks tāds (organisms), kas spēj dzīvot tikai gaisa, brīva skābekļa klātbūtnē
vispārīgs tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
vienkopas tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem
elberīgs tāds cilvēks, kas mēdz būt pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs
darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi
beztiesība tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko
stihomitija tāds vārsmu sadalījums starp kādas drāmas personām, lai katrā runā un atbildē būtu viena vārsma
Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums
nepieciešams tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos
ireāls tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā; iedomāts, fantāzijā eksistējošs; nereāls
nozīmīgs tāds, kad norisinās kas būtisks, izšķirošs (par laikposmu)
riktīgs tāds, kādam vajag būt (par cilvēku)
saskanīgs tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība
saskanīgs tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
atributīvs tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas
stohastisks tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; arī varbūtisks
jābūtīgs tāds, kam ir jābūt, kas ir vajadzīgs, nepieciešams
nozīmīgs tāds, kam ir liela [nozīme]{s:2006}, vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs
svarīgs tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; [nozīmīgs]{s:1838}
neliels tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju)
jauns tāds, kam ir samērā neliels vecums (par dzīvām būtnēm); pretstats: vecs
valdītkārs tāds, kam ir spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā
vienranga tāds, kam ir un var būt tikai viens rangs
kusmenis tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt
kusmens tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt
sīkumains tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā); neievērojams, sīks
maznozīmīgs tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības
sīks tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības
mazsvarīgs tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; maznozīmīgs
niecīgs tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; nenozīmīgs, mazsvarīgs
virspusīgs tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks
virspusējs tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; virspusīgs (1)
sekls tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs
ārējs tāds, kam nav dziļāka satura; virspusējs; formāls, nebūtisks
nenozīmīgs tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes; tāds, kas nav būtisks, izšķirošs
neizbēgams tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst
specifisks tāds, kam piemīt būtiskas, izteiktas īpašības vai pazīmes; arī [raksturīgs]{s:2031}
aerobs tāds, kam raksturīga gaisa, skābekļa klātbūtne
vienpusīgs tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības
uzgaidāms tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.)
svešs tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību
nepieskaitāms tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
patiess tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm
īsts tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm; patiesais
lāga tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams
pazudis tāds, kas atrodas nezināmā prombūtnē
raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem)
kustīgs tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm); arī darbīgs
urdīgs tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību
noteicošs tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks
raksturīgs tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs
formāls tāds, kas ir atrauts no būtības
vitāls tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai
organisks tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību
trūcīgs tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu)
gūšķīgs tāds, kas ir gūšķis pēc savas būtības
pilntiesīgs tāds, kas ir ieguvis visas tiesības būt (par ko)
standarts tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību
neizdevies tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt
savstarpējs tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām)
organisks tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai
nozīmīgs tāds, kas ir ļoti svarīgs, ar kuru ir svarīgas attiecības, arī būtiski ietekmējošs (kāda) dzīvē (par cilvēku)
pārāks tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml.
noderīgs tāds, kas ir piemērots, izmantojams kādam darbam, uzdevumam (par dzīvām būtnēm)
liktenīgs tāds, kas ir saistīts ar ko izšķirīgu, būtiski nozīmīgu (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā
nopietns tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, būtisku
nepanesams tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest
prettautisks tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību
laimīgs tāds, kas izjūt [laimi]{s:2028} (par dzīvu būtni)
pieķērīgs tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
vilinošs tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt; tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties
termoreaktīvs tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī
paviršs tāds, kas ko dara, veic virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi
ņarga tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid
ņērga tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid
ņergāns tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
ņergava tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
ņergavs tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
ņeršķis tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid
paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju)
mazs tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks
nevainīgs tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā
nejaušs tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi; nebūtisks
nebūtisks tāds, kas nav saistīts ar būtību; tāds, kam nav būtiskas nozīmes
uzbāzīgs tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā; arī uzmācīgs (1)
neļaunīgs tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs
neļauns tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs
mazs tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels
nepilnīgs tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt
nesapratīgs tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā)
vieglprātīgs tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas
katalītisks tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju)
liktenīgs tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību
piemitīgs tāds, kas pastāv, ir būtisks, raksturīgs (kam)
īsts tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam
imanents tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību
skaņizolējošs tāds, kas pilnībā izolē vai būtiski slāpē skaņu
dziļš tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam
invazīvs tāds, kas saistās ar plašu un būtisku iejaukšanos cilvēka organismā
idejisks tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība
humanitārs tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs
ieinteresēts tāds, kas savās vai cita interesēs veic (ko), vēlas, lai kas būtu, notiktu, realizētos
principiāls tāds, kas skar (kā) būtību; būtisks, svarīgs
krass tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus (par pārmaiņām)
pieskaitāms tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
ilgmūžīgs tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku
bīstams tāds, kas var būt kaitīgs
ugunsbīstams tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam
ugunsnedrošs tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam
nedrošs tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām; tāds, kur nevar būt drošībā
varbūtisks tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams
varbūtīgs tāds, kas var būt, notikt, realizēties; varbūtisks
nejaušs tāds, kas var gadīties; arī varbūtējs
pieļaujams tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos)
iespējams tāds, kas varētu būt
ticams tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai
savstarpējs tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli)
nejaušs tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis
likumsakarīgs tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība
neglīts tāds, kura āriene nav patīkama, pievilcīga; tāds, kura izskats vai veidojums izraisa nepatiku (par dzīvām būtnēm, augiem)
vulgārs tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību)
pievilcīgs tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku
šķietams tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai
neizprotams tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast
neizskaidrojams tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot
izteiksmīgs tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu)
sīks tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku)
blīvs tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas
tipisks tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas (par mākslas tēlu, tā elementiem)
naturāls tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko
iespējams tāds, kura īstenošanās ir varbūtīga, nav noteikta
gatavs tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums
mehānisks tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); arī vienpusīgs
vispārīgs tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm)
liktenīgs tāds, kurā notiek kas izšķirīgs, būtiski nozīmīgs (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā (par laikposmu)
rezerve tāds, kura uzdevums ir cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu
nepilns tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums
sterils tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts
pašmērķīgs tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu
Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu
dulburēties Taisīt troksni, būt nemierīgam
dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu
šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana
idem Tāpat; tas pats; apzīmējums, ko lieto, lai nebūtu jāatkārto nupat citētas grāmatas vai raksta autors
kupāt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu
kupināt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu
glīdēt Tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pietarkšēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
upuris tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1)
ziedojums tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1)
ūnikums tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm)
brīvlaistais tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām
bubuļbārdis tas, ar ko baida kādu (piemēram, bārdains, dusmīgs vecis, arī cita būtne)
laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās
laikkavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās; laika kavēklis
parodija tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību
sīknauda tas, kam nav būtiskas nozīmes vai vērtības
virspuse tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes
standarts tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vadoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību
knirpa tas, kas ir mazs, sīks (dzīva būtne, arī priekšmets)
galvenais tas, kas ir vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais
mazs tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks
tīrais (arī dzīves) sīkums tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes
paraugstunda tas, kas var būt par augstas meistarības paraugu
īpašība tas, kas, piemītot cilvēkam, priekšmetam vai parādībai, raksturo to, izsaka tā būtību
haļava tas, ko var dabūt par velti; tas, kas nāk ļoti viegli, nepiepūloties
skaidrotājs tas, kurš analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
vilinātājs tas, pret ko izraisās patika, interese, vēlme pie tā nokļūt, būt u. tml.
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot
iztaurēt Taurējot izdabūt
pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
dzēšanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar decimāldalītāja taustiņu un izvietots firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru. Dzēšanas taustiņam dažādās programmās un lietojumos var būt atšķirīgas funkcijas
tautas dziesmas versija tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu
Čuda Juda tautas pasakās un mitoloģijā sastopams tēls – parasti milzīgs, neparasts un bieži vien biedējošs radījums ar pārdabiskām spējām; tas var būt briesmonis, cilvēks ar neparastām iezīmēm vai fantastiska būtne, kas izraisa izbrīnu un bažas
Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars
krimčaki tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši)
pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
ritošā iekārta tehniska iekārta, kas mijiedarbībā ar ceļu pārveido dzenošo riteņu rotācijas kustību transportlīdzekļa virzes kustībā; galvenās sastāvdaļas ir dzineklis (riteņi, kāpurķēdes, puskāpurķēdes, kam var būt pievienoti balstiekārtas un piedziņas mehānismi) un rāmis; gaitas iekārta
tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.)
bezatkritumu tehnoloģija tehnoloģija, kurā līdzās pamatproduktam rodas blakusprodukts, kas var būt izejviela citā tehnoloģijā vai ko var izmantot citās tautsaimniecības jomās
koksnes produktu nanotehnoloģijas tehnoloģijas, kurās izmanto produktus, kas veidoti no 1-100 nm lielām daļiņām, tie var būt pulveri, emulsijas, plēves, kompozītmateriāli, monolīti materiāli
dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas
brēkt Teikt, paust nosodījumu, sašutumu; protestēt; būt par cēloni nosodījumam, protestam
vēlēt teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos
propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem
teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums
potenciāli verbāls teikums teikums, kurā ir patstāvīga darbības vārda _būt_ nullforma izteicēja funkcijā
aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā)
iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās); tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem
notecēties Tekot atdalīties nost; būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu)
līdzināšana Teksta (teksta bloka) novietošana tā, lai tas piekļautos formas (lappuses) malām vai būtu centrēts tās vidū
salikts dokuments teksta datne, kurā ir gan teksts, gan grafika. Atsevišķos gadījumos saliktā dokumentā var būt arī audio- un videoinformācija
kreisā sabīde teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa sākas vienā un tai pašā vietā un tai pašā pozīcijā, bet rindiņu garums var būt arī dažāds
slauķis tekstilrūpniecības izstrādājumu atkritumi, ko izmanto kā slaukāmo materiālu, tajos var būt lupatu gabali, tekstilrūpniecības brāķi, diegu gali u. tml.
drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi
zenītraķešu kompleksa skarzona telpa ap zenītraķešu kompleksu, kuras robežās ir nodrošināta gaisa mērķu iznīcināšana dotā varbūtībā
rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas
stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem; telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām)
cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors
efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra
semiariaņi Teoloģisks virziens, kas noraidīja ariānismu, bet Nikajas simbola vietā atzina, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus ir tikai līdzīgas būtnes
probabilisms Teorija par varbūtību
solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu"
izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos
funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu
objekts terminoloģijā - tas, ko uztver, izzina, uz ko vērsta cilvēka profesionālā (intelektuālā un praktiskā) darbība un/vai psihiskā aktivitāte, lai iedziļinoties attiecīgās reālijas būtībā un fiksējot būtiskās pazīmes, izteiktu to ar terminu
patiess Terminoloģiskos vārdu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai
dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša
testamentifactio Testatoram testamenta taisīšanai nepieciešama testēšanas spēja, kā arī mantiniekiem un legatariem vajadzēja būt spējīgiem iegūt mantojumu
YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās)
Masangs Tibetiešu mitoloģijā - būtne, kas pilda senču garu un kalnu dieva funkcijas
paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai)
dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība
izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam
tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko)
kā vakardienu meklēdams tiekties pēc kā neiespējama; būt apjukušam, mieru zaudējušam
apķīlāšana Tiesas lēmuma noteikts ierobežojums īpašniekam brīvi rīkoties ar savu mantu, lai to pēc tam būtu iespējams atsavināt parādsaistību nepildīšanas dēļ
blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību
spriedums civillietā tiesas nolēmums, ar kuru civillietu izspriež pēc būtības pirmās un apelācijas instances tiesās, taisa arī kasācijas instances tiesa, pārbaudot apelācijas instances tiesas sprieduma likumību
blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā
ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam
biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu
normatīvisms tiesību reālistiskā koncepcija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība ir tikai tiesību normu esamība to savstarpējās attiecībās ar citām - augstāka un zemāka ranga normām
lietas iztiesāšana tiesvedības stadija, kurā pirmās instances tiesa izskata un izspriež pēc būtības civillietas un krimināllietas
būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums)
aiz slēgtām durvīm tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi)
tīkla lietotāja saskarne tīklam pievienota datora lietotāja saskarne, kuras uzdevums ir nodrošināt lietotāja iespējas strādāt ar attāliem lietojumiem un datnēm tā, it kā tie būtu lokāli objekti
gandrīz tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu)
ietīties tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā)
atdzimt tikt atjaunotam, izveidotam no jauna, lai būtu tāds, kāds bijis
iedalīties tikt iedalītam, būt iedalītam (daļās, grupās)
iedalīties tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās mērvienībās)
sanākt tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā)
iesvētīties tikt iesvētītam (1), būt par iesvētāmo
dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko
iziet tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu
iznākt tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai)
nokalpot tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu)
pagadīties tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam
pazust tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem)
dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
būt miltos tikt piekautam, sasistam, būt beigtam, pagalam
uzņemt tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu); arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli
lēkāt tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu)
glabāties tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas
iet pāri tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu)
izaspriesties Tikt, būt izvirzītam, piemēram, uz priekšu, uz sāniem, uz ārpusi (par ķermeņa daļām)
pagriežams tilts tilts ar kustīgu laiduma konstrukciju kuģu izlaišanai, tas var būt paceļams vai atverams vertikāli, pagriežams horizontāli vai izbīdāms
attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts)
tabi Tradicionālas japāņu zeķes ar atsevišķu nodalījumu īkšķim, lai tās būtu ērti valkāt tradicionālajos japāņu apavos - getās un dzori
dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā
likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā
spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta
pašgājējšasija Traktors ar maināmiem virsbūves vai darba iekārtas elementiem, kas izveidots kā šasija ar rāmi, ritošo iekārtu (parasti - riteņiem) un motoru; var būt arī ar kabīni
pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
impulstransformators Transformators, kas pārveido īsus (no mikrosekundes daļas līdz dažiem simtiem mikrosekunžu) signālus ar stāvu pieaugumu (fronti), būtiski nepārveidodams impulsu formu; lieto automātiskajās elektroniskajās un sakaru ierīcēs
autoosta transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām
autostacija transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām
tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu
pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu)
muities Traucēt (kāda darbu) ar savu klātbūtni, parasti par staigāšanu
jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise)
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet
tridents Trijzobis, Neptūna atribūts
formilkinurenīns Triptofāna oksidācijas produkts; hidrolizējot to formilāzes klātbūtnē, tas pārvēršas par kinurenīnu un skudrskābi
gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā
būšķis Trokšņaina būtne
šistosomatoze Tropu slimība, ko izraisa sūcējtārpi, var būt aknu un nieru bojājumi
likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot
slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas
ūdens tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā)
nekas Tukšums, nebūtība
tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs
vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš
līdzsvaroties Turēties, būt līdzsvarā (1)
līdzsvarot Turēties, būt līdzsvarā (1); līdzsvaroties (1)
kapsulviesnīca Tūrisma mītne Japānā, kur klientus izvieto vienā telpā vairāku (3-5) līmeņu kapsulās jeb šūnveida guļvietās; parasti šādām viesnīcām mēdz būt augsts automatizācijas līmenis, ieskaitot automatizētās norēķinu sistēmas
mērķtirgus Tūrisma tirgvedībā izdalīts segments, uz ko tūrisma uzņēmumi orientē savus pakalpojumus, tas var būt gan noteikta teritorija, gan klientu grupa
līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi
beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā
klauvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
klauvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
būt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
būt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
stāvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
stāvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
būt durvju priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
būt vārtu priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem)
pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama
satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts
iztveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā)
ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu
pazemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas pilnīgi iebūvēta zemē; aprīkojums var būt novietots virs zemes; pazemes rezervuārs
piediedelēt Ubagojot iegūt, dabūt
saubagot Ubogojot iegūt, dabūt
Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis
Krustkalna dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, platība - <1 ha
Bātas dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Veldas upē, Embūtes pagastā, platība 10,9 ha
Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte
Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha
Vībiņu dīķis ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha
Lejas dīķis ūdenstilpne Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha
hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē
hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē
vellata Ugunīga, pārtemperamentīga būtne
priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama
pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
kandidātatslēga Unikāls identifikators, ko relāciju datu bāzē veido viens vai vairāki atribūti
ziedošana Upurēšana - reliģisks rituāls ar mērķi iežēlināt pārdabiskas būtnes, izlūgties to labvēlību, vai pateikties tām
izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc
aizurķēt Urķējot, rakņājot dabūt prom
aizurkņāt Urķējot, rakņājot dabūt prom
egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem
mugura uz auguma (vilkt, būt uzvilktam)
ieskriet uz īsu brīdi iegriezties, pabūt (pie kā)
ietecēt uz īsu brīdi ieiet, pabūt (pie kā)
pamirt uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam
mugura uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam)
koncepcija uz teorētiskām atziņām balstīta priekšmeta, parādības vai notikuma būtības apraksts vai izskaidrojums; teorijas iedīglis
uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai)
kranīties Uzbāzties, būt uzmācīgam, uzmākties ar lūgumiem
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam
uzdabīt Uzdabūt
celt Uzlabot, palielināt (piemēram, prasmi, zināšanas, pārliecību); būt par cēloni tam, ka uzlabojas, palielinās
maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko)
piesasieties Uzmākties (kādam ar savu klātbūtni)
uzpurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam
sapurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam; arī sarāt
atbildēt uzņemties vai sajust atbildību (par ko); būt atbildīgam (par ko) amata pienākumu dēļ
pieteikties Uzņemties, būt ar mieru izpildīt (kādu pienākumu, darbu)
līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma)
monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību
benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.)
asociētais uzņēmums uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā
Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers
Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha
saspanderēt Uzpūst; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā
pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu)
atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam
pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to)
pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma
domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko)
būt uz kakla uzspiest savu gribu; būt noteicējam
sēdēt uz kakla (kādam) uzspiest savu gribu; būt noteicējam
dristāt Uztraukties, būt nemierīgam
staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur)
dežūrradio Uztvērēja pastāvīga uzturēšana ieslēgtā stāvoklī kopā ar kalibrētu un pieejamu raidītāju, kam nav obligāti jābūt pieejamam tūlītējai lietošanai
izlobīt Uztvert (kā būtību, jēgu)
izlobīt kodolu uztvert un izprast galveno, būtisko
borzoties Uzvesties izaicinoši, būt nekaunīgam
smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta
tālapstrādes pārraugs vadības programma, kas nodrošina datu pārsūtīšanu starp lokāliem un attāliem termināļiem un lietojumprogrammām, kas tos apkalpo. Šajās programmās var būt ietvertas arī programmas, kas formatē termināļu ekrānus un pārbauda ievaddatu atbilstību formātiem
priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku
Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms
vira-daki Vadžrajānas mitolo;gijā būtnes, kas vienlaikus mīt gan "formas pasaulē" (cilvēku pasaulē), gan "bezveida pasaulē" (dievu un garu pasaulē)
vagarība Vagara daba, raksturs, būtība
nag Vai; vai tad; varbūt
naģ Vai; vai tad; varbūt
neģ Vai; vai tad; varbūt
neģi Vai; vai tad; varbūt
dēselnieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dēsele" iedzīvotāji
sepenieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Sepene" iedzīvotāji
Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums
Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns
atskalot vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.)
izrausalēt vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes
kašņāt vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā
aizspraudīt vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā)
dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā)
analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija
atpūsties vairs nestrādāt, arī nebūt darba attiecībās (par veciem cilvēkiem)
dzādze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne
dzēdze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne
nākties vajadzēt, būt nepieciešamam
dasaieties Vajadzēt; būt nepieciešamam
eventueli Vajadzības gadījumā, varbūt
jābūt vajadzības izteiksme no _būt_
vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams notikt
ambliopija Vājredzība bez patoloģiskām pārmaiņām acīs; var būt iedzimta, iegūta
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4)
datu definēšanas valoda valoda, kas parasti ir datu bāzes pārvaldības sistēmas sastāvdaļa un ko izmanto, lai aprakstītu visus datu bāzes atribūtus un īpašības (piemēram, ierakstu izvietojumu, atslēgu laukus, datņu atrašanās vietas u. c.)
mirusi valoda valoda, kas vairs netiek regulāri lietota aktīvā mutvārdu un rakstveida saziņā, piemēram, ģimenē, bet var būt saglabājusies vai nu tikai rakstu pieminekļos, vai mākslīgā reglamentētā lietošanā
cilmvaloda Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa
valodas struktūra valodas sistēmas elementu iekšējie būtiskie, stabilie sakari, valodas likumību noteiktas attieksmes starp sistēmas elementiem
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība
jēdzieniskais saturs valodas vienībā ietvertā doma, kas atspoguļo priekšmetu, parādību būtību, jēgu atšķirībā no šīs vienības ārējās formas, ko veido valodas vienības uzbūve, skanējums, rakstība
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu
variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības
vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus
diskursa analīze valodniecības metode, kurā pēta pēc dažādām, galvenokārt hronoloģiskām, lokālām vai tematiskām, pazīmēm vienotu tekstu vai runas aktu kopumus, parasti saistībā ar ekstralingvistiskajiem faktoriem, kas ir būtiski šiem tekstiem vai runas aktiem
strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem
valodas tips valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas)
buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam
kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu
atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību)
izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas
dezinficējošs šķīdums var būt ūdens ar sublimāta, karbolskābes, borskābes, karolīna, lizola, lizoforma, formalīna u. tml. vielu nelielu piejaukumu
mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta
ala Varbūt
bēst Varbūt
best Varbūt
jaču Varbūt
jāču Varbūt
jašu Varbūt
jāšu Varbūt
kaškārt Varbūt
kasko Varbūt
kāžāk Varbūt
koz Varbūt
kož Varbūt
kozin Varbūt
kuži Varbūt
kuzin Varbūt
moš Varbūt
mošeņ Varbūt
mošīt Varbūt
mošk Varbūt
mošku Varbūt
mož Varbūt
nak Varbūt
noš Varbūt
nož Varbūt
rasi Varbūt
tazi Varbūt
mušeņ Varbūt, iespējams
moška Varbūt, iespējams, kas zina
nok Varbūt, iespējams, taču
kožāk Varbūt, rasi
kožām Varbūt, rasi
nasi Varbūt, rasi
kažām Varbūt, rasi; gan
toļi Varbūt; iespējams, ka; vai nu
kozi Varbūt; koz
nek Varbūt; nak
metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu
Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna
rekonstrukcija Varbūtēja senāka valodas fakta izsecināšana
minējums Varbūtējs pieņēmums (kādas parādības izskaidrošanai)
virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās
probabls Varbūtējs, šķietams
apdrošināšanas risks varbūtība vai iespēja, ka varētu iestāties apdrošināšanas gadījums
eventuālitāte Varbūtība, iespējamība
ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai
albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu
darba vides risks varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe
probabilitāte Varbūtība, šķietamība
šance Varbūtība; izdevība
LOD Varbūtību attiecības noteikšanas logaritms (angļu "logarithm of the odds ratio score")
konfidence Varbūtību joma
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija
stohastiskais automāts varbūtiskais automāts
uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu
hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem
patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms
juk Vārds, kas dod atelpu starp svarīgiem vārdiem runā; varbūt, iespējams
iznākt Varēt, būt iespējamam
drīkstēt Varēt; būt iespējamam, vēlamam
kūnis Vārgs, novājējis dzīvnieks, kustonis; slimīga dzīva būtne
ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam
virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās
virt Vārīties; būt tādam, kur kas vārās
Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele
Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka
krāms Veca, nicināta dzīva būtne, cilvēks vai zirgs
klamburis Veca, vārga dzīva būtne; nolietots priekšmets
sprādzenis Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne
sprādzene Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne; sprāgonis
Onāns Vecās Derības personāžs, kas dzīvoja levirātā ar brāļa atraitni, ar viņu gulēja, taču liedza savu sēklu un līdz ar to leģitīmus pēcnācējus, kas būtu svarīgi viņas sociālajai drošībai un prestižam
vecuļi Vecas lietas, koki, dzīvas būtnes
kinnors Vecebrēju cītaras vai arfas veida stīgu instruments, varbūt lira
aizvedināt Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība
apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām
Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis
Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko
stāvēt kūmās veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu; būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv
kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību; būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās
standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām
saistīt veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā
pārtraukt veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits
kūkumoties veidot kūkumus (3); būt ar kūkumiem (3)
virpuļot veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi)
optimizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimalizēt
optimalizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimizēt
standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām
raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
šķūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku)
štūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku)
nocelt no degungala veikli, aizsteidzoties priekšā, atņemt, dabūt (ko)
spēlēt lomu veikt (kādu) uzdevumu, būt ar (kādu) funkciju
asistēt veikt asistenta (1) pienākumus, būt par speciālista, darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgu
kopīgot veikt darbības, lai noteikti resursi būtu pieejami vairākiem datortīkla lietotājiem
apsaimniekot veikt saimniecības darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam)
aprobežoties veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu)
sekties Veikties (par darbību, darbu); būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs)
lai aug uz akmeņiem vēlējums, lai kā būtu daudz
taustīt Vēlīgi apskatīt; būt vērīgam (par acīm, skatienu)
ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni)
ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku)
atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu)
zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas)
makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas)
velmji Velmēšanas stāva sastāvdaļas, ar ko velmējumiem veido vajadzīgo formu un izmērus; var būt gludi vai ar veidrievām, t. s. profiliem
nešķīstais gars velns; ļauna mitoloģiska būtne
nelabais Velns; ļauna mitoloģiska būtne
atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ)
pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas
Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce
saitiņa verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā; kopula
taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu)
koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu; būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu
kapitāls vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, būt svarīgs
iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam
indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam
Vībiņi Vībiņu dīķis - atrodas Embūtes pagastā, platība - 1,5 ha
Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha
heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama
pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm)
paņemt kā ogu viegli notvert, sagūstīt, dabūt
virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības
virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi)
dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni
indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni
magnētiķis viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku
destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana
nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas
pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas
biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu
serafs viena no eņģeļu kategorijām jūdaismā, viena no vairākām ugunīgām būtnēm ar četriem (vai sešiem) spārniem
mahāmudra viena no galvenajām vadžrajānas skolām, kuras adepta mērķis ir "tukšuma izpratne", kas ir iluzorās būtības pamats; pasaulīgās dzīves ziņā - pilnīga garīga atbrīvošanās no jebkādas nosacītības
magari viena no himalajiešu tautām Nepālā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu
gurungi viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms
Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs
standarts 10 Base 2 viena no standarta IEEE 802 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto 50 omu koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 185 m
standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m
kontekstneatkarība viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā
stornello viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds
sociālā kustība vienas vai vairāku lielo sociālo grupu izraisīta masu darbība, kas vērsta uz noteiktas grupas vai visas sabiedrības interešu nodrošināšanu un vajadzību apmierināšanu; cilvēku kopīgie centieni sasniegt kopīgus mērķus - būtisku sociālo pārmaiņu novēršanu vai veicināšanu
brīvais tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, atveidojot galveno saturu, jēgu, būtību, bet necenšoties precīzi saglabāt oriģinālvalodas (vai avotvalodas) jēdzieniskās detaļas, emocionāli ekspresīvās nianses un sintaktisko konstrukciju
etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu
sakumīties vienlaicīgi būt par kūmām (kristot bērnu), kļūt par sānkūmām
sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām)
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem)
kaucenis vienmēr neapmierināta un īgna būtne
lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles
Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša
Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs
Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta
mazda viens no galvenās dievības nosaukumiem irāņu mitoloģijā, kas varētu būt gan viens no dievības epitetiem, gan personificēts abstrakts jēdziens
nejaušība viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis
modālisms viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni
Dhammapada viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības
variants viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml, kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa
vienēji viens no vairākiem (atšķirīgu veidu) priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm
mentālās veselības aprūpe viens no veselības aprūpes jomas virzieniem cilvēkiem ar mentālās vai psihiskās veselības traucējumiem; tā mērķis ir indivīda emocionālās, psiholoģiskās un sociālās labbūtības veicināšana, drošības un atbalsta sniegšana, nodrošinot šo cilvēku neatkarīgas dzīves iespējas un pašnoteikšanos
atslēgas lauks viens vai vairāki ieraksta lauki vai atribūts relāciju datu bāzes tabulā, kas veido atslēgu, kura atvieglo datu izguvi vai atjaunināšanu
kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu
blakusnumuri Viesnīcu numuri, kas atrodas viens otram līdzās, kas var būt arī savienoti savā starpā ar durvīm
nevieta vieta pie cilvēka (vai citas dzīvas būtnes), ko negrib saukt vārdā
aizakmens vieta vai priekšmets, arī dzīva būtne, kas atrodas aiz akmens
norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma
noliegtais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta vai pazīmes noliegumu
nenoteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz nepazīstamām vai nezināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm
noteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz zināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai vispārinātām to pazīmēm
pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda
ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko); pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot
aizvilināt Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvilināt Vilinot atdabūt nost; vilinot dabūt prom
atvilināt Vilinot atdabūt šurp; vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas
ievilkt savos tīklos vilinot, kārdinot iesaistīt kādu sev vēlamā rīcībā, pasākumā, dabūt savā varā
aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam
Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
sētinieks Vīrietis, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā
salmu atraitnis (arī atraitne) vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri)
piegulošā virsma virsma, kas saskaras ar reālu virsmu ārpus materiāla un ir novietota tā, lai attālums no reālās virsmas līdz pieguļošās virsmas punktiem būtu vismazākais
tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums
stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem
pārejas ūdeņi virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma
ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti
ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti
mastadenovīrusi Vīrusu ģints, kas inficē zīdītājus, izraisot elpceļu un gremošanas trakta, konjunktīvas, centrālās nervu sistēmas un urīnizvadorgānu slimības; infekcija var būt asimptomātiska
skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas
pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu
spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā
skriet virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm)
snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā
līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā
liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ)
apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt)
pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur)
novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.)
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas
uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam)
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.)
izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko)
pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju
savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.)
ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem)
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi
šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu)
mikrobi Visas sīkbūtnes, izņemot mikroskopiskās aļģes, vienšūņus un vīrusus; mikroorganismi
no matu galiem līdz papēžiem viscaur, pilnīgi; visā savā būtībā
riska koncentrācija visi riska darījumi, kurus finanšu konglomerātā uzņemas komercsabiedrības un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli; šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību
skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums)
nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai
maize Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais (kādā nozarē)
sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā)
neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme
auglība vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1)
būtiskums vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
jābūtība vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
varbūtīgums vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varbūtiskums
varbūtiskums vispārināta īpašība --> varbūtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
vispārīgā tiesību teorija vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā, tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī
leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē
kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai
pirmbūtne Vissenākā, sākotnējā būtne
galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem)
sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne
neovitālisms Vitālisma attīstības virziens 19. gs. 2. pusē, kas kritizēja mehāniski materiālistiskos priekšstatus par dzīvības būtību
pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis)
žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties
atmiris zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupēs pazīmēm
nokaltis zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupes pazīmēm; atmiris zars
apaugšana Zem ūdenslīnijas esošās peldlīdzekļa daļas pārklāšanās ar aļģēm un sīkbūtnēm
absentisms Zemes īpašnieka pastāvīga prombūtne no sava zemes īpašuma (īpašnieks zemi iznomā un uz īpašumtiesību pamata saņem ienākumus)
megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas
atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos)
kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai
brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām
nebrīvība Zemnieku dzimtbūtnieciska pakļautība
zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt
līst uz ceļiem (kāda priekšā) zemoties, būt ļoti iztapīgam
filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars
aukstā krāsa zilā krāsa; zaļā un violetā krāsa var būt silta vai auksta atkarībā no tā, vai tajā pārsvarā ir zilais vai attiecīgi dzeltenais vai sarkanais tonis
anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu"
triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ
notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā)
kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā
pārzināt Zināt (par ko visu kopumā); būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā)
būt lietas kursā zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko)
zināt (savu ceļu) Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
lietas kursā zināt; būt skaidrībā; sekot tematam
elementārmācība Zinātnes vienkāršāko principu mācība, var būt katrā zinātnē
šauri ganaši zirga eksterjera kļūda – attālums starp žokļa stūriem ir par mazu; šādam dzīvniekam var būt apgrūtināta elpošana
ķērpi Zirņu kārtis, ko sasprauž uz lauka, lai zirnājiem būtu ap ko vīties uz augšu
barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā
devas Zoroastrisma mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas bija pretstats labajiem gariem ahurām
hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt
pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm
absolūtais zvaigznes spožums zvaigznes redzamais spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 parseku attālumā no zvaigznes
zvaigznes absolūtais spožums zvaigznes spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 pc attālumā no zvaigznes
piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā
izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst
piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)

būt citās vārdnīcās:

MLVV

būt

LLVV

būt

MEV

bût