Paplašinātā meklēšana
Meklējam būt.
Atrasts vārdos (99):
- būt:1
- būte:1
- būten:1
- būtin:1
- būtne:1
- būtva:1
- apbūt:1
- atbūt:1
- dabūt:1
- izbūt:1
- nebūt:2
- nobūt:1
- pabūt:1
- sabūt:1
- būtene:1
- būtība:1
- pārbūt:1
- piebūt:1
- varbūt:1
- atbūte:1
- Embūte:1
- būtelēt:1
- būtijum:1
- būtisks:1
- apdabūt:1
- atdabūt:1
- iedabūt:1
- izdabūt:1
- izdabūt:2
- nodabūt:1
- padabūt:1
- sadabūt:1
- uzdabūt:1
- atbūtne:1
- nebūtin:1
- nebūtne:1
- sīkbūte:1
- tribūts:1
- vībūtne:1
- būtījums:1
- aizdabūt:1
- pārdabūt:1
- piedabūt:1
- atribūts:1
- dabūties:1
- jābūtība:1
- jābūtīgs:1
- klātbūte:1
- nebūtība:1
- pabūties:1
- prombūte:1
- sīkbūtne:1
- varbūtne:1
- veibūtne:1
- veibūtņa:1
- vienbūte:1
- būtiskums:1
- būtlegers:1
- līdzdabūt:1
- dabūtenis:1
- izabūties:1
- klātbūtne:1
- labbūtība:1
- nebūtiene:1
- nebūtisks:1
- nostbūtne:1
- pirmbūtne:1
- prombūtne:1
- varbūtējs:1
- varbūtība:1
- varbūtīgs:1
- veibūtnes:1
- vībūtnīte:1
- vienbūtne:1
- atdabūties:1
- atribūtika:1
- embūtnieki:1
- iedabūties:1
- nebūtenais:1
- pasabūties:1
- varbūtisks:1
- vienbūtnis:1
- zemēdabūts:1
- būtnārnieki:1
- aizdabūties:1
- Grebūtnieki:1
- izadabūties:1
- klātnebūtne:1
- mazbūtnieki:1
- piedabūties:1
- varbūtīgums:1
- veibūtnītes:1
- mazbūtenieki:1
- varbūtiskums:1
- distribūtisms:1
- visurklātbūtne:1
- dzimtbūtniecība:1
- dzimtbūtniecisks:1
- dzimtsbūtniecisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā)
- (būt) (kā) spārnos
- (būt) ceļa jūtīs
- (būt) dirsā
- (būt) gudrā prātā
- (būt) jautrā prātā
- (būt) liesmās
- (būt) pie nepilna prāta
- (būt) pie šprices
- (būt) stāvoklī
- (būt) vīrā
- (būt) virspusē
- (ne)būt no svara
- atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi
- būt (ar kādu) uz nažiem
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret)
- būt (arī (no)nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām
- būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām
- būt (arī atrasties) bezdibeņa malā
- būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū
- būt (arī atrasties) uz riteņiem
- būt (arī griezties, vērsties u. tml.) uz labu
- būt (arī iztikt, palikt u. tml.) sausā
- būt (arī palikt) ēnā
- būt (arī saiet) lielajā
- būt (arī sēdēt) pie stūres
- būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē
- būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā
- būt (arī stāvēt) nomodā
- būt (arī tikt) zirgā
- būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā
- būt (kā) ķertam (uz ko)
- būt (kā) pusē
- būt (kāda) liktenim
- būt (kāda) spēkos (retāk spēkā)
- būt (lielā) cieņā
- būt (mātes) cerībās
- būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados
- būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā
- būt (šajā) pasaulē
- būt aiz ādas (kādam)
- būt aiz kalniem
- būt aiz muguras
- būt aizņemtam
- būt ar (plašu) vērienu
- būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret)
- būt ar bārdu
- būt ar mieru
- būt asinīs
- būt asinīs (kādam)
- būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm
- būt augstās domās
- būt bērna autiņos
- būt bērna prātā
- būt bētē
- būt bez elpas (retāk dvašas)
- būt bezdibeņa malā
- būt cenā
- būt cerībās
- būt cieši pie sirds
- būt čikiniekā
- būt cilpā
- būt čupā
- būt dienas kārtībā
- būt dieva priekšā
- būt dieva rokā
- būt dimbā
- būt draugos
- būt durvju priekšā
- būt dūšā
- būt gaisā
- būt galdā
- būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu
- būt godā
- būt iekšā (kādam)
- būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam
- būt kā dullam pēc kāda
- būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem
- būt kā jukušam (uz ko)
- būt kabatā
- būt kāda ādā
- būt kāda mutē
- būt kāda nagos
- būt kājās
- būt klāt kā naglai
- būt kungā
- būt kunga prātā
- būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam)
- būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu)
- būt līdz kaklam
- būt līdz ūkai
- būt lielā cieņā, arī būt cieņā
- būt lietas kursā
- būt līmenī
- būt mātes cerībās
- būt matos
- būt mēlgalā
- būt mierā
- būt miltos
- būt mugurā (kādam)
- būt murdā
- būt murdā (iekšā)
- būt nagos
- būt nāvei parādā
- būt no cita kaula
- būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas
- būt no viena koka
- būt nomodā
- būt nost no kakla
- būt pa degunam
- būt pa degunam (kādam)
- būt pa kabatai
- būt pa kājām (kādam)
- būt pa kaulam (kādam)
- būt pa plecam
- būt pa zobam
- būt padomā
- būt paķertam (uz ko)
- būt pālī
- būt par piedauzību
- būt par postu
- būt pasistam (uz ko)
- būt pēdējā vietā
- būt pie durvīm
- būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta)
- būt pie sirds
- būt pie vainas
- būt pie vārtiem
- būt pirmajā vietā
- būt pizdā
- būt porzā
- būt pretī (arī pretim)
- būt priekš kaķiem
- būt priekšā un pakaļā
- būt savā elementā
- būt sava uzdevuma (arī savu uzdevumu) augstumos
- būt sistam (uz ko)
- būt slapjam (arī izmirkt, samirkt) līdz ādai (arī līdz kaulam, pēdējai vīlei)
- būt smagi (arī bargi) piemeklētam
- būt šmigā
- būt spārnos
- būt spēkā
- būt stāvā sajūsmā
- būt stāvus badā
- būt stilā
- būt strojā
- būt tintē
- būt trakam (uz ko)
- būt un palikt
- būt uz adatas
- būt uz bānēm
- būt uz bāni
- būt uz bāņiem
- būt uz grūtām kājām
- būt uz ielas
- būt uz jūs (ar kādu)
- būt uz kājām
- būt uz kakla
- būt uz lūpām
- būt uz muguras
- būt uz nažiem
- būt uz papēžiem
- būt uz pēdām kādam
- būt uz pekām
- būt uz pleciem (arī plecos)
- būt uz sēkļa
- būt uz spēles
- būt uz strīpas, arī būt strīpā
- būt uz tu (ar kādu)
- būt vafelē
- būt vārtu priekšā
- būt vienādi (arī vienlīdz) gudriem
- būt vienos gados
- būt zelta cenā
- būt zem (kāda) goda
- būt zem jumta
- būt zem tvaika, arī būt tvaikā
- būt zem zemes (retāk zemēm)
- dzīvot (arī būt, palikt) puisī
- dzīvot (arī būt) svešā maizē
- gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām
- gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas
- iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu
- jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām
- justies (arī būt) (kā) atpestītam
- justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs
- kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties)
- kājienā būt
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām
- kļūt (arī būt) zilam (arī melnam, zili melnam) no (arī aiz) dusmām
- kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām
- maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām
- maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām
- mēdz būt
- modā būt
- nav (arī nevar būt) divu domu
- nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos
- palikt (arī būt, nokļūt u. tml.) zaudētājos
Atrasts skaidrojumos (6271):
- in medias res _burtiski_ "lietām vidū"; pašā lietas būtībā.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- cappucino "espresso" kafija ar karstu saputotu pienu (var būt arī ar piedevām).
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- (būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
- (būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
- būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī.
- omniprezence (Dieva) klātbūtne visur.
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)-paust savu būtību, parasti neviļus.
- in absentia (kā) prombūtnē.
- (ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- (ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
- (ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
- (ne)krist svarā (Ne)būt tādam, ko ievēro.
- uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem.
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus.
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
- Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizorēt Aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu.
- aizvākt Aizdabūt projām (piemēram, pierunājot).
- aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot.
- aizfurķīt Aizdabūt; aizvest.
- aizmurdzīt Aizdabūt.
- aizdevu Aizdevu kapitāls - kapitāls, kuru uzņēmumam vai valstij aizdevis viens vai vairāki aizdevēji (kreditori), kas var būt: cits uzņēmums, banka vai cita valsts.
- aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom.
- izkūpēt no galvas (arī no prāta) aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- izkrist (arī iziet) no prāta (arī no galvas), retāk izkrist no atmiņas aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam.
- nokrist Aizstiepties, virzīties stāvus lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - piemēram, par ceļu; būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- aizpravīt Aizsūtīt, aizdabūt prom.
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei.
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu.
- kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena.
- recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
- štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs.
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums.
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam.
- skaidrot analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus.
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma.
- špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm.
- izciemot Apciemojot pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
- Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā.
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
- joms Apjoms, vairums, daudzums; būtiska daļa.
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda.
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
- piekļauties Apņemot no vairākām vai visām pusēm, būt cieši klāt (pie ķermeņa, auguma) - par apģērbu.
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.).
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- apdzirties Apņemties, nodomāt, būt prātā, solīt.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- aizslavēt Aprunājot dabūt prom, aizvākt.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- apgalēt Aptvert, aprēķināt, iedomāties, būt priekšstatam.
- apdraiskājies Apvalkāts, būt nodilušā, novalkātā apģērbā.
- vitandi Apzīmējums tām ekskomunicētajām personām, ar kurām baznīcas locekļiem nedrīkst būt jebkādi kontakti.
- izohromasija Apzīmējums zināmu gaismjūtīgu kārtu īpašībai, būt vienādi jūtīgām pret visām spektra daļām.
- apdāvināts bērns apzīmējums, kas tiek attiecināts uz bērnu ar izteiktiem talantiem, dotībām un spējām; visspilgtāk raksturo atšķirības no vispārpieņemtajām normām konkrētajā vecumposmā, piemēram, pastiprināta zinātkāre, ideju oriģinalitāte, radošums uzdevumu izpildē, liels vārdu krājums, var būt izteikta sensitivitāte.
- pārvarēt Ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību).
- vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
- trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- noblēdīt Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
- impampa Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- impampis Ar burvju līdzekli panākta dzīvu būtņu apvienošanās ar nedzīviem priekšmetiem nešķiramā vienībā.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- sargātājgars ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas; sargātājs gars.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- uzčiknīt Ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā.
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, dabūt vaļā (ko sasietu, sapinušos).
- iemūdzīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt; saņurdzīt; iespiest (zemē).
- iemūdīt Ar grūtībām iespraust, iebāzt, iedabūt.
- iestebīt Ar grūtībām ievilkt, iedabūt (kur iekšā).
- iemurīt Ar grūtībām ievirzīt, iedabūt.
- izmukņīt Ar grūtībām izdabūt.
- iemusināt Ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā.
- dvest Ar grūtībām radīt, izdabūt (klusu skaņu).
- uzstenēt Ar grūtībām un elsojot uzdabūt (kur augšā).
- uzstibīt Ar grūtībām uzvilkt, uzdabūt (kur, augšā).
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- izkūdīt Ar kūdīšanu izdabūt ārā.
- ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
- iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārdabūt (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.).
- vilkt garu ar lielām grūtībām spēt iztikt, izdzīvot; būt ļoti vārgam.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atmurdzināt Ar lielām pūlēm dabūt pie samaņas.
- iestīlēt Ar lielām pūlēm iedabūt, aizbāzt.
- izmocīt Ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu).
- izmocīt Ar lielu piepūli, ar grūtībām izdabūt, panākt.
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
- atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- uzžurgāt Ar piepūli uzdabūt, uzcelt augšā.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skart ko, piemēram, zemi, lai dabūtu (ko) ārā.
- grūtai Ar pūlēm (kā dabūt, iegādāties).
- iestīpāt Ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā).
- mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
- aizstīvēt Ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt.
- iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
- iestibīt Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- iestiept Ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- istaščīt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt.
- izstīpāt Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
- izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt prom.
- pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
- sakrabināt Ar pūlēm sameklēt, sadabūt, sagādāt (ko).
- uzvelt Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
- uzcīnīt Ar pūlēm uzdabūt, kaut kur augšā.
- uzdukņīt Ar pūlēm uzdabūt.
- mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
- iemaktēt Ar pūlēm, grūtībām iedabūt, ievest.
- izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
- izklapatāt Ar pūlēm, grūtībām ko panākt, dabūt, iegūt.
- uzpūlēt Ar pūlēm, grūtībām uzdabūt (kur augšā).
- mudmi ar rokām austs taizemiešu zīds vai kokvilna, kas austs no iepriekš batikotas dzijas, var būt audu, velku vai divkāršā krāsojuma (raksta) audums.
- Saules meita ar Sauli saistīta mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā.
- rādīt priekšzīmi (arī paraugu) ar savu darbu, rīcību būt par priekšzīmi (paraugu) citiem.
- sargāt Ar savu izturēšanos būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) nenotiek kas nevēlams (par dzīvniekiem).
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei.
- iedrošināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- pārtraukt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi vairs nedara, neveic ko.
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- valačīt Ar savu klātbūtni traucēt (kādu) darbā.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
- uzskalot Ar savu plūsmu uzvirzīt (piemēram, smiltis) virsū (uz kā, kam, arī kur) - par ūdeņiem, viļņiem u. tml.; ar savu plūsmu uzvirzot (ko) virsū, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- iemesties Ar savu pūsmu būt sajūtamam (kur iekšā) par vēju; izraisīt degšanu (kur) - par uguni; iekrist (kur iekšā) - piemēram, par dzirkstelēm.
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- iekacināt Ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisīt (kādā) vēlēšanos, tieksmi (ko iegūt, dabūt); iekārdināt.
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- nodzīt Ar sitieniem nodabūt, novirzīt nost.
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē.
- atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
- plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
- saverdēt ar sparu iedabūt iekšā, iekraut.
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- atspert Ar spērienu atvirzīt, atdabūt šurp; ar spērienu atvirzīt, atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atspļaut Ar spļāvienu atsviest, atdabūt šurp.
- aiztraukt Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- notriekt Ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.).
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- izstūķēt Ar varu, ar grūtībām izdabūt ārā, izkustināt.
- nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- homoousios Ar vienādu būtību.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- atārdīt Ārdot dabūt vaļā (šuvuma vietu).
- čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību.
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- slēpties Ārēji, arī tieši neizpausties; būt nojaušamam (pēc kādām pazīmēm).
- inducētās mutācijas ārēju cēloņu radītas mutācijas, kas var būt nejaušas vai eksperimentāli izraisītas, piem., apstarojot ar rentgenstariem.
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- paternitātes pārbaude asins analīze, ar ko noteic, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas.
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot.
- domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
- athlorēt Atbrībvot no hlora klātbūtnes.
- atspirtot Atbrīvot (ko) no spirta klātbūtnes.
- atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
- atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto).
- dabūt atpakaļ atdabūt.
- atdabuit Atdabūt.
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
- atvākt Atgādāt, atdabūt šurp.
- fenomenoloģiskā redukcija atgriešanās pie pamatbūtībām.
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā.
- atbūt Atkal būt.
- atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt.
- atģībināt Atkal dabūt pie samaņas.
- atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas.
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- izskaidrot atklāt (kā) būtību, cēloņus.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību.
- saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību.
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt.
- atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
- aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
- lonēties Atmaksāties; būt vērts.
- izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto.
- slēgt ārā (arī laukā) atņemt tiesības būt par (kādas organizācijas, biedrības) biedru; atņemt tiesības būt par (kā) dalībnieku, piedalīties (kur).
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- izglābt stāvokli atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
- vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- pārskriet Ātri virzoties, pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izjozt Ātri, strauji skrienot, pabūt (daudzās vai visās vietās); ātri, strauji skrienot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apdiegt Ātri, veikli skrienot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens.
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu.
- Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ.
- Gorodku pilskalns II atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, līdzās Gorodku pilskalnam I, uz dienvidiem no tā, abus pilskalnus savieno nolaidens reljefa pacēlums, dienvidu un austrumu nogāze ir stāva, ziemeļu un rietumu puse lēzena un saplūst ar apkārtni, varētu būt, ka tas ir bijis Gorodku pilskalnam I atbilstoša kulta vieta.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
- atsevišķais pagrabs atsevišķi stāvošais p. var būt pilnīgi iedziļināts zemē, daļēji iedziļināts vai veidots virs zemes līmeņa atkarībā no grunts hidroģeoloģiskajām īpašībām; no augšas izveido grunts apbērumu.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- kompozītatslēga Atslēga, kuru veido divi vai vairāki lauki datnē, kolonnas tabulā vai atribūti relāciju datu bāzē.
- atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas.
- laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem.
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
- demogrāfiskā notikuma varbūtība attiecība starp aplūkojamā demogrāfiskā notikumā iesaistīto cilvēku skaitu kādā periodā un cilvēku skaitu perioda sākumā, kuri varēja būt iesaistīti šajā notikumā; tā raksturo demogrāfisko procesu intensitāti.
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem; būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko).
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
- astru drēbe audums, ko lika mēteļu apkaklēs un atlokos, lai būtu stingri.
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
- argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes.
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem.
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām).
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai.
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- mērījuma rezultāta ticamības robežas augšējā un apakšējā robeža intervālam, kas ar uzdoto varbūtību ietver mērīšanas kļūdu.
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām).
- metalotropisms Augu, mikroorganismu spēja reaģēt uz kāda metāla klātbūtni, augot uz metāla pusi vai prom no tā.
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana.
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Salamandra Austrumu mitoloģijā - būtne, kas mīt ugunī.
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai.
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts.
- aizāzēt Āzējot, muļķojot aizbaidīt, dabūt prom.
- izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
- pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
- kleptofobija Bailes būt apzagtam vai apzagt kādu.
- radiofobija Bailes no radiācijas un visa, kas varētu būt ar to saistīts.
- rektofobija Bailes no tā, ka varētu nebūt izkārnījumu.
- drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties.
- izurdīt Bakstot izdabūt.
- izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
- izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur).
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
- skraberis Balsta konstrukcija, kurā novieto no ūdens izceltu jahtu; tā var būt stacionāra vai izjaucama, izgatavota no koka vai no metāla, ar vai bez riteņiem.
- hipotētisks Balstīts uz hipotēzi, pieņēmumu; varbūtējs.
- odaliska Baltādaina verdzene vai blakus sieva harēmā (tādas varēja būt vairākas), ja viņa kļuva grūta un laida pasaulē bērnu, viņa tika atlaista brīvībā.
- ļaunprātīgs bankrots bankrots, kas nodarījis būtisku kaitējumu valstij, pašvaldībām, kredītiestādēm, uzņēmējdarbībai vai personu likumiskajām tiesībām un interesēm.
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
- ņudze Bars, jūklis, daudzums (dzīvu būtņu).
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu.
- valkāt Baudīt (kādu attieksmi), arī būt ar (kādu) attieksmi.
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla.
- duzāt Bēdāties, skumt; būt aizkustinātam.
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību.
- binomiālais sadalījums Bernulli sadalījums, diskrēta gadījumlieluma varbūtību sadalījums.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums.
- atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt.
- skaidbetons Betons, kurā par saistvielām izmanto cementu un kaļķus, par pildvielām - smiltis un zāģskaidas (nedrīkst būt mizu piejaukumi); viegls, ar mazu siltumvadītspēju, pietiekami izturīgs mazstāvu ēkām.
- azoisks Bez dzīvām būtnēm, bez dzīvības.
- bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina.
- struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
- pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
- čomoties Biedroties; būt draudzīgās attiecībās.
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
- bi Bija (no "būt").
- karaļa brīvlaistais bijušais vergs, kura brīvlaišana veikta ar īpašu ceremoniju valdnieka klātbūtnē.
- Vinzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
- Binzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
- gerontoloģija bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī dzīvo būtņu, arī cilvēka novecošanas likumsakarības.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot (dzīvu būtni), panākt, ka piedzimst (dzīva būtne).
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
- koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
- kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem.
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu.
- sablēdīt Blēdījot iegūt, dabūt; blēdījot panākt, ka iegūst, dabū.
- pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
- niķināties Blēņoties, būt untumainam.
- olderēt Blēņoties, muļķoties, plosīties, būt izlaidīgam.
- lauzt Bojāt (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek bojāts (piemēram, nevērīgi lietojot).
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu.
- izkuģot Braucot ar kuģi, pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot ar kuģi, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- mētāt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leju, arī sānis (par transportlīdzekļiem).
- izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās); braucot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
- apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
- izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- pārbraukāt Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām.
- neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
- noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt.
- blisināt acis brīnīties, būt pārsteigtam.
- krēmēt Brīvam, liekam būt.
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- nāgas Budismā - neredzamas būtnes, kas tiek asociētas ar ūdeni un šķidro enerģiju.
- Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi.
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- stūpa budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti; var būt apaļa, ar pussfērisku jumtu (Indijā), kvadrātveida (Taizemē); torņveida vai zvanveida (Birmā).
- ieburzīt Burzot iedabūt (kur iekšā).
- būt (ar kādu) uz nažiem būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
- pavadīt Būt (ar ko) cieši saistītam, būt par (kā) raksturīgu, arī ilgstošu iezīmi.
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
- turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
- piederēties Būt (kā) sastāvdaļai; būt atbilstošam (kam).
- pūst Būt (kādā vietā) un iedarboties (uz ko), būt sajūtamam (par vēju).
- stāvēt (kāda) spēkā būt (kāda) spēkos.
- stāvēt (kāda) varā būt (kāda) varā (piemēram, ko darīt).
- sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- karāties kaklā būt (kādam) par apgrūtinājumu; būt atkarīgam (no kāda).
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam; būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- būt (retāk nākt) krietnā (retāk labā, varenā) dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
- pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei.
- būt uz bāni būt (situācijā, stāvoklī), kad kas gatavojas notikt, realizēties.
- mazgāties būt (viegli) mazgājamam
- doties rokā būt (viegli) uztveramam, izprotamam.
- mīt skatuves dēļus būt aktierim.
- (būt) (kā) spārnos būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam.
- būt dienas kārtībā būt aktuālam.
- būt zem tvaika, arī būt tvaikā būt alkohola reibumā.
- būt vafelē būt alkohola vai narkotisko vielu ietekmē.
- gulēt mūžīgā (arī mūža) miegā, arī gulēt mūžīgu (arī mūža) miegu būt apbedītam, apglabātam; būt mirušam.
- gulēt mūža miegā būt apbedītam, apglabātam.
- gulēt mūža miegu būt apbedītam, apglabātam.
- gulēt (arī būt) zem (zaļām) velēnām būt apglabātam (kapos).
- berzēt plaukstas (arī rokas) būt apmierinātam, priecīgam.
- berzēt rokas (arī plaukstas) būt apmierinātam, priecīgam.
- neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku.
- būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ).
- būt no cita kaula būt ar citu raksturu, ar citiem uzskatiem; būt citā sabiedriskajā stāvoklī.
- būt spēkā būt ar juridisku spēku.
- padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu); būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
- būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
- būt pasistam (uz ko) būt ar lielu, pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt trakam (uz ko) būt ar ļoti spēcīgu tieksmi (uz ko).
- nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
- turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
- sodīt būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi.
- būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
- būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt paķertam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
- būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest.
- atšķirties Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem).
- drīkstēt Būt ar tiesībām (ko darīt); būt tādam, kam ir atļauts.
- būt no viena (arī no tā paša, no mūsu) kaula, retāk no viena kaula un miesas būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem; būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
- kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu).
- nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
- pieklāties Būt atbilstošam kādām prasībām, normām, priekšstatiem; būt atbilstošam kādiem apstākļiem, situācijai.
- (sa)derēt kopā būt atbilstošiem, pielāgotiem cits citam (par cilvēkiem).
- nākt nost būt atdalāmam; lobīties nost.
- nākt pretī (arī pretim) būt atsaucīgam, izpalīdzīgam.
- krustot šķēpus būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā.
- būt bērna autiņos būt attīstības sākumstadijā.
- ziedēt Būt augsti attīstītam, arī būt tādam, kam raksturīga labklājība, materiāls nodrošinājums u. tml. (par sabiedriskām parādībām).
- ģeržaķ zonu būt autoritātei notiesāto vidū.
- vilkt degunu pa zemi būt bēdīgam, skumt.
- noslēgt Būt beigās, būt pēdējam, būt nobeigumā.
- būt uz ielas būt bez darba, bez dzīvokļa.
- smāžāt būt bez darba.
- nebūt ne plika graša vērtam būt bez kādas vērtības, nekur nederēt.
- kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) būt bez pārtikas, uztura.
- (pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) būt bez pārtikas, uztura.
- kā uz sēkļa izsviests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- būt (arī atrasties) uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
- nākt Būt bijušam saistītam (ar kādu sociālu grupu, arī ar kādu vietu), būt bijušam piederīgam (pie kādas sociālas grupas).
- karāties mata galā (retāk matā, arī zara galā, zobu galā) būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
- karāties mata galā būt briesmās, bezcerīgā stāvoklī.
- saldi gulēt būt cieši aizmigušam.
- gulēt saldā miegā būt cieši aizmigušam.
- gulēt saldu miegu būt cieši aizmigušam.
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- būt strojā būt darbā, darba gatvībā.
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- būt padomā būt domās paredzētam, izplānotam.
- sēdēt pie viena galda (ar kādu) būt domubiedriem; atzīt kādu par sev līdzvērtīgu, sevis cienīgu.
- dziedāt vienu dziesmu (ar kādu) būt domubiedriem; runāt līdzi, atbalstīt.
- būt cilpā būt draudīgā situācijā.
- raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- turēt dūšu būt drošam, pašpaļāvīgam.
- būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
- bolīt acis būt dusmīgam.
- skanēt ausīs būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
- būt (šajā) pasaulē būt dzīvam; dzīvot.
- turēties pie dzīvības būt dzīvam.
- krist uz deguna būt galīgi bez spēka.
- spēlēt pirmo vijoli būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
- ņemt kājas pār pleciem būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt.
- noslēgt rēķinus ar dzīvi būt gatavam sagaidīt nāvi, mirt.
- būt kājās būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt uz pekām būt gatavam sākt (turpināt) dienas gaitas; būt nomodā, negulēt; rosīties.
- būt galdā būt gatavam, pabeigtam (piemēram, par ziņojumu, pārskatu).
- nēsāt (arī nest) bērnu zem sirds būt grūtniecei.
- nēsāt bērnu zem sirds būt grūtniecei.
- nest bērnu zem sirds būt grūtniecei.
- būt uz grūtām kājām būt grūtniecības stāvoklī.
- būt mātes cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- būt uz bāņiem būt grūtniecības stāvoklī.
- būt cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- būt (mātes) cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
- tripot būt halucinogēnu vielu ietekmē.
- strādāt Būt iedarbīgam, būt tādam, kura iedarbība ir vēlama cilvēkam (par parādībām dabā).
- celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam.
- celt degunu par augstu būt iedomīgam.
- būt šmigā būt iedzērušam, alkohola reibumā; žūpot.
- ķirsī Būt iedzērušam, būt alkohola reibumā.
- būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
- pazīt Būt iepazinušam (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.).
- būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam.
- būt dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
- (būt) jautrā prātā būt iereibušam.
- būt kunga prātā būt iereibušam.
- darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā.
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā).
- būt (kāda) spēkos (retāk spēkā) būt iespējai, līdzekļiem (ko darīt, veikt).
- draudēt Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
- kommas vilkt būt intīmās attiecībās
- plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt.
- gulēt drupās (un gruvešos) būt izpostītam un sagrautam.
- piekļaut Būt izveidotam tā, ka atrodas, pievirzās (kam) cieši klāt no vairākām vai visām pusēm; būt par cēloni tam, ka (kas) pievirzās cieši klāt no vairākām vai visām pusēm.
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- izkaisīt Būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
- viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
- bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- ēst kāda maizi būt kāda apgādībā, strādāt pie kāda.
- gribēt Būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli.
- (pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
- izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- (iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- atrasties kāda rokās būt kāda rīcībā, īpašumā, arī varā.
- aizņemt Būt kāda spēcīga valdzinājuma pārņemtam; būt kā varā.
- būt kāda nagos būt kāda varā.
- (no)kauties ar domām būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam.
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
- degt Būt kārtībā, būt lietojamam (par siltuma, gaismas avotu).
- būt čikiniekā būt kārtībā.
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- pieklauvēt pie loga būt klāt, iestāties (par parādībām, jūtām u. tml.).
- pieklauvēt pie durvīm būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
- izstāvēt klāt būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt.
- būt tintē būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
- konfliktēt Būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties.
- sēdēt (arī tupēt) aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam.
- tupēt (arī sēdēt) aizkrāsnē būt kūtram, pasīvam.
- rādīt labu sirdi būt labam (pret kādu).
- pazīt kā raibu suni būt labi iepazinušām (kāda) būtību, raksturu.
- raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
- steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
- nenodzīt ne mušu no deguna būt lēnprātīgam, pārlieku labsirdīgam, nevarīgam.
- nest galvu augstu būt lepnam, pašapzinīgam, pašpaļāvīgam, izturēties ar cieņu.
- augstu celt degunu būt lepnam.
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- nostāties blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
- stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
- stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
- mētāties pa kājām būt liekam, nevajadzīgam, apgrūtināt kādu.
- mētāties pa zemi būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- mētāties zemē būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam.
- nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- mēslos līdz ausīm būt lielās nepatikšanās.
- brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
- iestigt darbā (arī darbos) būt ļoti aizņemtam, ko darot.
- neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos.
- būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam; būt (kā) centrā.
- slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko.
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
- būt līdz kaklam būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir pilnīgi apriebies.
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla.
- baidīties no savas ēnas būt ļoti bailīgam.
- spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) būt ļoti dusmīgam.
- spļaut (baltu, arī zilu) uguni būt ļoti dusmīgam.
- spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam.
- spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam.
- vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
- kust uz mēles būt ļoti gardam, saldam.
- būt (arī atrasties) bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
- apčurāties aiz laimes būt ļoti laimīgam.
- būt no viena koka būt ļoti līdzīgiem.
- turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
- atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam.
- skatīties baltām acīm būt ļoti niknam.
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
- nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
- nejaudāt (arī nevarēt) pār lūpu (arī lūpām, mēli) pārspļaudīt būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- nevarēt (arī nespēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- nespēt (arī nevarēt) pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam.
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam.
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa būt ļoti novārgušam.
- līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
- rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
- stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
- negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- negribēt ticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- laizīt (arī bučot) svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu).
- apčurāties aiz prieka būt ļoti priecīgam.
- sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi.
- būt stāvā sajūsmā būt ļoti sajūsminātam.
- spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties.
- peldēt smaržās būt ļoti sasmaržotam.
- būt kājās būt ļoti satrauktam.
- parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- rādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
- (vai) plīst no (arī aiz) skaudības būt ļoti skaudīgam.
- peldēt sviedros būt ļoti slapjam no sviedriem.
- mirdzēt Būt ļoti spilgtam (par krāsu), ļoti izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt ļoti tīram.
- būt un palikt būt ļoti stabilam, nemainīgam.
- būt aiz kalniem būt ļoti tālu (parasti laika nozīmē).
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam.
- spīdēt Būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- būt cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- būt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
- nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam.
- būt zelta cenā būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- (vai) plīst no (arī aiz) ziņkārības būt ļoti ziņkārīgam.
- margot Būt mainīgi spilgtam (par krāsu), izcelties (gaismā) ar mainīgu krāsas spilgtumu; būt tīram.
- sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties.
- ņemt par labu būt mierā, samierināties (ar ko).
- snaust Būt mierīgam, klusam, būt tādam, kurā nav pārmaiņu (par parādībām dabā).
- dusēt Būt mierīgam, rāmam, arī būt sastingušam (par parādībām dabā).
- būt zem zemes (retāk zemēm) būt mirušam un apglabātam.
- gulēt (dieva) mierā būt mirušam.
- nebūt (vairs šajā) pasaulē būt mirušam.
- būt dieva priekšā būt mirušam.
- būt stilā būt modē.
- modrēties Būt modram; būt nomodā.
- būt uz nažiem būt naidīgās attiecībās, dzīvot ļoti nesaticīgi, naidā, nesamierināmā cīņā.
- sēdēt uz adatas būt narkomānam.
- stāvēt vaļā būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- spļaut piķi un zēveli būt neapmierinātam, sašutušam.
- spļaut piķi un zēveli, retāk spļaut zēveli būt neapmierinātam, sašutušam.
- raustīties Būt nedrošam, arī baidīties; būt tādam, ko ietekmē nedrošība, arī bailes.
- atrasties ēnā būt neievērotam, nepamanītam, tādam, kas neizceļas.
- snaust Būt neizdarīgam, neaktīvam; būt tādam, kam trūkst iniciatīvas.
- raudzīties (arī skatīties) šķībi būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- būt bētē būt nelaimē.
- būt bezdibeņa malā būt nelaimes, lielu briesmu, katastrofas priekšā.
- purpēt būt nelaimīgam
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- neteikt paldies būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt to.
- neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt.
- nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties.
- karāties gaisā būt nenoteiktā stāvoklī (kādam cilvēkam).
- būt porzā būt nepatīkamā situācijā, apstākļos.
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
- vajadzēt Būt nepieciešamam, arī būt vēlamam, ieteicamam.
- būt priekš kaķiem būt nepietiekamam, veltīgam. bez nozīmes.
- izspurt Būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- lēkt no biksēm laukā (arī ārā) būt nesavaldīgam (parasti dusmās).
- karāties gaisā būt neskaidram, neatrisinātam; būt bez pamatojuma.
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- noplekšēt Būt netīram; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
- nošekšēt Būt netīras; būt ģērbtam netīrās drēbēs.
- izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu.
- būt pa kājām (kādam) būt nevēlami tuvu.
- mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- mētāties riņķī Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- niķoties Būt neveselam, būt tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam.
- zust Būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
- piedzimt Būt no dzimšanas piemērotam kādai profesijai; būt no dzimšanas apveltītam ar noteiktām īpašībām.
- piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
- būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam.
- būt uz pleciem (arī plecos) būt nodzīvotam (par laikposmu).
- gulēt uz procentiem būt noguldītam (par naudu).
- būt murdā būt nokļuvušam nevēlamos, bīstamos apstākļos, bezizejas situācijā.
- modā būt būt nomodā.
- noskrandāties Būt noskarandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- nokankarēties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nokankaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nolanckaroties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nolanckāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- nolupatāties Būt noskrandušam; būt ģērbtam noskrandušās drēbēs.
- noskrandoties Būt noskrandušam; būt ģērbtam skrandainās drēbēs.
- noteikt toni būt noteicējam, vadošajam (kādā situācija, kādos apstākļos).
- (būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
- turēt grožus savās rokās būt noteicējam; vadīt, valdīt.
- sēdēt kaulos (arī asinīs) būt noturīgam (par personības īpašību, paradumu u. tml.).
- būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam.
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
- stāvēt augstāk būt nozīmīgākam, attīstītākam.
- būt pa degunam būt pa prātam, atbilst gaumei.
- būt pa kaulam (kādam) būt pa spēkam, būt piemērotam.
- saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
- noteikt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; nosacīt (3).
- nosacīt būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju; noteikt (3).
- krāšņot Būt par (kā) rotājuma elementu; būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
- pavēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
- vēstīt Būt par (kā) zīmi; būt par (kā gaidāma, iespējama) pazīmi.
- rosināt Būt par (kādas darbības, norises u. tml.) izraisītāju, veicinātāju; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kādā nozarē, darbības jomā) sākas aktīva darbība.
- būt uz kakla būt par apgrūtinājumu kādam, būt kāda rūpju lokā, kāda ziņā.
- prasīt (arī maksāt) upuri būt par cēloni (kāda, kā) bojāejai.
- novest (arī ievest, iedzīt, retāk aizvest) kapā būt par cēloni (kāda) nāvei, būt vainīgam (kāda) nāvē.
- nest nāvi būt par cēloni (kāda) nāvei.
- ierosināt Būt par cēloni (kādai parādībai), būt par (kādas parādības) izraisītāju.
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (kādam, kam) rodas būtiski jaunas īpašības, pazīmes.
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- turēt Būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nevar brīvi kustēties, pārvietoties; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) paliek savā iepriekšējā stāvoklī.
- izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- padzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) pavirzās nelielu attālumu.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga; būt tādam, no kā dalās nost (lapas, augļi u. tml.) - par augiem.
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- mest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta, atstarojums.
- lauzt gaismas staru (arī gaismu) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
- lauzt gaismu (arī gaismas staru) būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides, citā.
- nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā.
- mētāt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt izplatās gaisma (noteiktā virzienā) - par gaismas avotu; būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgi) apgaismota vieta, (mainīgs) atstarojums.
- sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- mest ēnu būt par cēloni, panākt, ka (kas) tiek kompromitēts.
- kost kabatā (arī makā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- kost makā (arī kabatā) būt par dārgu, radīt lielus izdevumus.
- kost kaulā būt par grūtu, radīt nepatīkamu sajūtu, kaitēt.
- aizvadīt kapā (arī uz viņpasauli) būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizvadīt uz viņpasauli (arī kapā) būt par iemeslu kāda nāvei.
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
- vilināt būt par ierosmi (kāda) darbībai, norisei (par priekšmetiem, parādībām)
- norādīt būt par informācijas avotu (par faktu, priekšmetu), arī būt par (kā) pazīmi (piemēram, par priekšmetiem, norisēm, īpašībām).
- stāvēt (retāk būt) kūmās būt par kūmu (parasti kristībās).
- iedzīt asins vilni sejā, arī iedzīt asinis sejā būt par nosarkšanas cēloni.
- iedzīt asins vilni vaigos (arī sejā), arī iedzīt asinis vaigos (arī sejā) būt par nosarkšanas cēloni.
- iedzīt asins vilni sejā būt par nosarkšanas cēloni.
- dot liecību būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
- sniegt (arī dot) liecību Būt par pierādījumu, apliecinājumu, būt par izziņas materiālu.
- runāt atklātu valodu būt par pierādījumu, atspoguļot patiesību.
- nosprostot Būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu.
- jaukties (arī maisīties, pīties, kulties, būt) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
- maisīties (arī pīties, būt, jaukties, kulties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
- kulties (arī maisīties, pīties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
- maisīties (arī kulties, pīties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli (kādam).
- pīties (arī maisīties, kulties, būt, jaukties) pa kājām būt par traucēkli kādam.
- tīties pa kājām būt par traucēkli kādam.
- stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli.
- pieņemt parādi būt par, piemēram, valdības, ārvalstu delegācijas, pārstāvi, kurai ir rīkota parāde.
- griezt (arī izgriezt) pogas (ārā) būt pārākam; pārspēt.
- krist no kājām būt pārgurušam, ļoti novārgušam.
- nezināt, kur degunu celt būt pārmērīgi iedomīgam, augstprātīgam.
- dominēt Būt pārsvarā, būt valdošajam, galvenajam.
- predominēt būt pārsvarā.
- gulēt uz ausīm būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
- mīlēt sevi būt patmīlīgam.
- stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam, neatkarīgam, materiāli nodrošinātam.
- turēt savu galvu būt patstāvīgam, neatkarīgam; apgādāt sevi.
- stāvēt uz savām (arī paša) kājām būt patstāvīgam.
- roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
- likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piemēram, uzzinot ko negaidītu).
- untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
- (ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
- būt pālī būt piedzērušam.
- būt kungam un ķeizaram (arī ķēniņam, retāk valdniekam, pavēlniekam) būt pilnīgam noteicējam.
- atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam; būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis).
- soļot (arī iet, atrasties, būt) avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
- projiene Būt projām, prombūtne.
- stāvēt Būt rakstītam, iespiestam (kur); būt iekļautam (tekstā).
- stāvēt ar abām kājām uz zemes būt reāli domājošam, darboties, ievērojot reālās iespējas.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
- nīkuļot Būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam.
- sūrīt būt sāļam.
- būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- būt uz sēkļa būt sarežģītā, grūtā situācijā.
- gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
- saderēt Būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko).
- laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību.
- sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam.
- mirkt Būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību).
- slavēties Būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību).
- justies kā izšņauktam būt sliktā garastāvoklī.
- sadirties būt sliktā garastāvoklī.
- slimot būt slimam - par augiem.
- (būt) gudrā prātā būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- starot Būt spilgtam (par krāsu); izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu; būt tīram.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- korelēties Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stigri noteikts funkcionāls sakars.
- korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- durties degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku).
- sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- krist kopā (arī čupā) būt tādā stāvoklī, ka pamazām sabrūk.
- atrasties (arī būt) starp dzīvību un nāvi būt tādā stāvoklī, situācijā, kad draud nāve.
- saskanēt Būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi.
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- saprast būt tādam, kam ir kādas zināšanas (kādā jomā).
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- būt pēdējā vietā būt tādam, kam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība.
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- redzēt sapnī būt tādam, kam sapnī parādās redzes tēli.
- pāriet Būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem).
- sokties būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- būt par piedauzību būt tādam, kas aizskar pieklājības jūtas; būt ļoti neiederīgam, nepiemērotam
- augšāmcelties būt tādam, kas atjaunojas pēc sagrāves
- vest būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur)
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
- valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- peldēt taukos būt tādam, kas dzīvē ir izveicīgi iekārtojies, kas dzīvo ļoti pārticīgi.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- retardēt Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
- būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- stāvēt sakarā (ar kādu, ko) būt tādam, kas ir saistīts (ar kādu, ko).
- vilkt Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- pasargāt Būt tādam, kas nodrošina (kādu pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek nodrošināts (pret ko kaitīgu, nevēlamu, bīstamu).
- raksturot Būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm.
- vilināt būt tādam, kas rada ieinteresētību, piemēram, ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, izraisa (kādā) vēlēšanos (kur) nokļūt, būt u. tml.
- sadalīties Būt tādam, kas sastāv no vairākiem posmiem, vienībām u. tml.; būt tādam, ko iespējams sadalīt vairākos posmos, vienībās u. tml.
- skaidrot Būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
- panest Būt tādam, kas spēj izturēt (piemēram, kādas vielas iedarbību, kādu stāvokli) - par dzīvu būtni, tās organismu.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- konkurēt Būt tādam, kas var pārspēt, būt pārākam kvalitātē (piemēram, par priekšmetiem, ierīcēm, vielām).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras.
- saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā būt tādam, ko ar patiku atceras.
- dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt.
- ziežams Būt tādam, ko ir samērā viegli ziest (par vielu); būt ar ziešanai pielāgotu konsistenci.
- saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams, uztverams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko sajūt, uztver tas, kas ierodas.
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- zarot Būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām.
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- zaigot Būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu).
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- turēties (arī stāvēt) uz goda vārda būt tādam, kura izturība, derīgums lietošanai izraisa šaubas.
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- notikt Būt tādam, kurā norisinās pārmaiņas, pārvērtības; būt pakļautam pārmaiņām, pārvērtībām.
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- reprezentēt Būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu).
- uzvest Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.; būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
- turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
- sagumzīt Būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam.
- saburzīt Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
- neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
- gulēt uz nāvesgultu būt tuvu nāvei.
- būt pie durvīm būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē).
- stāvēt pie durvīm būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē).
- būt durvju priekšā būt tuvu, tuvumā (vietas nozīmē).
- acīs rādīties būt tuvumā, būt redzes lokā.
- likt sevi just būt uztveramam, sajūtamam.
- sēdēt augstā krēslā būt vadošā, nozīmīgā amatā.
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- iedzīt (arī ievest, novest) kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- iedzīt stāvus (retāk stāvu) kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, būt par cēloni (kāda) nāvei.
- būt pie vainas būt vainīgam.
- izlikt (arī uzlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- uzlikt (arī izlikt) sirdi uz delnas (arī uz plaukstas) būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
- pienākties Būt veicamam (par darbu, pienākumu u. tml.); būt morāli nepieciešamam (par rīcību, darbību).
- atrasties starp dzīvajiem būt vēl dzīvam.
- nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- būt cenā būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- turēties (arī būt) pie veselības būt veselam, arī saglabāt veselību.
- būt uz kājām Būt veselam; būt atspirgušam (no slimības).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- doties rokā būt viegli iegūstamam.
- durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
- smērēt būt vielu vai alkohola ietekmē.
- būt vienos gados būt vienādā vecumā.
- identificēties Būt vienādam ar ko, būt vienam un tam pašam; tikt uzskatītam par vienu un to pašu.
- ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
- turēties kā vīram būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- pērkoņot Būt zibenim un pērkonam; būt pērkona negaisam.
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī.
- gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā.
- gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā.
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
- nolaist (biežāk nokārt) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- nokārt (retāk nolaist) degunu būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- stāvēt (arī būt) priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai; kļūt, būt vasarīgam.
- būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
- griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai.
- skaitīties būt, tikt uzskatītam (par ko).
- nākties būt, veikties (grūti, viegli).
- serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam).
- saturs būtība, jēga (piemēram, cilvēka darbībai).
- esence Būtība, svarīgais, būtiskais.
- kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2).
- pamatinformācija būtiskākā informācija par apskatāmo problēmu.
- paaudze būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
- ekonomiskā reforma būtiski organizatoriski un saimnieciski pārveidojumi sabiedrības ekonomikā ekonomiskās situācijas uzlabošanai.
- iedzīvotāju kvalitāte būtiski sociālie un personiskie raksturojumi par iedzīvotājiem, to veselību, dzīvotspēju, darbspēju, izglītību u. tml.
- ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties.
- konstitutīvs būtisks elements, elementi tiesību sistēmā valstī - tas, kas nosaka, iedibina tiesību sistēmā, valsts dzīvē būtiskus principus, tiesību institūtus un valsts institūcijas.
- kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- nebūtu par ļaunu būtu labi, lietderīgi.
- nebūtu par skādi būtu labi, lietderīgi.
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas.
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- periplocīns C36H56O13, auga "Periploca graeca L." glikozids, enzīmu klātbūtnē hidrolizējas par glikozi un periplocimarīnu.
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
- krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
- izreizot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās), ceļojot aptvert (kādu teritoriju); apceļot.
- izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); ceļojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā); apceļot.
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju).
- ceļa jūtīs ceļu krustojumā; ceļā (būt).
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
- turēties kopā Censties būt blakus.
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā).
- furķēt Censties dabūt ārā.
- gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- aktīvais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina tīklā pārraidāmos signālus, tādējādi ļaujot tos sūtīt starp stacijām, kas atrodas viena no otras lielākā attālumā, nekā tas būtu pieļaujams pasīvā
- levulīnskābe CH~3~COCH~2~CH~2~COOH, gamma ketoskābe; rodas, vārot heksozi koncentrētas sālsskābes klātbūtnē.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- būt dimbā ciest neveiksmi; piedzīvot nepatikšanas; būt bezizejas situācijā; pagalam.
- noslēgt Cieši aizdarīt; būt tādam, kas atrodas (kā atverei) cieši priekšā, virsū.
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels.
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
- garīgā seja Cilvēka būtība.
- dvēsele Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
- radības kronis cilvēks kā augstākā dabas būtne.
- rezerve Cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- godenis Cilvēks, kas grib būt cienījams.
- gribētājs Cilvēks, kas grib ko iegūt, dabūt.
- butlegers Cilvēks, kas izgatavo, pārdod un transportē preces bez atļaujas veikt minētās darbības; būtlegers; kontrabandists.
- advokāts Cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju.
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
- ēmulis Cilvēks, kas neprot pateikt neko prātīgu, kas velti cenšas būt asprātīgs.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- priesteris Cilvēks, kurš daudzās reliģijās ir pilnvarots veikt sakrālas darbības, to vidū būt par starpnieku starp Dievu vai dieviem un cilvēkiem, veikt upurēšanas un vadīt rituālu norisi.
- sieviete Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
- humanoīds Cilvēkveidīga būtne; cilvēkveidīgs.
- elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā.
- cimdības Cimdībās iešana - paraža, ka atvadu svinībās pirms ilgākas prombūtnes (piemēram, karadienests, pārcelšanās citur darbā u. tml.), pazīstmās meitenes dāvināja cimdus.
- vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
- lokoties Cirtoties, būt cirtainiem (par matiem).
- tiesībspēja Civilajā likumdošanā noteikta pilsoņu (fizisku personu) un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu.
- gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos.
- jašmaks Čadra - tradicionāls plīvurs, ar ko vīriešu klātbūtnē savu seju aizklāj musulmaņu sievietes.
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini.
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- kreps dabiskais kaučuks (ar grumbuļainu virsmu), ko iegūst lateksa koagulācijas procesā nātrija sulfīta klātbūtnē.
- apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus.
- apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
- apdzeldināt Dabūt (ādas) iekaisumu, apsārtumu, arī ievainot (kādu ķermeņa daļu ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem, arī nātrēm).
- gūt Dabūt (ienākumus naudā).
- gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
- pirkt Dabūt (kādu) savā pusē – ar naudu, solījumiem u. tml.
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
- saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
- notrāpīt Dabūt (piem., sitienu vai bārienu).
- šķilināties Dabūt (uguni, enerģiju) no kaut kā.
- apdegt Dabūt ādas bojājumu (no liesmām, augstas temperatūras, stariem u. tml.).
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
- dabūt pa mici dabūt bargu rājienu
- dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
- dabūt just (arī trūkties), arī dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
- dabūt sutu Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
- dabūt trūkties (arī just) Dabūt bargu rājienu, stingru sodu.
- dabūt pa biksēm Dabūt bargu rājienu.
- apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
- aizklaust Dabūt dzirdēt.
- apiesnoties Dabūt iesnas.
- iedzert baušlaku dabūt klepu, iedzerot ko aukstu.
- līdzdabūt Dabūt līdzi, iegūt līdzņemšanai.
- podņaķ Dabūt nosaukto summu.
- atlipināt Dabūt nost (ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu).
- aizraibīt Dabūt nost (novērst, izdziedināt) vārdojot (ar buramvārdiem).
- atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ).
- dabūt pa jebaļņiku dabūt pa galvu; dabūt pa muti.
- otorvatsja Dabūt pa galvu.
- noraut masā dabūt pa seju, tikt piekautam
- novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus.
- dabūt piparus dabūt pērienu, bārienu, tikt kritizētam.
- dabūt pa ādu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa biksēm Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mizu Dabūt pērienu, sitienus.
- dabūt pa mīkstumiem dabūt pērienu.
- dabūt siksnas dabūt pērienu.
- dabūt žagarus dabūt pērienu.
- atjūtināt Dabūt pie samaņas.
- dabūt pa ausi dabūt pļauku.
- aizskaust Dabūt prom (aizvākt) skaudības dēļ.
- aizbūdzīt Dabūt prom (uz).
- aizšķūrēt Dabūt prom ar naidīgu attieksmi.
- aizpestīt Dabūt prom ar viltu.
- aizšķendēt Dabūt prom lamājot, rājot, šķendējoties.
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
- aizvaldzināt Dabūt prom valdzinot (psihiski piesaistot).
- atķuidīt Dabūt prom, attālināt.
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dabūt pa ļipu dabūt rājienu.
- aizredzēt Dabūt redzēt dzīves laikā.
- dabūt savos nagos dabūt savā varā.
- dabūt pa purnu dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa purslām dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa kaklu Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
- dabūt pa zobiem dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt pa sprandu Dabūt sitienu vai sitienus; tikt piekautam.
- dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu).
- dabūt pa seksti dabūt stingru aizrādījumu, rājienu.
- dabūt pa kaklu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- dabūt pa mizu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- sūrēt Dabūt sūru garšu.
- atdabūt Dabūt šurp.
- aizgumzīt Dabūt uz leju.
- atlipināt Dabūt vaļā (ko salipinātu, salipušu, salīmētu).
- tikt zem aubes dabūt vīru, apprecēties; būt precētai.
- kacēt Dabūt, (iz)ķeksēt.
- ķecēt Dabūt, (iz)ķeksēt.
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- piedabūt Dabūt, iegūt (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- piegrābties Dabūt, iegūt sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedabūties Dabūt, iegūt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dabūt, iegūt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību).
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- grābt Dabūt, iegūt.
- ņemties Dabūt, iegūt.
- nogrābt Dabūt, iegūt.
- sajemt Dabūt, iegūt.
- saķert Dabūt, iegūt.
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
- kašāt Dabūt, sagādāt.
- gaņīt Dabūt, sameklēt.
- goņīt Dabūt, sameklēt.
- noraut dabūt; saņemt.
- dabīt Dabūt.
- dabuit Dabūt.
- debīt Dabūt.
- sakoļīt Dabūt.
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (1); būt, arī kļūt šķiedrainam (1).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (2); būt, arī kļūt šķiedrainam (2).
- šķiedroties Dalīties šķiedrās (3); būt, arī kļūt šķiedrainam (3).
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
- božāties Darbā slinkot, neveiklam būt.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs formālisms, šaura jautājumu izpratne, neiedziļināšanās būtībā.
- ergoterapija Darba terapija; veselības aprūpes profesija, kas palīdz apgūt vai atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.
- ilksenieks Darba zirgs, kas pieradis būt iejūgts starp ilksīm.
- pozicionēšana darbība (gk. tirgvedības pasākumi), ar kuru cenšas nodrošināt, lai jauna prece tirgū būtu konkurētspējīga.
- pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
- prevence darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī, vērsta uz cilvēku labklājības uzturēšanu, veicināšanu.
- būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- infinīti Darbības vārda formas, kas vienas nevar būt par izteicēju: nenoteiksme, divdabis, supīns.
- pārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas vērsta uz objektu akuzatīvā bez prievārda; ja objekts ir noliegts vai apzīmē daļu no veselā, tad tas var būt arī ģenitīvā.
- dzīt darbināt (ierīci, mehānismu), lai tas būtu kustībā - par motoru, enerģijas avotu u. tml.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā.
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā).
- taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
- vilkt Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
- uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam.
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- dakalēties Darīt blēņas, būt nerātnam.
- darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
- ielikt (arī atdot) visus spēkus (arī visu sirdi) darīt ko dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni.
- iet slidenu ceļu darīt ko tādu, kam var būt nevēlamas sekas, rīkoties nosodāmi.
- āzoties Darīt muļķības, būt nerātnam.
- ieildzināt Darīt tā, ka ieilgst (piemēram, kāda norise), ļaut ieilgt; būt par cēloni tam, ka ieilgst.
- patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laikposmu).
- metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana.
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā.
- signatūru datne datne, kuru automātiski pievieno nosūtāmajam elektroniskā pasta ziņojumam un kurā ir ziņojuma nosūtītāja adrese, elektroniskā pasta adrese un varbūt arī telefona un faksa numurs.
- direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību.
- hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji.
- defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros.
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā.
- sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas.
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis.
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā.
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla.
- caurspīdīgums datu apstrādes sistēmās - ierīču, funkciju vai programmu īpašība strādāt tā, ka to klātbūtni nejūt lietotājs.
- tiešsaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kura būtiskā pazīme ir tā, ka šis bloks sadarbībā ar citām sistēmas daļām strādā tiešā sistēmas vadībā.
- asinhronā ievadizvade datu apstrādes un ievadizvades pārklāšanās; lai šo iespēju nodrošinātu, gan ārējām iekārtām jābūt spējīgām darboties neatkarīgi no centrālā procesora, gan arī programmatūrā šādām iespējām jābūt paredzētām.
- datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu.
- pazīme Datu elementa daļa (atribūts), kas satur informāciju par tā īpašībām vai stāvokli; piemēram, individuāls nosaukums (identifikators).
- maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli.
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti).
- pierunāt Daudz runājot, būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, izraisās.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
- izklopēt Dauzot iztīrīt; dauzot izdabūt (no kā, piemēram, putekļus).
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
- dubultošanās Dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem.
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā.
- granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas.
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai).
- neatkarīgā iedzimšana dažādu pazīmju kombinēšanās hibrīdos saskaņā ar varbūtības likumiem.
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
- gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
- atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā.
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
- ar miesu un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visām domām un jūtām, ar visu būtni.
- ar (visu) sirdi, arī ar (visu) sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi, ar visu savu būtni, ar visām domām un jūtām.
- ar sirdi un dvēseli dedzīgi, aizrautīgi; ar visu būtni, ar visām jūtām un domām.
- lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- atdedzināt Dedzinot, karsējot atadabūt (ko vaļā).
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1).
- degvielas uzpilde degvielas iepildīšana spēkratu degvielas tvertnē, kas var būt mehanizēta (benzīna pildnē) vai nemehanizēta, lejot ar spaini, kannu vai citu trauku.
- dadēt Dējot būt par cēloni tam, ka palielinās (olu) daudzums.
- endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība.
- idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
- atsatikties Derēt, būt laikā.
- attikties Derēt, būt tieši laikā (pēc izmēriem).
- drēgnēt Dergties, būt pretīgam; riebties.
- Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā.
- Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- laikāties Dežurēt, būt sardzē.
- izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju.
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sadiedelēt Diedelējot iegūt, dabūt.
- dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji.
- dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji.
- embūtnieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Embūte" iedzīvotāji.
- Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
- debess Dieva (dievu, mitoloģisku būtņu) mājoklis, svētlaimes vieta, kur pēc nāves nonāk labo cilvēku dvēseles; arī paradīze.
- teofānija Dieva atklāsmes veids, kurā Dievs parādās tieši vai uz tā klātbūtni norāda dievišķīgas zīmes.
- asēitāte Dieva īpašība, nebūt atkarīgam ne no kāda ārpus viņa stāvoša cēloņa un mērķa.
- Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā.
- šekhina Dieva klātbūtne templī.
- šekina Dieva klātbūtne vai manifestācija, kas aprakstīta jūdaistu tekstos.
- anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus.
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- debesis Dieva, dievību un citu garīgo būtņu mājvieta.
- serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs.
- baraka Dievišķā svētība, ko bērni pārmanto no vecākiem; spēja darīt brīnumus, var būt arī iegūta svētceļojumā.
- dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums.
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- kaķkrokodils Dinozauru sugas "Pakasuchus kapilimai" nosaukuma burtisks tulkojums, runča izmēru dinozaurs, kas dzīvojis aptuveni pirms 105 miljoniem gadu un varētu būt mūsdienu krokodila priekštecis.
- bona officia diplomātijas termins, ko lieto, kad kāda valsts piedāvā būt par starpnieku citu valstu strīdā.
- zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
- izbijis Divd. --> izbūt.
- pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris.
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi.
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
- biskvītporcelāns Divreiz apdedzināts neglazēts porcelāns ar matētu virsmu; lieto figūrām un reljefiem, kuru formām jābūt asi zīmētām.
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
- konfrontēšana Divu personu vienlaicīga pratināšana par vieniem un tiem pašiem apstākļiem krimināllietā vai civillietā, ja šo personu iepriekšējās liecībās ir būtiskas pretrunas.
- diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
- nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, arī nonāk nabadzībā.
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina dažādus faktus; var būt apdrošināšanas dokuments, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus un aizstāj apdrošināšanas polisi.
- brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- pieļāvums doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- ienest Dot (ienākumus); būt par ienākumu avotu.
- izglītot Dot izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
- kuidēt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- ķuidēt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- kuidīt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- ķuidīt Dot tik, lai ir pietiekami, lai būtu nodrošināts, lai būtu gana.
- drakāt Draiskam (nerātnam) būt.
- drākāt Draiskam (nerātnam) būt.
- pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas.
- identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem.
- mākulāt Drūmam, bēdīgam būt.
- mutuļot Drūzmēties, mudžēt; būt tādam, kur kas drūzmējas, mudž.
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs.
- sterpele Dusmīga būtne.
- nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
- besīties Dusmoties; būt aizkaitinātam.
- meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
- Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km.
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pamats Dziļākajā būtībā.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- dzimtniecisks Dzimtbūtniecisks.
- dzimtsbūtniecisks Dzimtbūtniecisks.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- gubainis Dzīva būtne, arī priekšmets, kas atgādina gubu.
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
- kuzma Dzīva būtne, kam ir kūkums, kupris.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar gatavām organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet kam nav spējas abstrakti domāt (pretstatā cilvēkam).
- ņagaža Dzīva būtne, kas negrib neko nogaršot.
- mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā.
- atriezinis Dzīva būtne, kas staigā ar paceltu galvu.
- ņēršķis Dzīva būtne, kura drīz mirs (ies bojā).
- kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne.
- mirstība Dzīvas būtnes (visbiežāk cilvēka) pakļautība nāvei, bojāejai.
- uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2).
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
- organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve.
- kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
- piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts.
- kūna Dzīvnieks, kustonis, būtne.
- kūns Dzīvnieks, kustonis, būtne.
- emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- bioģenija Dzīvo būtņu attīstības vēsture plašākā nozīmē; ontoģenija un filoģenija kopā.
- pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē.
- aklimatizācija Dzīvo būtņu pielāgošanās nepierastiem klimatiskajiem vai ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- apdraudētās sugas dzīvo būtņu sugas, kuru īpatņu skaits un areāls krasi samazinās un kurām pastāv iznīkšanas draudi.
- sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt.
- dzīvot (arī būt, palikt) puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
- piedzīvot Dzīvot (pie kāda, kāda mājā, dzīvoklī) un būt ar to intīmās attiecībās.
- kommāties Dzīvot intīmās attiecībās, būt kopā.
- uzsākt Dzīvot, būt (kāda mūža perioda, darba gaitu) pašā pirmajā posmā.
- sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
- laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā; arī slinkot.
- iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam.
- staigāt pa zemes virsu dzīvot; būt dzīvam
- radība Dzīvu būtņu kopums.
- kustība Dzīvu būtņu ķermeņa, tā daļu stāvokļa maiņa.
- biolauks Dzīvu būtņu radītais enerģētiskais lauks.
- ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
- hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
- kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu pārvietošanās kādā virzienā.
- švetāmbaras Džainu mūku sekta, kuras locekļi valkā baltu gurnautu - pretstatā digambaru sektai, kas uzskata, ka džainu mūkam jābūt pilnīgi kailam.
- piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- eidoss E. Huserla fenomenoloģijā - "tīra būtība", attīrītais veidols, ideāls domas (apziņas) objekts, būtība atšķirībā no apziņas fakta.
- šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām.
- Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- maidi Egļu zari, ko ziemā nosprauž gar ceļu, lai pēc puteņa tas būtu vieglāk atrodams.
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
- apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- izkājot Ejot pabūt daudzās vietās vai visās vietās; ejot aptvert (kādu teritoriju); izstaigāt.
- aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās).
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu.
- klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata.
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
- iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
- kodolspektroskopija Eksperimentālās kodolfizikas nozare, kas pētī atomu kodolu stāvokļu enerģiju, kvantu raksturlielumus un radioaktīvās sabrukšanas veidus un varbūtību, mērījot kodolu radioaktīvās sabrukšanas vai kodolreakciju starojuma enerģiju, intensitāti, leņķ. sadalījumu un polarizāciju.
- slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes.
- ekzematīds Eksudatīvs dermatīds, kura varbūtējais cēlonis ir cirkulējošs alergēns.
- maiņstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā var būt līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotori.
- videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa.
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
- drošs elektroniskais paraksts elektroniskais paraksts, kas atbilst visām sekojošām prasībām: tas ir piesaistīts vienīgi parakstītājam; tas nodrošina parakstītāja personas identifikāciju; tas ir radīts ar drošiem elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem, kurus var kontrolēt tikai parakstītājs; tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tā, lai vēlākas izmaiņas šajā dokumentā būtu pamanāmas; tas ir apliecināts ar kvalificētu sertifikātu.
- kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- Amboten Embūte.
- Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
- jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji.
- jāgmiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" iedzīvotāji.
- vārķenieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vārķe" iedzīvotāji.
- vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji.
- katarse Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
- līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni; ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust)
- būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē.
- deontoloģija Ētikas nozare, kurā aplūko pienākuma, jābūtības, morālo prasību un profesionālās ētikas problēmas.
- neuri Etniskā ziņā sīkāk nenoskaidrota cilts, kas ap 5. gs. p. m. ē. pēc Hērodota ziņām dzīvojusi uz ziemeļiem no skitu zemes, citu antīko autoru darbos minēti līdz mūsu ēras 5. gs.; pēc kādas hipotēzes tie varētu būt seno baltu priekšteči.
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
- Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers.
- Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers.
- Raudenes ezers ezers Embūtes pagastā, platība - <1 ha; Raudeņu ezers.
- Krišjāņu ezers ezers Embūtes pagastā, platība — 1,1 ha.
- Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis.
- prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tāizpaustos, un kas caurauž visu dzīvo.
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
- mauna Ezoterismā - būt klusam un daudz nerunāt.
- sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
- džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam.
- deva Ezoterismā dievišķā būtne, kas ir daudz augstāk attīstīta nekā cilvēks.
- īšvara Ezoterismā Dievišķais Devējs, pilnīga būtne, kas jūt līdzi cilvēcei, jo pati ir izgājusi visus eksistences lokus.
- avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt.
- svāhā Ezoterismā mantra ar nozīmi "lai tā būtu!", kastiek atkārtota pēc lūgšanas vai arī kādas reliģiskas ceremonijas laikā.
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem.
- skaidrojums fakti, atzinumi, kas konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- sociālā fasilitācija fakts, ka noteiktu darbību (arī noziedzīgu) vieglāk ir veikt citu cilvēku klātbūtnē.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, pa pusei cilvēks, pa pusei mašīna.
- briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
- rekurenta fauna fauna, kas pēc zināma pārtraukuma bez būtiskām tās sastāva izmaiņām atkārtoti parādās attiecīgajā rajonā.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- fenoloksidāze Ferments, kas skābekļa klātbūtnē oksidē polifenolus, gk. ortodifenolus un to atvasinājumus, pārvēršot tos attiecīgajos hinonos, bet skābekli reducējot par ūdeni.
- antroposofija Filozofija no cilvēka viedokļa; augstākā zināšana par cilvēka būtību un spēkiem.
- metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību.
- sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
- antropoloģisms Filozofiska koncepcija, kas sabiedriskās dzīves parādības skaidro ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- emanacionisms Filozofiska un teoloģiska teorija, kura māca, ka visu radījumu izcelsme meklējama netīšā, tomēr neizbēgamā mazāk pilnīgu garīgo būtņu aizplūšanā no bezgalības, neizsmeļamas un nemainīgas pirmatnējās substances.
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm.
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- efektīvais šķērsgriezums fizikāls lielums, kas raksturo divu daļiņu sadursmes un sadarbības varbūtību; vienāds ar attiecību starp noteiktam beigu stāvoklim atbilstošu sadursmju vai reakcijas aktu skaitu un daļiņu plūsmas blīvumu sākuma stāvoklī; mēra laukuma vienībās (kodolfizikā lieto barnu; 1 barns=10^-24^ cm^2^)
- apvads Fizioģeogrāfiskās rajonēšanas taksonomisko vienību pakāpe, kas var būt rajonu grupa.
- diska sadaļa fiziskā diska loģiskā daļa. Fiziskajam diskam var būt viena vai vairākas diska sadaļas. Katrai no tām ir atšķirīgs diskdziņa nosaukums.
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
- kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja.
- mēdzele Fiziski panīkusi dzīva būtne.
- kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka.
- apdares flīzes flīzes iekšsienu un ārsienu apdarei; no virspuses glazētas ar porainu smalkgraudainu struktūru un drumstalas ūdens uzsūci 9–20%; ārsienu apdares flīzēm jābūt salizturīgām.
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam.
- fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt.
- printera fonts fonts, kas pastāvīgi atrodas printera atmiņā vai tiek uz to pārsūtīts, tas var būt iebūvēts, ielādējams vai arī fontu kasetnes fonts.
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- metīlals Formaldehīda dimetīlacetals, metilēndimetīlēteris, iegūstams iedarbojoties uz formaldehidu ar metīlalkoholu un sālsskābi kalcija hlorīda klātbūtnē.
- burta kalps formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
- faktiskais standarts formāti, valodas vai protokoli, kas pilda standartu funkcijas nevis tāpēc, ka tos būtu apstiprinājušas standartizēšanas organizācijas, bet gan tāpēc, ka tos plaši izmanto un atzīst par standartiem ražotāji.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību.
- gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām.
- datu skrembleris funkcionāls bloks datoru tīklā, kas pirms pārraides apstrādā sastādīto kadru, lai samazinātu garu, vienveidīgu simbolu virkņu parādīšanās varbūtību.
- tilts funkcionāls bloks, kas savieno divus lokālos tīklus, kuriem ir vienādi loģiskā posma vadības protokoli, bet kuriem var būt dažādi vides piekļuves protokoli.
- štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība).
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību.
- moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā.
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti.
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
- dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt.
- aizgainīt Gainīt prom; gainot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizgaiņāt; aizdzīt.
- aizgaiņāt Gaiņāt prom; gaiņājot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u., tml.); aizgainīt.
- spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
- centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību.
- fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
- cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas.
- encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija.
- pamatnozīme galvenā, būtiskākā (priekšmeta, parādības u. tml.) nozīme.
- pamatvilciens Galvenā, būtiskākā pazīme, iezīme.
- pamatsaturs Galvenais saturs, būtība, raksturīgākais.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
- pamatbrīvības Galvenās, būtiskākās neierobežotās (norises, izpausmes) iespējas, arī tiesības; tiesību galvenie (konstitucionālie) principi.
- pamatzināšanas Galvenās, būtiskākās zināšanas; zināšanu minimums (kādā nozarē).
- pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
- pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums.
- noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
- daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība.
- kažjāc Gan, varbūt, rasi.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
- pazemes garāža garāža, kas izvietota pazemē, zem nulles līmeņa; tā var būt gan vienstāva, gan vairākstāvu, gan arī daudzstāvu.
- latitudināri Garīdznieku grupa Anglijas Baznīcā 17. gs., kas bija gatavi piekrist, ka baznīcas pārvaldību un kulta praksi pārveido tā, lai tā būtu pieņemama disidentiem.
- džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus.
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos.
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
- stirka Garkājaina būtne; meitene ar īsiem svārkiem un garām, kailām kājām.
- padievs Gars, pārdabiska būtne; elku dievs.
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
- piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne.
- blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
- deģenerētā gāze gāze, kuras fizikālās īpašības būtiski nosaka kvantu fizikas īpatnības.
- kuļka Gāzelējoties staigājoša būtne.
- izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.).
- piegāzt Gāžot panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas (pie kā, kam klāt).
- penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji.
- letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
- asinaptiskie gēni gēni, kuru klātbūtne izraisa asinapsi.
- angiotensinogēns Gēns, no kura enzīma renīna klātbūtnē veidojas hormona angiotensīna neaktīvā forma.
- liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
- glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- knēts Gnīda, sīka būtne, kaut kas ļoti mazs.
- demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem.
- goti Gotiskā subkultūra - subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2).
- izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2).
- aizgrābt Grābt prom; grābjot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- J-līkne Grafiks, kas attēlo naudas devalvācijas varbūtējo ietekmi uz maksājumu bilanci.
- WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface").
- polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu.
- kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte.
- pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
- aktīvs Grāmatvedības bilances kreisā puse, kur uzņēmuma līdzekļus attēlo naudas izteiksmē, tai jābūt vienādai ar bilances labo pusi - pasīvu.
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- formas pakļaušanas saturam princips grāmatvedības pamatnostādne: uzņēmuma darījumi jāiegrāmato un jāatspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, ne tikai juridisko formu.
- divkāršā ieraksta metode grāmatvedības reģistru ierakstu metode, kad vienu un to pašu darījumu par vienu un to pašu summu ieraksta divas reizes savstarpēji saistītā grāmatvedības kontu sistēmā, viena konta debetā un ar to saistītā (korespondējošā) otra kont kredītā, ievērojot noteikto kontu plānu un darījuma būtībai atbilstīgu kontu korespondenci.
- sillēpse Grammatiska figūra, kur predikāts vai atribūts attiecas uz divi vai vairāk priekšmetiem, kas viens no otra atšķiras skaitlī, kārtā un personā.
- teosinte Graudzāļu dzimtas ģints ("Euchlaena"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- tripsaks Graudzāļu dzimtas ģints ("Tripsacum"), kas tuvu radniecīga kukurūzai un varētu būt viens no kukurūzas kā kultūrauga izcelsmes avotiem.
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava.
- kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi.
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana.
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību.
- Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā.
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru.
- Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls.
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols.
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
- kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- uzgriezt Griežot (iekārtas, ierīces) vadības elementu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sagriezt Griežot (ko) pa apli, ap kādu asi, būt par cēloni tam, ka rodas (piemēram, virpulis).
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- grunts uzlabošana grunts materiāla fizikālo īpašību uzlabošana, pievienojot citus materiālus, arī saistvielas, kas tomēr būtiski nepalielina tā mehāniskās īpašības.
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
- aizgrūst Grūst prom; grūžot aizdabūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem).
- aizgrūst Grūžot aizdabūt prom.
- piegrūst Grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
- kausēt Gurdināt; būt par cēloni tam, ka gurst.
- saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, dabūt u. tml.
- ķert Gūt, dabūt.
- abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā var būt ievērojami pārveidotas, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- Mimirs ģermāņu mitoloģijā - gudra būtne, kurai Odins prasīja padomus.
- Tuisto Ģermāņu mitoloģijā - no zemes dzimusi dievība, divdzimumu būtne, kura dēla dēli ir trīs ģermāņu lielāko cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu ciltstēvi.
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda.
- Ģīgļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- Ģīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- Gīļa ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- Gīļu ezers Ģīļa ezers Embūtes pagastā.
- bezbērnu ģimene ģimene, kurā kādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku vai citu faktoru dēļ nav bērnu; kas var būt pāra brīvprātīgs lēmums.
- nelabvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai tās ir traumētas būtiskos aspektos.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- abējdzimumnieks Hermafrodīts, divdzimumu būtne.
- thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus.
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
- tathāgata hīnajānas budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni epitets, ko varēja lietot arī attiecībā uz jebkuru arhatu; mahājānas tekstos - vārda "buda" sinonīms; izplatīti arī citi skaidrojumi: "tā (iegūstot apskaidrību) atnākušais", "tā (kā agrākie budas) aizgājušais" un "patieso būtību izpratušais".
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti.
- Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.).
- Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes.
- dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes.
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- natūrlapa Hipertekstu pārlūkošanas process, kura gaitā lietotājs, izmantojot hipersaites, izskata savstarpēji saistītus dokumentus, kas var būt izveidoti dažādos datoros.
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
- urbilatērijs Hipotētiesks visu divpusēji simetrisko dzīvnieku sugu sencis, kas varētu būt dzīvojis pirms 600 miljoniem gadu.
- probionti Hipotētiskas dzīvības sākuma formas, pusbūtnes.
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- panspermija Hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai dzīvām būtnēm šurp atceļojot no citām planētām.
- formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes.
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu.
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve.
- ideācija Huserla fenomenoloģijā tīrās apziņas faktu būtības saskatīšana un tās formulēšana jēdzienā, pie kam pieņem, ka šī būtība ir bezlaiciska ideāla rakstura.
- eidētika Huserla filozofijā - mācība par "tīrām būtībām" vai apziņas parādību "ideālajām formām".
- parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā.
- virsuzdevums Idejisks un radošs mērķis, ko (lomai, izrādei) izvirza aktieri, režisors, lai atklātu daiļdarba būtisko saturu.
- pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas.
- iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu).
- rievošana Iecirtumu veidošana papīrā, lai būtu vieglāk salocīt stingros kartonus.
- iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot.
- iespraukt Iedabūt, iespiest (spraugā, šaurā vietā, starp ko).
- aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- iedabuit Iedabūt.
- iefīrēt Iedabūt.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- skaldīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- sadalīt Iedarbojoties (piemēram, uz vielu) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (tās) atsevišķās sastāvdaļas.
- virzīt Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
- susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; arī žāvēt.
- spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko.
- gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- pašiedziļināšanās Iedziļināšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
- iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu.
- ģenotips Iedzimts īpatņa tips (biotips), kas ārēji dažkārt var būt arī pilnīgi līdzīgs kādam citam tipam, bet atšķiras pēctečos.
- bukrags Iedzīt bukragā - panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- pašiegremdēšanās Iegremdēšanās savos psihiskajos stāvokļos, savā būtībā.
- aizķert Iegriezties, pabūt kur (garām ejot vai braucot).
- saložņāt iegūt, dabūt ar lišķēšanu, pielīšanu.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- nostreļīt Iegūt, dabūt.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- saskrādāt Iekaist (par ādu), dabūt "dzērvju zābakus".
- augt Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
- automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes.
- iemiesot Iekļaut (sevī), arī būt par (kā) materiālo izpausmi.
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- apkravāties Iekravāties, būt ielenktam starp daudziem objektiem.
- iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu.
- applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt tādam, kam vairākās vietās ieplīsušas vai saplīsušas drēbes.
- prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt sarakstā, rādītājā u. tml. (piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus); būt tādam, kurā ir (kas) ierakstīts, fiksēts (par sarakstu, rādītāju u. tml.).
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- fizioskops Ierīce ar ko rāda dzīvas būtnes pārmērīgā palielinājumā.
- kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās.
- vides vārteja ierīce, kas pārveido multivides ievadu mugurkaultīklā un otrādi. Pārraides vides vārteja var būt, piemēram, _IP_ vārteja vai shēmu komutācija.
- hidrauliskais multiplikators ierīce, kas rada lielu šķidruma spiedienu, izmantojot zemāka spiediena šķidruma plūsmu; sastāv no diviem kopā sajūgtiem hidrocilindriem (viens var būt arī pneimocilindrs).
- datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- ierūdīt Ierūdināt - panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni).
- glābiņš Iespēja izvairīties (piemēram, no kā uzmākšanās), būt netraucētam.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- spējība Iespēja, varbūtība.
- varbūtne Iespēja, varbūtība.
- tur celties, tur gulties iespējami bieži, ilgi labprāt kur būt, uzturēties.
- eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
- problemātisks iespējams, bet nepierādīts; tikai varbūtējs, apšaubāms.
- iedomājams Iespējams, varbūtējs.
- potenciāls Iespējams, varbūtējs.
- izbeigties Iestāties laikam, kad (piemēram, juridiskās attiecības) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
- tikko pavilkt kājas iet ar grūtībām, pēdējiem spēkiem; būt ļoti nogurušam, novārgušam.
- dēgā Iet labumā, būt priekšrocībai, labumam.
- pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni.
- spert savu kāju (kaut kur) iet, nākt, ierasties, būt.
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- enstelēties Ietiepties, būt stūrgalvīgam.
- iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- prolegomenas Ievads (grāmatai, rakstam u. tml.), kurā vispārīgi ir aplūkota zinātniskas teorijas, problēmas būtība.
- hailaits ievērojams sasniegums; būtisks moments (angļu "highlight").
- sadzīt Ievest, iedabūt (ko kur iekšā).
- iedzīt Ievest, iedabūt (kur iekšā ko lielā daudzumā).
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- haldjass Igauņu tautas reliģijā - ar dabas priekšmetu, parādību vai celtni saistīta pārdabiska būtne, kas par to rūpējas (sargātājs gars).
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības.
- bēgļu gaitas ilgāka prombūtne no pastāvīgās dzīvesvietas, lai izvairītos no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas.
- sakaukāt Ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju).
- iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
- sakleknēt Ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties.
- nēsāt Ilgāku laiku būt inficētam (ar ko).
- atbūt Ilgāku laiku būt kur, arī kādā stāvoklī.
- izlepnoties Ilgāku laiku būt lepnam, izrādīt lepnību.
- izgalēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties.
- izgāmēties Ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam.
- atkalksnīt Ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku).
- nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
- klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
- atkarst Ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- nokarcinēt Ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- atdzīvāt Ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī.
- izvārgt Ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties.
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- atkalksnīt Ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā.
- nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- nodīdīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- piekaukāt Ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas.
- izskumstēties Ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
- aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
- izkvernēt Ilgi gaidīt, būt nomodā.
- izdeldēt Ilgi lietojot (piemēram, apģērbu, priekšmetu), radīt (tajā caurumu, dobumu u. tml.); būt par cēloni tam, ka izveidojas (caurums, dobums u. tml., piemēram, apģērbā, priekšmetā).
- čūlot Ilgi nedzīt; būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu).
- izkalēties Ilgi no kaut kā būt atturētam, piem., no ēšanas.
- ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets.
- māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam.
- nīkuļot Ilgstoši būt atstātam bez gādības; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- nīkt Ilgstoši būt atstātam bez ievērības, izmantojuma; ilgstoši būt tādam, kam nav attīstības iespēju.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam.
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis.
- izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
- nopietns incidents incidents, kurā ievērojami palielinās aviācijas negadījuma varbūtība.
- kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
- čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- ribhu Indiešu mitoloģijā dieviem līdzīgas būtnes, skaitā 3, kas raksturojas ar veiklību mākslās.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā.
- neatkarīga dzīve indivīda spēja būt atbildīgam par sevi un neatkarīgam no apkārtējo aprūpes, labklājības vai attiecībām.
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
- multivide Informācijas attēlošana un apstrāde ar vairāk nekā vienas vides palīdzību; tajā var būt ietverta tekstuālā, grafiskā informācija, audioinformācija un videoinformācija, arī animācija; multimediji.
- sistēmas dzīves cikls informācijas sistēmas lietderīgais dzīves posms, kura ilgums var būt atkarīgs no sistēmā ieprojektēto darījumveidu dabas un pastāvības, ka arī no programmatūras līdzekļiem, kas veido datu bāzes un lietojumus.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā.
- virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem.
- Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
- diffarreatio Īpaša laulības šķiršanas forma romiešu tiesībās, kurā bij nepieciešama priestera klātbūtne.
- maska Īpaši veidots tērps, kas attēlo, piemēram, augu, dzīvnieku, fantastisku būtni; cilvēks šādā tērpā.
- nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības.
- kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
- kādības (arī kvalitatīvais) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- kvalitatīvais (arī kādības) īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc īpašību, kura priekšmetam, būtnei, parādībai var piemist lielākā vai mazākā mērā.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- Farns Irāņu mitoloģijā - dievišķā būtība; spēks, kas piešķir svētību, bagātību un labumu.
- Simurgs Irāņu mitoloģijā - gudrs putns pareģotājs, kas mēdza būt gan labs, gan ļauns.
- Veretragna Irāņu mitoloģijā - kara un uzvaras dievs, kas spēj pārvērsties par dažādām dzīvām būtnēm.
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas.
- puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu.
- īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
- nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
- novilnīt Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu).
- novirmot Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu).
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
- uzliesmot Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
- mest izaicinājumu (kam) izaicināt; būt par izaicinājumu.
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
- ziedēt Izcelties apkārtne ar savu spilgtumu, krāšņumu; būt spilgtam, krāšņam.
- rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
- ekscelēt Izcelties, būt pārākam.
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
- izfurķīt Izdabūt (ārā); izdzīt.
- izforķīt Izdabūt (ārā).
- izmunsturēt Izdabūt (ko no kurienes, ar grūtībām).
- izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
- izgūt Izdabūt ārā, iegūt.
- izkacēt Izdabūt ārā, izņemt ārā.
- izdzīt Izdabūt ārā, izvest (ar stumjamu transportlīdzekli).
- izkantēt Izdabūt, izgādāt.
- izķencēt Izdabūt, izņemt.
- noslaukt Izdabūt; izprasīt.
- izmaherēt Izdabūt; izvilkt.
- izpuinīt Izdabūt.
- šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1).
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1).
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam.
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot.
- balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu); balot (1).
- balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
- gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
- balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- nokvēpināt Izdalot kvēpus, sodrējus, būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar tiem.
- atkurēties Izdegt, būt tuvu izdegšanai.
- izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest.
- izlišķēt Izglaimot, ar lišķēšanu (ko) izdabūt.
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- aizbraukt Izjust eiforiju, lietojot narkotikas; būt narkotisko vielu iespaidā.
- justies kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, laimi, būt sajūsmā.
- bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
- priecāties izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
- skumt Izjust skumjas; būt skumjam.
- eksperienss Izjutējs - semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to.
- kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- noklīdināt Izklīdināt, uzvest uz nepareizā ceļa, ievest maldu ceļos, dabūt prom, maldināt.
- nokustināt Izkustināt no vietas, dabūt uz priekšu.
- izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
- pagriezt Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā); izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
- izsūkt Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
- nosūkt Izmantot kādu; dabūt (no kāda).
- izkāst Izmantot, izspiest; izdabūt (naudu).
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu.
- atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku).
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti).
- atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus).
- pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu).
- raustīties Izpausties ar vairākkārt mainīgu intensitāti (par psihisku stāvokli); būt tādam, kam ir vairākkārt mainīga intensitāte, arī vērstība.
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- izpiņķerēt Izpiņķēt, atmudžināt, atšķetinot izdabūt.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu); būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
- spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibēt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju).
- sakļauties Izplatīties viscaur, būt viscaur uztveramam (piemēram, par tumsu, klusumu).
- pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
- slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš; izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses).
- novēdīt Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
- novējot Izplatoties būt īsu brīdi sajūtamam (piemēram, par smaržu).
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībnieku.
- kārdināt Izraisīt (kādam ar savu būtību) spēcīgu tieksmi (to) iegūt (par ko vilinošu, aizraujošu).
- īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam.
- īgnēt Izraisīt īgnumu; būt pretīgam, nepatīkamam.
- inficēt Izraisīt infekciju; būt par infekcijas cēloni.
- ieņemt sirdī izraisīt kādas jūtas sevī; būt ar pozitīvu attieksmi (pret kādu).
- smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
- sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piemēram, par psihi, psihisku stāvokli).
- sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
- iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.).
- uzbaidīt Izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); izraisot bailes, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ejot, skrienot, lidojot u. tml. uzvirzās uz kādas vietas.
- šanse Izredzes; izdošanās varbūtība.
- pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās.
- lai jods rauj (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kā nebūtu, arī lādot.
- lai jods sasper (kaut ko, kādu) izsaucas lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās, vēloties, lai nebūtu tā, kā ir.
- cis Izsauksmes vārds, ar ko brīdina būt uzmanīgam.
- beigties Izsīkt; būt izlietotam.
- nerādīt dzīvības zīmes izskatīties mirušam, arī būt mirušam.
- aerosalons Izstāde, kurā eksponē gaisakuģus; var būt arī demonstrējumi lidojumā.
- izluptēties Izstaigāties, pabūt (svaigā gaisā).
- sildīt Izstarojot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst siltāks vai silts, arī karsts.
- kaist Izstarot spilgtu gaismu, stipru siltumu; būt spožam, spilgtam; degt, kvēlot.
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu u. tml.); atsacīties.
- novēlēt Izteikt vēlējumu; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos.
- pieteikties Izteikt vēlēšanos, būt ar mieru (ko darīt, veikt); arī piesolīties.
- izkratīties Iztukšoties, būt ļoti izsalkušam.
- agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam.
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam.
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties.
- kaitavāt Izturēties untumaini; būt ķildīgam; ķildoties.
- peldēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, arī virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- slīdēt pa virsu izturēties, rīkoties, runāt pavirši, virspusēji, neiedziļinoties būtībā.
- nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
- spindulis Izveicīga, rosīga būtne.
- ieveidot Izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums).
- savienot Izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- izraisīt Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) - par augiem; būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1).
- aizšķērsot Izveidot šķērsli (kā kustībai); būt par šķērsli.
- notikt Izveidoties kādiem apstākļiem, arī būt iespējamam.
- piedzīt Izveidoties pietūkumam; būt par cēloni tam, ka pietūkst.
- iegulties Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegult.
- iegult Izveidoties un būt skaidri saskatāmam (sejā) - piemēram, par grumbām; iegulties.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā.
- likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu izvēlēties par būtiskāko, galveno, uz kā pamata veidot ko.
- papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās.
- izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
- izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) - par ķermeņa daļām; būt izvirzītam, izveidotam (uz augšu, arī uz priekšu).
- izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
- aizsegt Izvirzoties pirmajā vietā, apgrūtināt vai mazināt iespēju saskatīt būtisko.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt; dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- izdzist Izzust, pārstāt būt (atmiņā, apziņā).
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību.
- jāir Jābūt.
- izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
- apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās).
- izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās); jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apjādalēt Jājot pabūt vairākās, visās vietās.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos).
- dibināšana Jauna uzņēmuma vai organizācijas izveidošana, kam jābūt kapitālam uzņēmējam u. tml.
- paraklēts Jaunās Derības apzīmējums gara būtnei, kas grēcīgo aizstāv Dieva priekšā un glābj to no soda.
- izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts.
- izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt.
- lieta Jautājums (piemēram, pārrunās); būtība, kodols.
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama.
- pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm.
- derbijs Jebkuras būtiskas sporta sacensības.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni.
- tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris.
- kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise).
- definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums.
- atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai.
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
- kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā.
- ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes.
- sugas jēdziens jēdziens, kas ietver kādas priekšmetu, parādību u. tml. grupas būtiskās pazīmes
- funkcionālais analfabētisms jēdziens, ko attiecina uz nepietiekamu rakstpratības un rēķinpratības apguvi, kas būtiski ierobežo cilvēka sociālās funkcionēšanas spējas un mazina iespējas piedalīties sociālajās aktivitātēs.
- pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
- mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu.
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes.
- pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē.
- Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne.
- Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis.
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
- kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt.
- justies savā elementā justies brīvi, labi, atraisīti, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
- klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2).
- klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
- visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
- visuresme Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
- notarikons Kabalistiska Svēto Rakstu skaidrošanas tehnika, kurā katru vārdu uzskata par abreviatūru, kas sastāv no citu vārdu pirmajiem burtiem; to var pielietot arī "pretēji" - no kādas frāzes vārdu pirmajiem burtiem tiek veidots vārds, kas paužšīs frāzes būtību.
- audiopleijers Kabatas formāta audiokasešu atskaņošanas ierīce ar austiņām; var būt apvienota ar radiouztvērēju.
- pautnesis Kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu).
- izmeklēšanas eksperiments kāda fakta varbūtības pārbaude krimināllietā, ievērojot kriminālprocesuālās normas un, izmantojot kriminālistiskās tehnikas izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
- pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.).
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos.
- purle kāda maznozīmīga dzīva būtne.
- radionoteikšana Kāda objekta klātbūtnes noteikšana ar radiolokāciju, nenosakot tā precīzu atrašanās vietu.
- sarkangalvīte kāda sēņu suga (varbūt apšu beka).
- vikarēt Kāda vietu izpildīt, būt par vikāru.
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- atribūts Kādas sabiedriskas parādības, mākslas tēla vai mitoloģiskas būtnes simbols.
- apakšnozare Kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa.
- trimatele Kāds mūzikas instruments (varbūt trompete).
- plākšata Kāds plāns priekšmets vai dzīva būtne.
- vakarainis Kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs.
- padiekot Kādu brīdi būt brīvam, neaizņemtam.
- padīkāties Kādu brīdi būt neaizņemtam, brīvam (bez darba).
- pamāsēties Kādu brīdi draudzēties (būt kā māsām).
- lekties Kādu kaiti dabūt.
- lēkties Kādu kaiti dabūt.
- esība Kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā.
- padiekoties Kādu laiku būt bez darba, nodarbošanās.
- pabust Kādu laiku būt nomodā.
- nozvaigznēt Kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm.
- pauntumoties Kādu laiku būt untumainam.
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- izbrūtēties Kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības.
- padurnēt Kādu laiku klusēt, būt nelaipnam.
- ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu.
- kvacīt Kaitēt; būt kaitīgam.
- kost (arī kosties, retāk iekost) kaulā Kaitēt; būt nepatīkami sajūtamam.
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
- zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), arī panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
- antiformīns Kālija vai nātrija hipohlorīta maisījums ar nātrija hidroksīdu; šķīdina organiskas vielas, piem., krēpas, gļotas, šūnas, ādu, matus un vairumu sīkbūtņu, izņemot tuberkulozes un liesas sērgas nūjiņas; lieto tuberkulozes mikobaktēriju atdalīšanai no krēpām un urīna.
- Krievukalns Kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns.
- Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- atkalt Kaļot dabūt vaļā.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
- izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku.
- nokarāties Karājoties būt brīvi vērstam, stiepties uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml).
- metīlvioletā Karbonija krāsviela, ko iegūst oksidējot dimetīlanilīnu fenola klātbūtnē; daudz lietota zilganvioletas krāsas baziska krāsviela, ar kuras palīdzību gatavo tintes, zīmogkrāsu utt.
- kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu).
- izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
- aizkārpīt Kārpot aizdabūt prom.
- atkārpīt Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- iekārpīt Kārpot iedabūt (kur iekšā).
- augonītis kārpveida izaugums uz skābeņu augiem, kura formai un lielumam ir būtiska nozīme sugu savstarpējā atšķiršanā.
- napoleons Kārtainās mīklas torte ar krēmu, var būt dekorēta ar augļiem un krēmu.
- kartogrāfija internetā kartogrāfisko attēlu veidošana un izplatīšana globālajā tīmeklī; interneta kartes var būt statiskas - nemainīgas kartes, kuras piedāvātas lejupielādēšanai, vai arī - dinamiskas, kad katra karte tiek ģenerēta un noformēta no datu bāzes pēc individuāla tīmekļa pārlūka programmas pieprasījuma reālajā laikā.
- stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- šeperis kārts, ko iesprauž zemē blakus pupiņu stādiem, lai dīgstiem būtu kur pieķerties.
- kužā Kas to zina, varbūt.
- ķiez Kas zin, varbūt.
- izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt (3), izkašņāt (3).
- aizkasīt Kasot, kārpot aizdabūt prom; kasot, kārpot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atkasīt Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- sūkt Kāst; dabūt ārā, nost.
- iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
- izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- atkašņāt Kašņājot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu).
- iedzīvotāju atražošanās tips kategorija, kas atspoguļo iedzīvotāju atražošanās procesa svarīgākos raksturojošos lielumus; būtiskākā nozīme ir iedzīvotāju atražošanās režīmam un dzimumvecumstruktūrai.
- negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- negribēt (ne) dzirdēt Kategoriski pretoties kam, būt pret ko.
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
- fjoki Katoļu garīdznieku tērpā pušķi pie cepures, atkarībā no garīdznieka ranga var būt dažāda skaita un krāsas.
- piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- krosopterigijas Kaula zivju rinda, raksturīga ar otiņas veida pāru spurām, kas vidējā daļā pārklātas zvīņām, ar samērā lielām, apaļām vai rombiskām zvīņām, varbūt abiniekiem radnieciska grupa, ar līdzīgu galvas kausu kaulu grupējumu un zobu uzbūvi.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā).
- kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka.
- izskaidrošana Kaut kā būtības, cēloņu atklāšana.
- izskaidrojums Kaut kā būtības, cēloņu atklāšanas, interpretācijas rezultāts.
- ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī.
- rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
- prošustriķ Kaut ko dabūt.
- pabūties Kaut kur vienam (tikai) būt.
- guldības Kāzu paraša liecinieku klātbūtnē ar īpašām ceremonijām guldināt jaunlaulātos.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
- kinokameras uzstādījums kinokameras pozīcija un novietojums konkrēta kadra uzņemšanai; attiecībā pret filmējamo objektu kinokameru var būt uzstādīta filmējamās personas acu augstumā, augstāk vai zemāk par filmējamo objektu.
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- apklaiņot Klaiņojot nokļūt, pabūt (vairākās vietās); apklejot.
- izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert.
- mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam.
- piebūt Klāt būt, piedzīvot; ierasties.
- klātums klātbūtne (1)
- klātiene Klātbūtne (1).
- klātiene Klātbūtne (2).
- plecs Klātbūtne, atbalsts.
- klātne Klātbūtne, klātiene.
- acu priekšā Klātbūtnē, tuvumā (kādam, visiem).
- coram Klātbūtnē, visu priekšā.
- klātbūšana Klātbūtne.
- klātbūte Klātbūtne.
- klātnība Klātbūtne.
- tuviene Klātbūtne.
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
- izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot.
- pārklejot Klejojot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izklejot.
- atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
- atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- klustūga Klusa, nemanāma būtne.
- durnēt Klusēt, būt nelaipnam.
- turēt mēli aiz zobiem klusēt, neizpaust ko; būt piesardzīgam, neizteikt savas domas.
- turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam.
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt.
- iegūt vārdu, arī iegūt (arī būt ar) pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu).
- saklešķēt Kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
- kļūt (arī būt) melnam (arī zili melnam, zilam) no (arī aiz) dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
- nodzeltēt Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs.
- nodzeltēt Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
- ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties.
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- ieieties asinīs kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- ieieties asinīs (arī ieiet asinīs) kļūt par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- nākt dienas gaismā kļūt redzamam, būt publicētam.
- sarkt Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu; būt tādam, kad tiek atstarota vai izplatīta šāda gaisma (par laikposmu).
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- tumst Kļūt, arī būt drūmam, arī nelaipnam.
- splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam.
- simbolizēties Kļūt, arī būt par kā simbolu; tikt atspoguļotam ar simbolu.
- spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
- spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
- spurāties Kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (2) - par matiem, bārdu u. tml.
- spurāties Kļūt, arī būt spurainam (3).
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (3).
- spurāties Kļūt, arī būt spurainam (4).
- spuroties Kļūt, arī būt spurainam (4).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1); augt kupli, zariem viļoties.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (2).
- sazarot Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2).
- sazaroties Kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2).
- uzbāzties Kļūt, arī būt uzbāzīgam (1).
- blāzmot Kļūt, būt gaišam (saulei vai mēnesim lecot vai rietot).
- mitrot Kļūt, būt mitram (J).
- māsēt Kļūt, būt par māsu, pildīt māsas lomu.
- māsoties Kļūt, būt par māsu, pildīt māsas lomu.
- rīmēties Kļūt, būt savstarpēji saskanīgam (piemēram, par atskaņām dzejolī).
- apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
- atknibināt Knibinot dabūt vaļā atraisīt (piemēram, ko sasietu).
- izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes.
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
- defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē.
- ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- kapitālsabiedrība Komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas; tā var būt gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību gan akciju sabiedrība.
- informācija par komercnoslēpumu komersanta radīta vai komersantam piederoša informācija, kuras atklāšana varētu būtiski negatīvi ietekmēt komersanta konkurētspēju; par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi.
- krimināllietas izbeigšana kompetentas iestādes vai amatpersonas procesuāls lēmums krimināllietā par turpmāko lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas neturpināšanu, ja ir konstatēti likumā noteiktie apstākļi, kas turpmāko tiesvedību lietā nepieļauj vai dod pamatu uzskatīt, ka tā nebūtu lietderīga.
- kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums.
- pieaicinātais Konkrētā lietā neieinteresēta persona, ko prokurors, izmeklētājs vai izziņas izdarītājs pieaicina būt klāt apskatē, kratīšanā u. c. izmeklēšanas darbībās.
- resursi Konstrukcijas darba ilgums, kas var būt izteikts nolidojuma stundās, iekārtas darba ciklos, gaisakuģa nosēšanās skaitā u. tml., līdz tā ir izlietojusi savas darbspējas (turpmāka lietošana vairs nav iespējama); gaisakuģiem ir garantijas resurss, starpremonta resurss un noteiktais resurss.
- starpbilance Kontroles nolūkos gada laikā regulāri sastādāmās grāmatvedības bilances, kas var būt dienas, nedēļas, ceturkšņa, pusgada u. tml. bilances.
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana.
- mieslot Kopoties, būt ar kādu miesiskos sakaros.
- vidus Kopumā, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
- starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido dzīvas būtnes).
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- sudraba nitrāts kosmētikā izmanto kā metālisku krāsvielu matiem, var būt indīgs, kodīgs un kairinošs, var palieliāt ādas jutīgumu, ļoti toksisks ūdens organismiem.
- etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns.
- kaptāns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no fenola), konservants, izmanto ziepēs, šampūnos, kosmētikā, var būt toksisks imūnsistēmai un nervu sistēmai, var radīt dzimumorgānu darbības traucējumus, tetratogēns.
- decilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no šķidra parafīna), putu dzēsējs, fiksācijas viela, izmanto kosmētikā, smaržās, var būt nedaudz toksisks dzīvnieku ādai.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- ficīns Kosmētikas sastāvdaļa (ferments, kas ir tropisko koku piensulassastāvā, var būt ģenētiski modificēts), olbaltumvielu sadalītājs, lieto kosmētikā, mēdz lietot arī kā gaļas struktūras uzlabotāju, piena recināšanai, siera ražošanā, var izraisīt ādas, acu un gļotādas kairinājumus.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- cinka sulfāts kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no cinka reakcijas ar sērskābi), antimikrobiāla viela, lieto kā ādas tonizētāju, acu losjonu, pēcskūšanās līdzekli un skūšanās krēmu, var radīt ādas un gļotādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, var būt toksisks asinsrites orgāniem.
- dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- kokobetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no kokosriekstu eļļas, bet var būt arī sintētisks), virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, želejās sejai un rokām, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- dihlorfēns Kosmētikas sastāvdaļa (toluola kristāli), antibakteriāla viela, lieto šampūnos, pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, var būt bīstams, toksisks attīstībai un nervu sistēmai, radīt izsitumus uz ādas un alerģiskas reakcijas.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem.
- sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
- stearamidopropilbetaīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto kā matu kondicionātāju, var būt toksisks, var radīt acu un gļotādas kairinājumus, kontakta dermatītu.
- stearoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto skūšanās želejā, var izraisīt nitrozamīnu veidošanos.
- acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu.
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos.
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
- glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos.
- cinka stearāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), krāsviela, izmanto kā pūderi bērniem, arī kā dekoratīvo pūderi, roku krēmu, var radīt ādas un acu kairinājumu, plaušu darbības sarežģījumus un pneimoniju.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu.
- oktildodekanols Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), šķīdinātājs, virsmaktīva viela, izmanto matu kondicionētājos un lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- kalcija miristāts kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīta par nekaitīgu, var veicināt piņņu veidošanos.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- kokopoliglikoze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), virsmaktīva viela, izmanto kosmētikā, var izraisīt jutīgas ādas izsitumus.
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- muskusambreta Kosmētikas sastāvdaļa, fiksētājs, aromātviela, izmanto kosmētiskajos krēmos, pēcskūšanās losjonos, ziepēs, zobu tīrīšanas līdzekļos, var būt toksisks nervu sistēmai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta dermatītu, dzīvniekiem var radīt nopietnus smadzeņu bojājumus.
- rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- timerosals Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto acu preparātos, arī kā vakcīnu pildvielu, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, var būt toksisks.
- hloroacetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu, var būt toksisks inmūnsistēmai.
- benzilhemiformāls Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var būt bīstams ilglaicīgā saskarē ar ādu.
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- polipropilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, izmanto šķidrajā dekoratīvajā kosmētikā, arī pesticīdos, var radīt ādas un acu kairinājumus, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai.
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
- katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns.
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
- polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem.
- butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- metilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, tiek izmantots smaržās un tualetes ūdeņos, var būt toksisks nervu sistēmai.
- drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām.
- dzīvības nodrošināšanas sistēma kosmiskā lidaparāta vai skafandra konstrukcijas elementu un iekārtu kopums, kas kosmiskajā lidojumā vai uz kāda debess ķermeņa nodrošina cilvēka, retāk citu dzīvu būtņu, dzīvības norises.
- zemūdens krāsa krāsa, kas pasargā peldlīdzekļa zemūdens daļu apaugšanas ar sīkbūtnēm (gliemežiem) un augiem.
- lūzums Krass pavērsiens, būtiska pārmaiņa (piemēram, procesā, parādībā).
- atkraukāt Kraukājot izdabūt (ko) no rīkles.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā.
- tiesas spriešana krimināllietas izšķiršana pēc būtības pēdēja iztiesāšanas posmā, kurā notiek sprieduma taisīšana un pasludināšana.
- naudas sods kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu veidu sistēmā un var būt piemērots kā pamatsods vai papildsods.
- luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti.
- oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
- Svētā Trīsvienība kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- sakraments Kristietībā - rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu dieva žēlastību; dažādās konfesijās izpratne par to būtiski atšķiras.
- arhonti Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā gari, pasaules pārvaldītāji, varenas un noslēpumainas, Dievam un cilvēkiem naidīgas būtnes.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- substance Kristīgajā Trīsvienības doktrīnā - Dievība, proti, Pamatbūtne, caur kuru visas trīs personas ir viens.
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
- krīzes posmi krīzes gaitas izmaiņu secība: bīstams notikums; ievainojams stāvoklis (paaugstināta spriedze, nemiers); paātrinošs faktors ("pēdējais piliens"); aktīvais krīzes stāvoklis (fizisks un psihisks nemiers); reintegrācija (situācijas piemērošana vai pieņemšana, jaunas, efektīvas risināšanas stratēģijas apguve, kas var būt vairāk vai mazāk piemērota reālajai situācijai).
- nelineārie kropļojumi kropļojumi, kas rodas tāpēc, ka pastiprinātājos izmanto nelineārus elementus, piemēram, tranzistorus, uz kuriem spriegums nav proporcionāls strāvai; lai nelineārie kropļojumi būtu mazi, tranzistoru darba režīmi jāizvēlas tā, lai maksimāli tiktu izmantoti raksturlīkņu lineārie posmi, un izvēlētais režīms jāstabilizē, lai tas neizmainītos, mainoties, piemēram, temperatūrai.
- Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
- Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
- kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
- degunspindeles Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas.
- miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- piekūkot Kūkojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē).
- piekūkot Kūkojot panākt, būt par cēloni, ka piepildās kāds ar kūkošanu saistīts ticējums.
- rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki.
- nokūpināt Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- uzkūsot Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par trauku.
- drekselēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem, maziem dzīvniekiem).
- drebelēt Kustēties, būt nemierīgam (parasti par bērniem).
- lorcāties Kustēties, būt nemierīgam.
- lorckāties Kustēties, būt nemierīgam.
- viļņot Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- viļņoties Kustēties, virzīties (par lielu kopumu dzīvu būtņu, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma).
- griezties Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- riņķot Kustībā būt, uzturēties (kur vai kā tuvumā).
- grotbomja apkalums pie masta kustīga metāla konstrukcija, kas savieno grotbomi ar mastu, var būt kopā ar patentrēveri.
- grelle Kustīga, nemierīga dzīva būtne.
- atklibināt Kustinot (kratot u. tml.) dabūt vaļā.
- izkutināt Kutinot vai bakstot piespiest iznākt, izdabūt ārā.
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
- programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts.
- piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē.
- banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējoša viegla, kustīga būtne jaunas sievietes veidolā.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izsukāt (2).
- aizsmādēt Ķengājot, zākājot, meklējot vainas, dabūt prom (aizvākt).
- pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai. Ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai.
- izgūstīt Ķerot dabūt ārā.
- rokas ķīla ķīlas tiesība par kustamu lietu, ja tā ieķīlājot nodota kreditora valdījumā ar nodomu, lai tā būtu par nodrošinājumu viņa prasījumam.
- naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
- peķēties Ķildoties; būt nesaticīgam.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju.
- sagraut Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties, panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vielai), parasti viscaur, pārmainās struktūra, sastāvs u. tml.
- metasomatoze Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatisms.
- metasomatisms Ķīmiskie minerālu apmaiņas procesi iežos, kad vieni minerāli tiek aizstāti ar citiem un būtiski mainās iežu ķīmiskais sastāvs; metasomatoze.
- Czin Ķīniešu mitoloģijā - substance, kas piemīt katrai dzīvai būtnei.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
- izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
- augulišks Labi augošs (par dzīvām būtnēm).
- aizlabināt Labinot aizdabūt (sev līdzi).
- atlabināt Labinot atdabūt, ataicināt (uz kurieni, pie kā u. tml.).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā cilvēku).
- ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- sit Lai būtu.
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
- gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.
- aktīvie periodi laikposmi, kuros ekoloģisko faktoru ietekme uz dzīvajiem organismiem ir būtiska; organismu vajadzība pēc kāda ekoloģiskā faktora mainās un atsevišķos laikposmos var būt ļoti liela vai maza, acīmredzot šajā laikā organismā intensificējas fizioloģiskie procesi, kam nepieciešams īpašs eksistences līdzekļu nodrošinājums.
- kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru.
- leķēt Laist cauri ūdeni, būt ar sūci (parasti par laivu).
- Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
- lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis.
- suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
- kraņa Lamuvārds, attiecībā uz sievišķā dzimuma dzīvu būtni.
- Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
- izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
- Jersika Latgaļu valsts 13. gs. sākumā, nestabila novadu apvienība, ar varbūtējām robežām no Daugavpils līdz Cēsīm.
- vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- pilsoņu komitejas Latvijas pilsoņu pārstāvības organizācijas, kas sāka veidoties 1989. g. pavasarī ar mērķi noteikt pilsoņu kopumu, kas būtu tiesīgs lemt par Latvijas nākotni; Latvijas Republikas (LR) 5. Saeimas vēlēšanās (1993. g. jūnijā) varēja piedalīties tikai tās personas, kas reģistrētas kā LR pilsoņi.
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav.
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav.
- palilijas Lauku svētki Romā 21. aprīlī, ko svētīja gani par podu Pales dievei, ganāmpulku sargātājai, izpērkot svēto biržu un avotu apgānīšanu, ko būtu neapzinīgi izdarījuši lopu bari.
- loga virsraksts laukums virsrakstjoslā, kurā atkarībā no loga tipa var būt tajā attēlotās programmas, datnes, dokumenta vai cita objekta nosaukums, ar ko identificē logu.
- teltsvieta Laukums, kur var uzsliet telti, tai jābūt drošai, paaugstinātā līdzenā vietā.
- izogāmija Laulību paraža vai norma, saskaņā ar kuru abiem laulājamiem jābūt ar vienādu statusu.
- atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
- izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā.
- ledus barjera ledāju mēles vai šelfa mala, augstums var būt no diviem metriem līdz dažiem desmitiem metru virs jūras līmeņa.
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C).
- aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
- klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne.
- lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam.
- Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele.
- viesulis lībiešu mitoloģijā - būtne, kas rodas, ļaunajiem gariem cīnoties vai skrienoties.
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus.
- raķetoplāns Lidaparāts, kura trajektorija sastāv no paātrinājuma un augstuma uzņemšanas ar raķešdzinēju un tālākas planēšanas ar izslēgtu dzinēju, izmantojot korpusa vai spārna cēlējspēku; planēšanas posms varbūt ļoti liels (starpkontinentāls).
- hidrolidmašīna Lidmašīna, kas bāzējas, paceļas un nolaižas uz ūdens; var būt pludiņveida, lidlaivas veida vai amfībijveida h-as; izmanto piejūras transportā, glābšanas darbos, cīņai ar zemūdenēm utt.
- nolaišanās Lidmašīnas nolaišanās - lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums.
- aplidot Lidojot nolaisties (vairākās vietās) vai pabūt (virs vairākām vietām); lidojot kavēties (pie kā) noteiktā nolūkā.
- lidmašīnas nolaišanās lidojuma posms, kad būtiski samazinās lidmašīnas lidojuma augstums un ātrums.
- izlīdzināt Līdzinot panākt, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.); būt par cēloni tam, ka izzūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- nozīmēt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi, ļaut nojaust (ko).
- nozīmāt Liecināt (par ko), būt par (kā) pazīmi.
- bļodēt Liekēdim būt.
- apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību.
- kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru).
- kontūrkanāls Liela izmēra kontūrgrāvis, kura dziļums var būt trīs un vairāk metru un kuru izmanto liela, no malas pietekoša ūdens daudzuma uztveršanai un novadīšanai.
- sniega cilvēks liela, cilvēkam līdzīga būtne, kas pēc nostāstiem dzīvo Himalajos.
- bāns Lielāks (masas, priekšmetu, arī dzīvu būtņu) daudzums, kopums; kaudze, čupa.
- drasēt Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- drasēties Lielīties, būt augstprātīgam, uzpūtīgam.
- bremzēties Lielīties, dižoties, būt uzpūtīgam.
- vilnis Liels (dzīvu būtņu) kopums, kas kustas, virzās, parasti aiz cita kopuma.
- bauguve Liels daudzums (dzīvu būtņu).
- neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
- parametrs Lielums, ar ko raksturo kādas iekārtas, sistēmas, procesa u. tml. būtiski svarīgu īpašību vai pazīmi.
- zvaigžņu kartes mērogs lielums, kas rāda, cik loka grādu atbilst vienai kartes garuma vienībai (parasti cm); atkarībā no kartes projekcijas mērogs var būt konstants vai mainīgs.
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā.
- Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- nekustama lieta lieta, ko nevar pārvietot neizmainot tās fizisko būtību.
- tikt Lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; [būt]{s:1697}.
- iespējams lieto, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs; varbūt.
- kas Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) tipiskumu, arī augstu kvalitāti.
- šs Lieto, lai pavēlētu būt klusam.
- šitis Lieto, pastiprinot norādījujmu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu parādību; tieši šis.
- šitenāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- štāds Lieto, pastiprinot norādījumu uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību, pazīmi.
- štā Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štas Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- štaste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- taste Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- tāte Lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- nepanesamais Lietuvēns, būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes.
- mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves.
- likopēns Likopens - antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; pārtikas piedeva E160d (ekstrahē no tomātiem un rozā greipfrūtiem, var būt sintētisks, var būt ģenētiski modificēts), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā; likopīns.
- aizkūdīt Likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot.
- atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
- atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
- mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- aizbrēcināt Likt raudāt, būt par iemeslu raudām.
- atsviest Likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ).
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
- guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.).
- sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā.
- labdabīgā ādas limfadenoze limforetikulāro audu labdabīga hiperplāzija: nesāpīgi, asi norobežoti, brūngani vai zilgani pastozi veidojumi ādā vai zem ādas; tie var būt solitāri vai diseminēti, parasti lokalizējas uz ausu ļipiņām, ap krūtsgaliem, uz sēklinieku maisiņa ādas.
- pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
- dalīt Līstot būt par cēloni tam, ka palielinās (mitruma) daudzums (par lietu).
- pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
- slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
- izpirkumnoma Līzings - īpaša kreditēšanas forma, kuras būtība ir līzinga objekta iegāde.
- aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās); lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
- jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana.
- virtuālais lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā ieslēgtie datori funkcionē tā, it kā tie būtu pievienoti vienam vadam, lai gan faktiski tie atrodas dažādos tīkla segmentos.
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā.
- riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties).
- megakolons Lokzarnas vai tās daļas (sevišķi S veida zarnas) ārkārtīgs paplašinājums; var būt iedzimts vai iegūts.
- izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās); ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izdiedelēt Lūdzot, prasot, parasti neatlaidīgi, uzmācīgi, iegūt, dabūt (ko).
- protagonists Lugas vai stāsta galvenais varonis, kam var būt pretstatīts cits tēls - antagonists.
- čigānoties Lūgt, pieprasīt, būt uzmācīgam, nepiekāpīgam.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi.
- uzņēmuma krīze lūzuma brīdis, piepešs bīstams pavērsiens uzņēmējdarbībā, kas izpaužas preču pārprodukcijā, ražošanas sašaurināšanā, uzņēmuma izputēšanā; neparedzēts un negribēts process, kas būtiski apdraud vai spēj izbeigt uzņēmuma pastāvēšanu.
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu, arī ar putna galvu.
- mošķis Ļauna mītiska būtne.
- ļaunais (arī nelabais) gars ļauna mitoloģiska būtne.
- nelabais (arī ļaunais) gars ļauna mitoloģiska būtne.
- vels Ļauna pārdabiska būtne; velns.
- velns Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
- novītināt Ļaut vai panākt, ka novīst, būt par cēloni tam, ka novīst.
- nosadoties Ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu.
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- izjoņot Ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt (daudzās vai visās vietās); ļoti ātri pārvietojoties (parasti braucot, jājot), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- ieplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- vien paplest muti ļoti brīnīties, būt pārsteigtam.
- dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
- pārpilnām Ļoti daudz (būt kam).
- lēkt vai no ādas laukā (ārā) ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
- lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
- ieplest acis ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- ieplest acis un muti ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- acis vien ieplest (izplest, paplest, atplest) ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam; paust bailes.
- mērauka Ļoti kalsna dzīva būtne.
- milzis Ļoti liela auguma, pārdabiski spēcīga būtne.
- holokausts Ļoti liela mēroga postījumi, iznīcināšana, piem., varbūtēja atomkara gadījumā.
- punduris Ļoti maza auguma cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
- pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
- dziļai Ļoti spēcīgi (būt slimības pārņemtam).
- burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei.
- situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
- trinitāte Mācība par dievišķo personu (Tēva, Dēla un Svētā Gara) Trīsvienību dievišķajā būtībā.
- metafizika Mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- disteleoloģija Mācība par nelietderību, kura norāda uz nelietderīgām parādībām dzīvo būtņu uzbūvē, dzīves veidā un ierašās, piem., rudimentāri (sarukuši) un darboties nespējīgi orgāni, kas organismam vairs neder vai ir pat kaitīgi (tārpveidīgais aklās zarnas piedēklis cilvēkam).
- historika Mācība par vēsturiskā tēlojuma būtību un tehniku.
- vakuisms Mācība, ka dabā varot būt absolūts tukšums.
- akceptilācija Mācība, ka Dievs uzlūkojis par pilnīgu Kristus satisfakciju, kas pati par sevi it kā nebūtu bijusi pilnīga.
- singularisms Mācība, ka pasaulē reāla ir tikai viena būtne vai ka viss atvedinams no viena principa.
- reliģijas filozofija mācība, kas pētī reliģijas būtību un tās patiesību saturu.
- apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- skābie ieži magmatiskie ieži ar lielu (vairāk par 65%) SiO~2~ daudzumu; tipiska šo iežu pazīme ir kvarca klātbūtne.
- pārmagnetizēt Magnetizēt vēlreiz, no jauna; panākt, būt par cēloni, ka (kas) iegūst citu magnetizācijas virzienu.
- bodisatva Mahājānas budismā svētais vai pusdievišķa būtne (sanskritā "viedā būtne"), kas labprātīgi atsakās no nirvānas, lai palīdzētu citiem atrast ceļu uz glābšanos.
- pārkāpt sev pāri mainīt savu dabu, raksturu, paradumus, rīkotie pretēji savai iekšējai būtībai.
- kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
- kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
- narraties Maitāties, dabūt kaiti.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs.
- antimāksla Mākslas darbi, kas izstādīti tradicionālā kontekstā, taču būtībā izsmej nopietno mākslu vai izaicina mākslas darbu.
- tips Mākslas tēls, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskās kādas cilvēku grupas īpašības.
- elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
- gadījumskaitlis mākslīgi radītas skaitļu secības elements, kura atrašanās varbūtība šajā secībā ir zināma.
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas.
- sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu.
- reālisms Mākslinieciskās daiļrades metode, ar kuru patiesi atspoguļo reālo īstenību, tās būtiskos procesus; literatūras un mākslas virziens, kas izveidojās 19. gadsimtā un kam pamatā ir šāda daiļrades metode.
- drāmas terapija mākslu terapijas veids, kurā izmanto drāmas un teātra elementus (piemēram, lomu spēles, stāstus, pasakas, metaforas, sapņus, maskas, grimu, rekvizītus, lelles, fotogrāfijas, video), lai atjaunotu un sekmētu cilvēka emocionālo, kognitīvo, fizisko un sociālo labbūtību.
- pseidogeizija Maldinoša garšas sajūta vai garšas halucinācija, var būt kā aura epilepsijas gadījumā.
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- maskēt Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- spīganis Malduguns; mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- samangot Mangojot iegūt, dabūt.
- aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atkrāpt Mānot dabūt nost.
- aizbildnība Mantas apsardzība pilsoņa prombūtnes laikā.
- bāksignāla stacija marķiergredzena lokālā tīkla stacija, kas ziņo blakus esošajām stacijām par būtiskiem bojājumiem.
- atsēnalošanas mašīna mašīna graudu atsēnalošanai - graudi attīrās, kad rotors ar tērauda lāpstiņām triec tos pret cilindra iekšējo virsmu, kas var būt gluda vai raupja; sēnalas un putekļus no atsēnalošanas mašīnas aizvada pa nosūkšanas kanālu.
- matemātiskā statistika matemātikas nozare, kurā pēta statistisku datu racionālas ieguves un apstrādes metodes, kā arī izstrādā matemātiskus modeļus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
- veidotājfunkcija Matemātiska funkcija, kuras izvirzījumam rindā koeficienti ir skaitļi; plaši izmanto kombinatorikā un matemātiskajā analīzē, kā arī varbūtību teorijā.
- termohroisms Materiāla īpašība būt caurspīdīgam pret siltumstarojumu ar noteiktu viļņu garumu, bet citus absorbēt vai mainīt.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra).
- Būla matrica matrica, kuras katra elementa vērtība var būt 1 (patiess) vai 0 (aplams).
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
- atmazgāt Mazgājot dabūt nost; nomazgāt.
- samazgāt Mazgājot, mazgājoties pieļaut, būt par cēloni tam, ka (parasti ūdenī) rodas kādu vielu piejaukumi.
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
- grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
- iesānis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņis Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāniski Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņu Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (atrasties, būt); mazliet uz vienu pusi.
- garām ejot mazliet un nebūtiski; starp citu.
- pasalināties Mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem).
- pabrūtēties Mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties).
- panīšķēties Mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam.
- patirvēties Mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam.
- piliens mazs, atsevišķs šķidruma veidojums, kas radies, krītošam, šļakstītam u. tml. šķidrumam sadaloties sīkās (parasti lodveida vai iegarenās) daļiņās vai kondensējoties tvaikiem (uz kā virsmas vai gaisā); šāds šķidruma veidojums, kas radies dziedzeru darbības rezultātā uz dzīvu būtņu, augu ķermeņa.
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties.
- bestija Mednieki dažkārt tā sauc briežu govis, kas bieži pirmās sajūt mednieku un aizved baru no varbūtējām briesmām.
- MPA Medroksiprogesteronacetāts, metoksiprogesterona acetāts - hormons, kura klātbūtne pārtikā ir cilvēkam bīstama.
- tranu medus medus, kāda nav un nevar būt, bet kādu var pircējam iestāstīt.
- megahrons Megacikls - Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- modēt Mēgt; būt paradušam.
- pasigrāfija Mēģinājums izgudrot mākslīgu rakstu valodu visām tautām, tā ka rakstu būtu iespējams ik vienam lasīt lai vai kurā valodā.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļā) rodas savainojums.
- sameklēt Meklējot dabūt (darbu, iespēju u. tml.).
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- izameklēties Meklējot izgādāt, izdabūt sev.
- nugot Meklēt, lūgt, gādāt, lai būtu.
- Frams Džons melanēziešu (Okeānija) kargo kulta galvenais varonis, tiek uzskatīts par augstākās būtnes Karaperamuna iemiesojumu.
- meloss Melodijas būtiskāko, vispārīgāku īpašību kopums.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
- koncentrēt Mērķtiecīgi, arī īsi ietvert (kādu saturu) - piemēram, par mākslas darbu; būt mērķtiecīgam, arī īsam (piemēram, par tekstu).
- platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs.
- milonīts Metamorfs iezis, kas veidojas dinamo-metamorfisma procesos, gk. kalnainu uzbīdījumu zonās, sastāv no putekļveida minerālu vai iežu daļiņām, kas var būt daļēji pārkristalizējušās, pelēks.
- vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- tanoforms Metilēna tannāta aizsargāts nosaukums, to pagatavo, iedarbojoties uz taninu ar formaldehidu sālsskābes klātbūtnē.
- elektriskā loka metināšana metināšanas veids, kurā metāla kausēšanai izmanto elektroloku siltumu; elektroloks var būt starp diviem neatkarīgiem elektrodiem vai starp izstrādājumu un kūstošu elektrodu.
- mezoadenīts Mezenteriālo limfmezglu iekaisums bērniem; var būt specifisks (tuberkuloze) vai nespecifisks (strutains limfadenīts).
- atmēzt Mēžot atdabūt nost (sānis).
- atmēzt Mēžot atdabūt šurp; mēžot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- dīžļāt Mīdīties, būt nemierīgam, cilāt kājas.
- dīdelēties Mīdīties, ļodzīties, būt nemierīgam.
- atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
- tvāpuļot Miegainam būt, miegoties.
- objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- amfimikrobs Mikroorganisms, kas var būt aerobs vai anaerobs atkarībā no vides apstākļiem.
- sēnīte Mikroskopiska sēņu valsts sīkbūtne.
- ballonets Mīkstčaulas aerostata iekšējais nodalījums, ko pilda ar gaisu lai balona iekšienē būtu pastāvīgs gaisa spiediens un balons paturētu savu formu.
- flanelis mīksts, viegls, var būt balināts, vienkrāsains vai apdrukāts kokvilnas audums audekla vai trinīša pinumā, parasti ar divpusēju uzkārsumu.
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne.
- autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi.
- izteikums minimāla intonatīvi pabeigta saziņas vienība, kam var būt noteikts strukturāls paraugs, bet tas nav obligāts, un ko rakstos norobežo ar teikuma beigu pieturzīmi
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes.
- Antrops mistiski reliģiskos priekšstatos — garīgais pirmcilvēks kā dievišķa būtne, garīgās un materiālas pasaules, kā arī cilvēka prototips.
- kentaurs Mītiska būtne (gk. senajiem grieķiem) - daļēji cilvēks, daļēji zirgs, dažkārt arī ar spārniem.
- kentauroīds Mītiska būtne ar cilvēka torsu un dzīvnieka rumpi un kājām, dažkārt arī ar spārniem.
- onokentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un ēzeļa rumpi un kājām.
- leonkentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un lauvas rumpi un kājām.
- bukentaurs Mītiska būtne ar cilvēka torsu un vērša rumpi un kājām.
- pārdabiski spēki mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība.
- bričuks Mītizēta būtne ar ko bērnus baidīja.
- metamorfoze Mitoloģijā pārvēršanās citā dzīvā būtnē vai nedzīvā lietā dievišķu spēku iejaukšanās rezultātā.
- trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām.
- bags Mitoloģiska būtne - mājas gars, elku dievs.
- nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
- vāravbērns Mitoloģiska būtne – pus cilvēks (jaunava), pus zivs.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
- nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
- ģiltine Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidolā).
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
- viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
- maldinātājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājgars Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- asuras mitoloģiskas būtnes, kuru funkcijas un vieta senindiešu mitoloģiskajā sistēmā laika gaitā mainās, vissenākajā vēdiskajā periodā tā dēvēti senindiešu dievi Agni, Indra un āditjas, tāpat arī ar apmātspēju apveltītas būtnes, turpretī vēlāk tā sauc tikai dieviem un cilvēkiem naidīgas būtnes, dēmonus; budisma nitoloģijā - dieviem naidīgas būtnes.
- milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi.
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- evidenciālā modalitāte modalitātes paveids, kas izsaka teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, norādot, ka teksta autors nav pārliecināts par teksta satura patiesumu vai ka tekstam var būt cits autors.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- stohastiskie modeļi modeļi saistībā ar ierobežotu iedzīvotāju skaitu, kurā notiekošās izmaiņas laika gaitā ir ar noteiktu varbūtību.
- Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi.
- moralizēšana Morālās jābūtības absolutizācija, pamācību došana, normu, vērtību propaganda un deklarācija ārpus sociālās prakses un reālās situācijas.
- akstināt Mudināt būt žiglākam.
- cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā.
- hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- uzmūķēt Mūķējot dabūt vaļā; atmūķēt.
- atmūķēt Mūķējot dabūt vaļā.
- psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida.
- aizmusināt Musinot, kūdot dabūt prom, aizmusināt, aizkūdīt.
- sīdī Musulmaņu vadonis; tituls var būt mantots vai arī piešķirts par īpašiem nopelniem.
- ģenētiskais slogs mutanto alēļu klātbūtne populācijā vai sugā, tā lielumu nosaka mutanto alēļu frekvence.
- sonātiskums Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- sonātisms Mūzikas domāšanas kategorija, kas pauž sonātes būtiskākās kopīgās iezīmes.
- sanabagot Nabagojot iegūt, dabūt; saubagot.
- vāpsnāt Naktī būt nomodā, vāķēt.
- nanoinstruments Nanoizmēru instruments ko var darbināt nanorobots, kurš var būt ieprogrammēts darboties patstāvīgi, vai arī tiek vadīts no attāluma.
- naudassods Naudas sods - kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu veidu sistēmā un var būt piemērots kā pamatsods vai papildsods.
- nav (arī nevar būt) divu domu nav, nevar būt iespējams citāds viedoklis, citādi uzskati.
- vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums.
- kārtsveida stodere navigācijas zīme, kuras augšgalā piestiprināts attiecīgs apzīmējums, bet otrs gals noenkurots tā, lai stodere vienmēr būtu vertikālā stāvoklī.
- nosānis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņis Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāniski Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņu Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nosāņus Ne tieši pretī (atrasties, būt); uz vienu pusi; arī tālāk, savrup.
- nebe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
- nele Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
- nibe Ne, ne vēl; nebūt ne; nevis; nedz; nemaz; neba.
- disharmonēt Neatbilst (kam); būt nesaskanīgam (ar ko).
- novecot Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- novecoties Neatbilst attiecīgā laikposma modernām lietošanas prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto.
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- stāvēt pie kā neatteikties (piemēram, no sava uzskata), būt pārliecinātam (par to).
- mokurs Neattīstīta (muļķīga) būtne.
- trūkt Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
- pietrūkt Nebūt (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
- aiziet latatā nebūt (vairs); pazust.
- nedoties rokā nebūt (viegli) uztveramam, izprotamam.
- būt dieva rokā nebūt atkarīgam no cilvēku gribas, rīcības; nebūt zināmam.
- nedot ne plika graša nebūt drošam par kaut ko.
- nebūt pirmoreiz ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam; nedarīt ko pirmo reizi.
- nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam, neprašam.
- nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam.
- nevarēt ne dzert padot (kādam) nebūt kāda cienīgam.
- klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli).
- nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam.
- nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- ņemt ļaunā (arī par ļaunu) nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- nebūt no muļķu mājām nebūt muļķim.
- nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties vietā, kur meklē, arī kur bija atradies (par priekšmetiem); pazust (1).
- nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
- pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā; nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
- pietrūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
- atpalikt Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, labākie, neatbilst kādām prasībām, normām.
- palikt iepakaļ Nebūt tādā līmenī, kādā ir pārējie, neatbilst kādām prasībām, normām.
- nerādīties (ne) acīs nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- acis nerādīt, arī (ne) acu nerādīt nebūt tuvumā, nebūt redzes lokā.
- nebūt pielaulātam nebūt uz mūžu saistītam ar ko.
- klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
- nebūt vēl (šajā) pasaulē nebūt vēl piedzimušam.
- nedoties rokā nebūt viegli iegūstamam.
- kārsīties Nebūt vienisprātis.
- trūkt Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) - par priekšmetu.
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku).
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku).
- izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
- nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur.
- nebūtin Nebūt.
- neesamība Nebūtība (1).
- nekuriene Nebūtība (1).
- nesaule Nebūtība, nāve.
- nebūtne Nebūtība, neesamība.
- ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts.
- neesība nebūtība; stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
- nebūtiene Nebūtība.
- neziņa Nebūtība.
- kalksnēt Nedabūt pietiekoši barību, pusbadā būt.
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- neiegūt Nedabūt.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- nepasēt Nederēt, nebūt piemērotam.
- dīdināt Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
- dīdīties Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
- gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam.
- uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
- iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
- iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties.
- čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
- atmaskot sevi negribot atklāt savu (parasti negatīvo) būtību (arī slēptu rīcību, nodomus).
- tvāpt Negulējušam būt, alkt pēc miega.
- kājienā būt negulēt, būt nomodā.
- stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
- slīdēt Neievērot, neiedziļināties, nepievērst uzmanību; būt tādam, ko neievēro, kam nepievērš uzmanību.
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam.
- uzliesmot Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
- pavaļoties Neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem.
- pasakāzāties Neilgu laiku būt kāzu svinībās.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- paskatīties Neilgu laiku būt par (kā) skatītāju.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem).
- pamīcīties Neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku.
- pabūt Neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko.
- padumpoties Neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko).
- pabozties Neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam.
- padarboties Neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā).
- palustēties Neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma).
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē).
- negribēt (ne, arī nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- glioze Neiroglijas hiperplāzija galvas vai muguras smadzenēs, gan kā aizstājējs process, gan kā iekaisuma sekas; mēdz būt difūza vai fokāla.
- jaundzimušo neitropēnija neitropēnija, kas veidojas intrauterīni, ja ir nesaderība starp mātes un bērna G imūnglobulīnu antigēniem; jaundzimušajam var būt drudzis, pneimonija, septicēmija u. c. smagas infekcijas.
- parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību.
- noslēpums neizpausta iekšējā būtība (parādībai, procesam).
- noraut Neizpildīt (piemēram, plānu), būt par cēloni tam, ka netiek izpildīts, realizēts (piemēram, plāns).
- rādīties acīs (kādam) neizvairīties no sastapšanās, ierasties pie kāda; būt kāda tuvumā (_biežāk_ nolieguma teikumos)
- pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur).
- pagadīties ceļā Nejauši būt, atrasties priekšā kādam, kas pārvietojas.
- pagadīties pie rokas (arī pa rokai) nejauši būt, atrasties tuvumā.
- pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
- pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
- sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt, atrasties (kur).
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- ķerties vērsim pie ragiem nekavējoties sākt rīkoties; pievērsties būtiskajam, galvenajam.
- zarošanās nekustīgo daudzšūnu būtņu ķermeņa virsmas palielināšanās; jaunu dzinumu veidošanās no iepriekšējā veģetācijas perioda dzinumu pumpuriem.
- gulēt virsū (naudai) nelaist apgrozībā (naudu); būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- gulēt virsū naudai nelaist apgrozībā naudu; būt ļoti skopam un neizdot naudu.
- ķurzulis Neliela sažuvusi radība, būtne.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- kurzulis Neliela, čokurā sarāvusies būtne.
- sīkaliņš Neliela, sīka būtne.
- kosmētisks neliels; tāds, kas neskar būtisko.
- knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
- virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
- aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
- turēties miesās nenovājēt, būt labā barojumā.
- niekus Nenozīmīgs, nebūtisks.
- nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam.
- nestilties Nepacietīgi dīdīties, būt nepacietīgam.
- grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
- gigants Neparasti liela būtne; ļoti liela auguma cilvēks; arī milzis.
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- raštāns Nepatīkama, nejauka dzīva būtne.
- slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam.
- brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
- būt pretī (arī pretim) nepiekrist (kam), nebūt vienis pratis (ar ko).
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo; būt kūtram, neaktīvam.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē.
- naktsaklums Nepietiekoša redzes piemērošanās tumsai, kas var būt gan iedzimta, gan iemantota.
- smirst Nerādīties ļaudīs, būt nesabiedriskam.
- blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
- hārdkors Nesagraujamais kodols, nemainīgā būtība.
- nerubīt fišku nesaprast, neko nejēgt, būt stulbam.
- supramorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supermorfēma.
- supermorfēma Nesegmentējama valodas vienība, kurai ir sava nozīme un kuras izpausme var būt zilbe, vārds vai teikums kopā ar suprasegmentālu elementu (intonāciju vai uzsvaru); supramorfēma.
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- palikt pāri netikt patērētam, izlietotam; saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
- slūža netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
- služa Netīrīga, nolaidīga dzīva būtne.
- darmidons Netīrīgs notiesātais, var būt arī notiesātais, kuru izmanto kā pasīvo pederastu.
- nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
- formālisms Nevajadzīga sīkumainība formalitāšu ievērošanā, ignorējot būtisko.
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
- stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks.
- lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne.
- ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne.
- risks neveiksmes varbūtība.
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne; nekā.
- heterogenitāte Nevienveidība, būtiska svešādība.
- nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nogāzt Neviļus, negribēti pieskaroties, pavirzot u. tml., būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nokrīt, no gāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārdurt Neviļus, negribēti radīt ar ko smailu, asu (priekšmetam) caurumu, bojājumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
- zagties Neviļus, negribēti rasties, arī būt ar neviļu, negribētu virzību (piemēram, par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- nogāzt Neviļus, negribēti skarot, pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
- neb Nevis (1); ne, ne vēl; nebūt ne; nedz; nemaz.
- neba Nevis (1); ne, ne vēl; nebūt ne; nedz; nemaz.
- ciki Nezināms priekšmetu, parādību, dzīvu būtņu skaits.
- tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis).
- čurmulis Nieks (runājot par dzīvu būtni).
- ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā); būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
- aiznīdēt Nīstot aizgādāt prom (dabūt prom, nogādāt pie malas).
- magnētiskā ķēde no feromagnētiskiem materiāliem veidota elektrotehniskas ierīces daļa magnētiskās plūsmas radīšanai, koncentrēšanai un virzīšanai noteiktā virzienā; ķēdē var būt arī nelielas gaisa spraugas, kurās dažkārt ievieto objektu, uz kuru jāiedarbojas magnētiskajam laukam; tām ir nelineārs raksturs.
- kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm.
- gadījumprocess No laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu.
- izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties.
- terrigeni No zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums).
- nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
- noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
- nodabuit Nodabūt.
- nomakarēt Nodabūt.
- stāvēt prātā nodarbināt domas; būt atmiņā.
- ģeldēt Noderēt, būt laikā, atbilst izmēram.
- kalpot Noderēt, būt piemērotam.
- goba Nodeva, ko maksāja kungam un mācītājam, biežāk labības veidā, bet varēja būt arī mājlopu veidā.
- personiskā talja nodoklis ar kuru no 15. gs. Francijā aplika personisko īpašumu, bet dižciltīgie, garīdznieki u. c. varēja būt arī atbrīvoti no tā.
- vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos.
- noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā.
- apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- apgābties Nodrošināties mantkārīgi un pārmērīgi; būt savtīgam, mantkārīgam.
- aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt.
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
- krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
- ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam.
- noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs.
- novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni.
- nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt.
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
- nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- nebijis Nolieguma divdabis --> būt.
- neesošs Nolieguma divdabis --> būt.
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
- muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu.
- nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru.
- pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
- nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
- sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem.
- pazust bez vēsts nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē.
- parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
- sēt nāvi nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
- sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
- atraut dzīvei nonāvēt, būt par nāves cēloni.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
- nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds.
- kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
- kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
- kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
- tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
- šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
- tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
- starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
- kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu.
- katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
- katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
- ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
- kurš Norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu.
- niviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta pilnīgu noliegumu, neesamību.
- neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
- šitenāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- štāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
- kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
- ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
- priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
- šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
- tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- ar Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
- viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma.
- tikpat labi norāda uz iespējamo varbūtību; iespējams.
- kāds Norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
- bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
- štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
- kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
- tas viss retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas viss, retāk viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu; norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- šitis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- štas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
- šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- neviens pats norāda uz personas, dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības pilnīgu noliegumu.
- nekāds Norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
- tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
- kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
- mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4).
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
- sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- Bomes grāds nosacīta blīvuma mērvienība šķidrumiem, kuru blīvums var būt no 650 līdz 2000 kg/m^3^, t. s. racionālā skala.
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- aptraipīties ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- notraipīt (arī aptraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; tikt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- paslēpties zem maskas noslēpt savu īsto būtību.
- uzvilkt (arī uzlikt) masku noslēpt savu īsto būtību.
- erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij.
- kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības.
- bitkartēts fonts noteikta lieluma un stila rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aprakstīta kā unikāla bitkarte - punktu šablons; lai bitkartētu fontu attēlotu uz ekrāna vai izvadītu uz printera un ierakstītu datora vai printera atmiņā, jābūt saglabātam katras rakstzīmes pilnam attēlam.
- izraut kaut (vai) no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles laukā (arī ārā) noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- izraut kaut vai no elles noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
- ekotips Noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies dzīvo būtņu forma.
- demogrāfiskā situācija noteikts cilvēku populācijas attīstības stāvoklis, ko raksturo speciālu rādītāju komplekss; būtiska nozīme ir iedzīvotāju paaudžu nomaiņas intensitātei un demogrāfiskā struktūra (it īpaši iedzīvotāju vecuma, ģimenes, nodarbinātības) raksturojumam.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- disciplinārreglaments Noteikumu kopojums par disciplināru pārkāpumu un sodu būtību un uzlikšanas kārtību (kara un tiesu resoram).
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
- biežums notikuma realizēšanās reižu skaita attiecība pret visu izmēģinājuma skaitu varbūtību teorijā.
- neiespējamais notikums notikums, kas dotajos apstākļos nav iespējams; tā varbūtība ir 0.
- drošais notikums notikums, kurš iestājas vienmēr un kura varbūtība ir 1.
- aizkampt Notvert, dabūt.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- sakārne novājējusi dzīva būtne; novājējis, bārdains cilvēks ar gariem, salēkšķējušiem matiem
- skaba novājējusi, liesa dzīva būtne.
- nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs.
- izgandēt Novārgt, būt izsalkumā.
- uguns novērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkura meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
- izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam).
- atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi; likt, lai paliek kādā vietā.
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā).
- nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.).
- liels nozīmīgs, svarīgs, būtisks.
- pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
- ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
- ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
- ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne.
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām.
- adamantinoma Odontogēns audzējs, kura uzbūve atgādina zoba emaljas orgāna aizmetņa uzbūvi; audzēja audi var būt blīvi vai saturēt cistas, pildītas ar dzidru šķidrumu.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- puskoksēšana Ogļu karsēšana bez gaisa klātbūtnes ap 700 °C temperatūrā (zemākā par koksēšanas temperatūru), lai iegūtu lielāku šķidrā produkta iznākumu - darvu.
- kvēlskaidas Oksida kārtiņa, kas karsējot gaisa klātbūtnē rodas uz necēlu metālu (dzelzs, vara u. c.) priekšmetu virsmas un, kas tos apstrādājot (kaļot, velmējot), atlec kvēlošu zvīņu veidā.
- slēptais atribūts operētājsistēmās _DOS_ un _OS/2_ - datnes atribūts, kas norāda, ka informācija par datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās.
- datņu iedales tabula operētājsistēmu DOS un OS/2 datņu sistēmas sastāvdaļa, kurā tiek glabāti visu diskā ierakstīto datņu lielumi un izvietojums, jo datne var būt ierakstīta vairākos savstarpēji nesaistītos atmiņas apgabalos; tabula FAT.
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- biofāgi Organismi, kas ēd citas dzīvas būtnes.
- eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
- bioindikatori organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma un attīstības intensitātes var spriest par kādas vides ekoloģisko stāvokli, piemēram, piesārņojumu.
- indikatororganismi Organismi, pēc kuru klātbūtnes, daudzuma, attīstības intensitātes var spriest par kādas konkrētas vietas vides apstākļiem.
- idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim.
- juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
- izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts); būt par cēloni tam, ka rodas (kas) sabiedrībā.
- diena Organizēts, tematisks pasākums, kas notiek vairāku dienu garumā, var būt tradicionāls, ikgadējs.
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- pa dullo pa galvu (sist vai dabūt).
- precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- pabāzt degunu pabāzt galvu (kur), arī brīdi pabūt (kur).
- nospēlēt Pabeigt spēlēt (lomu), atveidot (tēlu), kad izrāde pārstāj būt repertuārā.
- iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
- iet no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- staigāt (arī iet) no rokas rokā pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- patupēt Pabūt apcietinājumā.
- iziet caur daudzu rokām pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi.
- apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- paburzīties Pabūt un pierast, iejusties (kur), pielāgoties apkārtnei, sabiedrības videi.
- atsažaustīties Pabūt, ierasties vairākās vietās, parasti bez noteikta mērķa.
- apbūt Pabūt, ierasties vairākās, visās vietās, apmeklēt vairākus, visus cilvēkus.
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem).
- paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā.
- izadzīvāties Pabūt, uzturēties pēc kārtas vairākās vietās.
- pasabūties Pabūt.
- padabuit Padabūt.
- konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1).
- konkretizēt Padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2).
- atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
- saasināt Padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.).
- papildināt Padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts.
- dzīvināt Padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
- sabojāt Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2).
- iemidzināt Padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls.
- atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs.
- kaltēt Padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa.
- uzrādīt Padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs.
- palaiskoties Padzīvot, pabūt bezdarbībā; arī paslinkot.
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
- izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
- al dente pagatavots (par ēdienu) tā, lai nebūtu mīksts.
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- vērties Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
- nospiest Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- nospiest pie zemes Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
- sist Pakļaujot trieciena iedarbībai, panākt, būt par cēloni, ka (kas) šķeļas, drūp, plīst.
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- klientūras vadīkla palīgprogramma, kas paplašina lietojumprogrammas funkcionālās iespējas; tā var nodrošināt nelielus grafiskās saskarnes uzlabojumus, gan arī būtiski paplašināt attēlu, izklājlapu un takstu rediģēšanas iespējas letojumprogrammās.
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām.
- tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
- kategorija Pamatjēdziens, kas atspoguļo īstenības parādību un izziņas pašas vispārīgākās un būtiskākās īpašības, puses un attiecības.
- validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim.
- sociālais taisnīgums pamatprincips, kura ievērošana ir būtiski nepieciešama mierīgai līdzāspastāvēšanai kā valsts iekšienē, tā starpvalstu attiecībās.
- hipostāze Pamats, būtība, viela, realitāte.
- palūkot Pameklēt, arī dabūt.
- paraudzīt Pameklēt; arī dabūt; palūkot (3).
- izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā.
- vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- iegrūst Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, arī būt par cēloni, ka (kāds) pret savu gribu (parasti pēkšņi) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- iekārdināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- pavedināt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga vēlēšanās (piemēram, ko darīt, parasti ko nevēlamu); būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni tam, ka izvairās vai atbrīvojas (no cilvēka vai dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka) vai izkļūst (no nepatīkama stāvokļa), atbrīvojas (no kā traucējoša, no nepatīkama cilvēka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka izvairās vai atbrīvojas (no sev kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- paglābt Panākt ar savu rīcību, arī būt par cēloni, ka nenonāk (briesmās, postā u. tml.) vai izkļūst (no briesmām, posta u. tml.).
- sabojāt Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
- izpūdēt Panākt būt par cēloni, ka izpūst.
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas kļūst izmērā mazāks
- pārvietot panākt vai būt par cēloni, ka kaut kas maina atrašanās vietu
- atslābināt Panākt vai ļaut, ka atslābst (piemēram, muskuļi); būt par cēloni, ka atslābst (piemēram, muskuļi).
- tikt uz ceļa panākt vēlamo stāvokli (materiāli un morāli); būt šādā stāvoklī.
- iedzīt bukaragā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā stāvoklī, bezizejas situācijā.
- iedzīt strupceļā (arī sprukās) panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
- (ie)dzīt strupceļā panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī.
- uzrīdīt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk naidīgās attiecībās (ar kādu).
- dragāt Panākt, arī būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi.
- vītināt Panākt, arī būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) vīst, daļēji zaudējot mitrumu (parasti saulē, ēnā).
- svilināt Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- sarežģīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
- saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
- trulināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (1) vai trulāks.
- saskābināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pārmērīgi, skābs.
- saļodzīt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (2).
- satrūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) satrūd.
- savītināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
- trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (1).
- trīcināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trīc (2).
- trūdināt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) trūd.
- saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) nonāk indīgas vielas, arī radioaktīvas vielas, nevēlami mikroorganismi, parasti kaitīgā, bīstamā koncentrācijā.
- čirkstināt Panākt, būt pa cēloni, ka cirtojas.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni (parasti piegādājot ūdeni, mainoties laikapstākļiem), ka (piemēram, augiem, dzīvniekiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, priekšmets, parādība) iegūst (kādu īpašību), kļūst (kāds).
- slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
- smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
- sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (1).
- sadzeltināt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) sadzeltē (2).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (acīm, skatienam) rodas noteikta saistība (ar kādu objektu).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- noskaidrot Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs; apskaidrot (1).
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst un ievērojami samazinās apjomā.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
- nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
- piebriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) piebriest.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
- nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
- nobriedēt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (augs, tā daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
- nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam vai dzīvniekam) izraisās stipras sāpes, ciešanas, nogurums.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) palielinās garīgie spēki.
- iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) rodas spēcīga vēlēšanās strādāt, darboties, darba prieks, enerģija.
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
- samalt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās emocijas, idejas u. tml.).
- sadragāt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam), parasti pilnīgi, zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības; panākt, būt par cēloni, ka zūd, parasti pilnīgi (vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības).
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- savaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā psihiskais stāvoklis) kļūst aktīvāks.
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) aktivizē psihiskos procesus atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam; būt par cēloni tam, ka (psihe, tās procesi) aktivizējas atbilstoši noteiktam mērķim, uzdevumam.
- spārnot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst garīgi aktīvs, darbīgs, ka (tam) rodas vēlēšanās strādāt, darboties; iedvesmot; iejūsmināt.
- spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst spirgts vai spirgtāks; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļas) sāk labāk funkcionēt.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst vienaldzīgs, nejūtīgs.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs.
- sadeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, vārgs, vājš, ļoti novājē, arī zaudē garīgos spēkus.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, tīkoties.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) sāk darboties, kļūst aktīvs.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) uzbudinās, nesavaldīgi izturas, rīkojas.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku vai dzīvnieku grupa) neizklīst; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots.
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (darbība, process u. tml.) noris vēlamā veidā, rada vēlamo rezultātu; arī veicināt.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka vai auga īpašības, šķirne, suga u. tml.) kļūst kvalitatīvākas, piemērotākas noteiktām prasībām.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
- pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
- pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet.
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (fizikāla, tehniska, bioloģiska sistēma, norise) funkcionē, darbojas kādā veidā.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
- iespīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (gaisma) iespīd (kur iekšā).
- taktēt Panākt, būt par cēloni, ka (iekārta, ierīce u. tml.) darbojas sinhroniski noteiktos laika momentos.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tīru.) rada klusākas vai klusas skaņas.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, aparāts, mašīna u. tml.) rada klusākas skaņas vai nerada skaņas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
- uzjundīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) spēcīgi izraisās (psihē), uztrauc.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst labāks.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā slānis) kļūst biezāks.
- pārvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā spēka, pretestības u. tml.) iedarbība pavājinās, izbeidzas.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā, piemēram, priekšmeta, teritorijas) izmēri kļūst lielāki.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums palielinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) palielinās.
- palēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) ātrums pamazinās; panākt, būt par cēloni, ka kam (ātrums) pamazinās.
- pārorientēt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) darbība, norise kļūst citāda, tai tiek izvirzīts cits mērķis; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst citāds.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) sastāvdaļu skaits kļūst lielāks.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) veido šķīdumu ar citu vielu.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda, kā īpašības, spējas) tiek izceltas, pastiprinātas, arī līdzsvarotas.
- sajūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādā) izraisās sajūsma.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā.
- taisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam, kam) rodas (kāda īpašība, stāvoklis u. tml.).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.
- sāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
- satriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās ļoti spēcīgs psihisks pārdzīvojums.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
- mocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
- spīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūtā, arī ļoti nevēlamā situācijā; mocīt (2).
- tirdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
- sāpināt sirdi panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās satraukums.
- smeldzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās smeldze 1(2).
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās stipras fiziskas ciešanas.
- uzbudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums (1).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uztraukums.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kas, parasti eksistences līdzekļi, ir pietiekamā, arī lielā daudzumā.
- pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
- (ie)grūst (arī iedzīt) postā panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime; sagādāt (kādam) nepatikšanas.
- iegrūst nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- iedzīt nelaimē panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime.
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika; piesaistīt.
- ieintriģēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas liela ziņkāre, arī interese.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas vajadzīgās īpašības, zināšanas, izpratne u. tml. (kādam nolūkam).
- sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, parasti liela, neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
- sakutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) sāk, parasti ļoti, kutēt; panākt, būt par cēloni, ka (ķermeņa daļa) sāk, parasti ļoti, kutēt.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) vājinās, zūd, parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) zūd vai mazinās (slāpes, arī sāpes).
- sasāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt); arī iedrošināt.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
- paretināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
- retināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazs vai mazāks.
- ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
- nostādīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) nokļūst (kādā stāvoklī, situācijā).
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) šūpojas (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) kļūst citāds.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā āriene) iegūst citu izskatu.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3).
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas.
- stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
- traukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ātri virzās, arī ko dara.
- paturēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko).
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) dara ko ātri vai ātrāk.
- novest no ceļa panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
- piemānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju.
- pārturkot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iegūst turku tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot turku valodu) - par cittautieti.
- raut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās spraigā, intensīvā darbībā.
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) iesaistās, iekļaujas (kādā darbībā, norisē).
- izraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no, parasti pasīva, psihiska stāvokļa).
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkustas (2).
- pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko), iegūst citas īpašības, nonāk citā stāvoklī.
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); attīstīt, pilnveidot.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sadrūmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drūms.
- uzjautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst jautrs.
- līksmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst līksms (1); izraisīt līksmi (kādam).
- mundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
- uzmundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
- nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nabadzīgs (1).
- nervāt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst nervozs.
- nolemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par ko, dara ko, arī nonāk kādā vidē; būt par cēloni, ka realizējas, notiek (kas iepriekš noteikts).
- proletarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst par proletārieti (1).
- priecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst priecīgs; izraisīt prieku (kādam).
- sarosināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst rosīgs, aktīvs.
- vest pie prāta panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst saprātīgāks.
- skumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš; izraisīt skumjas (kādam).
- noskumdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst skumjš.
- saspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst spēcīgs.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, bikls, nebrīvs, ka (kādam) zūd nepiespiestība, atraisītība.
- sajautrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, jautrs.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti psihiski, aktīvs, koncentrēts.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina uzskatus, viedokli.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) mulst; izraisīt mulsumu.
- pienaglot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
- noguldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) noguļas, nonāk guļus stāvokli.
- izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
- grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piemēram, sprostā, iežogojumā), kas ievērojami ierobežo pārvietošanās iespējas.
- nomaldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nomaldās (1).
- iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
- novest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (noteiktā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
- iedzīt spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- iedzīt (kā) spīlēs panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk nevēlamā stāvoklī.
- novest (kādu) tik tālu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk noteiktā galēji nevēlamā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā, zaudējot, piemēram, savu saimniecību, īpašumu.
- izspiest nopūtu Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nopūšas.
- saliekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
- pārkrievot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārkrievojas.
- pārlatvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatvinās.
- pārlatviskot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārlatviskojas.
- pārpoļot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārpoļojas.
- pārtautot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārtautojas.
- pārvācot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvācojas.
- nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
- izraut no gultas panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- izcelt no gultas Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pieceļas no guļasvietas.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- raudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) raud.
- sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sadumpojas.
- saīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saīgst.
- iesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk piedalīties (piemēram, darbā, pasākumā, organizācijā).
- ierūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- saraudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk raudāt.
- sasmīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk smieties.
- iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
- ieļaunot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk turēt ļaunu prātu.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- sakaunināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sakaunas.
- saminstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) saminstinās.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) samulst.
- sapriecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sapriecājas.
- saradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sarod (2).
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasilst (2).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) savā darbībā pievēršas kam citam.
- smīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) smejas, arī smaida.
- socializēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) socializējas (1).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) strauji pieceļas (kājās, sēdus).
- statināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek atcelts (no amata).
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- uzraust Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uzraut Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- zagt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas.
- pārmocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- samundrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst mundrs.
- sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
- sapiktot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst pikts, īgns.
- sasirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst sirdīgs.
- sadīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādu), parasti pilnīgi, pārņem (izjūtas, pārdzīvojums u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kairinājums, impulss u. tml.) izplatās noteiktā virzienā (uz kurieni).
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, tekstam, mākslas darbam) veidojas noteikta satura saistība (ar kādu domu, ideju, parādību u. tml.).
- pabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas lielāks caurmērs, šķērsgriezums.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas, rodas (piemēram, kādas īpašības).
- slīpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) noteiktā vietā veidojas slīpums; panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst slīpāks vai slīps.
- sasāļot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās sāls vai sāļu saturs.
- iekrāsot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (1).
- līdzsvarot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas līdzsvars (2).
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
- saspriegt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas mehāniskais spriegums.
- spraugot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas sprauga vai spraugas.
- svaidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas svaigums.
- izvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas velves forma.
- spriegot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, arī palielinās mehāniskais spriegums.
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas (1).
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā, piemēram, sabiedriskās attiecības) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas sabiedrībā) iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (2).
- lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti āda, mati) kļūst mazāk raupjš, stingrs.
- plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
- kviecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cūka) vairākkārt kviec; ļaut lai kviec.
- novēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbība, process) novēlojas.
- pavieglināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti darbs, norise) kļūst vieglāks.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti gaisma, krāsas) kļūst mazāk spilgts.
- nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
- skaļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) rada skaļas vai skaļākas skaņas.
- pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti iekārta, ierīce) vairākkārt pīkst.
- savākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti kā vairākas, daudzas plūsmas, starojumi) tiek uztverts un izveido noteiktu kopumu, sistēmu, arī savirzās (kopa, kādā kopuma, veidojumā, arī kur); savirzīt (piemēram, vielas, priekšmetus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- kutināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzstellēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- uzsūtīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis, jūtas, domas) kļūst pretrunīgs, arī grūti panesams, nepatīkams.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, koncentrēts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs.
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
- sasārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti seja, tās daļas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti skaņa) kļūst maigāks, klusāks.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti stāvoklis, apstākļu, īpašību kopums) vairs neatbilst kādām normām, prasībām.
- šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā.
- rimināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrums) kļūst remdens.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks.
- pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti uzmanība, domas) kļūst mazāk koncentrēts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- mīkstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) zaudē īpašu, specifisku iedarbību; panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela) neizraisa, parasti nevēlamas, blakus parādības.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības starp cilvēkiem) tiek traucēts.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, attiecības, stāvoklis) kļūst saspīlētāks, draudīgāks.
- vulgarizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
- saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
- uzdvest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, aukstums, smarža) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
- paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
- lēnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, norise) kļūst lēnāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, pasākums) vairs nenotiek.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, darbība, process, arī parādība) kļūst vājāks, mazāk intensīvs.
- sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības) zaudē savu stabilitāti, noturību.
- šķobīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
- uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iecere) nav realizējams.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, iespaidi, informācija) nezūd, turpina pastāvēt (atmiņā, apziņā u. tml.).
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ietekme, uzskats), parasti pilnīgi, zūd, pazaudē iedarbīgumu.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība) kļūst mazāk intensīvs, vājāk izteikts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kā kopums) kļūst bagātīgāks, plašāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, krāsa) kļūst blāvs vai blāvāks, mazāk spilgts.
- sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, līnija, formas) kļūst mazāk spilgts, krass, kontrastains.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, mākslas darbs, daiļrades process) kļūst saturīgāks, detaļām, izteiksmes līdzekļiem bagātāks.
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, migla, dūmi) kļūst mazāk koncentrēts, blīvs.
- sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks vai vājš.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks.
- saaust Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, pārdzīvojumi, domas) cieši sasaistās (ar ko).
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, kā savienojums) kļūst stiprāks, izturīgāks.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar sitienu, triecienu, arī strauji uzvirzās uz kādas vietas.
- uztriekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets) ar triecienu, strauji, ar lielu spēku uzvirzās uz kādas vietas.
- pavairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- vairot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk.
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihe, tās procesi) kļūst nejūtīgi.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- samulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, arī darbība) kļūst, parasti ļoti, nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst spēcīgāks, intensīvāks, spilgtāk izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, putekļi, viļņi) rodas, izveidojas un virzās uz augšu.
- samocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, runa, valoda) kļūst nevajadzīgi sarežģīts, grūti uztverams.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss, arī apklust.
- klusināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst klusāks vai kluss.
- uzvēdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties; panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, teorija, zinātnes nozare) bagātinās ar jaunām atziņām, atklājumiem.
- sasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, transportlīdzeklis) strauji izmaina savu stāvokli, parasti uz sāniem.
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, tumsa, aukstums, skaņas) zūd, beidz izplatīties vai ļoti samazinās.
- vērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi, putekļi) griežas, veido (kādu riņķojošu kopumu).
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzvērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, vieta) vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst par ko citu, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārveidot (1).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, zināšanas, izpratne, izpēte) kļūst pilnīgāks, saturīgāks.
- pārpildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemetām, trauks) ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar ko).
- pārskalot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizskalojas citā vietā.
- nospalvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aplīp ar spalvām.
- čabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čab.
- čakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čakst (1).
- čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čīkst (1).
- cirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1); čirkstināt.
- čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti čirkst (1).
- kraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- kraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti kraukšķ.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- spīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
- saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
- brucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) brūk.
- burkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- burkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) burkšķ (1).
- čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (1).
- čurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) čurkst (2).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās divās vai vairākās daļās.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dalās slāņos (3).
- drebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb.
- iededzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dziļi iespiežas (apziņā).
- virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
- pavēlināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, noris vēlāk, mazliet pēc parastā laika.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iestājas, notiek drīzāk.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saskarē, saistībā (ar ko).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir saistīts (ar ko) kādā darbībā, procesā.
- nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
- iztvaicēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izdala tvaiku veidā dažas vai visas sastāvdaļas.
- izputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
- izšķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izšķīst (1).
- iztrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iztrūd.
- izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
- šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) jūk, šķīst (piemēram, vāroties).
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst augstāks.
- paaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aukstāks.
- nobaltot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, arī gaišs, sirms.
- balināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst balts, gaišs vai gaišāks (zūdot krāsai vai krāsas spilgtumam).
- pablāvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst blāvāks.
- nobrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst brūns.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds, par ko citu; pārveidot, pārmainīt.
- padārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dārgāks, ka vairāk jāmaksā (par ko).
- padzidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst dzidrāks.
- pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks.
- palīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gludāks, līdzenāks.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst grūtāk sajūtams, uztverams.
- irdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst irdens.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
- paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
- palētināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lētāks, ka mazāk jāmaksā (par ko).
- nolīdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzens.
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst līdzīgs (kam).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk intensīvs.
- pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk kvalitatīvs.
- notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk stiprs, izturīgs, spēcīgs.
- piebremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk straujš, aktīvs, intensīvs.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- nomelnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst melns vai ļoti tumšs.
- mitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mitrs (1).
- nabadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nabadzīgs (2).
- notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neass.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
- pārmitrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pārāk mitrs.
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- placināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plakans vai plakanāks, plāns vai plānāks.
- plašināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plašs vai plašāks.
- platumot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst plats vai platāks.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst raibs.
- paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst rūgts (1) vai rūgtāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (1) vai saldāks.
- saldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst salds (2) vai saldāks.
- pasārmināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārmaināks.
- nosārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- sārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sārts.
- pasausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks; pasausēt.
- iesausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
- pasausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sausāks.
- sausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; sausināt.
- sausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks.
- savrupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst savrups.
- sīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sīks vai sīkāks.
- pasiltināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst siltāks.
- sinhronizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sinhrons (1).
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (1) vai skābāks.
- skābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst skābs (2) vai skābāks.
- smadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smags (1) vai smagāks.
- smailināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smails vai smailāks.
- potencēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks, intensīvāks; pastiprināt, paaugstināt, kāpināt.
- paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spēcīgāks.
- nospīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spīdīgs.
- paspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (1) vai spilgtāks.
- spilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgts (2) vai spilgtāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (1) vai stabilāks.
- stabilizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stabils (2) vai stabilāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (1) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (2) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (3) vai stiprāks; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās stiprība.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (4) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (5) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (6) vai stiprāks.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stiprs (7) vai stiprāks.
- sūrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst sūrs vai sūrāks.
- pašaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurāks.
- šaurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šaurs (1) vai šaurāks.
- šķiebt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs vai šķībāks.
- pašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrāks.
- sašķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- šķidrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķidrs vai šķidrāks.
- taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tievs (2) vai tievāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks.
- treknināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks.
- trulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls (2) vai trulāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukši (2) vai tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (1) vai tukšāks.
- tukšot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tukšs (3) vai tukšāks.
- patumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (1) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (2) vai tumšāks.
- tumšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tumšs (3) vai tumšāks.
- tuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemēram, izpratnē, attieksmēs).
- pietuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tuvs (piemetām, izpratnē, attieksmēs).
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (1) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (2) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (3) vai tvirtāks.
- tvirtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst tvirts (4) vai tvirtāks.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, arī nespēcīgs, vārgs.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs, arī vārgāks, nespēcīgāks.
- veldzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēlami mitrs.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (1) vai vēsāks.
- vēsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vēss (3) vai vēsāks.
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (1).
- vienādot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds (2).
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks.
- sadārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, dārgāks, ka daudz jāmaksā (par ko).
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- sasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, sārts.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, spilgts (2).
- sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
- sadubļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dubļains.
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, duļķains.
- sadūņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
- samiklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mikls.
- sataukot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, taukains.
- sazilināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, zils vai zilgans.
- pasārtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti mazliet, sārtāks.
- uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdens.
- sadraņķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, nederīgs, nelietojams, arī netīrs; sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, plakans, arī plāns.
- satumsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, tumšs.
- saraibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, raibs.
- sasmaržot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti stipri, smaržīgs.
- saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) krasi atšķiras (no pārējā, no apkārtējā).
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2).
- kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3).
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
- paviļnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas.
- nomaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
- pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (2).
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogurst (3).
- noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst (kā) varā, ietekmē.
- nopludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- nosēdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosēžas (4).
- notirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notirpst.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas, izveidojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (1).
- ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb (2); ļoti ātri kustināt.
- pabriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pabriest (3).
- bremzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) palēninās, apstājas.
- paplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paplaukst.
- paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (5).
- nosvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklājas ar mitrumu (atdziestot tvaikiem).
- pārklīsterēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- pārklīsterizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārklīsterējas.
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (1).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (2).
- pārplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārplūst (5).
- šķiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvēršas šķīdumā, arī šķidrumā.
- ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas rotējot.
- virināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
- ducināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pastipri, dobji, samērā ilgstoši skan.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piedalās, pievienojas (piemēram, darbam, pasākumam, organizācijai).
- pieķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieķep (1).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pieplūst (1).
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu); piesūcināt.
- piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar kādu vielu).
- plandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pland.
- plivināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) plīvo.
- pūdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pūst.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas lielā daudzumā, arī bagātīgi.
- rucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rūk.
- saaudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saaug (2).
- sabiezināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabiezē (1).
- sabrūnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sabrūn, parasti karstuma iedarbībā.
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1).
- sacietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2).
- sačervelēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačervelējas.
- sačokurot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sačokurojas (1).
- sadiedzēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadīgst (1).
- sadrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadreb.
- sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- ietricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- ietrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīcēt.
- ietrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trīsēt.
- ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
- ievibrēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk vibrēt.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk viļņoties.
- ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
- sapurināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
- saplandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, plandīties.
- savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (1).
- sakarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakarst (2).
- sakņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakņojas (2).
- sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (1).
- sakuplināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakuplo (2).
- sakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sakustas (1).
- saķepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saķep, saķepē.
- salīgot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas.
- saļodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saļogās (1).
- saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
- saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (1).
- saplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplūst (2).
- sakrecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec, sabiezē.
- sarecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarec.
- sarepināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (2).
- sariezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sariežas (1).
- sasaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasalst.
- sasildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasilst (1).
- saskābināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saskābst (2).
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (1).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (2).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (4).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (5).
- sastindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sastingst (6).
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
- satrīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satur pārāk lielu (parasti kādas vielas) daudzumu.
- saviļņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
- savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirmojas.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- saziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazied (1).
- sazvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvalstās.
- sazvārot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sazvārojas.
- miekšēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- spiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
- slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd (1).
- piestrāvot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spēcīgi izpaužas (mākslas darbā, tekstā).
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (1).
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) stingst (4).
- pasviest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
- piešļākt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji piepildās ar šķidrumu.
- piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- sūbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūb.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūcas.
- sūrstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sūrst.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (1).
- šūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šūpojas (2).
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (3).
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1 (7).
- tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek 1(1).
- pagaisināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizmirsts.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek aizsargāts (pret ko nevēlamu).
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
- tikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
- tikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (1).
- trīsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) trīs (2).
- tvīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tvīkst.
- uzbriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzbriest (1).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzpūt virsū (uz kā, kam).
- čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
- grabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
- grabinēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt grab (1).
- rībināties Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ilgstoši rīb.
- klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
- klakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
- klikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
- klikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klikšķ.
- klinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
- klunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
- klunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klunkšķ.
- knakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
- knikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
- knikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ.
- krakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
- krakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
- krākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krakšķ.
- krapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
- krapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krapšķ.
- krikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
- krikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krikšķ.
- krimšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
- krimšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt krimšķ.
- kriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
- kriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt kriukšķ.
- šūpāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
- ņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt ņirkst.
- pakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
- parkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
- parkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt parkšķ (2).
- paukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
- paukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt paukšķ.
- plakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
- plakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plakšķ.
- plarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
- plarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plarkšķ.
- plaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
- plerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
- plerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plerkšķ.
- plikšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
- plikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plikšķ.
- plīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
- plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ.
- plinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
- plinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plinkšķ.
- plirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
- pliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
- plunkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
- pļerkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
- pļerkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pļerkšķ (1).
- pukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
- purkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
- rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
- rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc (3).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (1).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (2).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (3).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (4).
- rībināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rīb (5).
- skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skand.
- skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
- skrakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
- skrakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrakšķ; krakšķināt.
- skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapst; skrapšķināt.
- skrapšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ; skrapstināt.
- skraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšināt.
- skraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
- skraušķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ; kraukšķināt.
- skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
- skriukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
- skriukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skriukšk; kriukšķināt.
- sparkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
- sparkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sparkšķ.
- sprakšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- sprakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
- spraukšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
- spraukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spraukšķ; arī sprakšķināt.
- spurkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
- spurkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt spurkšķ (1).
- stirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt stirkšķ.
- strinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
- šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šķind.
- šļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļakst.
- šļūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
- šļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļurkst.
- šmakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmakst.
- šmaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
- šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
- šņarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņarkst.
- šņikstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņikst.
- šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņirkst.
- švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
- švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
- žvirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
- takšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
- takšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt takšķ.
- tankšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
- tankšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tankšķ.
- tarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
- tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tarkšķ (1).
- tinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
- tinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tinkšķ.
- tirkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
- tirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt tirkšķ (1).
- trinkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
- trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt (1).
- virkšināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
- virkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt virkšķ (2).
- žļakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļakst.
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
- žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
- žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
- žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
- žņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņirkst.
- žvadzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvadz.
- žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
- žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
- žvīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvīkst.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- slāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
- uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- griezt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās ap savu asi (piemēram, par parādībām dabā).
- slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās pa, parasti slidenu, virsmu, ūdeni u. tml.
- tievināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) viscaur vai kādā daļā kļūst tievs (1) vai tievāks.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, psihiskās īpašības u. tml.
- zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zvalstās (1).
- žužināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
- žūžināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūžo (1).
- smaržināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti kādas vielas iedarbībā, kļūst smaržīgs vai smaržīgāks.
- mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- mērdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
- sakratīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk kratīties; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kratās.
- samutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pēkšņi, sāk mutuļot.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (klusēšana, klusums) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- nosargāt Panākt, būt par cēloni, ka (ko) neietekmē, ka (uz ko) neiedarbojas (kas nevēlams, arī kaitīgs).
- saduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (krāsa, tās tonis) kļūst neskaidrs.
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
- rūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kuš) kļūst rūgts (2) vai rūgtāks.
- tirpināt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās tirpums, tirpas.
- pārslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts.
- noslogot Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kaita) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- kāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst spēcīgāks, spilgtāks.
- sprogot Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
- mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (muskuļi, muskuļaudi) saraujas, parasti ievērojami; panākt, būt par cēloni, ka (ķermenī, tā daļās), parasti ievērojami, saraujas muskuļi, muskuļaudi.
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
- nodrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (noteiktā laikposmā) nav materiālu grūtību.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma daļā) izveidojas atvere, caurums.
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļas) audi ķīmisku vielu iedarbībā sadalās sastāvdaļās.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (organisma, tā daļu funkcionēšana, arī fizioloģisks stāvoklis) kļūst labāks.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā, piemēram, valsts iekārta) beidz pastāvēt.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) kļūst intensīvāka, iedarbīgāka.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, spēks.
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pieplacināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kā kārta, slānis) kļūst plānāks (piemēram, spiešanas, kušanas rezultātā).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- izkustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) izkustas (1).
- iekustināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) sāk kustēties.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks.
- sakaucināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
- izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts.
- pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
- noplucināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram audums) zaudē krāsu.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku grupa, organizācija) pilnīgi vai daļēji zaudē spēju darboties.
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, mākslas darbs) ietver daudz (domu, informācijas u. tml.), dziļi, pārliecinoši izpauž (jūtas, pārdzīvojumus).
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, putekļi, dubļi) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pavērst Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna, domas) pievēršas (kam citam).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, saruna) pievēršas kam citam.
- nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, uguns, liesmas) kļūst vājākas.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
- izdalīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, viela) izdalās (no kāda ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma).
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, ziņas, valodas) neizplatās tālāk, neturpinās.
- sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti; arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets, rīks u. tml.) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
- pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli dažādos virzienos.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- urdīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihe, psihiskie procesi) aktivizējas.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās satraukums.
- uztraukt Panākt, būt par cēloni, ka (psihē) izraisās uztraukums.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) attīstās, pilnveidojas.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskais, parasti emocionālais, stāvoklis) kļūst labāks.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, cilvēka darbībai) veidojas noteikta, arī citāda saistība (ar kādu objektu).
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- satrīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihiskam stāvoklim, uzskatam u. tml.) zūd stabilitāte, noturība.
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, domas u. tml.) pievēršas kam citam.
- paasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process, stāvoklis) kļūst aktīvāks, intensīvāks.
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks process) pievēršas noteiktam objektam.
- uzasināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst aktīvs, intensīvs; panākt, būt par cēloni, ka (kas) izpaužas aktīvi, iedarbīgi.
- pacilāt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- nosist Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks, arī izpaužas spēcīgāk.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst intensīvāks.
- noklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks vai vājš, izpaužas vāji, arī izbeidzas.
- pieklusināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) iegūst citu veidu, pārveidojas savā pretstatā.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis) kļūst spēcīgāks, noturīgāks.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (sēļa, acis) iegūst citu izteiksmi.
- nobirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (sīku daļiņu kopums) novirzās nost (no kā) un nokrīt.
- trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
- sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
- ievirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās (kur iekšā).
- novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa, gaisma) izplatās noteiktā virzienā nost (no kurienes, kur u. tml.).
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst augstāka, arī skaļāka.
- noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
- pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst zemāka, arī klusāka.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, ciešas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja, parasti pozitīva, saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības arī saistīt (2).
- šķirt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama.
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem cilvēkiem) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas, draudzīgas attiecības.
- sarīdīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas naidīgas attiecības.
- sadraudzēt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas draudzīgas attiecības.
- sanaidot Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas naidīgas attiecības.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) rodas tuvas, draudzīgas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka (talants, spējas) pilnīgi izpaužas.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
- nošķilt Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas u. tml.) īsu brīdi, vienu reizi parādās, deg.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (uzmanība) kļūst nenoturīga.
- sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcēt.
- sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ierodas, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sapulcināt.
- sadrūzmēt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) savirzās (drūzmā, burzmā u. tml.).
- macerēt Panākt, būt par cēloni, ka (viela no augiem) izdalās šķīdinātājā, kam ir istabas temperatūra.
- porēt Panākt, būt par cēloni, ka (vielā, masā, materiālā u. tml.) veidojas poras.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
- iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
- izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
- aizkaltēt Panākt, būt par cēloni, ka aizkalst.
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka aizmirstas, ka izzūd (no atmiņas).
- apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
- atraisīt Panākt, būt par cēloni, ka atbrīvojas no bikluma, kļūst dabisks, nepiespiests.
- atsaukt Panākt, būt par cēloni, ka atveidojas (atmiņā) agrākie iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka bīstami vājinās (veselība).
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- piebārstīt Panākt, būt par cēloni, ka daudzas īsas, augstas skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
- iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (2).
- lauzt sirdis panākt, būt par cēloni, ka iemīlas.
- uzvēdināt Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma); panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
- izskraidināt Panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien.
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (parasti fizioloģisks stāvoklis); panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda, parasti nevēlama, īpašība).
- gaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nodzenāt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (attiecības starp cilvēkiem, psihisks stāvoklis).
- nogalināt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (parasti pozitīvs, vēlams, psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašība).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības).
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd, arī kļūst vājāks (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izvilkt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās (viela šķīdinātājā).
- izsviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka izdalās kopā ar sviedriem (no organisma).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izklīst (1).
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
- izplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka izplaukst.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (piemēram, vēlēšanās, jūtas).
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- nosaldēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās aukstuma sajūta (ķermenī, tā daļā).
- jūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās jūsma, ka sāk jūsmot.
- stimulēt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, aktivizējas (process, norise u. tml.), arī aktivizējas darbības, norises (kādā nozarē, jomā u. tml.).
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
- izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
- izsvīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izsvīst; izsviedrēt.
- izkristalizēt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas kristāli (no kādas vielas).
- ievirzīt (arī iegriezt, ievadīt) (kādas) sliedēs panākt, būt par cēloni, ka izveidojas noteiktā kārtībā.
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (kāda parādība).
- izsausēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (mitrums).
- izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4).
- izkliedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
- izdziedēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedināt.
- izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
- izdzēst Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, psihisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība).
- izklaidēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- izdzīt slimību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība).
- plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darba, pienākumu.
- raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm) panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
- laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
- putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
- zvelt Panākt, būt par cēloni, ka kas gāžas, sveras (uz sāniem, apkārt u. tml.).
- izļurbāt Panākt, būt par cēloni, ka kas nenotiek; izjaukt.
- bakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairākkārt bakšķ.
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, to īpašības) kļūst mazāk intensīvs
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas (piemēram, parādība, norise, to īpašības) kļūst vājāks
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
- sakreņķēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns, noraizējies, arī nobēdājies.
- īdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst īgns.
- ieniknot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst nikns.
- nosausēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse; nosusināt.
- nosausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst sausa (kā) virsma, ārpuse.
- satērēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst slims; sabojāt; sakropļot.
- iemidzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienaldzīgs (pret ko); panākt, būt par cēloni, ka notrulinās apziņa.
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (1).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (2).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (3).
- vienkāršot Panākt, būt par cēloni, ka kļūst vienkāršāks vai vienkāršs (4).
- izsausināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst viscaur sauss, vai sausāks.
- saspilgtināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst, parasti ļoti, spilgts (1).
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka ķermenī samazinās vai izzūd (liekie taukaudi, liekā masa).
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- vājināt Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (piemēram, psihiska stāvokļa intensitāte, arī iespaids, ietekme).
- izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
- nogurdināt Panākt, būt par cēloni, ka nogurst (1).
- pauperizēt Panākt, būt par cēloni, ka nonāk ilgstošā nabadzībā.
- noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (1); apreibināt (1).
- noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst (2); apreibināt (2).
- nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk.
- nomucināt Panākt, būt par cēloni, ka noslīd, nobrūk.
- nosviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka nosvīst, pārklājas ar sviedriem.
- ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
- lauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- (uz)lauzt (arī salauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņa, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- salauzt (arī uzlauzt) ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piemēram, cilvēku attiecībās).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka nožūst (kā) virsma, ārpuse.
- perināt Panākt, būt par cēloni, ka olās attīstās mazuļi; panākt, būt par cēloni, ka no olām izšķiļas mazuļi.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki).
- noturēt pie dzīvības panākt, būt par cēloni, ka paliek dzīvs.
- uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
- klaidēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
- kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka pamazām zūd (parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).
- noremdināt Panākt, būt par cēloni, ka pavājinās, izzūd (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- izsist Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi pārmainās (kādam psihisks stāvoklis).
- lecināt Panākt, būt par cēloni, ka pēkšņi, strauji virzās, strauji veras.
- ieraut Panākt, būt par cēloni, ka piedalās, iesaistās (darbībā, pasākumā); panākt, būt par cēloni, ka nokļūst kādā (parasti nevēlamā, situācijā).
- izgaisināt Panākt, būt par cēloni, ka pilnīgi izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas); panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (fizioloģisks stāvoklis).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, caurums, robs).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, doma, ideja).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml).
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (skaņa, skaņu kopums).
- lādēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas elektriskais lādiņš (piemēram, elementārdaļiņai).
- iejūsmināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas iejūsma, ka sāk jūsmot, aizraujas.
- noskaidrot galvu panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (dabā, tās norisēs) - par cilvēku, tā darbību, arī parādībām sabiedrībā.
- ietekmēt Panākt, būt par cēloni, ka rodas pārmaiņas (sabiedrībā) - par cilvēku, viņa darbību, īpašībām.
- sagatavot Panākt, būt par cēloni, ka rodas priekšnoteikumi, plāni kādai norisei, pārmaiņām u. tml.
- sanaidināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās naids; sanaidot.
- izraisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piemēram, kādas parādības).
- rosināt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
- iekaucināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt.
- iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
- saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
- ieraudināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk raudāt.
- ietracināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk trakot, arī plosīties.
- atņemt Panākt, būt par cēloni, ka samazinās, likvidējas.
- sanarrāt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot; sabojāt.
- sanerrot Panākt, būt par cēloni, ka saslimst; savainot.
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka saslimst.
- pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- skraidināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
- skriedināt Panākt, būt par cēloni, ka skrien, skraida.
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- smelināt Panākt, būt par cēloni, ka smeldz; smeldzināt.
- nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, pārvietošanās, arī izplatīšanās.
- satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
- uztrūcināties Panākt, būt par cēloni, ka uztrūkstas.
- sēt Panākt, būt par cēloni, ka vairākiem, daudziem izraisās (psihisks stāvoklis, kādas attiecības); izplatīt (piemēram, idejas, uzskatus).
- bankšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
- banšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bankšķ.
- baukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
- baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) baukšķ.
- blakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blākšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blākšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blākšķ.
- blarkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
- blaukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
- blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (1).
- blīkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
- blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blīkšķ (2).
- bliukšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
- bliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) bliukšķ.
- blūkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
- blūkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blūkšķ.
- brakšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
- brikšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
- brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brikšķ.
- būkšināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
- būkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) būkšķ.
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (1).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (2).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (3).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (4).
- dārdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dārd (6).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (1).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (2).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (3).
- dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) dimd (5).
- džinkstināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) džinkst.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā (kāda vieta, teritorija).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
- remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis).
- dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (pārdzīvojumi, jūtas).
- vīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piemēram, raksts, ornaments).
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme); izraisīt (1).
- izvest no pacietības panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas.
- līdzināt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (nelīdzenums, krokas u. tml.).
- šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piemēram, uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, izraisās (aktīvs psihisks stāvoklis, tā izpausme).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, rodas (skaņas).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
- vākt Panākt, būt par cēloni, ka, piemēram, (kas) savirzās kopā, kļūst koncentrētāks, veido kādu kopumu.
- šņerkstināt Panākt, būt par cēloni, kas (kas) vairākkārt šņerkst.
- sagādāt Panākt, būt par cēloni, kas rodas, izraisās (piemēram, kādi apstākļi, stāvoklis, situācija).
- pārtraukt Panākt, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās, netiek turpināts; būt par cēloni tam, ka (darbība, process, arī stāvoklis) pēkšņi izbeidzas, neturpinās.
- piesaistīt Panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita; pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā.
- pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
- vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
- zibināt Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- spīdināt Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- pakļaut Panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits).
- izdzēst Panākt, ka aizmirst (ko); būt par cēloni tam, ka (kāds) aizmirst (ko).
- atvēsināt Panākt, ka atjēdzas (no lielas sajūsmas, aizrautības, dedzības); būt par cēloni tam, ka mazinās, tiek apslāpēta (sajūsma, aizrautība, dedzība).
- atmodināt Panākt, ka atmostas; būt par cēloni, ka atmostas; uzmodināt, pamodināt.
- atžilbināt Panākt, ka atžilbst; būt par cēloni tam, ka atžilbst.
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml.; būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. (par ieroci).
- atradināt Panākt, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība); būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, ieradums, rakstura īpašība).
- aizmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- apmiglot acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- aizsmērēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt, piekrāpt.
- atslābināt Panākt, ka pavājinās (norises organismā); būt par cēloni, ka pavājinās (norises organismā), samazinās (organisma funkcijas).
- derināt Panākt, ka savstarpēji apsolās slēgt laulību; svinēt šādu solīšanos; būt lieciniekam šādā ceremonijā.
- savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- aizsvinēties Par daudz nodoties svinēšanai; svinēt, būt viesībās pārāk ilgi.
- sīkums Parādība, apstāklis, darbība u. tml, kam nav būtiskas nozīmes.
- saistītā iedzimšana parādība, ka hibrīdiem vecāku pazīmju kombinācijas ir sastopamas biežāk, nekā sagaidāms, pamatojoties uz varbūtības likumiem.
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus.
- likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
- likums Parādību iekšējais būtiskais sakars, kas nosaka parādību nepieciešamo attīstību.
- nepieciešamība Parādību īpašība, ko nosaka šo parādību iekšējā būtība, savstarpējie sakari un to mijiedarbība.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
- vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
- rotāties Parādīties, būt uztveramam (sejā, tās daļās) - par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, par smaidu, sārtumu u. tml.
- pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
- līdztekus Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
- tveicīgs Parasti ar "būt", "kļūt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
- kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- pāršpļaut Parasti savienojumā "nevarēt pār lūpu pāršpļaut" - būt ļoti nogurušam.
- trīsvienība Parasti savienojumā "Svētā Trīsvienība": kristietībā - Dieva atklātā būtība Dieva Tēva, Dieva Dēla, Dieva Svētā Gara veidolos.
- traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu, arī bezjēdzīgu stāvokli.
- stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- muļķīgs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
- kluss Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- skumjš Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
- priecīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu.
- mitrs Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
- karsts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
- silts Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
- vēss Parasti savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
- nīcināt Parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
- pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
- pārbaude neizjaucot pārbaudes operācija, kuru izpilda, spēkratus vai to agregātus iepriekš neizjaucot, tā var būt vizuāla vai audiovizuāla pārbaude, kā arī pārbaude, izmantojot speciālus stendus vai iebūvēto diagnostikas sistēmu.
- čekot Pārbaudīt, uzmanīt, būt lietas kursā.
- Māra Pārdabiska būtne budismā, kas Budu centās atraut no meditācijas, lai viņš neapskaidrotos.
- eņģelis pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- lauma Pārdabiska sievišķa būtne, kas spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, darbību; spīgana, burve.
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne; drakons.
- feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
- gars Pārdabiskas būtnes, mirušie cilvēki ne miesiskajā, bet to ēteriskajā formā.
- vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
- pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti).
- versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- ģeida Pārgalvīga būtne.
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- kārties (vai) nost pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- PDF Pārnēsājamais dokumentu formāts - metode datora failu uzglabāšanai tā, lai tos būtu ērti nolasīt dažādos datoros (angļu portable document format).
- šķirsts Pārnēsājams miniatūrs izraēliešu templis, kas liecina par Dieva klātbūtni.
- izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos.
- lauzt Pārņemt ar trulām, smeldzošām sāpēm; būt šādai sāpju sajūtai.
- (iz)griezt pogas (ārā) pārspēt (kādu) un iegūt to, ko cits vēlējies; būt pārākam.
- sist pāri pārspēt kādu, būt pārākam.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
- iziet no modes pārstāt būt modernam, nebūt vairs modē.
- izlaist grožus no rokām pārstāt būt par vadītāju, noteicēju.
- noiet no skatuves Pārstāt būt repertuārā (par izrādi, lomu).
- notecēt Pārstāt būt spēkā, izbeidzoties iepriekš noteiktam laikposmam.
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; arī būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- E482 Pārtikas piedeva - kalcija stearoil-2-laktilāts (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- košenils Pārtikas piedeva E120 (var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (sarkana), var izraisīt astmu, anafilaksi, siena drudzi, nātreni, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas.
- amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību.
- augogle Pārtikas piedeva E153, krāsviela (melna), parasti iegūst no pārogļotiem augiem, bet var būt arī dzīvnieku izcelsmes, kā arī ģenētiski modificēts, dažās valstīs aizliegts, nedaudz toksisks, iespējams, kancerogēns.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns.
- kantaksantīns Pārtikas piedeva E161g (parasti iegūst no beta karotīna, bet var būt arī dzīvnieku izcelsme; dažās valstīs aizliegts), krāsviela, sārta, var radīt vistas aklumu, ādas bālēšanu, jutīgumu pret spilgtu gaismu, recidīvu nātreni.
- taukskābju askorbīnskābes esteri pārtikas piedeva E304 (var būt dzīvnieku izcelsmes), antioksidants, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- alfa-tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- gamma-tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
- kālija laktāts pārtikas piedeva E326 (penskābes kālija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēts), skābuma regulētājs, mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet cilvēkiem, kas nepanes laktozi, vajadzētu izvairīties.
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā.
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā.
- polioksietilēna (40) stearāts pārtikas piedeva E431 (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, putu dzēsējs, var veicināt vēzi izraisošu piedevu uzsūkšanos, pelēm izraisa ādas audzēju.
- polioksietilēna sorbitāna monolaurāts pārtikas piedeva E432 (sintētisks, iegūst no sorbīta, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, var saturēt kaitīgu ķīmisku vielu atliekas, var palielināt taukos šķīstošu vielu absorbciju; polisorbāts 20.
- pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- amonija fosfatīdi pārtikas piedeva E442, emulgators, stabilizētājs, var būt gan sintētiskas gan dzīvnieku izcelsmes, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- metilceluloze pārtikas piedeva E461 (var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lietojot pārmērīgi, var izraisīt caureju.
- hidroksipropilmetilceluloze Pārtikas piedeva E464, emulgators, biezinātājs, sintētiska viela, iegūst no celulozes, var būt ģenētiski modificēta, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var rasties neliels acu un ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas.
- karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
- taukskābju nātrij, kālija un kalcija sāļi pārtikas piedeva E470a (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju magnija sāļi pārtikas piedeva E470b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi pārtikas piedeva E471 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri pārtikas piedeva E472a (var būt iegūti no dzīvnieku audiem, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri pārtikas piedeva E472b (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri pārtikas piedeva E472c (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472d (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri pārtikas piedeva E472e (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri pārtikas piedeva E472f (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos.
- saharozes glicerīdi pārtikas piedeva E474 (taukskābju saharozes esteri, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju poliglicerīna esteri pārtikas piedeva E475 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, biezinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- taukskābju propān-1,2-diola esteri pārtikas piedeva E477 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, aerācijas viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- nātrija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E481 (iegūst no pienskābes un taukskābēm; var būt dzīvnieku izcelsme; var būt ģenētiski modificēts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā.
- kalcija stearoil-2-laktilāts pārtikas piedeva E482 (laktilaktātskābes kalcija sāls, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- stearilartrāts Pārtikas piedeva E483 (iegūst no vīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes, dažās valstīs aizliegts), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet pastāv bažas, ka tas varētu būt kancerogēns.
- sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos.
- sorbitāna monooleāts pārtikas piedeva E494 (iegūst no sorbīta un oleīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt kontakta dermatītu un alerģiskas reakcijas.
- magnija karbonāti pārtikas piedeva E504, pretsalipes viela, sārms, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība.
- kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
- monokālija glutamāts pārtikas piedeva E622 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, var izraisīt bronhu spazmas, paātrinātu sirdsdarbību, depresiju, galvassāpes, nav ieteicams bērniem.
- monoamonija glutamāts pārtikas piedeva E624 (var būt ģenētiski modificēts), garšas un aromāta pastiprinātājs, iespējamas alerģiskas reakcijas.
- magnija diglutamāts pārtikas piedeva E625 (var būt ģenētiski modificēts, satur mononātrija glutamātu), garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi, veicina caureju.
- E307 Pārtikas uzlabotājs - alfa-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
- E962 Pārtikas uzlabotājs - aspartāma-acesulfāma sāls, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts, dzīvniekiem izraisījis vēzi.
- E951 Pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts.
- E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E579 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs (II) glukonāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - var būt toksisks, var ietekmēt kuņģi un zarnu traktu, var būt ģenētiski modificēts.
- E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E574 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E575 Pārtikas uzlabotājs - glukonskābes delta laktons, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E1103 Pārtikas uzlabotājs - invertāze, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
- E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E466 Pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts.
- E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E621 Pārtikas uzlabotājs - mononātrija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E211 Pārtikas uzlabotājs - nātrija benzoāts, konservants, iespējamā iedarbība - mutes un ādas kairinājums, hiperaktivitāte, anafilakse, kontakta dermatīts, astma, nātrene, var ietekmēt plaušas, savienojumā ar askorbīnskābi var būt kancerogēns.
- E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E440 Pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E491 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna monostearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E492 Pārtikas uzlabotājs - sorbitāna tristearāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E468 Pārtikas uzlabotājs - šķeršūtās karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var izraisīt caureju, var būt ģenētiski moditficēts.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E477 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju propān-1,2-diola esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E473 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju saharozes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E171 Pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība.
- E306 Pārtikas uzlabotājs - tokoferoli, antioksidanti, skābuma regulētāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- mest pie malas (retāk malā) Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
- izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums).
- sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi.
- daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm.
- administrēt Pārvaldīt, vadīt, rīkot; vadīt formāli un birokrātiski, ar pavēlēm un komandēšanu, neiedziļinoties lietas būtībā.
- pielāgot Pārveidot (norisi, parādību) tā, lai (tā) būtu labāk izmantojama (noteiktā darbībā, procesā u. tml.).
- izlēkt no savas ādas pārvērsties, mainīt savu dabu, raksturu, rīkoties pretēji savai iekšējai būtībai.
- izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
- kustēties Pārvietoties, virzīties (parasti kādā virzienā, samērā lēni) - par dzīvām būtnēm.
- milzonis Pasaku tēls - ļoti liela, stipra, spēcīga būtne.
- observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību.
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
- ideja Pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; pārliecība.
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem.
- izmudīt Paskubināt izdabūt.
- aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie).
- notrāpīt Paspēt; būt pareizā vietā vai laikā.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci; būt iespējai.
- eksistēt Pastāvēt, būt.
- subsistēt Pastāvēt, eksistēt, būt nodrošinātam ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem.
- stāvēt Pastāvēt, saglabāties laika gaitā (piemēram, par celtnēm.); būt izturīgam pret kādu iedarbību.
- bačkuļoties Pastāvīgi būt ap kādu (pie kāda) un tādējādi traucēt.
- niviens Pastiprina dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu.
- kas Pastiprina nojēgumu par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas izraisa emocionālu stāvokli.
- sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs.
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- pēc sava ģīmja un līdzības pašam līdzīgs, paša būtībai atbilstošs.
- autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu).
- piemīļot Patīkamam, draudzīgam būt.
- būt pa degunam (kādam) patikt, būt pa prātam.
- iet pie dūšas (kādam) patikt, būt pa prātam.
- ieredzēties Patikt, būt patīkamam.
- nozoloģija Patoloģijas nozare - mācība par atsevišķu slimību būtību.
- augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- samovolka Patvarīga prombūtne (parasti no militārā dienesta vietas).
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
- rādīt savu īsto seju paust savu būtību.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- pagaisināt Pavājināt, arī pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); panākt, būt par cēloni, ka zūd (doma, ideja u. tml.).
- sadeldēt Pavājināt, parasti ļoti (psihisku stāvokli, tā izpausmi), arī panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis, tā izpausme) izbeidzas.
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei).
- pagrieziena punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- pagrieziena (arī pavērsiena) punkts pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
- noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli; panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
- pa virsu (arī virspusi) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (arī pa virsu) (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
- pazīties Pazīt (1) vienam otru, citam citu; būt, pazīstamam (ar kādu).
- zināt Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
- pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst.
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtība.
- no ārpuses pēc ārējām pazīmēm, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
- ad rem pēc būtības; _burtiski_: "pie lietas".
- žiromagnētiskais kurss pēc fizikālās būtības magnētiskais kurss, kas iegūts, kompleksi apstrādājot magnētisko un žiroskopisko (nosacīto) kursu; tā priekšrocība salīdzinājumā ar magnētisko kursu ir tā relatīvi mazās fluktuācijas lidojuma laikā.
- tikt (arī būt) uz ciņa pēc grūtībām nonākt (būt) labākā stāvoklī.
- apsildīt kājas pēc ierašanās pabūt kur tikai īsu brīdi, aprast, iedzīvoties.
- izskatīties Pēc izskata atgādināt (ko), būt līdzīgam (kam).
- patentenkurs Pēc klasiskajiem pamatprincipiem izgatavots enkurs, lai gan tā profils un konstrukcija var būt dažādi.
- belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus.
- piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
- pašrašanās Pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas.
- izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni.
- dievs Pēc reliģiskiem priekšstatiem - pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
- nest nelaimi Pēc tautas ticējumiem būt par nelaimes cēloni (piemēram, par priekšmetiem).
- iešauties Pēkšņi būt spēcīgi sajūtamam.
- nokļūt (arī nonākt) (kāda) rokās (arī nagos) pēkšņi būt, atrasties (kāda) varā, rīcībā.
- nonākt ļaužu apsmieklā (arī izsmieklā) pēkšņi būt, atrasties tādā situācijā, kas izraisa nicinājumu, zobošanos u. tml.
- iegrimt (biežāk iekrist) kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pareti pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam.
- pazust kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
- iekrist kā mārkā pēkšņi pazust, nebūt atrodamam.
- gadīties pēkšņi, negaidīti, arī reizumis notikt, būt
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (par dzīvām būtnēm); peldot atkļūt, atvirzīties (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm.
- segraugi Pelējumiem radniecīgi mikroorganismi, gaisa klātbūtnē attīstās uz alus, vīna, etiķa, skābētiem un marinētiem produktiem.
- aspergilli Pelējumsēņu ģints ("Aspergillus"); vairākas sugas var būt patogēnas cilvēkam.
- iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes.
- cēlējs Periodiskas darbības transportierīce kravas un cilvēku pārvietošanai pa vertikālu vai slīpu fiksētu trajektoriju; kravas nesējs var būt kauss, platforma, kravas tvērējs vai kabīne.
- miglas signāls periodisks skaņas signāls, ko peldīdzekļi lieto miglā, tie var būt šāvieni, miglas taures pūtieni, sirēna, zvanīšana ar zvanu vai gonga sitieni.
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā.
- muisteris Persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt).
- nozudušais Persona, kas atrodas bezvēsts prombūtnē.
- glūņa persona, kas lasa kādam adresātu sarakstam vai intereškopai adresētus ziņojumus, aktīvi nepiedaloties ziņojumu apmaiņā, bet iepazīstas ar tiem, lai noskaidrotu, vai būtu mērķtiecīgi iesaistīties attiecīgās intereškopas darbībā, vai arī, lai vienkārši apmierinātu savu ziņkāri.
- autovadītājs Persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli, un vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks.
- es Persona, personas būtība, būtiskais personā.
- indignitas Personas necienīgums būt par mantinieku jau pēc mantojuma pieņemšanas.
- nodarbināmība personas spēja būt nodarbinātai mainīgajā darba tirgū.
- tuvskats personas vai dzīvas būtnes uzņēmums, iekļaujot kadrā ne vairāk kā apmēram ceturtdaļu tās auguma, arī jebkura cita priekšmeta uzņēmums no neliela attāluma; tuvplāns.
- prosopopeja Personificēšana, personificējums; stilistiska konstrukcija, ar kuru priekšmetam (lielākoties nedzīvam) piedēvē dzīvas būtnes darbību vai stāvokli, kas tām īstenībā nav raksturīgs, piem., "zvaigzne ar zvaigzni runā".
- reliģiskā pieredze personiska un individualizēta apziņa par augstāku spēku klātbūtni, kādu lielāku jēgu un nolūku.
- uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- izpētīt Pētījot iepazīt, izprast (cilvēku, viņa būtību, raksturu).
- apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu.
- pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas.
- iztūcīt Piedabūt (pie darba).
- izstūcīt Piedabūt.
- būt kabatā piederēt, būt iegūtam, būt iegādātam (piemēram, par naudu, dokumentiem).
- (iz)krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu), nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- krist cauri piedzīvot neveiksmi; neizturēt (eksāmenu); nedabūt pietiekamu atzīmi (eksāmenā).
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- atrubīties Piekust; būt sagurušām; pārpūlēties.
- stumt pieliekot spēku (kam) virzienā uz priekšējo daļu, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietotos.
- vilkt Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup; būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
- piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- aptaukot Pieļaut būt par cēloni, ka (ķermenī) pastiprināti veidojas taukaudi.
- samērcēt Pieļaut, arī būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- traipīt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst traipains, arī netīrs.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
- triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; arī traipīt.
- lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas.
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
- saputot Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
- sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
- piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
- piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs).
- piespalvot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) aplīp, pārklājas ar spalvām lielākā daudzumā.
- pieduļķot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti duļķains.
- padeldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) mazliet, daļēji nodilst.
- piekvēpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
- pieputināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pieput.
- pierūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) pierūsē.
- piesviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas ar sviedriem.
- sagruzdināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sagruzd.
- ietrupināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sāk trupēt.
- nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
- sarepināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarepē (1).
- sarūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sarūsē.
- sasmacēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasmok.
- sastrēdzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sastrēgst (1).
- sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (1).
- sasviedrēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sasvīst (2).
- pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
- piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
- piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
- piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
- pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
- deldēt Pieļaut, būt par cēloni, ka dilst.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- iesprādzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka iesprāgst, ieplaisā.
- norūsināt Pieļaut, būt par cēloni, ka norūsē.
- sasprādzināt Pieļaut, būt par cēloni, ka saplīst, sasprāgst.
- piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
- pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- ieselināt Pieļaut, panākt, būt par cēloni, ka ievairojas, savairojas.
- krāsot Piemist, būt raksturīgam (kādam) - par krāsu (2).
- elipsoīds Pieņemta matemātiski precīza Zemes forma, kuras izmēri atkarīgi no ekvatoriālās un polārās pusass garuma; tos izvēlas tā, lai Zemes forma būtu pēc iespējas tuvāka ģeoīdam.
- ontoloģija Pieņēmumi par to, kādas lietas eksistē vai var eksistēt attiecīgajā realitātes jomā, kādi varētu būt to eksistences apstākļi, no kā un kādā veidā tās varētu būt atkarīgas utt.; katrai zinātnes nozarei un katrai teorijai ir sava ontoloģija.
- prezumpcija Pieņēmums uz varbūtības pamata.
- ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu; būt novietotam (kādā platībā, telpā).
- piespīlēt Piepildot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izspiežas; ļoti izspīlēt.
- argumentum ad rem pierādījums, kas balstīts uz patiesajiem lietas apstākļiem, pierādījums pēc būtības.
- propionskābe Piesātināta karbonskābe, kas rodas no ogļūdeņražiem attiecīgo baktēriju klātbūtnē; partikas piedeva E280, konservants, var veicināt migrēnu, ādas kairinājumu, galvassāpes.
- alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns).
- propāns piesātināts ogļūdeņradis C~3~H~8~, bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo; pārtikas piedeva E944, propelents, aerators, lielā koncentrācijā var būt narkotiska iedarbība.
- saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- greznot Piešķirt (kam) krāšņu, skaistu, arī svinīgu izskatu (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- dot Piešķirt, sagādāt, nodrošināt, izraisīt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
- ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis).
- piebildināties Pieteikties, ierasties, būt klāt.
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1); arī kandidēšana.
- iztikties Pietikt, būt vietai.
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- ķerties pie lietas pievērsties būtiskajam, galvenajam (kādā darbā, pasākumā).
- papildināt Pievienot (kā sastāvam, kopumam) jaunu, atšķirīgu komponentu; kļūt, arī būt par jaunu, atšķirīgu komponentu (kā sastāvā, kopumā).
- papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
- karināt (arī kārt) klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- kārt (arī karināt) klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko lieku, nevajadzīgu, nebūtisku.
- pretēji notikumi pilna notikumu kopa, kas sastāv no diviem nesavienojamiem notikumiem A un B, notikumu B sauc par notikuma A negāciju un apzīmē ar simbolu Ā, to varbūtību summa ir 1.
- ieslīgt Pilnīgi nodoties (kam), būt pārņemtam (ar ko).
- uzmodināt Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
- aklredze Pilnīgi vai daļēji aklu cilvēku maņa orientēties un uztvert apkārtējo pasauli tā, it kā viņiem būtu ierobežota redzes spēja; katram indivīdam izpaužas atšķirīgi.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- ārpusceļa automobilis pilnpiedziņas automobilis, kuram ar speciālām sistēmām un agregātiem palielina pārgājību; automobiļiem, kas paredzēti ekspluatācijai sarežģītos apstākļos (Arktikā, džungļos, purvā), var būt speciāli dzinekļi (pneimatiskais veltnis, soļojošais mehānisms u. c.).
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par diplomātisko pārstāvi ārvalstī.
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
- chargé dʽaffairs pilnvarotais lietvedis, persona, kas vēstnieka prombūtnē viņu aizstāj.
- spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle.
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta.
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe".
- Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve".
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu.
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms.
- Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Muldenieku pilskalns pilskalns Neretas pagastā, \~300 m uz dienvidaustrumiem no Dumpju (bij. Muldenieku) mājām, reljefa pacēlums (augstums - 7-8 m, garums - 60 m, platums - \~30 m), ko ietver purvājs, kultūrslānis nav konstatēts, varbūtēja kulta vieta; Upurkalns.
- Vīkšēnu pilskalns pilskalns Skaņkalnes pagastā, ir reljefa veidojums starp Laņģupīti un tajā ietekošā strautiņa gravu, nogāzes pret gravām dabiski stāvas, dienvidrietumu pusē no apkārtnes norobežots ar valni un gravu, plakums \~50 x 40 m, izteiktas domas, ka varētu būt saistīts ar senām kulta tradīcijām.
- Sudmaļu pilskalns pilskalns Sventes pagastā, ir savrups, 22 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — \~60 x 45 m, \~5 m zem plakuma pilskalnu apliec terase, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, bijis apdzīvots pirms mūsu ēras un varbūtēji arī mūsu ēras 1. gt.
- Dupurkalns Pilskalns Valdemārpils ziemeļaustrumu daļā, Valdemārpils-Vandzenes ceļa labajā pusē, \~250 m uz rietumiem no Sasmakas ezera, savrups 8-10 m augsts, iegarens paugurs ar samērā stāvām nogāzēm, plakums - \~30 x 50 m, kultūrslānis nav konstatēts, varbūt būtu atzīstams par pileni (patvēruma vietu) vai kulta vietu.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Fu Pirmatnējā nebūtība Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā.
- bioplazma Pirmējā viela, no kuras veidoti audi; būtiskākā vai vitālākā protoplazmas daļa pretēji paraplazmai.
- piekārtot Pirms iespiešanas izlīdzināt augstākās un zemākās daļas (salikumā), lai iespiedums būtu vienmērīgs.
- atols Plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna.
- pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
- ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- valsts iekārta plašākā nozīmē - galveno pazīmju kopums, kas raksturo noteiktas valsts būtību un uzbūvi.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
- kravas kaste platforma ar bortiem pārvadājamās kravas novietošanai, no kuriem viens vai vairāki borti var būt atverami.
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm.
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
- allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam.
- izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- vērtot Plosīties, murgot, būt nemierīgam (par maziem bērniem, jauniem suņiem).
- atplucināt Plucinot, plosot dabūt vaļā.
- atplūkāt Plūkājot dabūt vaļā.
- vilkt Plūst aukstam gaisam, pūst vējam; būt caurvējam.
- līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).
- virst Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) - par šķidrumu; būt tādam, no kura kas plūst, tek.
- ģeotekstils Polimēru ģeosintētika, kas var būt austa, neausta vai adīta.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros.
- kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi.
- kāst Prasīt; izdabūt (parasti naudu).
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
- pazīt drēbi prast saskatīt kā vērtību, derīgumu, piemērotību, būtību.
- nihil est in intellectu, quod non prius fuerit in sensu prātā nav nekā, kas jau agrāk nebūtu bijis sajūtās (sensuālisma pamattēze).
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
- apgalvojums Predikāts, loģiskā izteiksme vai nosacījums, kuram būtu jābūt patiesam.
- reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā); būt par reflektantu.
- kontrafisūra Pretplaisa, galvaskausa plaisa jeb lūzums, kas radies pretējā pusē vai attālu no dabūtā sitiena.
- konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi, atšķirīgu); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti krasi, atšķirīgs) tiek pretstatīts.
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās.
- lustēties Priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās.
- izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu.
- akcidence Priekšmeta pārejoša, nebūtiska īpašība, kurai ir gadījuma raksturs.
- pašmērķis Priekšmets, parādība, norise, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vērā (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- atrisināmības problēma problēmas būtība - noteikt, vai eksistē dotā uzdevuma risināšanas algoritms, t. i. via var atrast šī uzdevuma atrisinājumu, izpildot ierobežotu skaitu elementāru operāciju (soļu).
- spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
- anormālā apture procesa (datoriekārtas darba) apture gadījumos, kad tā tālākā izpilde kļūst neiespējama; tās cēloņi var būt īslaicīgi bojājumi datorā, kļūdas programmās u. c.
- anaerobs process process, kas norisinās bez skābekļa klātbūtnes.
- aerobs process process, kas norisinās skābekļa klātbūtnē vai ar tā tiešu līdzdalību.
- stohastisks process process, kura attīstību laikā var precīzi aprakstīt, izmantojot varbūtību teorijas terminus.
- intramolekulāra elpošana process, kurā augi un daži parazītiski tārpi izdala ogļskābi bez brīva skābekļa klātbūtnes organisko vielu saskaldīšanas rezultātā.
- pārvietošana process, kurā dzīvas būtnes (cilvēki, dzīvnieki) maina savu atrašanās vietu
- kaimiņa notifikācija process, kurā katra marķiergredzena tīkla stacija identificē nākošo aktīvo staciju, lai būtiska bojājuma gadījumā visas stacijas būtu informētas par tā rašanos.
- uzlabošana process, kurā kaut kas (priekšmets, viela, resurss, arī dzīva būtne) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām
- reģistrēšana process, kurā pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementi vai pārklājošies slāņi tiek precīzi sakārtoti, lai izdrukā tie būtu savstarpēji pareizi savietoti.
- standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
- vides degradācija process, kurā vide kļūst neizmantojama tai paredzētajiem uzdevumiem, un tādēļ tajā ir kavēta dzīvo būtņu (arī cilvēka) attīstība.
- atteikšanās ierosināt krimināllietu procesuāls institūts, kura mērķis un būtība ir nepieļaut krimināllietas ierosināšanu bez pietiekama pamata un pastāvot apstākļiem, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā.
- sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
- aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
- kļūdu apdare programmas izstrādes gaitā radušos kļūdu apstrāde, kas var būt dažāda - no vienkāršas informēšanas par radušos kļūdu līdz automātiskai kļūdas vai tās izraisīto seku novēršanai.
- datņu skatītājs programmatūra, kas datnes saturu uz displeja ekrāna attēlo tādā pašā veidā, kādā to būtu attēlojis tas lietojumprocess, kurš to izveidojis.
- kritiskā programmatūra programmatūra, kuras kļūme var būtiski pazemināt tās nebīstamības pakāpi un radīt ievērojamus finansiālus vai sociālus zaudējumus.
- atbūte Prombūtne.
- atbūtne Prombūtne.
- klātnebūtne Prombūtne.
- neklātums Prombūtne.
- nostbūtne Prombūtne.
- proja Prombūtne.
- projums Prombūtne.
- prombūte Prombūtne.
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- iluminisms Psihisku slimnieku eksaltācijas stāvoklis; iedomas un halucinācijas par sakariem ar pārdabiskām būtnēm.
- reaktoloģija Psiholoģijas hipotēze, kas aplūkoja reakciju kā universālu visām dzīvām būtnēm piemītošu uzvedības shēmu; 20. gs. 20. gados, gk. Krievijā.
- raksturzinātne Psiholoģijas nozare, kas pētī rakstura tipus, to būtību, struktūru un attīstību.
- prāteris Publisks dārzs, var būt ar atrakcijām.
- peķoties Pukoties, tiepties, būt untumainam.
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
- atpurināt Purinot dabūt nost vai atvirzīt tālāk.
- atpurināt Purinot dabūt vaļā, izplest (piemēram, ko salocītu).
- izpurināt Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- vējot Pūst (par vēju); būt tādam, kad pūš (stiprs) vējš (par laikposmu).
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- sapūst Pūšot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidotas.
- uzpūst Pūšot panākt, būt par cēloni, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk degt, liesmot, kvēlot.
- saputināt Putinot būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas (parasti par vēju).
- putāties putot; būt tādam, kas veido putas.
- revolucionizēt Radikāli, būtiski izmainīt (ko kādā zinātnes nozarē, tehnikā, mākslā u. tml.).
- dūmakot Radīt dūmaku (1); būt dūmakainam (1).
- atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- kontrastēt Radīt kontrastu (1), būt kontrastā (ar ko).
- kontrastēt Radīt kontrastu (2), būt kontrastā (ar ko).
- smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
- dot iemeslu radīt pamatojumu; būt par pamatu (kādai darbībai, norisei).
- smirdēt Radīt smaku, būt tādam, no kā izplatās smaka.
- smaržot Radīt smaržu, būt tādam, no kā izplatās smarža.
- bankšķināt Radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams.
- pliukšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- pliukšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt šāviena troksni (parasti par pistoli, šauteni); būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis (par šāvienu); atskanēt šādam troksnim.
- spokoties Rādīties, būt uztveramam (kādam) spoka veidolā.
- heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos.
- piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
- sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (kas, parasti šķidra, gāzveida viela); būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (kas, parasti šķidra, gāzveida viela).
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- sprostot Radot šķērsli, panākt, būt par cēloni, ka kustība, pārvietošanās (pa ko) kļūst neiespējama.
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- ģeida Raganai līdzīga būtne.
- kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
- kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts.
- ziedēt Raisīt ziedus (par ziedaugu); būt plaukumā (par ziedu).
- atsiet Raisot dabūt vaļā (ko aizsietu, pārsietu); raisot dabūt vaļā (ko sasietu).
- atraisīt Raisot dabūt vaļā (ko sasietu, sapītu); atsiet.
- kreņķēties Raizēties, bēdāties, būt neapmierinātam, arī īgnoties, dusmoties.
- ierūpēties Raizēties, būt raižu pārņemtam.
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
- piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana.
- izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izrāpāt Rāpojot pabūt (daudzās, visās vietās).
- izglābt stāvokli (arī situāciju) rast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa.
- kāpt no sirds (dziļumiem) rasties cilvēka slēptākajā būtībā.
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- Raudeņu ezers Raudenes ezers Embūtes pagastā.
- Raudeņu Raudeņu ezers - Raudenes ezers Embūtes pagastā.
- ņauda Raudulīga būtne, raudulīga persona.
- ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties.
- žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
- žņerkšēt Raudulīgam, nemierīgam būt.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- atraut Raujot atdabūt šurp; raujot atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- grumbot Raukt grumbās (parasti pieri); būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot.
- saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- ekstra kategorija realizētās cūkgaļas kvalitātes kritērijs, kas nosaka, ka liemeņa masai jābūt 56–72 kg un zemādas speķa biezumam ne lielākam par 2,5 cm.
- pelopsija Redzes defekts, kas rada ilūziju, it kā priekšmeti būtu nenormāli tuvu.
- atdoties Refl. --> atdot (3); aizraujoties pilnīgi nodoties (kam), būt aizņemtam (ar ko).
- izslieties Refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri).
- rindoties Refl. --> rindot; tikt rindotam; būt novietotam, sakārtotam rindā.
- saistīties Refl. --> saistīt(2), būt saistītam.
- šilierēties Rēgoties; būt šķietami redzamam.
- atzīmēties Reģistrēt savu klātbūtni, ierašanos.
- pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju.
- preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība.
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedot (1).
- cilvēku upurēšana reliģiskais upurēšanas rituāls, lai iegūtu pārdabiskās būtnes labvēlību.
- teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kuras mērķis ir novērst pretrunu starp Dievu kā absolūti labu būtni un pasaulē eksistējošo ļaunumu.
- sporķis resna būtne.
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
- veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- grilbārs Restorāns vai restorāna daļa, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
- grillbārs Restorāns vai telpas restorānā, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
- spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti.
- dabūjums Rezultāts --> dabūt (1); tas, kas ir dabūts, iegūts.
- pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- citoflavīns Riboflavīna savienojums ar fosforskābi, kas ir daudzu dehidrogenāzes sistēmu sastāvdaļa un būtiski svarīga organisma normālajos oksidācijas procesos.
- pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības.
- aizpucināt Rīdot (suni) dabūt prom.
- ierīdīt Rīdot iedabūt (kur iekšā).
- raibīt Riebt, riebties - būt pretīgam, kaitināt.
- Gla Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā pirmā parādība-būtne "Zināšana", kas radās no pirmatnējās nebūtības Fu.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- rafajieši rietumsemītu mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- rapaīti Rietumsemītu un ebreju mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus.
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
- ņemt aiz (arī pie) ragiem rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību.
- turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
- pūst vienā stabulē rīkoties kopīgi, vienoti, būt kopīgai nostājai.
- iet kopsolī (arī solī) rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- iet solī (arī vienā solī, arī kopsolī) rīkoties saskaņā (ar ko), arī būt saskaņā (ar ko), atbilst (kam).
- kārtot Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- post Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali.
- sīrēne Rīks, ar ko var dabūt toņus dažādā augstumā, to lietā skanošu ķermeņu viļņojumu izmērīšanai.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- stilt Rimt; arī būt, palikt (kādā vietā).
- aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
- visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- veikties Risināties vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); būt tādam, kas (piemēram, darbību) spēj veikt vēlamā veidā ar pozitīvu rezultātu.
- kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi.
- guržņāties Rīstīties, būt tuvu vemšanai.
- atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto).
- ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti.
- baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
- kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski.
- uzkaust Rokot, kasot izdabūt.
- connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- ekshērēdācija Romiešu tiesību institūts, kura būtība ir tā, ka tiek atstumti no mantojuma tie mantinieki, kam pēc likuma ir tiesība mantot (neatraidāmi mantinieki).
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stimulēt Rosināt, pamudināt (kādu) veikt kādas darbības, izturēties kādā veidā; panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības), izraisās, aktivizējas (darbība, rīcība u. tml.).
- asu sakritība rotējošu detaļu vai mezglu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: šo detaļu vai mezglu rotēšana precīzi ap vienu un to pašu ģeometrisko asi (ja tādam konstruktīvi jābūt, bet tā nav, ir asu novirze); koaksialitāte.
- pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārtrauktā rūdīšana rūdīšana, kurā dzesēšanu veic divās vidēs; pirmajā vidē rūdīšanas ātrumam jābūt lielākam par kritisko rūdīšanas ātrumu, no 400–300 °C temperatūras detaļu pārliek otrā, lēnāk dzesējošā vidē.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- polivinilhlorīda plēve ruļļmateriāls, ko izmanto telpu iekšējai apdarei, var būt ar papīra pamatni vai bez tās.
- aizrunāt Runā nonākt, izstāstīt (līdz kādai vietai); izstāstīt vairāk, nekā būtu vēlams vai drīkstētu.
- aktīvais runas orgāns runas orgāns, kas būtiski un aktīvi piedalās runas skaņu izveidē (lūpas, mēle un balss saites).
- ģēļot Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
- ģēļoties Runāt pretim, būt saīgušam, smieties par kādu, bezkaunīgi runāt.
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, dokuments) būtu noformēts atbilstoši kādām prasībām.
- kārtot galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- kārtot (arī sakārtot) galdu rūpēties, lai uz galda būtu viss maltītei vajadzīgais.
- izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- vecumnormas Sabiedrībā vispārpieņemti priekšstati un ekspektācijas par to, kā kura vecuma cilvēkam būtu vai nebūtu jāizturas.
- personālsabiedrība Sabiedrība, kuru dibinājušas divas vai vairākas personas (biedri), lai veiktu komercdarbību un sasniegtu kopējus mērķus, izmantojot kopīgu firmu; tai var būt divi veidi - pilnsabiedrība un komanditsabiedrība.
- antropoloģiskais princips sabiedriskas dzīves parādību izskaidrošana ar atsevišķu cilvēku kā bioloģisku būtņu īpašībām un vajadzībām.
- nogremdēt Sabojājot, radot sūci, panākt, būt par cēloni, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) nogrimst.
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot); būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- apburnīties Saburzīties; apģērbam viscaur būt mazliet saburzītam.
- sailgt Sabūt kopā vai sabūt kur ilgāku laiku.
- sagrābāt Sadabūt (1).
- sagrābstīt Sadabūt (1).
- sagramstīt Sadabūt (1).
- sakasīt Sadabūt (parasti naudu).
- sagrabināt Sadabūt, ar pūlēm, grūtībām savākt.
- sagaut Sadabūt, iegūt (ko) lielākā daudzumā; sadabūt, iegūt (kā lielāku daudzumu).
- saskrapstīt Sadabūt, sakasīt.
- sagreibt Sadabūt, saķert.
- sadabuit Sadabūt.
- saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
- sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem.
- sačigānēt Sadiedelēt, samangot; sadabūt.
- apdīgt Sadīgt, izdīgt (par lielāku daudzumu); būt pārklātam ar asniem (par zemes platību).
- saseķēt Sadzīt pēdas, sadabūt.
- piešķirt Sagādāt apstākļus (kādai darbībai, stāvoklim); būt par cēloni tam, ka rodas (kāds stāvoklis).
- raut laukā kaut vai no elles (kaut ko, retāk kādu) sagādāt, sameklēt, dabūt ko rokā, lai kādas grūtības būtu jāpārvar.
- izfīrēt Sagādāt; sadabūt.
- regulēt Sagatavot (sistēmu, iekārtu, elementu u. tml.) noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai; panākt, būt par cēloni, ka (sistēmai, iekārtai, elementam u. tml.) rodas vēlamais stāvoklis, vēlamās īpašības.
- invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
- bīstamie atkritumi saimnieciskās vai citas darbības rezultātā radušies bīstami atlikumi un blakusprodukti, kas var būt gan piesārņotāji, kuri negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, gan materiālu resursi, kurus izmanto tūlīt pēc to rašanās vai pēc attiecīgas pārstrādes (apstrādes).
- merkuriālisms Saindēšanās ar dzīvsudrabu; var būt akūta un hroniska.
- kuzi Saīsinājums no "kuzin", ko zina, varbūt.
- iedzīt kapā (kādu) saīsināt kāda cilvēka mūžu, tam kaitējot, darot ļaunu, būt par cēloni kāda nāvei.
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- ņemt Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
- vīties Saistīties, arī būt secīgam (noteiktā veidā) - piemēram, par domām, teksta sastāvdaļām; risināties secīgi, arī raiti (par runu).
- bioģenētisks Saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs.
- substanciāls Saistīts ar substanci (1), tai raksturīgs; būtisks.
- nešķīsts Saistīts ar velnu, ļaunām mitoloģiskām būtnēm.
- divpusēja saite saite, kuras saites vienādojumam visos gadījumos jābūt vienādībai (nepieļaujot atraušanos kontakta punktos).
- saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus).
- liekšēties Sajust riebumu, būt pretim.
- derealizācija Sajūta, it kā citi cilvēki vai apkārtne nebūtu reāli.
- (iet) kā ellenieks saka par ārkārtīgi kustīgu, grūti valdāmu dzīvu būtni.
- pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
- būt asinīs saka par būtisku rakstura īpašību vai par dziļi iesakņojušos paradumu.
- (kā) balta lapa Saka par cilvēku, kura būtība, rakstura īpašības nav zināmas.
- tukšs gaiss saka par cilvēku, pret kuru izturas tā, it kā viņa nebūtu, kuru ignorē.
- (kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
- (kā) no pasakas (arī no pasaku grāmatas) izkāpis pareti saka par dzīvu būtni, kas atgādina pasakas tēlu.
- kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
- mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- vētra ūdens glāzē saka par kāda nebūtiska iemesla izraisītu, parasti nepamatoti lielu, satraukumu, arī skandālu.
- zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
- Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
- sīka vienība saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
- kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis.
- kā salmu atraikne saka par sievu, kuras dzīvesbiedrs atrodas pagaidu prombūtnē.
- kā (viens) puteklītis saka par sīku, nenozīmīgu, niecīgu būtni.
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
- ne redz, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
- ne dzird, ne jūt Saka, ja kāda klātbūtne nav jūtama, manāma.
- nauda turas (kabatā) saka, ja kādam parasti mēdz būt nauda.
- vai gaisā, vai maisā saka, ja kāds ko dara, lai būtu kas būdams.
- kā mirlaka saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- mācas (arī lien) virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- mācas virsū kā nāve Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- nāk virsū kā rūgta nāve saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, ja uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- mācas virsū kā miegs saka, ja kāds neatlaidīgi, uzbāzīgi mācas virsū ar savām prasībām, lūgumiem, aicinājumiem, arī ar savu klātbūtni.
- aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos.
- pielīp kā dadzis (kādam) saka, ja kāds pārmērīgi cenšas būt kāda tuvumā, neatlaidīgi seko, apnicīgi atgādina sevi, uzmācas.
- maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
- kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
- āda niez (kādam) saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu vai rājienu.
- mugura niez saka, ja kāds rīkojas tā, ka var dabūt pērienu.
- tie paši vēži citā kulītē saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
- miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
- aizčūkstēt Saka, ja kaut kas nav dabūts.
- kā burkāns saka, ja ko var viegli dabūt no zemes ārā, izraut.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt, arī ar uguni nesameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- nevarēt (ne) ar uguni sameklēt Saka, ja ko vēlamu, vajadzīgu nevar dabūt, iegūt, ja kā vēlama, vajadzīga nav nekur.
- kā ēna saka, ja neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
- līp kā piķis klāt saka, ja neatlaidīgi, uzbāzīgi cenšas būt kāda tuvumā, ja no kaut kā nevar tikt vaļā, ja kas pret paša gribu ļoti ietekmē.
- (nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
- (nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms.
- cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
- lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- lai neteiktu (arī nesacītu vairāk) saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- drošs kas drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
- būt nāvei parādā saka, par cilvēku, kas ir ļoti vecs, novājējis, slims, kam labāk būt mirušam.
- ne ēnas (no kaut kā, no kāda) saka, pastiprinot kāda cilvēka klātbūtnes vai kādas parādības trūkumu.
- pēc dieva ģīmja saka, uzsverot, ka cilvēks ir dieva radīta, dievam līdzīga būtne.
- tikai pār manu līķi saka, uzsverot, ka nekādā ziņā neļaus kādam ko dabūt, sasniegt.
- lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību.
- lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību.
- lai aug uz akmens saka, vēloties, lai kā būtu daudz.
- kaut govs nospertu (kādu) saka, vēloties, lai kāds vairs nebūtu pasaulē.
- saklekšķēt Saklešķēt - kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu.
- standarts 10 Base 5 sākotnējais datoru tīkla "Ethernet"standarts, kas paredz izmantot koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 500 m.
- aizlīt Sākt ilgstoši līt; būt tādam, kad ilgstoši līst.
- uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
- iepazīt Sākt izprast (kādu, kāda būtību, raksturu u. tml.); iepazīties (2).
- atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- sakustēties Sākt, parasti pēkšņi, mainīt miera stāvokli (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām); īsu brīdi mainīt miera stāvokli.
- Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm).
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- sasaldēt Saldējot panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas vēlamās īpašības.
- aizsaldēt Saldēt ciet; būt par iemeslu aizsalšanai.
- viengaļ Salikt (dēļus) tā, lai visi biezākie gali būtu kopā.
- retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
- starpinājums Salikuma materiāls, ko liek starp burtu rindām, ja grib dabūt lielāku atstatumu starp burtiem.
- sebchas Sāls dumbri - vietas tuksnesī, kur ūdenim iztvaikojot paliek sāls slāņi, kas var būt muklāju veida vai sausa sāls slānis.
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas.
- noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu); būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
- duktopēnija Samazināts vadu, īpaši žultsvadu skaits; var būt vietēja vai vispārēja.
- izraut Sameklēt, sadabūt; arī izdabūt.
- sadzenāt Sameklēt; arī sadabūt.
- sadzīt Sameklēt; arī sadabūt.
- pasīks Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).
- pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
- dialektu kontinuums samērā plašā teritorijā izplatītu dialektu kopums, kas veido relatīvi vienotu valodas sistēmu, kaut gan teritoriāli attālākie dialekti var būt savstarpēji ļoti atšķirīgi.
- rutulis Samērā tukla, paresna dzīva būtne (parasti bērns).
- izvidot Samierināt, būt par starpnieku, vidutāju.
- apiet apkārt samierināties, būt mierā (ar ko).
- nosmitēt Samitrināt ar sūkalām (uz aužamiem stāviem uzvilktus velkus, lai tie būtu stingrāki, neplūksnotu).
- pente Samudžināta dzija vai cits kas samudžināts, ko grūti atdabūt vaļā.
- rivalizēt Sāncensim būt, sacensties.
- pieņemt Saņemt (ko no kāda); būt ar mieru saņemt (ko) īpašumā, rīcībā, lietošanā.
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- ingvinodīnija Sāpes cirksnī; var būt vietējas vai izstarojošas.
- kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums.
- īgties Sapīkušam būt.
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- uloviķ Saprast būtību.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- saprašana Sapratne būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
- sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot.
- apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
- tvīkt Sarkt, arī sarkt un karst (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); sārtoties, būt sārtam (parasti par seju, tās daļām).
- ķēst Sasaistīt divu zirgu priekškājas potīšu līmenī tā, lai kopā būtu abu labās vai kreisās kājas.
- saķēst zirgus sasaistīt divus zirgus vienu otram ar važām tā, lai viena zirga priekškāja būtu savienota ar to pašu (t.i. labo vai kreiso) otra zirga priekškāju.
- apdauzīties Sasisties, dabūt zilumus (vairākās ķermeņa daļās).
- iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
- štimmēt Saskanēt, būt saderīgam.
- harmonēt Saskanēt, būt saskanīgam, samērīgam.
- Azazēls Saskaņā ar jūdaisma priekšstatiem - dēmoniska būtne, Bībelē minēts tikai sakarā ar grēku izpirkšanas dienas - svētku rituāliem.
- nostopātija Saslimšana, atgriežoties mājās pēc ilgstošas prombūtnes (situācijas neirozes veids).
- savaidēt Saslimt; būt slimam (zināmu laiku).
- tikt uz ciņa sasniegt vēlamo stāvokli; būt vēlamajā stāvoklī.
- apmirdināt Sastindzināt dzīvas būtnes, likt tām sastingt.
- saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam.
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
- paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- virtuālā temperatūra sausa gaisa temperatūra, kāda tā būtu pie attiecīgā spiediena, ja sausā gaisa blīvums būtu tāds pats kā attiecīgais mitrā gaisa blīvums.
- atsautēt Sautējot panākt, būt par cēloni, ka kas atdalās.
- sašņurt Savārgt, noskumt, būt sliktā omā.
- neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
- austies Savienojumā "austies cauri": būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
- lauzt Savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- mētāt Savienojumā "mētāt ēnas": vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
- pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
- sviest Savienojumā "sviest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- dumjš Savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
- solīties Savienojumā ar "būt" formām norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- ērts Savienojumā ar "būt" formām: smalkjūtīgi, pieklājīgi.
- dzestrs Savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
- neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- saspiests Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- omulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
- bail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
- pabail Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
- baigs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
- gaišs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
- patumšs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
- patīkams Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
- salts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- dairs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- krēslains Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
- auksts Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
- pārstāt Savienojumā ar "būt": nebūt vairs tam, kas bija, arī tādam, kāds bija.
- dvaša Savienojumā ar "dzīva": dzīva būtne.
- līst Savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst.
- savest Savienojumā ar "kopā": panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- sviest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3).
- mest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost": strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost).
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
- kas Savienojumā ar verba personas formu, tā divdabi ar izskaņu "-dams" un "lai": norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
- žēl Savienojumā ar verbu (parasti "būt", "tikt", "tapt", "kļūt") formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko); būt pārsvarā (par ko citu).
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- saistīt Savienot (valodas vienības), veidojot, piemēram, izteikumu, tā daļu; būt tādam, kas savieno (valodas vienības), piemēram, izteikumā, tā daļā.
- korelēties Savstarpēji atbilst, būt sakarībā.
- korespondēt Savstarpēji atbilst, saskanēt; būt savstarpējā attieksmē, sakarā.
- alēlokatalītisks Savstarpēji katalītisks, attiecīgs uz divām vielām, kas sadalās viena otras klātbūtnē.
- protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga.
- geštalts Savstarpēji saistītu psihisku veidojumu kopums, kura būtība nav atklājama, pētot atsevišķas sastāvdaļas (veselums atšķiras no daļu summas).
- komunicēties Sazināties; būt savstarpējos sakaros.
- ens Scholastikā katra lieta vai būtība.
- retināšana Sējumu un stādījumu atbrīvošana no liekajiem augiem, lai palikušajiem būtu vairāk vietas attīstībai.
- seklai Sekli (piemēram, būt izveidotam, ievirzītam).
- būt uz papēžiem sekojot kādam, būt ļoti tuvu klāt, pārvietoties cieši aiz kāda.
- hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
- mitrais elektrofiltrs selēna kamera gāzu attīrīšanai, izgatavota no svina plāksnēm dzelzs kamerā; lai uztvertu sēra trioksīdu un selēnu, gāzei jābūt mitrai ar temperatūru ne augstāku par 35–40 °C.
- izjutējs Semantiskā loma - dzīva būtne, kas izjūt stāvokli, procesu vai darbību, bet neietekmē to.
- terminoloģiskais trīsstūris semantiskā trīsstūra modifikācija - grafiski attēlots izziņas ceļš no izziņas objekta līdz tā būtisko pazīmju izzināšanai un apkopošanai jēdzienā un izteikšanai ar terminu.
- gana Senajā Indijā ar šo terminu apzīmēja dažāda veida korporatīva rakstura apvienības, kas būtiski ietekmējis budistu (un džainistu) mūku ordeņu, amatnieku korporāciju u. tml. uzbūvi.
- Tīrs Senākais no skandināvu dieviem, kura atribūtus pārņēma Odins.
- "dzīvie izrakteņi" senas dzīvo organismu sugas vai grupas, kas izveidojušās pirms daudziem desmitiem miljonu gadu un ir saglabājušās līdz mūsu dienām bez būtiskam izmaiņām.
- sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu.
- sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm.
- koksni iekrāsotājas sēnes sēnes, kas maina koksnes dabisko krāsu, bet būtiski neietekmē tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- koksni bojātājas sēnes sēnes, kas noārda koksnes šūnu sieniņas un būtiski maina tās fizikāli mehāniskās īpašības.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- Pāndu Senindiešu eposa "Mahābhārata" - varonis, viedā Vjāsas dēls, kuram nevarēja būt bērni, un viņa bērnu tēvi ir dievi.
- pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva).
- Etaša senindiešu mitoloģijā - būtne, kas acīmredzot cēlusies no zirgiem, to saista ar saules dievu Sūrju.
- asura senindiešu mitoloģijā - būtne, viena no daudzām, kuru funkcijas laika gaitā mainījušās, tās kļuva par dieviem un cilvēkiem naidīgām būtnēm un dēmoniem, kuri mūžīgi karo ar dieviem, allaž ciešot sakāvi.
- devata senindiešu mitoloģijā - dievība, dievišķas dabas būtne; šāds apzīmējums attiecas gan uz dieviem vispār (daudzskaitlī, nereti apkopojošā nozīmē), gan īpaši uz dažādām zemāko dievību grupām.
- Tvaštars Senindiešu mitoloģijā - dievs - demiurgs, visu būtņu un formu radītājs.
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
- mancipācija Seno romiešu tiesībās - īpašuma tiesību nodošana liecinieku klātbūtnē.
- elfas Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari.
- elfs Seno skandināvu un ģermāņu mitoloģijā - kalnu, mežu, ūdeņu un gaisa būtnes, gari.
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību.
- raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti.
- Sepes ezers Sepenes ezers Embūtes pagastā.
- enterosepse Septisks zarnu iekaisums; var būt primārs vai sekundārs.
- nitrozilsērskābe Sērskābes un slāpekļskābes kopīgs anhidrids, kas rodas laižot slāpekļa trioksidu koncentrētā sērskābē, kā arī slāpekļa dioksīdam savā starpā iedarbojoties nedaudz ūdens klātbūtnē.
- pašizpausme Sevis, savas būtības, personības izpausme.
- pašizteiksme Sevis, savas būtības, personības izteiksme.
- pašizteikšanās Sevis, savas būtības, personības izteikšana.
- pašizzināšana Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izzināšana.
- pašizziņa Sevis, savas būtības, personības, rakstura, psihisko stāvokļu izziņa.
- galvenais Sevišķi svarīgi, būtiski.
- piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai.
- Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars.
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- sētinīca Sieviete, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā.
- sabiedrības dāma sieviete, kura bieži mēdz būt augstākajās aprindās un ievēro šo aprindu uzvedības normas.
- sēteniece sieviete, kura pārstāv prombūtnē esošo saimnieci.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
- satumsināšana Signāla zemāko frekvenču saspiešana, kas izraisa būtisku attēla detaļu zudumu tā tumšākajās daļās.
- sideris sīka (arī vāja) dzīva būtne (arī par maziem bērniem).
- ņēmurs Sīka būtne.
- putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
- kokcīdas Sīkas bruņutis, kam mēdz būt praktiski izmantojami atdalījumi ("medus rasa", vaski, krāsvielas, piemēram, karmīns).
- kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips.
- sīkbūte Sīkbūtne, mikroorganisms.
- desmit guru sikhismā guru Nānaks un viņa deviņi pēcteči, kuriem piemita tās pašas spējas saskatīt Dieva būtību.
- spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu).
- nannoplanktons Sīkplanktons jeb pundurplanktons, vismazākās ūdenī, aktīvi peldošas vai pasīvi klīstošas sīkbūtnes, kas iet cauri planktona tīkliem un nošķiramas tikai ūdeni filtrējot vai centrifugējot.
- kā smiltiņa sīks, niecīgs; neievērojams, nebūtisks.
- geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu.
- lišķēt Simulēt, būt nepatiesam.
- kumaronindēnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst, termiski (200-600 C) vai iniciatoru klātbūtnē polimerizējot kumaronu un indēnu, iepriekš tos neizdalot no naftas solventfrakcijas.
- izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās); sirojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- mīļš Sirsnīgs, laipns (par dzīvu būtni).
- sakaru sistēma sistēma, ar kuras palīdzību datu avots var pietiekami efektīvi un droši pārsūtīt informāciju datu saņēmējam; pie kam datu avoti un datu saņēmēji var būt arī vairāki .
- stohastiska sistēma sistēma, kuras reakcijai uz ārējās vides iedarbēm ir varbūtisks raksturs.
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
- izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem.
- disfunkcija ģimenē situācija, kad kāda no būtiskām ģimenes funkcijām iztrūkst vai netiek īstenota sociāli vēlamā veidā, kā rezultātā tiek ietekmēta gan visas ģimenes kā sistēmiska veseluma labvēlīga funkcionēšana, gan atsevišķu ģimenes locekļu vajadzību apmierināšana.
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.
- kroceīni Skābas diazokrāsvielas, kas vilnu krāso skābes klātbūtnē, bet kokvilnu, papīru - ar alaunu sarkanā krāsā.
- eņģele Skaista, gaiša būtne.
- lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
- izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā - pārdabiska mežu, kalnu būtne (piemēram, milža, pundura, raganas veidolā).
- birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
- piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci.
- taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci, pārvietošanos; būt tādam, ar kuru skar (ko) šādā veidā (par ķermeņa daļām).
- saskarties Skart vienam otru, citam citu (parasti par dzīvām būtnēm, to ķermeņu dalām, priekšmetiem).
- šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis; būt pavērstam sānis (par acīm).
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kā darbība, process, arī stāvoklis) būtu neatbilstošs noteiktām prasībām, noteikumiem u. tml.
- brauni Skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas līdzīgas mājas gariem.
- pārskraidīt Skraidot pabūt vairākās vietās.
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izaskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt vairākās vai visās vietās.
- noskrambāt Skrambājot ievainot; būt par cēloni tam, ka (kam, kur) rodas skrambas.
- izskribināt Skribinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skribinot izdabūt.
- izskriet Skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skrienot, arī ātri ejot, braucot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
- izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta.
- izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt.
- aizurdīt Skubinot dabūt prom.
- gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- Kostroma Slāvu mitoloģijā - auglības simbols, salmu lelle, ko svinot pavasara atnākšanu sadedzināja ugunskurā, apbedīja, apraudāja, un pēc tam tā "atdzīvojās"; to darīja, lai būtu bagātīga nākamā raža.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
- Kostruboņka Slāvu mitoloģijā - vīriešu potences un auglības simbols, ko ziemas beigās vai pavasara sākumā izgatavoja kā salmu lelli, sadedzināja ugunskurā un apbedīja, lai apvidū būtu bagātīga raža.
- izslēpot Slēpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); slēpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā).
- slēpties zem maskas slēpt savu īsto būtību.
- staigāt maskā slēpt savu īsto būtību.
- valkāt masku slēpt savu īsto būtību.
- sirds (arī dvēseles) dziļumos (retāk dziļumā) slēptākajās jūtās, domās; slēptākajā cilvēka būtībā.
- nudomānija Slimīga vēlēšanās būt kailam.
- klaustrofilija Slimīga vēlēšanās būt slēgtā telpā, ieslēgties.
- čēga Slimīga, vārga būtne.
- herofobija Slimīgas bailes būt jautram vai laimīgam.
- nudofobija Slimīgas bailes būt kailam.
- bakteriofobija Slimīgas bailes no sīkbūtnēm, bailes inficēties.
- pastumdelis Slinka (vai stulba) dzīva būtne, kas vienmēr ir jāskubina (parasti par zirgu).
- knupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpu Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- knūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņupus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- kņūpus Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
- apklamzāt Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās.
- apklemst Smagā gaitā ejot, pabūt vairākās, visās vietās.
- izsmalstīt Smalstot izdabūt.
- piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
- sasmidzināt Smidzinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs, slapjš.
- dakrist Sniegot būt par cēloni tam, ka palielinās (sniega) daudzums.
- konsultēt Sniegt (kādam) konsultāciju (1); būt par konsultantu.
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā.
- sociālais darbs ar senioriem sociālā darba specializācija, kuras fokusā ir senioru dzīves kvalitātes un labbūtības nodrošinājums, neatkarības un autonomijas, kā arī cieņpilnas izturēšanās veicināšana.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- riska grupa sociālā grupa, kas pēc sava labklājības vai veselības stāvokļa un dzīvesveida atrodas kritiskā situācijā un var būt bīstama pati sev, kā arī citiem sabiedrības locekļiem.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- pseidointelektuālisms sociāla parādība, kad inteliģenci izmanto kā ārišķīgu stilu, nevis kā praktisku būtību.
- apgādībā esošs ģimenes loceklis sociāli apdrošinātās personas ģimenes loceklis, kuram saskaņā ar likumu būtu tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju sociāli apdrošinātās personas nāves gadījumā.
- māhineni somu mitoloģijā - pazemes gari, kas ir antropomorfiski, ķēmīga izskata, bet viņiem var būt skaistas meitas, viņi pieņem vardes, ķirzakas, sermuļa, kaķa un citu zvēru izskatu, mīt ne tikai pazemes pasaulē, bet arī mežos, kalnos, pauguros, nezālēm aizaugušās vietās.
- Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu.
- iespaidīt Spaidot iedabūt (kur iekšā).
- iedūcīt Spaidot iedabūt, ietūcīt.
- mocarabi Spāniešu kristieši, kas islāma uzvaras gaitā palika arābu virskundzībā un saglabāja tur savas kulta, varbūt arī dogmu īpatnības, kas sakņojas Spānijas vestgotu baznīcā.
- aizspārdīt Spārdot aizdabūt prom.
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
- spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
- spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums.
- metāla troses presčaula speciāla čaula divu vienāda resnuma metāla trošu sastiprināšanai ar presēšanu vai valcēšanu (bez spleisēšanas), izgatavota no mīksta un nerūsoša metāla, tā var būt vaļēja vai slēgta.
- treilers speciāla daudzasu piekabe (platforma) smagsvara vai lielgabarīta kravu transportēšanai; tajā var būt kravas iekraušanas (vinča, trapi) un kravas nostiprināšanas ierīces.
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai.
- kūtsmēslu krātuve speciāli iekārtota vieta kūtsmēslu savākšanai un uzglabāšanai; var būt virszemes, pusiedziļinātas, iedziļinātas un zemgrīdas krātuves, arī vaļējas, apjumtas vai slēgtas krātuves.
- etniskās pievilkšanās/atgrūšanās indeksi speciāli laulātības indeksi, kas parāda prioritātes pakāpi atsevišķas tautības laulības partnera izvēlē salīdzinājumā ar nejaušo (varbūtējo) partnera izvēli.
- uzgaļu komplekts specializētu noņemamu montāžas instrumenta galam pievienojamu darbdaļu kopa. Iespēja vairākus uzgaļus izmantot vienam instrumentam sekmē instrumenta universālu lietošanu. Piemēram, rokas urbmašīnas uzgaļu komplektā var būt dažādu izmēru urbji, frēzes, skrūvgriežņi, slīpēšanas uzgaļi u. c.
- valdītkāre Spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- kaist Spēcīgi norisēt, būt ļoti intensīvam, spraigam (par psihiskiem procesiem).
- pieskaitāmība Spēja apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
- esprit Spēja būt atjautīgam.
- eholokācija Spēja orientēties vidē, uztverot paša radītos ultraskaņas signālus, kas atstarojas no nekustīgiem un kustīgiem priekšmetiem, dzīvām būtnēm; šādas spējas piemīt, piemēram, sikspārņiem.
- sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
- izgrūst Spēji radīt (paīsu skaņu) - par dzīvām būtnēm.
- iedarbināšanas vieglums spēkratu īpašība būt viegli iedarbināmam dažādos ekspluatācijas apstākļos, ko raksturo iedarbināšanai nepieciešamais laiks, pieliekamais spēks un nepieciešamo kustību amplitūda.
- telpiska spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki ir izkaisīti telpā (dažādos virzienos), kopumā tiem var būt projekcijas uz visām trim asīm, kā arī momenti pret visām trim asīm.
- paralēlu spēku sistēma spēku sistēma, kurā visi spēki telpā ir paralēli, turklāt to vērsumi var būt kā uz vienu, tā uz otru pusi.
- pārspēt Spēt būt tādam, kura darbības rezultāts ir pārāks (salīdzinot ar kādas citas darbības rezultātu).
- pārspēt Spēt paveikt vairāk, labāk (salīdzinot ar kādu citu); spēt būt spēcīgākam, izturīgākam u. tml. (salīdzinot ar kādu citu), uzvarēt (to).
- iztikt Spēt rīkoties, darboties (bez kā); rīkojoties, darbojoties spēt samierināties, būt mierā (ar ko).
- turēties līdzi Spēt veikt to pašu, ko pārējie; būt ar tādām pašām īpašībām, kādas ir pārējiem.
- krutēt Spēt, varēt ko darīt; būt tādā veselības stāvoklī, ka ir iespējams strādāt.
- spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts").
- liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam.
- iemīcīt Spiežot, bāžot iedabūt (kur iekšā).
- piespiest Spiežot, grūžot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pievirzās cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- berzt Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt.
- fiška Spilgta, būtiska īpatnība; īpatnējs paņēmiens; kaut kas aizraujošs, intriga, noslēpums.
- izgaismot Spilgti atveidot, atklāt būtisko, izcelt (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā); būt par cēloni tam, ka atklājas būtiskais, izceļas (piemēram, mākslas darbā, zinātniskā darbā).
- spīdēt Spilgti izpausties (acīs, skatienā, sejā) - par jūtām; būt tādam, kurā spilgti izpaužas jūtas (par seju, tās daļām).
- mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
- zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
- zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
- ektoplazma Spiritismā par ektoplazmu sauc psihisko enerģiju, kura plūst no medija un no kuras tiek materializēti dažādi priekšmeti un būtnes.
- borēlija Spirohetu ģints; gramnegatīvas anaerobas spirālveida sīkbūtnes, patogēnas cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem.
- anonīmais sekss spontāna seksuāla savienošanās ar nepazīstamu partneri, tā var būt kaislība no pirmā acu uzmetiena, satriecoša un vienreizēja satikšanās, taču arī īstu saistību noraidīšana un bailes no tām.
- liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
- zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
- laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu); būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
- interstīcijs Sprauga, starptelpa; spraugveida telpas audos, kuras var būt brīvas vai aizpildītas.
- apelācija Sprieduma pārsūdzēšana augstākas instances tiesā, kam ir tiesības no jauna izskatīt lietu pēc būtības.
- kontradiktoriski spriedumi spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
- apstaigāt Staigājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārstaigāt Staigājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vielās); izstaigāt (1).
- nostaigāt Staigājot pabūt (visās kā vietās).
- sidenēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- siderēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- sigelēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- sigīt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam; siberēt.
- siberēt Staigalēt, nemierīgi izturēties, būt kustīgam.
- ainavformāts Standarta formāta papīrs, ko lieto sāniski, tā lai garākās malas būtu horizontāli.
- rakstlaukums Standartizētas ailes iesējuma stūrī ar būtiskākajām ziņām par to.
- piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m.
- etilanilīns Starpprodukts dietilanilīna iegūšanā, ko iegūst karsējot autoklāvos anilīnu kopā ar etiķspirtu nedaudz sērskābes klātbūtnē.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- P "Papa" starptautisks signāls – 1) uz tirdzniecības kuģa nozīmē "visai komandai jābūt uz klāja sakarā ar iziešanu jūrā"; 2) uz zvejas kuģa – "mani tīkli ir aizķērušies".
- korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
- kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt.
- virsstatuss Statuss, kam sociālajās mijiedarbēs mēdz būt vislielākais svars, piemēram, vecums, dzimums, nodarbošanās, rase.
- kraulēt Stāvēt, būt sardzē.
- neierašanās Stāvoklis, kad (kāds) nav ieradies (tur, kur ir jābūt).
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- latenta jeb slēpta infekcija stāvoklis, kad, par spīti ilgstošai patogēno mikroorganismu klātbūtnei organismā, nav vērojami nekādi slimības simptomi.
- stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība.
- alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
- paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
- kalt Stipri pukstēt (par sirdi), būt biežākam, spēcīgākam nekā parasti (par pulsu).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augu daļas) atdalās nost (par vēju).
- notriekt Stipri pūšot, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi) ātri virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par vēju.
- tvīkt Stipri smaržot; būt spēcīgam (par smaržu).
- svilt Stipri smelgt (parasti par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- svilināt Stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
- kalpot Strādāt algotu darbu valsts iestādē; būt ierēdnim.
- darboties Strādāt, būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- izmest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, arī par parādībām dabā.
- izsviest Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par ierīcēm.
- notraukt Strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība).
- izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
- notraukt Strauji skarot, sašūpojot (ko), panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst (no tā).
- uzslaukt Strauji slaucot, panākt, būt par cēloni, ka veidojas (putas piena virspusē).
- kūsāt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsēt Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- kūsot Strauji vāroties, radīt daudz burbuļu; būt tādam, kur kas, strauji vāroties, rada daudz burbuļu (par trauku).
- traukt Strauji, arī spēcīgi iedarbojoties (piemēram, raujot, sitot, spiežot), panākt, būt par cēloni, ka (kas) atdalās, virzās nost (no kā).
- virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
- mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
- daiderēt Streipuļot, nebūt stabilam.
- aloploīdija Strukturāli un funkcionāli atšķirīgu hromosomu komplektu klātbūtne šūnā.
- aizstumt Stumjot aizdabūt (līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- distress Subjektīvi nepatīkamais stress, kas var būt saistīts ar negatīvām pārmaiņām organismā.
- gotiskā subkultūra subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras, mūsdienu gotisko kultūru vai arī jauniešu gotisko kustību raksturo īpatnējs dzīvesstils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko un neaptveramo, raksturīgs pilnīgi melns apģērbs, var būt arī ar citu krāsu elementiem.
- subsistence Substances patstāvīgā bezlaiciskā esība; gan eksistējošu, gan neeksistējošu lietu spēja būt par domāšanas objektu (piem., subsistēt var arī tādi neeksistējoši objekti kā zelta kalni vai tādi pretrunīgi objekti kā apaļi četrstūri).
- izsūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- skūtīties Sūdzēties, būt nemierā.
- guģoties Sūdzēties, īgoties, būt nemierā; gugoties.
- datnes vārda paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
- paplašinājums sufikss (parasti trīs burti), ko pievieno operētājsistēmu _DOS_ un _OS/2_ datņu nosaukumiem un kas norāda datnes tipu, piemēram, izpildāmajām datnēm sufikss var būt _EXE_, _COM_ vai _BAT_.
- pieļaujamais dzīvnieku skaits sugas indivīdu daudzums, kas nenodara būtisku kaitējumu mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un sugas apdzīvotajai teritorijai.
- izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izsusināt Susinot panākt, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu; būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst viscaur sauss, zaudē mitrumu.
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgādāt Sūtot, nesot, vedot u. tml. aizdabūt prom.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības; tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība; būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
- kardināls Svarīgākais, galvenais; tāds, kas skar būtību; būtisks.
- ļukāties Svārstīties, šūpoties, būt nestabilam.
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- zvērests Svinīgi dots solījums (parasti būt uzticīgam savai tautai un valstij un rīkoties saskaņā ar likumu).
- sieviete Šāda būtne, kas ir vai ir bijusi saistīta laulības attiecībās, arī dzimumattiecībās.
- nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.).
- purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
- salīdzinošā infografika šajās infografikās tiek salīdzināti konkurējošie produkti, uzņēmumu vai būtnes; salīdzināšanu infografikā var veidot par humoristiskām tēmām, apskatot atšķirības, piemēram, starp tēju un kafiju, utt.
- piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- abejāt Šaubīties, būt pretējos uzskatos.
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas.
- pļaut Šaut intensīvi (par šaujamieročiem); būt intensīvam (par apšaudi).
- sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi).
- hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
- krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
- pārkarsēts šķidrums šķidrums, kura temperatūra ir augstāka par tā viršanas temperatūru; šāds šķidruma stāvoklis ir metastabils, un, ievadot tajā viršanas centru, notiek šķidruma spontāna vārīšanās (iztvaikošana), kuras sekas var būt arī sprādziens; izmanto elementārdaļiņu reģistrēšanai speciālās kamerās.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
- uzšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, liesma).
- izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
- piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- dalīt Šķirt (kādu daļu no citas daļas), būt par robežu.
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt nost (sānis).
- atšķūrēt Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu); šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; štaste.
- piešūpot Šūpojot pievirzīt, būt par cēloni, ka pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārmalas (arī pārmalu) dūriens šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- apgaismības dialektika T. Adorno un M. Horkheimera grāmata (1947. g.), kurā autori dziļi izanalizēja apgaismības būtību un visu Rietumu kultūru.
- algots darbinieks tā darba līguma slēdzēja puse, kas par algu nodod savu fizisko vai garīgo darba spēku darba devējam neatkarīgi no atalgojuma veida un apmēra; par darba devēju var būt kā fiziska, tā juridiska persona.
- čokurs Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
- vārda pēc Tā, ka (kā) nosaukums neatbilst attiecīgā priekšmeta, parādības u. tml. būtībai.
- no sirds uz sirdi tā, ka ietekmē cilvēka būtību, viņa slēptākās domas, jūtas.
- ritīgi Tā, kā jābūt; rūpīgi, kārtīgi.
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
- lāgus Tā, kā vajadzīgs, kā jābūt; īsti labi.
- līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
- līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
- līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- atzveltiniski Tā, lai kam būtu atzveltnes veids.
- atvērto durvju politika tāda ekonomiskās politikas nostādne, kas prasa, lai visām valstīm būtu vienlīdz iespējams piekļūt kādas valsts tirgiem.
- bezapkalpes Tāda iekārta, kas darbojas bez apkalpes klātbūtnes.
- despotisms tāda pārvalde, kurā vara koncentrēta vienas personas, partijas vai grupas rokās un kurā valsts kontrolē kādu būtisku ražošanas līdzekļu daļu vai militāru pozīciju; neierobežotas monarhijas forma.
- varoņkults Tāda personas dievināšana, it kā tā būtu apveltīta ar pārcilvēciskām īpašībām.
- misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
- ķīlas tiesības tādas tiesības uz svešu lietu, uz kuru pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šī prasījuma samaksu.
- virspusīgs Tāds (cilvēks), kas ko dara pavirši, neiedziļinoties (kā) būtībā.
- konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
- aerobisks Tāds (organisms), kas spēj dzīvot tikai gaisa, brīva skābekļa klātbūtnē.
- vispārīgs Tāds (parasti zinātnes nozare), kas uz konkrēto pētījumu pamata noskaidro vispārējas, būtiskas pētāmā objekta īpašības, izstrādā pētīšanas metodoloģiju u. tml.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- elberīgs Tāds cilvēks, kas mēdz būt pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs.
- darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi.
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- stihomitija Tāds vārsmu sadalījums starp kādas drāmas personām, lai katrā runā un atbildē būtu viena vārsma.
- Mēness aptumsums tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
- nepieciešams Tāds, bez kā (kas) nevar pastāvēt, tāds, kam noteikti jābūt attiecīgajos apstākļos.
- ireāls Tāds, kā nav vai kā nevar būt īstenībā; iedomāts, fantāzijā eksistējošs; nereāls.
- nozīmīgs Tāds, kad norisinās kas būtisks, izšķirošs (par laikposmu).
- riktīgs Tāds, kādam vajag būt (par cilvēku).
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi; tāds, kurā izpaužas šāda īpašību līdzība, kopība.
- saskanīgs Tāds, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- atributīvs Tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
- vēsturisks Tāds, kam ir būtiska, paliekoša nozīme sabiedriskās attīstības procesā; arī tāds, kas reāli eksistējis vai eksistē.
- stohastisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs; nejaušs; arī varbūtisks.
- jābūtīgs Tāds, kam ir jābūt, kas ir vajadzīgs, nepieciešams.
- svarīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; nozīmīgs (1).
- nozīmīgs Tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs.
- neliels Tāds, kam ir samērā mazi izmēri (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par dzīvām būtnēm); pretstats: vecs.
- valdītkārs Tāds, kam ir spēcīga tieksme valdīt, būt vadībā.
- vienranga tāds, kam ir un var būt tikai viens rangs.
- kusmenis Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
- kusmens Tāds, kam lokana mēle, kas ar to prot vajadzīgo izdabūt.
- sīkumains Tāds, kam nav būtiskas nozīmes (par parādībām sabiedrībā); neievērojams, sīks.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- virspusējs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks; virspusīgs (1).
- virspusīgs Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas nav būtisks.
- sekls Tāds, kam nav dziļāka satura; tāds, kas neiedziļinās būtībā, ir virspusējs.
- ārējs Tāds, kam nav dziļāka satura; virspusējs; formāls, nebūtisks.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes; tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- neizbēgams Tāds, kam noteikti jābūt, tāds, kura iestāšanos, norisi, īstenošanos nav iespējams aizkavēt, novērst.
- aerobs Tāds, kam raksturīga gaisa, skābekļa klātbūtne.
- vienpusīgs Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
- uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
- svešs Tāds, kas (kādam, arī kam) nav raksturīgs, būtisks, arī piemērots; tāds, kas (kādam) nav pieņemams; tāds, ar ko (kādam) nav saikņu, attiecību.
- nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- patiess Tāds, kas atbilst būtībai, bet parasti ir slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm.
- īsts Tāds, kas atbilst būtībai, bet tiek slēpts aiz ārējām, šķietamām pazīmēm; patiesais.
- lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
- pazudis Tāds, kas atrodas nezināmā prombūtnē.
- raksturīgs tāds, kas atspoguļo (kā) būtisku, neatņemamu īpašību, pazīmi (piemēram, par fizikāliem lielumiem, skaitļiem).
- kustīgs Tāds, kas daudz, arī veikli pārvietojas, maina stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm); arī darbīgs.
- urdīgs Tāds, kas iedziļinās (piemēram, jautājumā), cenšas noskaidrot (kā) būtību.
- noteicošs Tāds, kas ievērojami ietekmē (ko), tāds, no kā (kas) ir atkarīgs; galvenais, būtisks.
- raksturīgs tāds, kas ir (kam) būtiski, tipiski piemītošs.
- formāls Tāds, kas ir atrauts no būtības.
- vitāls Tāds, kas ir būtisks dzīvei, sabiedrībai, tās pastāvēšanai.
- organisks Tāds, kas ir cieši, sistēmiski saistīts ar cilvēka psihi, raksturu, personību, cilvēka būtību.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- gūšķīgs Tāds, kas ir gūšķis pēc savas būtības.
- pilntiesīgs Tāds, kas ir ieguvis visas tiesības būt (par ko).
- standarts Tāds, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
- savstarpējs Tāds, kas ir kopējs vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm un vienlīdz ietekmē tās (piemēram, par attiecībām, īpašībām); tādi, kuriem divas vai vairākas īpašības ir kopējas un vienlīdz ietekmē tos (par priekšmetiem, parādībām).
- organisks Tāds, kas ir likumsakarīgi, cieši iekļauts kādā sistēmā; tāds, kas atbilst (kā) būtībai.
- pārāks Tāds, kas ir nozīmīgāks, būtiskāks u. tml.
- būtisks tāds, kas ir saistīts ar būtību; tāds, kurā izpaužas būtība.
- liktenīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko izšķirīgu, būtiski nozīmīgu (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā.
- nopietns Tāds, kas ir saistīts ar ko nozīmīgu, būtisku.
- nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
- pieķērīgs Tāds, kas izjūt sirsnību, draudzību (pret kādu) un cenšas būt (tā) tuvumā; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) nokļūt, būt; tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (kur) doties, piedalīties.
- termoreaktīvs Tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī.
- paviršs Tāds, kas ko dara, veic virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi.
- ņarga Tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid.
- ņērga Tāds, kas liekas būt nespēcīgs, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergāns Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergava Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņergavs Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- ņeršķis Tāds, kas liekas būt nespēcis, vienmēr kunkst, vaid.
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc izmēriem ko citu, līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju).
- mazs Tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
- nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā.
- nejaušs Tāds, kas nav radies, izveidojies likumsakarīgi; nebūtisks.
- nebūtisks Tāds, kas nav saistīts ar būtību; tāds, kam nav būtiskas nozīmes.
- uzbāzīgs Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā; arī uzmācīgs (1).
- neļaunīgs Tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs.
- neļauns Tāds, kas nemēdz būt ļauns; nevainīgs.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels.
- nepilnīgs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- katalītisks Tāds, kas noris katalizatora klātbūtnē (par ķīmisku reakciju).
- liktenīgs Tāds, kas nosaka, būtiski ietekmē (kāda) turpmāko dzīvi, tās posmu, (kā) attīstību.
- piemitīgs Tāds, kas pastāv, ir būtisks, raksturīgs (kam).
- īsts tāds, kas pēc savām būtiskajām pazīmēm pilnībā atbilst attiecīgajam jēdzienam.
- specifisks Tāds, kas piemīt (kam) kā būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; arī raksturīgs.
- imanents Tāds, kas piemīt kādai parādībai un ir nedalāmi saistīts ar tās būtību.
- skaņizolējošs Tāds, kas pilnībā izolē vai būtiski slāpē skaņu.
- dziļš Tāds, kas pilnīgi atbilst (kā) būtībai, raksturam, saturam.
- invazīvs Tāds, kas saistās ar plašu un būtisku iejaukšanos cilvēka organismā.
- idejisks Tāds, kas saistīts ar ideju; tāds, kurā izpaužas pasaules uzskata būtiskais, galvenais princips; tāds, kurā izpaužas pārliecība.
- humanitārs Tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs.
- ieinteresēts Tāds, kas savās vai cita interesēs veic (ko), vēlas, lai kas būtu, notiktu, realizētos.
- principiāls Tāds, kas skar (kā) būtību; būtisks, svarīgs.
- krass Tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus (par pārmaiņām).
- pieskaitāms Tāds, kas spēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- ilgmūžīgs Tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku.
- bīstams Tāds, kas var būt kaitīgs.
- ugunsbīstams Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsnedrošs Tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- nedrošs Tāds, kas var būt par cēloni, piemēram, negadījumam, briesmām; tāds, kur nevar būt drošībā.
- varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; tāds, kā patiesums ir iespējams.
- varbūtīgs Tāds, kas var būt, notikt, realizēties; varbūtisks.
- nejaušs Tāds, kas var gadīties; arī varbūtējs.
- pieļaujams Tāds, kas var, kam ir iespējams būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
- iespējams tāds, kas varētu būt.
- ticams Tāds, ko (parasti ar kādu varbūtību) ir iespējams pieņemt par patiesu, atbilstošu īstenībai.
- savstarpējs Tāds, ko īsteno, rada, kas īstenojas, rodas, vairākiem, daudziem priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm ietekmējot vienai otru, citai citu (piemēram, par darbību, stāvokli).
- nejaušs Tāds, ko izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
- likumsakarīgs Tāds, ko nosaka parādību iekšējā, būtiskā sakarība.
- vulgārs Tāds, kura būtība ir rupja, arī banāla (piemēram, par kādu faktu, cilvēka darbību).
- pievilcīgs Tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku.
- šķietams Tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai.
- neizprotams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izprast.
- neizskaidrojams Tāds, kura būtību, jēgu, nozīmi ir grūti vai neiespējami izskaidrot.
- izteiksmīgs Tāds, kura būtiskās pazīmes, sastāvdaļas ir viegli uztveramas (parasti par mākslas darbu, runu).
- sīks Tāds, kura darbībai, rīcībai nav būtiskas nozīmes (par cilvēku).
- blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
- tipisks Tāds, kurā individualizētā formā atveidotas visraksturīgākās, būtiskākās kādas (piemēram, cilvēku, parādību) grupas, kategorijas (par mākslas tēlu, tā elementiem).
- naturāls Tāds, kurā ir kopēti īstenības priekšmeti un parādības, neatspoguļojot būtisko, tipisko.
- iespējams tāds, kura īstenošanās ir varbūtīga, nav noteikta.
- gatavs Tāds, kura kvalitāte atbilst noteiktām prasībām (piemēram, par mākslas darbu); tāds, kurā ir atspoguļots būtiskais, atrisināts kāds svarīgs jautājums.
- mehānisks Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību); arī vienpusīgs.
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- liktenīgs Tāds, kurā notiek kas izšķirīgs, būtiski nozīmīgs (kāda) dzīvē, (kā) attīstībā (par laikposmu).
- rezerve Tāds, kura uzdevums ir cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu.
- nepilns Tāds, kurā, parasti nedaudz, pietrūkst, lai būtu sasniegts attiecīgajā mērvienībā, mērā paredzētais lielums.
- sterils Tāds, kuram nav sastāvdaļu, elementu, īpašību u. tml., kas no kāda viedokļa uzskatāmas par mazsvarīgām, nebūtiskām; arī abstrakts, idealizēts.
- pašmērķīgs Tāds, uz ko pārlieku tiecas, ko pārlieku izceļ, neņemot vēra (kā) būtību, galveno uzdevumu.
- Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu.
- dulburēties Taisīt troksni, būt nemierīgam.
- dakiņas Tantrisko skolu mācībā tās ir dievu un debesu iemītnieku pavadones, kas simbolizē viņu būtības enerģētisko spēku - prādžņu.
- šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana.
- idem Tāpat; tas pats; apzīmējums, ko lieto, lai nebūtu jāatkārto nupat citētas grāmatas vai raksta autors.
- kupāt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu.
- kupināt Tapt par piku, kunkuli, būt ar izliekumu, ar muguriņu.
- glīdēt Tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; ziedojums (1).
- ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1).
- ūnikums Tas (piemēram, priekšmets, parādība, dzīva būtne), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
- brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- bubuļbārdis Tas, ar ko baida kādu (piemēram, bārdains, dusmīgs vecis, arī cita būtne).
- laikkavēklis Tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās; laika kavēklis.
- laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās.
- parodija Tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību.
- sīknauda tas, kam nav būtiskas nozīmes vai vērtības.
- virspuse Tas, kam nav dziļāka satura; tas, kam nav būtiskas nozīmes.
- standarts Tas, kas ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādoties pēc kāda pieņemta parauga un kam nav būtisku individuālu atšķirību.
- knirpa Tas, kas ir mazs, sīks (dzīva būtne, arī priekšmets).
- galvenais Tas, kas ir vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais.
- mazs Tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks.
- tīrais (arī dzīves) sīkums Tas, kas nav svarīgs, nozīmīgs, tas, kam nav būtiskas nozīmes, ietekmes.
- paraugstunda Tas, kas var būt par augstas meistarības paraugu.
- īpašība Tas, kas, piemītot cilvēkam, priekšmetam vai parādībai, raksturo to, izsaka tā būtību.
- haļava Tas, ko var dabūt par velti; tas, kas nāk ļoti viegli, nepiepūloties.
- skaidrotājs tas, kurš analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatē (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus
- vilinātājs tas, pret ko izraisās patika, interese, vēlme pie tā nokļūt, būt u. tml.
- taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību; būt taupīgam, taupīgi dzīvot.
- iztaurēt Taurējot izdabūt.
- pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- dzēšanas taustiņš taustiņš, kas apvienots ar decimāldalītāja taustiņu un izvietots firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras cipartastatūras daļā, kā arī paplašinātās tastatūras rediģēšanas taustiņu blokā starp tastatūras pamatdaļu un cipartastatūru. Dzēšanas taustiņam dažādās programmās un lietojumos var būt atšķirīgas funkcijas.
- tautas dziesmas versija tautas dziesma, variants, kas no pamatdziesmas atšķiras ar būtisku satura niansi vai arī ar valodisko vai poētisko formu.
- Rūšu māte tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
- krimčaki Tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši).
- pseudomerija Tautomerijas gadījums, kur kāds par sevi neitrāls savienojums ķīmiskā ziņā izturas tā, it kā tas būtu skābe vai bāze, t. i. ar bāzēm vai skābēm rada sālis.
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
- ritošā iekārta tehniska iekārta, kas mijiedarbībā ar ceļu pārveido dzenošo riteņu rotācijas kustību transportlīdzekļa virzes kustībā; galvenās sastāvdaļas ir dzineklis (riteņi, kāpurķēdes, puskāpurķēdes, kam var būt pievienoti balstiekārtas un piedziņas mehānismi) un rāmis; gaitas iekārta.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- bezatkritumu tehnoloģija tehnoloģija, kurā līdzās pamatproduktam rodas blakusprodukts, kas var būt izejviela citā tehnoloģijā vai ko var izmantot citās tautsaimniecības jomās.
- koksnes produktu nanotehnoloģijas tehnoloģijas, kurās izmanto produktus, kas veidoti no 1-100 nm lielām daļiņām, tie var būt pulveri, emulsijas, plēves, kompozītmateriāli, monolīti materiāli.
- dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- brēkt Teikt, paust nosodījumu, sašutumu; protestēt; būt par cēloni nosodījumam, protestam.
- vēlēt teikt, sacīt, lai (kas) būtu, realizētos; vēlēties, lai (kas) būtu, realizētos
- propozīcija Teikuma "nenoteiksme" jeb daudziem teikumiem kopīgs semantiskais kodols, kas apaug ar laika, izteiksmes, varbūtības, ticamības utt. nojēgumiem.
- teikuma struktūra teikuma komponentu, proti, sintaktiskās struktūras komponentu jeb teikuma locekļu, semantiskās struktūras komponentu jeb semantisko lomu savstarpējo stabilo, būtisko sakaru un attieksmju kopums.
- potenciāli verbāls teikums teikums, kurā ir patstāvīga darbības vārda _būt_ nullforma izteicēja funkcijā.
- aptekāt Tekājot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā).
- iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās); tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
- notecēties Tekot atdalīties nost; būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- līdzināšana Teksta (teksta bloka) novietošana tā, lai tas piekļautos formas (lappuses) malām vai būtu centrēts tās vidū.
- salikts dokuments teksta datne, kurā ir gan teksts, gan grafika. Atsevišķos gadījumos saliktā dokumentā var būt arī audio- un videoinformācija.
- kreisā sabīde teksta horizontāla izlīdzināšana attiecībā pret kreiso dokumenta malu, panākot, ka katra rindiņa sākas vienā un tai pašā vietā un tai pašā pozīcijā, bet rindiņu garums var būt arī dažāds.
- slauķis tekstilrūpniecības izstrādājumu atkritumi, ko izmanto kā slaukāmo materiālu, tajos var būt lupatu gabali, tekstilrūpniecības brāķi, diegu gali u. tml.
- drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi.
- zenītraķešu kompleksa skarzona telpa ap zenītraķešu kompleksu, kuras robežās ir nodrošināta gaisa mērķu iznīcināšana dotā varbūtībā.
- rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas.
- stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem; telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
- cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors.
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra.
- semiariaņi Teoloģisks virziens, kas noraidīja ariānismu, bet Nikajas simbola vietā atzina, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus ir tikai līdzīgas būtnes.
- probabilisms Teorija par varbūtību.
- solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu".
- izziņas objekts terminoloģijā - īstenības priekšmets vai parādība, kas tiek pētīts, izzināts, noskaidrots, lai noteiktu tā būtiskās pazīmes un fiksētu vārdiskā izteiksmē - terminos.
- funkcionālā nozīme terminoloģijā - nozīme, kas terminu piesaista konkrētas nozares jēdzienu sistēmai un kas nosaka termina kā funkcionālas vienības būtību un piešķir leksiskajai vienībai terminoloģiskumu.
- objekts terminoloģijā - tas, ko uztver, izzina, uz ko vērsta cilvēka profesionālā (intelektuālā un praktiskā) darbība un/vai psihiskā aktivitāte, lai iedziļinoties attiecīgās reālijas būtībā un fiksējot būtiskās pazīmes, izteiktu to ar terminu.
- patiess Terminoloģiskos vārdu savienojumos norāda, ka minētais pilnīgi atbilst īstenībai, kā būtībai.
- dinamiskā hiperteksta marķēšanas valoda termins apzīmē globālā tīmekļa saturu, kas dažādos piekļuves brīžos var būt dažāds. Piemēram, vietrādis _URL_ atkarībā no noteiktiem parametriem var norādīt uz dažādām lappusēm. Kā parametrus var minēt, piemēram, lietotāja ģeogrāfisko novietojumu, konkrēto diennakts brīdi, lietotāja iepriekš apskatītās lappuses u. c.
- akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša.
- testamentifactio Testatoram testamenta taisīšanai nepieciešama testēšanas spēja, kā arī mantiniekiem un legatariem vajadzēja būt spējīgiem iegūt mantojumu.
- YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās).
- Masangs Tibetiešu mitoloģijā - būtne, kas pilda senču garu un kalnu dieva funkcijas.
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- dievticība Ticība dieva kā augstākās būtnes esamībai, visvarenībai; reliģiozas jūtas; dievbijība.
- izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam.
- tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
- apķīlāšana Tiesas lēmuma noteikts ierobežojums īpašniekam brīvi rīkoties ar savu mantu, lai to pēc tam būtu iespējams atsavināt parādsaistību nepildīšanas dēļ.
- blakus lēmums tiesas lēmums par jautājumu, kas neskar lietas būtību.
- spriedums civillietā tiesas nolēmums, ar kuru civillietu izspriež pēc būtības pirmās un apelācijas instances tiesās, taisa arī kasācijas instances tiesa, pārbaudot apelācijas instances tiesas sprieduma likumību.
- blakuslēmums Tiesas nolēmums, ar kuru tiesa paziņo kompetentām valsts pārvaldes vai tiesībsargājošām institūcijām jeb amatpersonām, par civillietas vai krimināllietas izskatīšanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem, ko pieļāvušas atsevišķas amatpersonas, juridiskas vai fiziskas personas, kā arī par būtiskiem trūkumiem valsts un pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbā.
- ticības brīvība tiesības izvēlēties jebkuru reliģiju, arī tiesības būt ateistam.
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
- normatīvisms tiesību reālistiskā koncepcija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība ir tikai tiesību normu esamība to savstarpējās attiecībās ar citām - augstāka un zemāka ranga normām.
- lietas iztiesāšana tiesvedības stadija, kurā pirmās instances tiesa izskata un izspriež pēc būtības civillietas un krimināllietas.
- būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums).
- aiz slēgtām durvīm tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- tīkla lietotāja saskarne tīklam pievienota datora lietotāja saskarne, kuras uzdevums ir nodrošināt lietotāja iespējas strādāt ar attāliem lietojumiem un datnēm tā, it kā tie būtu lokāli objekti.
- gandrīz tikpat kā; tā, ka ļoti maz trūkst, lai kas būtu (notiktu).
- ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
- iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (daļās, grupās).
- iedalīties Tikt iedalītam, būt iedalītam (sīkākās mērvienībās).
- sanākt Tikt iegūtam, sagādātam, arī būt (kādā daudzumā).
- iesvētīties Tikt iesvētītam (1), būt par iesvētāmo.
- iziet Tikt izdabūtam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetu.
- iznākt Tikt izveidotam, izgatavotam; būt piemērotam (kā izveidošanai, izgatavošanai).
- nokalpot Tikt lietotam, izmantotam, būt noderīgam (visu laikposmu).
- pagadīties Tikt nejauši sastaptam, ieraudzītam, atrastam, dabūtam.
- pazust tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem).
- dabūt pa mici tikt pārmācītam, piekautam, sakautam; dabūt pērienu
- būt miltos tikt piekautam, sasistam, būt beigtam, pagalam.
- uzņemt Tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam (ar kravu, degvielu); arī būt tādam, kurā tiek ievietota, iepildīta (krava, degviela u. tml.) - par transportlīdzekli.
- lēkāt Tikt rakstītam, būt uzrakstītam nelīdzeni, nevienādi (piemēram, par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- iet pāri Tikt uzskatītam par svarīgāku, vajadzīgāku, pārāku, būt svarīgākam, vajadzīgākam, pārākam (par ko citu).
- izaspriesties Tikt, būt izvirzītam, piemēram, uz priekšu, uz sāniem, uz ārpusi (par ķermeņa daļām).
- pagriežams tilts tilts ar kustīgu laiduma konstrukciju kuģu izlaišanai, tas var būt paceļams vai atverams vertikāli, pagriežams horizontāli vai izbīdāms.
- attīt Tinot dabūt vaļā (to, ar ko kas ir aptīts, kurā ir satīts).
- tabi Tradicionālas japāņu zeķes ar atsevišķu nodalījumu īkšķim, lai tās būtu ērti valkāt tradicionālajos japāņu apavos - getās un dzori.
- dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
- likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā.
- spēkratu agregatēšana traktoragregāta (vai cita spēkratu agregāta) komplektēšana, izvēloties tam piemērotus rīkus vai mašīnas un veidu, kā tie pievienojami spēkratiem. Agregatējot jānodrošina spēkratu un agregatējamā rīka (mašīnas) konstruktīvā un enerģētiskā atbilstība, kā arī agregāta tehnisko īpašību atbilstība darba izpildes kvalitātes prasībām. Agregatēšana var būt rindiska, ešeloniska vai kombinēta.
- pašgājējšasija Traktors ar maināmiem virsbūves vai darba iekārtas elementiem, kas izveidots kā šasija ar rāmi, ritošo iekārtu (parasti - riteņiem) un motoru; var būt arī ar kabīni.
- pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- impulstransformators Transformators, kas pārveido īsus (no mikrosekundes daļas līdz dažiem simtiem mikrosekunžu) signālus ar stāvu pieaugumu (fronti), būtiski nepārveidodams impulsu formu; lieto automātiskajās elektroniskajās un sakaru ierīcēs.
- autoosta transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām.
- autostacija transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām.
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu.
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
- muities Traucēt (kāda darbu) ar savu klātbūtni, parasti par staigāšanu.
- jaukt Traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); būt par cēloni tam, ka tiek traucēts (piemēram, pasākums, norise).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkt Trencot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- satrenkāt Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uztriekt Triecot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ātri uzskrien, uziet.
- tridents Trijzobis, Neptūna atribūts.
- formilkinurenīns Triptofāna oksidācijas produkts; hidrolizējot to formilāzes klātbūtnē, tas pārvēršas par kinurenīnu un skudrskābi.
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
- būšķis Trokšņaina būtne.
- šistosomatoze Tropu slimība, ko izraisa sūcējtārpi, var būt aknu un nieru bojājumi.
- likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot.
- slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
- ūdens tukšas, nebūtiskas, liekas frāzes, daudzvārdība (kādā tekstā).
- nekas Tukšums, nebūtība.
- tīrūdens tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium aurelia"), kuras klātbūtne liecina, ka ūdens ir diezgan tīrs.
- vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
- līdzsvarot Turēties, būt līdzsvarā (1); līdzsvaroties (1).
- līdzsvaroties Turēties, būt līdzsvarā (1).
- kapsulviesnīca Tūrisma mītne Japānā, kur klientus izvieto vienā telpā vairāku (3-5) līmeņu kapsulās jeb šūnveida guļvietās; parasti šādām viesnīcām mēdz būt augsts automatizācijas līmenis, ieskaitot automatizētās norēķinu sistēmas.
- mērķtirgus Tūrisma tirgvedībā izdalīts segments, uz ko tūrisma uzņēmumi orientē savus pakalpojumus, tas var būt gan noteikta teritorija, gan klientu grupa.
- līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
- beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
- klauvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- klaudzināt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- klauvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- būt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- būt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- stāvēt pie durvīm tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- stāvēt pie vārtiem tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- būt durvju priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- būt vārtu priekšā tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- satveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
- iztveicēt Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
- ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- pazemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas pilnīgi iebūvēta zemē; aprīkojums var būt novietots virs zemes; pazemes rezervuārs.
- piediedelēt Ubagojot iegūt, dabūt.
- saubagot Ubogojot iegūt, dabūt.
- Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis.
- Krustkalna dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, platība - <1 ha.
- Bātas dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Veldas upē, Embūtes pagastā, platība 10,9 ha.
- Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
- Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha; Gīļu ezers; Ģīļa ezers; Ģīļu ezers; Ģīgļu ezers.
- Vībiņu dīķis ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Lejas dīķis ūdenstilpne Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- hidrogenēšana Ūdeņraža pievienošana vienkāršai vielai vai ķīmiskam savienojumam katalizatora klātbūtnē.
- hidrogenizācija Ūdeņraža pievienošanās dažādām ķīmiskām vielām katalizatoru klātbūtnē.
- vellata Ugunīga, pārtemperamentīga būtne.
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- kandidātatslēga Unikāls identifikators, ko relāciju datu bāzē veido viens vai vairāki atribūti.
- ziedošana Upurēšana - reliģisks rituāls ar mērķi iežēlināt pārdabiskas būtnes, izlūgties to labvēlību, vai pateikties tām.
- izurbināt Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izurbt Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- uzurdīt Urdot pamudināt, rosināt (kādu); arī panākt, būt par cēloni, ka (jūtas, atmiņas u. tml.) izraisās (psihē), uztrauc.
- aizurķēt Urķējot, rakņājot dabūt prom.
- aizurkņāt Urķējot, rakņājot dabūt prom.
- egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem.
- mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
- ieskriet Uz īsu brīdi iegriezties, pabūt (pie kā).
- ietecēt Uz īsu brīdi ieiet, pabūt (pie kā).
- pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- koncepcija Uz teorētiskām atziņām balstīta priekšmeta, parādības vai notikuma būtības apraksts vai izskaidrojums; teorijas iedīglis.
- uztaucēt Uzbarot, lai būtu vairāk tauku (par cūku, ko nobaro kaušanai).
- kranīties Uzbāzties, būt uzmācīgam, uzmākties ar lūgumiem.
- psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam.
- uzdabīt Uzdabūt.
- celt Uzlabot, palielināt (piemēram, prasmi, zināšanas, pārliecību); būt par cēloni tam, ka uzlabojas, palielinās.
- maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- piesasieties Uzmākties (kādam ar savu klātbūtni).
- sapurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam; arī sarāt.
- uzpurināt Uzmundrināt, neļaut būt pasīvam, bezdarbīgam.
- pieteikties Uzņemties, būt ar mieru izpildīt (kādu pienākumu, darbu).
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
- monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.
- benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.).
- asociētais uzņēmums uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā.
- Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers.
- Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha.
- saspanderēt Uzpūst; būt par cēloni tam, ka (piemēram, kuņģis, zarnas), fizioloģisku traucējumu dēļ piepildoties ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
- pārraudzīt Uzraudzīt (kādu), būt atbildīgam (par kādu).
- atspoguļoties Uzskatāmi, skaidri parādīties, būt labi uztveramam.
- pieņemt Uzskatīt (ko) par nenovēršamu, negrozāmu un būt mierā (ar to).
- pieņemt Uzskatīt, būt kādās domās (par ko), parasti bez stingra pamatojuma.
- domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko).
- būt uz kakla uzspiest savu gribu; būt noteicējam.
- sēdēt uz kakla (kādam) uzspiest savu gribu; būt noteicējam.
- dristāt Uztraukties, būt nemierīgam.
- staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
- dežūrradio Uztvērēja pastāvīga uzturēšana ieslēgtā stāvoklī kopā ar kalibrētu un pieejamu raidītāju, kam nav obligāti jābūt pieejamam tūlītējai lietošanai.
- izlobīt Uztvert (kā būtību, jēgu).
- izlobīt kodolu uztvert un izprast galveno, būtisko.
- borzoties Uzvesties izaicinoši, būt nekaunīgam.
- smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta.
- airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta.
- tālapstrādes pārraugs vadības programma, kas nodrošina datu pārsūtīšanu starp lokāliem un attāliem termināļiem un lietojumprogrammām, kas tos apkalpo. Šajās programmās var būt ietvertas arī programmas, kas formatē termināļu ekrānus un pārbauda ievaddatu atbilstību formātiem.
- priekšniekot Vadīt, būt par priekšnieku.
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms.
- vira-daki Vadžrajānas mitolo;gijā būtnes, kas vienlaikus mīt gan "formas pasaulē" (cilvēku pasaulē), gan "bezveida pasaulē" (dievu un garu pasaulē).
- vagarība Vagara daba, raksturs, būtība.
- nag Vai; vai tad; varbūt.
- naģ Vai; vai tad; varbūt.
- neģ Vai; vai tad; varbūt.
- neģi Vai; vai tad; varbūt.
- dēselnieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dēsele" iedzīvotāji.
- sepenieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Sepene" iedzīvotāji.
- Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums.
- Eocypselus rowei Vaiomingā (ASV) atrasta 50 mlj gadu veca putna fosilija, kas varētu būt mūsdienu kolibri un svīru izmiris brālēns.
- atskalot Vairākkārt aplaistot, skalojot, dabūt nost (ko piekaltušu, pielipušu u. tml.).
- izrausalēt Vairākkārt izraust, izdabūt no kurienes.
- kašņāt Vairākkārt skart ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis, lai dabūtu (ko) ārā.
- aizspraudīt Vairākkārt vai vairākās vietās spraužot, aizbāzt, aizdabūt (aiz kā).
- dievs Vairāku dievu kultā - viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
- analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija.
- atpūsties vairs nestrādāt, arī nebūt darba attiecībās (par veciem cilvēkiem)
- dzādze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne.
- dzēdze Vāja, izdilusi, novārgusi dzīva būtne.
- nākties vajadzēt, būt nepieciešamam.
- dasaieties Vajadzēt; būt nepieciešamam.
- eventueli Vajadzības gadījumā, varbūt.
- vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids vajadzības izteiksmes paveids, kas ietver gan vajadzības, gan vēlējuma izteiksmes nozīmi un norāda uz iespējamu vai vēlamu darbību, kam noteikti būtu nepieciešams notikt.
- ambliopija Vājredzība bez patoloģiskām pārmaiņām acīs; var būt iedzimta, iegūta.
- izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni tam, ka izspiežas (4).
- datu definēšanas valoda valoda, kas parasti ir datu bāzes pārvaldības sistēmas sastāvdaļa un ko izmanto, lai aprakstītu visus datu bāzes atribūtus un īpašības (piemēram, ierakstu izvietojumu, atslēgu laukus, datņu atrašanās vietas u. c.).
- mirusi valoda valoda, kas vairs netiek regulāri lietota aktīvā mutvārdu un rakstveida saziņā, piemēram, ģimenē, bet var būt saglabājusies vai nu tikai rakstu pieminekļos, vai mākslīgā reglamentētā lietošanā.
- cilmvaloda Valoda, kurā varētu būt radies vai ir pirmo reizi konstatēts vārds vai tā sastāvdaļa.
- valodas struktūra valodas sistēmas elementu iekšējie būtiskie, stabilie sakari, valodas likumību noteiktas attieksmes starp sistēmas elementiem.
- līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
- jēdzieniskais saturs valodas vienībā ietvertā doma, kas atspoguļo priekšmetu, parādību būtību, jēgu atšķirībā no šīs vienības ārējās formas, ko veido valodas vienības uzbūve, skanējums, rakstība.
- vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
- vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus.
- diskursa analīze valodniecības metode, kurā pēta pēc dažādām, galvenokārt hronoloģiskām, lokālām vai tematiskām, pazīmēm vienotu tekstu vai runas aktu kopumus, parasti saistībā ar ekstralingvistiskajiem faktoriem, kas ir būtiski šiem tekstiem vai runas aktiem.
- strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem.
- valodas tips valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas).
- buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam.
- kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu.
- atsegt Vaļsirdīgi izteikt, izpaust, parādīt (savu iekšējo būtību).
- izvandīt Vandoties, jaucoties izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
- dezinficējošs šķīdums var būt ūdens ar sublimāta, karbolskābes, borskābes, karolīna, lizola, lizoforma, formalīna u. tml. vielu nelielu piejaukumu.
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
- moška Varbūt, iespējams, kas zina.
- nok Varbūt, iespējams, taču.
- mušeņ Varbūt, iespējams.
- kažām Varbūt, rasi; gan.
- kožāk Varbūt, rasi.
- kožām Varbūt, rasi.
- nasi Varbūt, rasi.
- toļi Varbūt; iespējams, ka; vai nu.
- kozi Varbūt; koz.
- nek Varbūt; nak.
- ala Varbūt.
- bēst Varbūt.
- best Varbūt.
- jaču Varbūt.
- jāču Varbūt.
- jašu Varbūt.
- jāšu Varbūt.
- kaškārt Varbūt.
- kasko Varbūt.
- kāžāk Varbūt.
- koz Varbūt.
- kož Varbūt.
- kozin Varbūt.
- kuži Varbūt.
- kuzin Varbūt.
- moš Varbūt.
- mošeņ Varbūt.
- mošīt Varbūt.
- mošk Varbūt.
- mošku Varbūt.
- mož Varbūt.
- nak Varbūt.
- noš Varbūt.
- nož Varbūt.
- rasi Varbūt.
- tazi Varbūt.
- metamorfotaksija Varbūtēja galvas smadzeņu kreisās puslodes (iespējams, kāša) bojājuma pazīme - pacientam šķiet, ka rokā paņemts priekšmets piepeši maina savu formu.
- Baznīckalns Varbūtēja kulta vieta Ogres novada Ķeipenes pagastā, ovāls uzkalns, augstums - 3 m, garums - 20 m un platums - 17 m, atrodas 60 m uz ziemeļrietumiem no Šķērstēnu pilskalna.
- rekonstrukcija Varbūtēja senāka valodas fakta izsecināšana.
- minējums Varbūtējs pieņēmums (kādas parādības izskaidrošanai).
- virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
- probabls Varbūtējs, šķietams.
- apdrošināšanas risks varbūtība vai iespēja, ka varētu iestāties apdrošināšanas gadījums.
- ticamība Varbūtība, iespējamība, ka (kas) ir patiess, atbilst patiesībai.
- eventuālitāte Varbūtība, iespējamība.
- albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu.
- darba vides risks varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe.
- probabilitāte Varbūtība, šķietamība.
- šance Varbūtība; izdevība.
- LOD Varbūtību attiecības noteikšanas logaritms (angļu "logarithm of the odds ratio score").
- konfidence Varbūtību joma.
- sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
- masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija.
- stohastiskais automāts varbūtiskais automāts.
- uzruna Vārds vai vārdu savienojums vokatīvā, ar ko teikumā uzrunā kādu personu vai citu dzīvu būtni, retāk parādību vai priekšmetu.
- hasina Vārds, ar ko Madagaskarā apzīmē garīgu spēku, kas piemīt visām dzīvām būtnēm un kam ir īpaša loma konkrētās ceremonijās un attiecībā uz zināmiem objektiem.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
- juk Vārds, kas dod atelpu starp svarīgiem vārdiem runā; varbūt, iespējams.
- a Vārdu savienojumos "a mošk", "a varbūt", "a vot", "a davai", ievadot atbildes repliku (vai retorisku atbildi uz runātāja paša iepriekš teikto) ar iebilduma, pretstatījuma vai papildinājuma nozīmi.
- iznākt Varēt, būt iespējamam.
- drīkstēt Varēt; būt iespējamam, vēlamam.
- kūnis Vārgs, novājējis dzīvnieks, kustonis; slimīga dzīva būtne.
- ķurnēt Vārgt, nīkuļot, būt bēdīgam, noskumušam.
- virst Vārīties (1); būt tādam, kurā kas vārās.
- virt Vārīties; būt tādam, kur kas vārās.
- Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
- krāms Veca, nicināta dzīva būtne, cilvēks vai zirgs.
- klamburis Veca, vārga dzīva būtne; nolietots priekšmets.
- sprādzene Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne; sprāgonis.
- sprādzenis Veca, vārga, nonīkusi dzīva būtne.
- Onāns Vecās Derības personāžs, kas dzīvoja levirātā ar brāļa atraitni, ar viņu gulēja, taču liedza savu sēklu un līdz ar to leģitīmus pēcnācējus, kas būtu svarīgi viņas sociālajai drošībai un prestižam.
- vecuļi Vecas lietas, koki, dzīvas būtnes.
- kinnors Vecebrēju cītaras vai arfas veida stīgu instruments, varbūt lira.
- aizvedināt Vedinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība.
- apsaras vēdiskajā un hindu mitoloģijā - sievišķīgas būtnes, sākumā ūdens nimfām līdzīgas; mākoņu un ūdens dievības hinduismā un budismā; debess iemītnieku aplaimotājas, pielīdzinātas islāma ticīgo hurijām.
- Višvarūpa vēdiskajā un hindu mitoloģijā - trīsgalvaina dēmoniskas dabas būtne, Tvaštara dēls, kas nolaupījis govis.
- Lopāmudra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dižā riši Agastjas sieva, kuru viņš radīja, paņemot no katras dzīvās būtnes vislabāko.
- stāvēt (retāk būt) kūmās veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu; būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv
- kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību; būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās.
- standartizācija Veidošana, vienādošana pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- saistīt Veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā.
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- kūkumoties Veidot kūkumus (3); būt ar kūkumiem (3).
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- optimizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimalizēt.
- optimalizēt Veidot, arī izvēlēties (ko) tā, lai (tas) būtu optimāls; optimizēt.
- standartizēt Veidot, vienādot pēc kāda pieņemta parauga, bez būtiskām individuālām atšķirībām.
- raisīties Veidoties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
- šķūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku).
- štūmēt Veidoties putām (traukā); būt tādam, kurā veidojas putas (par trauku).
- nocelt no degungala veikli, aizsteidzoties priekšā, atņemt, dabūt (ko).
- spēlēt lomu veikt (kādu) uzdevumu, būt ar (kādu) funkciju.
- asistēt Veikt asistenta (1) pienākumus, būt par speciālista, darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgu.
- kopīgot Veikt darbības, lai noteikti resursi būtu pieejami vairākiem datortīkla lietotājiem.
- apsaimniekot Veikt saimniecības darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
- aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
- sekties Veikties (par darbību, darbu); būt tādam, kam veicas (kāda darbība, darbs).
- lai aug uz akmeņiem (retāk akmens) vēlējums, lai kā būtu daudz.
- taustīt Vēlīgi apskatīt; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- ādibuda vēlīnās mahājānas un vadžrajānas budisma mitoloģijā - visu budu un bodhisatvu avots, tiem visiem kopīgās īstenās būtības personificējums, kas simbolizē mūžīgās esamības garīgo vienotību (un nav nekādā sakarā ar monoteistisko reliģiju dieva, pasaules radītāja izpratni).
- ievilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), iedabūt (kur iekšā dzīvnieku).
- atvilkt Velkot atdabūt, atgādāt šurp; velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- izvākt Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
- novilkt Velkot panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst; būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nogrimst, iegrimst (par ko smagu).
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- velmji Velmēšanas stāva sastāvdaļas, ar ko velmējumiem veido vajadzīgo formu un izmērus; var būt gludi vai ar veidrievām, t. s. profiliem.
- nešķīstais gars velns; ļauna mitoloģiska būtne.
- nelabais Velns; ļauna mitoloģiska būtne.
- atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- pazeme Veļu valsts, kas atrodas zem zemes virsmas; dažu mitoloģisko būtņu mājoklis, kas atrodas zem zemes virsmas.
- Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce.
- saitiņa verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā; kopula.
- taustīties Vērīgi skatīties; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- koncentrēt Vērst, virzīt (parasti uzmanību, domas) uz noteiktu objektu; būt par cēloni tam, ka (parasti uzmanība, domas) vēršas, virzās uz noteiktu objektu.
- kapitāls vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, būt svarīgs.
- iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam.
- indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam.
- Vībiņi Vībiņu dīķis - atrodas Embūtes pagastā, platība - 1,5 ha.
- Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- cirtes īpatnējā intensitāte vidējais kokmateriālu daudzums, ko attiecīgajā teritorijā iegūst no 1 ha meža zemes; uzskata, ka Latvijas klimatiskajā zonā jābūt \~3—3,5 m^3^/ha; intensificējot meža apsaimniekošanu, to varētu palielināt līdz 5 m^3^/ha.
- heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali.
- okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama.
- pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
- paņemt kā ogu viegli notvert, sagūstīt, dabūt.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- dzirkstošais vīns viegls alkoholisks dzēriens, kurš iegūts, raudzējot dabīgos vīna materiālus un kuram ir palielināts spiediens sakarā ar oglekļa dioksīda klātbūtni.
- indikators Viela (reaģents), kas ar krāsas maiņu vai nogulšņu izveidošanos norāda uz kāda ķīmiskā savienojuma klātbūtni.
- magnētiķis Viela, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas var būt mijiedarbībā ar magnētisko lauku.
- destrukcija vielas vai vielu maisījuma nekontrolējama, neatgriezeniska sadalīšanās; ļoti liela nozīme polimērmateriālu, plastmasu, gumiju un šķiedru pārstrādes procesos, jo destrukcijas gaitā veidojas ļoti aktīvi brīvie radikāļi vai joni, norit daudzveidīgi ķīmiskie procesi, būtiski mainās polimēru molekulmasa; piemērsm, destilācijas dēļ notiek polimēru vecošana.
- nitrozamīni Vielas, kas veidojas slāpekļskābei iedarbojoties uz otrējiem amīniem, var būt dažu kosmētikas produktu un šampūnu sastāvā, var izraisīt daudzas vēža formas.
- pildvielas Vielas, ko pievieno materiāliem, sagatavojot plastmasu kompozīcijas, gumijas maisījumus, laku un krāsu materiālus un betonu, lai izstrādājumiem būtu vēlamās īpašības un mazākas ražošanas izmaksas.
- biokatalizatori Vielas, kuru klātbūtne organismā maina dzīvības norišu ātrumu.
- serafs Viena no eņģeļu kategorijām jūdaismā, viena no vairākām ugunīgām būtnēm ar četriem (vai sešiem) spārniem.
- mahāmudra Viena no galvenajām vadžrajānas skolām, kuras adepta mērķis ir "tukšuma izpratne", kas ir iluzorās būtības pamats; pasaulīgās dzīves ziņā - pilnīga garīga atbrīvošanās no jebkādas nosacītības.
- magari Viena no himalajiešu tautām Nepālā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu.
- gurungi Viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms.
- Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs.
- standarts 10 Base 2 viena no standarta IEEE 802 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto 50 omu koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 185 m.
- standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m.
- kontekstneatkarība Viena no terminam izvirzītajām zinātniskajām prasībām, kas paredz, ka terminam jābūt ar noteiktu konkrētā nozarē fiksētu saturu (resp. termina nozīmi) jebkurā kontekstā.
- stornello Viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds.
- sociālā kustība vienas vai vairāku lielo sociālo grupu izraisīta masu darbība, kas vērsta uz noteiktas grupas vai visas sabiedrības interešu nodrošināšanu un vajadzību apmierināšanu; cilvēku kopīgie centieni sasniegt kopīgus mērķus - būtisku sociālo pārmaiņu novēršanu vai veicināšanu.
- brīvais tulkojums vienas valodas teksta tulkojums citā valodā, atveidojot galveno saturu, jēgu, būtību, bet necenšoties precīzi saglabāt oriģinālvalodas (vai avotvalodas) jēdzieniskās detaļas, emocionāli ekspresīvās nianses un sintaktisko konstrukciju.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- sakumīties vienlaicīgi būt par kūmām (kristot bērnu), kļūt par sānkūmām.
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, laktiem).
- kaucenis Vienmēr neapmierināta un īgna būtne.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša.
- Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs.
- Ara viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- Iriks viens no diviem Borneo salas ibanu mitoloģijas tēliem, kas uzskatīti par pirmatnējiem radītājiem, pirmajām būtnēm pasaulē un kas peldēja milzu ūdens plašumos putnu veidolā; Ara izveidoja debesis, Iriks radīja zemi, tad viņi no dubļiem izmīcīja pirmos cilvēkus un iedvesa tiem dzīvību ar saviem ķērcieniem
- identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta.
- mazda Viens no galvenās dievības nosaukumiem irāņu mitoloģijā, kas varētu būt gan viens no dievības epitetiem, gan personificēts abstrakts jēdziens.
- nejaušība Viens no materiālās pasaules objektīvajiem sakariem, kuru izraisa nevis parādības būtība, bet gan kāds ārējs, nebūtisks apstāklis.
- modālisms Viens no monarhiānisma virzieniem, kas uzsverot dievības vienību (vienpersonību) un Kristus dievišķību, mācīja Dieva Tēva un Dieva Dēla identitāti, uzskatot Kristu tikai par īpašu dievības parādīšanās veidu, bet ne atsevišķu būtni.
- Dhammapada Viens no pazīstamākajiem Pāli kanona tekstiem, kas pauž theravādas budisma mācības būtību un iedrošina budisma mācekli meklēt pašam savu ceļu uz glābšanos bez kādas ārējas autoritātes vai glābēja palīdzības.
- variants Viens no priekšmetiem, veidojumiem, dzīvām būtnēm, parādībām u. tml, kas mazliet atšķiras no kāda to tipa, modeļa.
- vienēji Viens no vairākiem (atšķirīgu veidu) priekšmetiem, parādībām, dzīvām būtnēm.
- mentālās veselības aprūpe viens no veselības aprūpes jomas virzieniem cilvēkiem ar mentālās vai psihiskās veselības traucējumiem; tā mērķis ir indivīda emocionālās, psiholoģiskās un sociālās labbūtības veicināšana, drošības un atbalsta sniegšana, nodrošinot šo cilvēku neatkarīgas dzīves iespējas un pašnoteikšanos.
- atslēgas lauks viens vai vairāki ieraksta lauki vai atribūts relāciju datu bāzes tabulā, kas veido atslēgu, kura atvieglo datu izguvi vai atjaunināšanu.
- kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu.
- blakusnumuri Viesnīcu numuri, kas atrodas viens otram līdzās, kas var būt arī savienoti savā starpā ar durvīm.
- nevieta Vieta pie cilvēka (vai citas dzīvas būtnes), ko negrib saukt vārdā.
- aizakmens Vieta vai priekšmets, arī dzīva būtne, kas atrodas aiz akmens.
- norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas apzīmē priekšmetus, dzīvas būtnes vai to īpašības, izdalot tās no kāda kopuma.
- noliegtais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta vai pazīmes noliegumu.
- nenoteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz nepazīstamām vai nezināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
- noteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz zināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai vispārinātām to pazīmēm.
- pīne Vijīga (kā, piemēram, ūdens, dūmu) plūsma; vijīga, kustīga (vienveidīgu cits citam sekojošu priekšmetu, dzīvu būtņu) rinda.
- ievilcināt Vilcināties nokārtot, paveikt (ko); pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
- aizvilināt Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atvilināt Vilinot atdabūt nost; vilinot dabūt prom.
- atvilināt Vilinot atdabūt šurp; vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- uzvilināt Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- aplauzties Vilties, būt sarūgtinātam.
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- sētinieks Vīrietis, kas uzrauga māju citu prombūtnes laikā.
- salmu atraitnis (arī atraitne) vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
- piegulošā virsma virsma, kas saskaras ar reālu virsmu ārpus materiāla un ir novietota tā, lai attālums no reālās virsmas līdz pieguļošās virsmas punktiem būtu vismazākais.
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- stipri pārveidots ūdensobjekts virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst Ūdens apsaimniekošanas likuma nosacījumiem.
- pārejas ūdeņi virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma.
- ūdens resursu lietošana virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdensobjektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti.
- ultravīrusi Vīrusi - bezšūnas dzīvas dzīvās būtnes, šūnu parazīti.
- mastadenovīrusi Vīrusu ģints, kas inficē zīdītājus, izraisot elpceļu un gremošanas trakta, konjunktīvas, centrālās nervu sistēmas un urīnizvadorgānu slimības; infekcija var būt asimptomātiska.
- skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
- vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas.
- pacelt Virzīt un pabeigt virzīt augšup, parasti pa gaisu; būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, izplatās un pabeidz virzīties, izplatīties augšup, parasti pa gaisu.
- spiesties Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem); būt, atrasties ciešā kopumā.
- skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
- snigt Virzīties, krist lejup pārslu veidā (par sniegu); būt nokrišņiem sniega veidā.
- līt Virzīties, krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā.
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt šurp; virzot (bīdot, velkot u. tml.) atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- apvirzīt Virzot apdabūt (ap ko, kam apkārt).
- pievirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- novirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas un pabeidz pārvietoties nost (no kurienes, kur u. tml.).
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (parasti priekšmets) tiek pārvietots, pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- pievilkt Virzot sniegu lielākā daudzumā, būt par cēloni tam, ka izveidojas (piemēram, kupenas) - par vēju.
- savirzīt Virzot, pārvietojot panākt, būt par cēloni, ka (vairākiem, daudziem) izveidojas noteikts novietojums (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.).
- ložņāt Virzoties, parasti lēni, skart vairākas vietas (par uguni, liesmām); būt sajūtamam, iespiesties vairākās vietās (par dūmiem).
- vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi.
- šalkt Virzoties, tiekot virzītam kādā vidē, radīt šādas skaņas (parasti par priekšmetiem); būt tādam, kurā, kam virzoties, tiekot, virzītam, rodas šādas skaņas (par vidi, parasti gaisu).
- mikrobi Visas sīkbūtnes, izņemot mikroskopiskās aļģes, vienšūņus un vīrusus; mikroorganismi.
- no matu galiem līdz papēžiem viscaur, pilnīgi; visā savā būtībā.
- riska koncentrācija visi riska darījumi, kurus finanšu konglomerātā uzņemas komercsabiedrības un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli; šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību.
- skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums).
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai.
- maize Visnozīmīgākais, būtiski nepieciešamais (kādā nozarē).
- sūtība Visnozīmīgākais, visbūtiskākais uzdevums, mērķis, darbību kopums (mūžā, kādā tā lielākajā daļā).
- neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu.
- kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme.
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1).
- būtiskums Vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varbūtīgums Vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varbūtiskums.
- varbūtiskums Vispārināta īpašība --> varbūtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārīgā tiesību teorija vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā, tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī.
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē.
- kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai.
- pirmbūtne Vissenākā, sākotnējā būtne.
- galvenais Vissvarīgākais, visnozīmīgākais, visbūtiskākais (salīdzinot ar citiem līdzīgiem).
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne.
- neovitālisms Vitālisma attīstības virziens 19. gs. 2. pusē, kas kritizēja mehāniski materiālistiskos priekšstatus par dzīvības būtību.
- pievīterot Vīterojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- vurulu Vurulu vurulu - Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - nebēdnīgas būtnes, kuras zog savvaļas bišu medu, izsmeļot to ar kociņiem, pie kuriem piesieti pudeļkoka ziedi.
- bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
- žabārklis Zarains mietiņš, ko piesprauž pie zirņu stādiem, lai tiem būtu pie kā pieķerties.
- nokaltis zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupes pazīmēm; atmiris zars.
- atmiris zars zars, kura koksne ir sausa, atmirusi, var būt tumša, bet bez trupēs pazīmēm.
- apaugšana Zem ūdenslīnijas esošās peldlīdzekļa daļas pārklāšanās ar aļģēm un sīkbūtnēm.
- absentisms Zemes īpašnieka pastāvīga prombūtne no sava zemes īpašuma (īpašnieks zemi iznomā un uz īpašumtiesību pamata saņem ienākumus).
- megacikls Zemes tektoniskās attīstības posms, kurā notikušas ļoti būtiskas Zemes tektoniskās struktūras, it īpaši ģeosinklinālo sistēmu pārmaiņas.
- atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos).
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- nebrīvība Zemnieku dzimtbūtnieciska pakļautība.
- zemnieku bēgšana zemnieku pasīvās pretestības veids, kas bija izplatīts dzimtbūšanas laikā; tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, vairoties no soda u. c. iemeslu dēļ zemnieki bēga uz pilsētām, uz citu novadu vai pat uz citu valsti, savukārt zemes kungi centās aizbēgušos zemniekus atdabūt.
- līst uz ceļiem (kāda priekšā) zemoties, būt ļoti iztapīgam.
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
- aukstā krāsa zilā krāsa; zaļā un violetā krāsa var būt silta vai auksta atkarībā no tā, vai tajā pārsvarā ir zilais vai attiecīgi dzeltenais vai sarkanais tonis.
- anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu".
- triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ.
- notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā).
- kara zinātne zināšanu sistēma par bruņotas cīņas būtību un saturu, bruņoto spēku darbības līdzekļiem un veidiem kaujā.
- pārzināt Zināt (par ko visu kopumā); būt pilnīgi apguvušam (ko visu kopumā).
- būt lietas kursā zināt pietiekami daudz (par ko), būt informētam (par ko).
- zināt (savu ceļu) Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
- lietas kursā zināt; būt skaidrībā; sekot tematam.
- elementārmācība Zinātnes vienkāršāko principu mācība, var būt katrā zinātnē.
- šauri ganaši zirga eksterjera kļūda – attālums starp žokļa stūriem ir par mazu; šādam dzīvniekam var būt apgrūtināta elpošana.
- ķērpi Zirņu kārtis, ko sasprauž uz lauka, lai zirnājiem būtu ap ko vīties uz augšu.
- barsoms Zoroastriešu reliģisko rituāļu atribūts: tamariska zariņu saišķis, ko priesteris tur kreisajā rokā lūgšanas laikā.
- devas Zoroastrisma mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas bija pretstats labajiem gariem ahurām.
- hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt.
- pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm.
- absolūtais zvaigznes spožums zvaigznes redzamais spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 parseku attālumā no zvaigznes.
- zvaigznes absolūtais spožums zvaigznes spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 pc attālumā no zvaigznes.
- piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā.
- izžāvēt Žāvējot panākt, ka izžūst; būt par cēloni tam, ka izžūst.
- piežūžot Žūžojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
būt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV