pakrekšķēt

Lietojuma biežums :

pakrekšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	pakrekšķu	pakrekšķam	pakrekšķēju	pakrekšķējām	pakrekšķēšu	pakrekšķēsim
2. pers.	pakrekšķi	pakrekšķat	pakrekšķēji	pakrekšķējāt	pakrekšķēsi	pakrekšķēsiet, pakrekšķēsit
3. pers.	pakrekšķ		pakrekšķēja		pakrekšķēs

Pavēles izteiksme: pakrekšķi (vsk. 2. pers.), pakrekšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: pakrekšķot (tag.), pakrekšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: pakrekšķētu

Vajadzības izteiksme: jāpakrekšķ

pakrekšēt 3. konjugācijas darbības vārds; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: pakrekši (vsk. 2. pers.), pakrekšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: pakrekšot (tag.), pakrekšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: pakrekšētu

Vajadzības izteiksme: jāpakrekš

1.Neilgu laiku, mazliet krekšķēt.

2.Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Nespēju ne degunu izšņaukt, pat ne pakrekšķēt.
Pakrekšķēja, paklepoja, vienlaikus strauji atraudams svārka stūri, un izņēma līku pīpes kātu.
Kad kāds pacients man kaut ko īpaši niknu saspļauj virsū, tad mazliet pakrekšķu.
Cilvēkam var būt pastiprināts nogurums, nebūt spēka, viņš var mazliet pakrekšķēt, bet specifisku simptomu nav.