knakšķināt
knakšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knakšķinu | knakšķinām | knakšķināju | knakšķinājām | knakšķināšu | knakšķināsim |
| 2. pers. | knakšķini | knakšķināt | knakšķināji | knakšķinājāt | knakšķināsi | knakšķināsiet, knakšķināsit |
| 3. pers. | knakšķina | knakšķināja | knakšķinās | |||
Pavēles izteiksme: knakšķini (vsk. 2. pers.), knakšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knakšķinot (tag.), knakšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knakšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāknakšķina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lēna knakšķinādama lauza gabalos vienu no Bulderu Kores iedotajām šokolādes tāfelēm.
- Katrs knakšķina savas vagas sēnes un tik liek kastītēs.
- Es dzirdēju, kā viņa knakšķina nagus.
- Līdzko labi nodzēries, te ērglis laižas, knābli knakšķinādams un spārnus klabinādams, nabadziņam virsū.
- Viņu sievas vispār reti kad runāja, tomēr nekad nestāvēja klusu: savā starpā viņas sazinājās ar tādu kā ķermeņa telegrāfiju, ko bija iemācījušās, dzīvodamas starp sidu ļaudīm: viņas knakšķināja pirkstu kauliņus ātri vai lēni un šādi spēja sazināties pat no milzīga attāluma, jo, ilgstoši vingrinoties, viņas bija iemācījušās izdabūt dažnedažādas skaņas – gan tik dārdošas kā pērkona grandi, gan arīdzan tik maigas kā uz pavarda akmens krītošu pelnu čabēšana.