knakšķis
knakšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | knakšķis | knakšķi |
| Ģen. | knakšķa | knakšķu |
| Dat. | knakšķim | knakšķiem |
| Akuz. | knakšķi | knakšķus |
| Lok. | knakšķī | knakšķos |
Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā nedaudz pagrozījās, un atskanēja nelāgs, kluss knakšķis.
- Beidzot, sakopojusi visus spēkus, pie ceturtā mēģinājuma viņa izdzirda pazīstamo knakšķi.
- Viņš dzirdēju ellišķīgu knakšķi, tad milzīgu blīkšķi, kas teju pārplēsa ausis.
- ▪ No ieslēgtas krāsns skan knakšķi un sprakšķi?
- Bet tieši tobrīd atskanēja skaļš, spilgts knakšķis.