švirkstināt
švirkstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | švirkstinu | švirkstinām | švirkstināju | švirkstinājām | švirkstināšu | švirkstināsim |
2. pers. | švirkstini | švirkstināt | švirkstināji | švirkstinājāt | švirkstināsi | švirkstināsiet, švirkstināsit |
3. pers. | švirkstina | švirkstināja | švirkstinās |
Pavēles izteiksme: švirkstini (vsk. 2. pers.), švirkstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: švirkstinot (tag.), švirkstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: švirkstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšvirkstina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švirkst.
2.apvidvārds Ēdot čāpstināt.
3.apvidvārds Dusmīgi un ātri runāt.
Avoti: LLVV, MiV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Istaba top klusa, itin kā tajā nebūtu neviena, tikai metāla rakstāmrīks švirkstina grubuļainu papīru, kluss tinkšķis pret tintnīcas malu, nopūta, un atsākas papīra čukstēšana.
- Avīze burzījās, cigarete pinās matos, tos draudīgi švirkstinot, līdz galu galā iekrita pusizdzertajā kafijā.
- Jo ar tiem divi simtiem vai trim , kas Ilzei esot , nepietiek ik dienas gaļu uz pannas ko švirkstināt un kaktā bez darba ko sēdēt
- Nepatīkamo domu krimdīta, viņa ritmiski švirkstināja slēpes.
- Kūlas svilinātāji švirkstināja sērkociņus arī Aizkrauklē.